Bornmuellera baltegle, Turcijas baltegle. Ārēji līdzīga Kaukāza balteglei (A. nordmanniana). Čiekuri līdz 15 cm gari, segzvīņas redzamas, atliektas un noliecas ar garu smaili. Savvaļā reta suga, sastopama Melnās jūras dienvidu piekrastē Turcijas Āzijas daļā. Par identitāti taksonomistu domas dalās, mūsdienās Kaukāza balteglei līdzīgās sugas uzskata par Kaukāza baltegles pasugu (A. nordmanniana subsp. equi - trojani).

 EUR

Grieķijas baltegle, Kefalinijas baltegle. Vidēji liels skujkoks ar ļoti blīvu, piramidālu vainagu.  Zarojums horizontāls, skujas stīvas, saplacinātas, tumši zaļas virspusē, ar divām baltām atvārsnīšu joslām apakšpusē. Čiekuri cilindriski, brūni, stipri sveķaini. Lēnaudzīga. Savvaļā Grieķijas kalnos.

 EUR

Kilikijas baltegle. Savvaļā liels, ļoti skaists koks ar šauri konisku, līdz zemei sazarotu vainagu. Skujas  virspusē zaļas, apakšpusē zaļi baltas, čiekuri sarkanbrūni, gari. Līdzīga Kaukāza balteglei (A. nordmanniana). Savvaļā sastopama Mazāzijā Taura kalnos 1300 – 2000 m augstumā virs jūras līmeņa.

 EUR

Fabera baltegle. Savvaļā liels koks, sastopama Ķīnas rietumdaļā, aug kalnos 1500 – 4000 m augstumā virs jūras līmeņa, Sičuaņas provinces endēms. Skujas tumši zaļas virspusē, ar divām atvārsnīšu rindām apakšpusē. Čiekuri līdz 11 cm gari, jaunie violetzili. Tuva A. delavayi, A. forrestii, A. fargesii.

 EUR

Lielā baltegle. Augumā vislielākā no baltegļu sugām, savvaļā līdz 80 m augsta, sastopama Ziemeļamerikas rietumu piekrastē no Kanādas dienviddaļas līdz ASV ziemeļdaļai un dziļāk iekšzemē, aug no kalnu pakājes līdz 1800 m augstumam virs jūras līmeņa. Skujas tumši zaļas, jaunie čiekuri zaļi, 5 – 10 cm gari.

 EUR

Korejas baltegle. Vidēji liels, mūžzaļš koks, līdz 15 m augsts un 4 m plats. Skujas plakanas, strupas, paīsas ar zaļu virspusi un viscaur baltu apakšpusi. Bagātīgi ražo čiekurus, nenogatavojušies tie tumši violetzili, gatavi brūngani, pavērsti vertikāli uz augšu. Čiekurus sāk veidot agrā jaunībā. Populārs koks sava pievilcīgā skujojuma un čiekuru dēļ. Savvaļā sastopama kalnos Korejas pussalas dienvidos un Cheju salā.

 EUR

Buergera kļava. Mazs kociņš vai krūms ar apaļīgu vainagu. Savvaļā sastopama kalnu mežos Ķīnas austrumdaļā, Korejā un Japānā. Lapas nelielas, trīsdaivainas, pavasarī plaukst ar bronzas toni, vasarā spoži zaļas, rudenī krāsojas dzelteni oranži sarkanos toņos. Lēnaudzīga, dārzā stāda saulainā vietā, iecienīta bonsai entuziastu vidū.

 EUR

Kjusju kļava, sarkanā zaļmizas kļava. Mazs koks, nereti liels krūms, savvaļā sastopama kalnu reģionos Japānā. Lapas plati ovālas, 10 – 15 cm garas, 3 – 5 daivainas ar zobainu malu, pavasarī plaukst sarkanīgas, vasarā zaļas, rudenī krāsojas spilgti sarkanas. Ziedi zaļgandzelteni, sakopoti nokarenos ķekaros starp lapām, kam seko rozīgi augļi rudenī. Stumbrs olīvzaļš ar baltām garenjoslām. Skaists koks, īpaši krāšņs rudenī.

 EUR

Vīnkoku kļava. Vēdekļlapu kļavu sekcija (Palmata). Mazs kociņš, bieži ar daudziem stumbriem vai krūms. Lapas apaļīgas, 7 – 11 daivainas, daivas ar smailu galu un zobainu malu, gaiši zaļas, rudenī krāsojas krāšņi sarkanas. Ziedi samērā lieli, kauslapas purpursarkanas, vainaglapas bālganas, sakopoti nelielos vairogos. Stāda mitrās, auglīgās augsnēs. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā, aug kalnu nogāzēs no pakājes līdz mērenam augstumam. Šī koka lapas veidols kalpo kā zīmotne pulkvežleitnanta pakāpes apzīmēšanai ASV militārajos spēkos.

 EUR

Dāvida kļava. Zaļmizas kļavu grupa. Neliels koks ar vienu vai vairākiem stumbriem. Miza jauniem dzinumiem sarkana, drīz kļūst olīvzaļa ar zaļām un baltām garenjoslām. Lapas iegareni olveida, 8 – 15 cm garas, pilnigi nedalītas ar zobainu malu, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas, oranžas, sarkanas. Ziedi dzeltenīgi garos, nokarenos ķekaros. Savvaļā Ķīnas vidienē.

 EUR

Henrija kļava. Ošlapu kļavu sekcija (Negundo). Mazs koks vai liels krūms ar apaļīgu vainagu. Lapas trīslapiņu saliktas no eliptiskām lapiņām ar veselu vai zobainu malu, līdz 10 cm garas, pavasarī plaukst bronzas krāsā, vasarā zaļas, rudenī krāsojas dzelteni sarkanas. Ziedi zaļgani garos, nokarenos ķekaros īsi pirms lapu plaukšanas. Ļoti līdzīga mežvīnu kļavai (A. cissifolium). Jaunībā sargā no sala, stāda no aukstiem vējiem aizsargātā vietā. Dārzos reta suga, savvaļā sastopama tikai Ķīnas centrālajā daļā.

 EUR

Maksimoviča kļava. Trīslapu kļavu sekcija.  Neliels koks ar noapaļotu vainagu. Miza gluda, tumši pelēka, atšķirībā no trīsziedu kļavas (A. triflorum) un kanēļa kļavas (A. griseum), nav atplīstoša. Lapas saliktas no trīs smailām, iegareni eliptiskām lapiņām, līdz 15 cm garas, ar veselu vai attāli zobainu malu, zaļas, rudenī krāsojas dzelteni sarkanas. Ziedi zaļgandzelteni, čemuros, zied pirms lapu plaukšanas. Augšanas temps lēns. Pievilcīgs koks piemājas dārziem. Savvaļā sastopama Ķīnā un Japānā.

 EUR

Monpeljē kļava. Mazs koks vai zarots krūms ar noapaļotu vainagu. Lapas smalkas, trīsdaivainas, 3 – 6 cm garas un 3 – 7 cm platas, spoži tumši zaļas pavasarī, rudenī krāsojas oranžīgi dzeltenos toņos un ilgi turas koku zaros. Ziedi dzeltenzaļi uz gariem, nokareniem kātiņiem, pa 10 – 50 ziediem čemurā, kam seko skaisti sarkani augļi rudenī.  Augšanas temps lēns. Ļoti līdzīga lauku kļavai (A. campestre), kurai lapas ir lielākas. Krūmveida augšanas formas, mazo lapu un lēnaudzības dēļ Eiropā populāra bonsai entuziastu vidū. Savvaļā Vidusjūras reģionā, Centrāleiropā, Kaukazā, kur aug klinšainās kalnu nogāzēs.

 EUR

Pieclapiņu kļava. Ļoti reta, savvaļā izmirstoša suga, Dienvidrietumsičuaņas endēms Ķīnā, aug kalnu nogāzēs 2300 – 2900 m augstumā virs jūras līmeņa. Savdabīgs mazs vasarzaļš kociņš vai krūms ar izvērstu vainagu, parasti 2 – 3 m augsts, pie mums, iespējams, zemāks. Lapas greznas, staraini šķeltas līdz kātiņam 5 šauri lancetiskās daļās (reizēm 4 – 7 daļās), svaigi zaļas virspusē, apakšpusē iezilganas, rudenī krāsojas oranžīgi sarkanas. Stāda mitrā, drenētā, siltā, no vējiem aizsargātā vietā saulē vai daļējā noēnojumā, uz ziemu pašu augu un sakņu rajonu labi piesedz. Īsts kārums īsteniem retumu medniekiem.

 EUR

Sīklapu kļava. Dekoratīvs koks, var sasniegt 10 m augstumu. Lapas 5 – 7 daivainas, daivas trīsstūrainas, gari nosmailotas, gludu malu, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi zaļgandzelteni, parādās vienlaikus ar lapām, neuzkrītoši. Savvaļā sastopama Austrumāzijā.

 EUR

Neīstā Zībolda kļava jeb Korejas kļava. Vasarzaļš, neliels koks vai krūms ar ļoti dekoratīvu oranžīgi sarkanu lapojumu vasaras otrajā pusē un rudenī. Pieaudzis koks līdz 8 m augsts, lapas apaļas formas ar sirdsveida pamatni, 9 - 11 daivainas. Ziedi sīki, iesarkani, neuzkrītoši, zied maijā. Savvaļā Mandžūrijā, Korejā.

 EUR

Trīsziedu kļava. Mazs, blīvi zarots koks vai liels krūms. Miza pelēkbrūna, atplīstoša, atsedz oranžbrūnus zemmizas laukumus kā kanēļa kļavai (A. griseum). Lapas trīslapiņu saliktas no garenām lapiņām ar veselu vai neregulāri zobainu malu, vidēji zaļas, rudenī krāsojas no oranžām līdz sarkanām. Rudens krāsojums izteikts arī noēnotās vietās. Ziedi zaļgandzelteni pa 3 kopā. Stāda saulē vai pusēnā, nepanes slikti drenētas, pārmitras augsnes. Savvaļā sastopama Ķīnas ziemeļaustrumdaļā un Korejā, kur aug kalnu nogāzēs.

 EUR

Sīkziedu zirgkastaņa, smalkziedu eskulus. Vasarzaļš krūms, tuvs zirgkastaņas radinieks. Ziediņi ļoti smaržīgi, sīciņi ar garām putekšņlapām baltā krāsā, sakopoti garās, stāvās skarās. Zied jūlija otrajā pusē un augustā. Pievilcīgs.

 EUR

Zaļais paalksnis, zaļā dušekija. Vasarzaļš krūms, 0,5 – 2,5 m augsts, ziedi spurdzēs, zied aprīlī un maijā. Spurdzes dzinumu galos, parādās reizē ar lapām, zied bagātīgi. Stāda parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams auksta klimata apvidos Ziemeļu puslodē. Izcelsme - Dānija.

 EUR

Trīsdaivu asimina, Nebraskas banāns, indiāņu banāns, ziemeļu banāns. Mazs vasarzaļš koks vai krūms ar ēdamiem augļiem. Lapas vienkāršas, ovāli lancetiskas, līdz 25 cm garas, zaļas. Ziedi zvanveidīgi, purpurbrūni, pa vienam uz īsa kātiņa, zied pirms lapām vai reizē ar lapu plaukšanu. Augļi cilindriski, 5 – 15 cm gari, atgādina sardeles vai banānus, no kurienes daudzie tautas nosaukumi, iesākumā zaļi, tad dzelteni, beigās brūni. Mūsu apstākļos cerības uz pilnīgu augļu ienākšanos ir mazas, veģetācijas periods par īsu un vēsu. Galvenā vērtība ir tā, ka šis augs ir vienīgais pārstāvis no milzīgās tropisko augu dzimtas Annonaceae, kurš pacieš ziemas salu. Savvaļā ASV austrumdaļā no Ņūdžersijas līdz Teksasai un Floridai.

 EUR