Alpīnā kahre. Smalks, gaisīgs čemurziežu dzimtas augs no Dienvidaustrumeiropas. Cers 120 cm augsts, kupls, lapas plūksnainas, plūksnu daļas tievas, diegveidīgas, ziedi sīki, dzelteni, sakopoti čemuros stipri zarota stublāja zaru galos. Zied maijā un jūnijā, kam seko pievilcīga izskata augļi. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Ļoti lēnaudzīga, posms no sēklas līdz ziedēšanai var ilgt 5 gadus. Līdz apjomīgam augam vēl 5 gadi.

 EUR

 EUR

Asziedu ciesa, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš ar dzeltenām garenjoslām, jūnijā un jūlijā veidojas zaļgani violetas ziedu skaras. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Asziedu ciesa, šķirne. Sena, populāra, cers blīvs, 150 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedu skaras mainās no zaļganām, sarkanbrūnām līdz brūndzeltenām ziedēšanas beigās un saglabā zināmu pievilcību ziemā. Plašs pielietojums, der kā akcents vai grupās kopā ar citiem augiem. Stāda saulē, pusēnā, pielāgojas dažādām augsnēm.

 EUR

 EUR

 EUR

 EUR

Slotiņu ciesa. Audžveida graudzāle ar gariem ložņājošiem sakneņiem, lapas pelēcīgi zaļas, ziedu skara gara, blīva, ziedēšanas sākumā izplesta ar rozīgu nokrāsu, vēlāk sakļaujas, zied jūnijā un jūlijā, ziedneši 150 cm augsti. Jaunībā ļoti dekoratīva, bet likt dobē bez stingra ierobežojuma nebūs prātīgi. Savvaļā Eirāzijā.

 EUR

Mainīgā ciesa. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, blīvs, 100 – 120 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skaras garas, brūnganas, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā augsnē. Savvaļā Eiropā.

 EUR

Lielziedu kalaminta. Kupls cerveida augs aplapotiem stublājiem un rozā ziediem mieturveida ziedkopās. Cers 20 cm augsts, lapas olveida, ar zobainu malu, zied jūnijā un jūlijā. Patīk daļējs noēnojums un auglīga augsne. Savvaļā izplatīta Irānā, Turcijā, Eiropas centrālajā un dienviddaļā, kur aug mitros mežos un krūmājos.

- EUR

Kaķumētru kalaminta, šķirne. Cers 60 cm augsts, kupls, gaisīga izskata, lapojums pelēcīgi zaļš, zied no vasaras vidus līdz rudenim smalkiem, gaiši ziliem ziediem. Aromātiska, labi aug saulē, mēreni sausā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama no Centrāleiropas līdz Ziemeļāfrikai un Rietumāzijā.

 EUR

Kalceolārija. Savvaļā sastopama Čīlē, Argentīnā, retāk Folklenda salās. Izplatās ar īsiem ložņājošiem sakneņiem, veido audzes. Ziedi spilgti dzelteni, pa nedaudziem līdz 15 cm augstu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Lapojums 3 cm augsts. Pilnīgi ziemcietīga. Piemērota saulaina vieta un mēreni sausa augsne.

 EUR

Anemoņveida kaliantēma. Pievilcīga, ļoti ilgmūžīga cerveida ziemciete baltiem anemoņveida ziediem. Veido 10 – 20 cm augstu spilvenveida ceru, lapas divkārt plūksnaini saliktas, pelēkzaļas. Zied aprīlī un maijā, pirms lapas pilnībā attīstījušās. Labi aug mitrā, labi drenētā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Alpos.

- EUR

Koriandrlapu kaliantēma. Ļoti ilgmūžīga ziemciete, veido blīvu spilvenveida lapu rozešu ceru ar baltiem anemoņveida ziediem 10 – 15 cm augstu ziednešu galos. Lapas plūksnaini dalītas, pelēkzaļas. Ziedi vidēja lieluma, var būt pa 2 vai 3 uz ziedneša. Zied maijā un jūnijā, vasaras nogalē var uzziedēt atkārtoti. Savvaļā reta suga, sastopama Alpos, Karpatos un Pirenejos. Piemērota mitra, labi drenēta augsne un saulaina vieta. Pārdzīvo pārstādīšanu.

 EUR

Purpura magoņveida malva. Cerveida mietsakņu ziemciete, veido 15 – 30 cm augstu gulošu, aplapotu stublāju puduri ar augšup vērstiem, vīnsarkaniem ziediem. Stublāji gari, lapas staraini dalītas, zaļas, ziedi pa vienam, kausveida, lieli, 6 cm diametrā, ar baltu plankumu pie ziedlapu pamatnes, zied visu vasaru. Sausumizturīga, labi aug saulē izcili drenētā, akmeņainā augsnē, necieš slapjumu ziemā. Savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Plānkauslapu purene. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā no Aļaskas dienvidiem līdz Oregonai kalnu alpīnajā un subalpīnajā joslā. Augs 10 cm augsts, lēni veido ceru, lapojums tumši zaļš, ziedi balti, pa vienam vai dažiem ziednešu galos. Zied epizodiski no maija līdz augustam. Labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

6.0 EUR

Purva purene, varietāte ar baltiem ziediem. Augs 15 – 20 cm augsts, veido kompaktu ceru, zied aprīlī un maijā. Attīstās lēnāk nekā pamatsuga, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, slapjā, trūdvielām bagātā augsnē.

5.0 EUR

Purva purene, šķirne ar dzelteniem, pildītiem ziediem. Cers 20 cm augsts, zied no aprīļa beigām aptuveni mēnesi. Ilgmūžīga. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā līdz slapjā, trūdvielām bagātā augsnē.

4.0 EUR

Zobainā naktssvece. Zems cerveida mietsakņu puskrūmiņš pelēkzaļu lapojumu un dzelteniem ziediem. Veido 30 cm augstu krūmveidīgu ceru, lapas mazas, lancetiskas ar sīkiem zobiņiem, ziedi pa vienam stublāju augšdaļas lapu žāklēs, zied no jūlija līdz septembrim. Atšķirībā no Oenothera ģints pārstāvjiem, ziedi atvērti visas dienas garumā. Savvaļā sastopama Kanādā un ASV rietumdaļā, kur aug sausās prērijās un pakalnos.

 EUR

4.0 EUR

Leihtlina kamasija, šķirne. Dekoratīvs sīpolaugs ar daļēji pildītiem krēmkrāsas ziediem. Pavasarī veido blīvu lapojuma puduri ar 70 cm augstiem ziednešiem. Ziedi zvaigžņveida, sakopoti garā ķekarā, zied maijā un jūnijā, vasaras vidū virszemes daļas atmirst. Labi aug mitrā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

4.0 EUR

Ķiploceņlapu pulkstenīte nāk no Kaukāza un Turcijas. Cerveida ziemciete, līdz 70 cm augsta, rozešu lapas tumši zaļas, sirdsveida, ziedi balti, zvanveida, sakopoti skrajā, šaurā ķekarveida ziedkopā. Zied ilgstoši, jūlijā un augustā. Stāda ūdens caurlaidīgā, parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

 EUR

Karošlapu pulkstenītes varietāte baltiem ziediem. Augs ilgmūžīgs, 10 cm augsts, veido zemu sīku lapu rozešu spilvenu, zied no jūnija līdz augustam. Piemērota saulainai vietai akmeņdārzā un mūru spraugās.

 EUR

Karošlapu pulkstenīte, šķirne gaiši ziliem, pilnīgi pildītiem ziediem. Ilgmūžīga ziemciete, veido blīvu lapu rozešu spilvenu, zied jūnijā un jūlijā. 10 cm augsta, piemērota akmeņdārzam.

  EUR

Gargānas pulkstenīte. Ziemzaļa cerveida ziemciete, 15 cm augsta, lapas sirdsveida, zobainām malām, garkātainas, gaiši zaļas. Ziedi zili, zvaigžņveida, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama Ziemeļitālijā un Grieķijā, kur aug kalnos uz klintīm un akmeņainās nogāzēs. Labi aug vidēji mitrā, caurlaidīgā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Kamolainā pulkstenīte, šķirne baltiem ziediem. Neziedoša līdzīga pamatsugai. Augs 50 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri ar aplapotiem ziednešiem. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Groseka pulkstenīte. Ziemzaļš, līdz 100 cm augsts cerveida augs aplapotiem, stāviem, zarotiem stublājiem un violetziliem zvanveida ziediem ķekarveida ziedkopās. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, parastā dārza augsnē. Var augt arī daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Dienvideiropā.

 EUR

Pienbaltās pulkstenītes hibrīds. Cers līdz 80 cm augsts, stublāji stāvi, zaroti, aplapoti, lapojums zaļš, ziedi violetzili, sakopoti lielās skarās stublāju augšdaļā. Zied ilgstoši, no jūlija līdz septembrim. Noziedējušo ziedu novākšana veicina jaunu pumpuru veidošanos. Labi aug mitrumu saglabājošā  drenētā augsnē saulainā vietā. Pamatsuga savvaļā sastopama Kaukāzā un Mazāzijā, kur aug subalpīnajās pļavās.

 EUR

Pienbaltā pulkstenīte, šķirne. Klasisks ziemciešu dobju augs, cers līdz 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi sakopoti kuplās ziedkopās, violetzili. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē līdz pusēnā mitrā, auglīgā augsnē.

 EUR

Pienbaltā pulkstenīte, šķirne. Zema, kupla cerveida ziemciete aplapotiem, zarainiem stublājiem un baltiem zvanveida ziediem lielās skarās. Cers 40 cm augsts, lapojums zaļš, zied ilstoši no jūlija līdz septembrim. Labi jūtas drenētā, mitrumu saglabājošā augsnē saulainā vietā, nepanes lieku mitrumu ziemas mēnešos.

- EUR

Platlapu pulkstenīte, varietāte. Savvaļā sastopama Kaukāzā. Varietātei ir lielāki un tumšāki ziedi nekā pamatsugai. Augs 100 cm augsts, cerveida, lapas tumši zaļas, olveida, nosmaiļotas, ziedi tumši violetzili, zvanveida, zied jūnijā un jūlijā. Patīk saulaina vai daļēji noēnota vieta, pietiekami mitra augsne.

 EUR

Makašvila pulkstenīte. Reta pulkstenīšu suga no Kaukāza. Ārēji līdzīga ķiploceņlapu pulkstenītei (C. alliariifolia). Cers 40 cm augsts, lapas tumši zaļas, sirdsveida, ziedi zvanveida, nokareni, sārti vai balti, sakopoti vertikālās ziedkopās. Zied jūlijā un augustā. Stāda labi drenētā parastā darza augsnē saulainā vietā.

- EUR

Spožā pulkstenīte. Zems, pievilcīgs augs tumši zaļām rozešu lapām, drukniem stublājiem un plaši atvērtiem ziediem īsos ķekaros. Cers blīvs, līdz 20 cm augsts, zied jūnijā un jūlijā. Noziedējušo ziedu novākšana pagarina ziedēšanu vēl par kādu mēnesi. Labi aug saulē vai vieglā ēnā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Dienvideiropā.

 EUR

Spožā pulkstenīte, baltziedu forma. Izcili dekoratīva, nevainojama, pat mākslīga izskata, 20 cm augsta, lapas ziemzaļas, tumši zaļas, spīdīgas, veido blīvu lapu rozešu ceru. Ziedi kausveida, plaši atvērti, zied jūnijā un jūlijā, ja apstākļi patīk, var ziedēt līdz septembrim. Pieticīga, ārkārtīgi izturīga, stāda saulē vai vieglā noēnojumā. 

  EUR

Požarska pulkstenīte. Savvaļā sastopama Dalmācijā, kur aug starp klintīm un akmeņainās vietās. Augs līdz 20 cm augsts, lapas daļēji ziemzaļas, veido blīvu lapu rozešu spilvenveida puduri. Ziedi violetzili, zvaigžņveida, zied no jūnija līdz augustam. Spēcīgi augoša. Labi panes pārmērīgu mitrumu pavasarī.

3.0 EUR

Punktainā pulkstenīte nāk no Austrumāzijas. Augs 50 cm augsts, izplatās ar ložņājošiem sakneņiem, veido daļēji ziemzaļu lapu rozešu paklāju ar skraji izvietotiem ziednešiem. Lapas zaļas, sarkanbrūni tonētas, ziedi cilindriskas formas, līdz 6 cm gari, nokareni, sārti ar sarkanbrūnu punktojumu iekšpusē, sakopoti skrajos ķekaros. Zied jūnijā un jūlijā, ziedēšanas laikā iespaidīga. Labi aug jebkurā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Var būt agresīva.

 EUR

Punktainā pulkstenīte, šķirne....................................................................................................

 EUR

Punktainās pulkstenītes forma tumši vīnsarkaniem ziediem. Identiska pamatsugai, atšķiras ziedu krāsa. Zied ilgstoši un bagātīgi jūnija otrajā pusē un jūlijā. Neizvēlīga, aug jebkurā augsnē, piecieš arī pārmērīgu mitrumu pavasaros.

 EUR

Hibrīdo pulkstenīšu šķirne (C. punctata x C. trachelium). Augs līdz 60 cm augsts, veido blīvu lapu rzešu puduri, jūlijā un augustā zied lieliem, tumši violetziliem, nokareniem zvanveida ziediem skrajos ķekaros. Piemērota stādīšanai saulē, pusēnā katrā drenētā dārza augsnē.

- EUR

Takesima pulkstenīte. Audžveida augs pusziemzaļu, spožu lapojumu, stāviem, aplapotiem stublājiem un lieliem, nokareniem, baltsārtiem, iekšpusē tumši violetsarkani punktotiem ziediem jūlijā un augustā. Grūti atšķirama no punktainās pulkstenītes (C. punctata), kurai lapas vairāk apmatotas. Savvaļā Korejā. Labi aug gan saulē, gan nelielā noēnojumā visu veidu mēreni mitrās augsnēs.

- EUR

Takesima pulkstenītes šķirne. Neparastu ziedu īpašniece, tie zirnekļveida, ziedlapas šauras, lancetiskas, baltas. Zied no jūnija līdz augustam. Augs 60 cm augsts. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā pietiekami mitrā augsnē.

4.0 EUR

Strēļu pulkstenīte. Pievilcīga vietējās floras pārstāve. Veido spēcīgu, aplapotu stublāju ceru ar tumši ziliem ziediem no jūnija līdz augustam. Cers 100 cm augsts, lapas vienkāršas, zaļas, ziedkopa gara un blīva. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Glena kardiokrīnija. Mitru, auglīgu lapu koku un jaukto mežu iemītniece Austrumāzijā, sastopama diezgan šaurā areālā no Sahalīnas līdz Japānas ziemeļdaļai. Pieaudzis augs pavasarī veido iespaidīgu sarkandzīslotu lapu rozeti, kuras centrā attīstās spēcīgs ziednesis ar lieliem, krēmbaltiem trompetveida ziediem, zied jūlijā. Ziednesis parasti līdz 150 cm augsts. Vairākus gadus pirms ziedēšanas pie lielā sīpola sāk veidoties mazi sīpoliņi, kuri nodrošina veģetatīvu vairošanos. No sēklām audzēti augi uzzied aptuveni 10 gadu vecumā. Bieži vējš un saule bojā milzīgās lapas, stāda no vējiem pasargātās vietās. Kailsalā piesedz.

4.0 EUR

Milzu kardiokrīnija, milzu lilija. Augumā visgarākā starp liliju dzimtas pārstāvjiem, sasniedz 2 – 3 m augstumu. Sīpols liels, augsnes līmenī, vai tikko pārklāts ar augsni. Piezemes lapas lielas, garos kātos, sirdsveidīgas, spoži zaļas, uz ziedneša lapas mazāka izmēra, galvenokārt apakšējā daļā. Ziedi lieli, sānis vērsti, trompetveida, balti ar tumši violetsarkanu rīklīti, zied jūlijā. Pēc ziedēšanas jaunās paaudzes sīpolus izstāda atsevišķi, kuri ziedēšanas vecumu sasniedz pēc vairākiem gadiem. Audzē daļējā noēnojumā mitrā, drenētā, nepāržūstošā, trūdvielām bagātā augsnē. Uz ziemu piesedz. Savvaļā Himalajos.

 EUR

Alpīnais dadzis. Augs līdz 50 cm augsts, cerveida, piezemes rozešu lapas lancetiskas ar zobainu malu, zaļas, ziedi violetsārti, kurvīši novietojušies stāvu, apakšdaļā aplapotu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Centrāleiropā, kur aug kalnu pļavās.

 EUR

Apalaču grīslis. Cers 25 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, smalks, pārkarens, koši svaigi zaļš, ziedu vārpiņas dzeltenzaļas, zied no maija līdz jūlijam. Ļoti dekoratīvs gaisīga izskata augs, piemērots stādīšanai vidēji sausā līdz mēreni mitrā augsnē daļējā noēnojumā, ēnā, labi aug arī saulainākā vietā. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug sausos mežos un mežmalās.

4.0 EUR

Zeltainais grīslis. Veido zaļa lapojuma puduri ar dekoratīviem zeltdzelteniem augļiem vasaras otrajā pusē. Atkarībā no augsnes mitruma, sasniedz 10 – 20 cm augstumu. Labi aug saulē vai gaišā noēnojumā mitrā līdz slapjā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopams  Ziemeļamerikā.

 EUR

Berggrena grīslis. Ļoti zems, lēnaudzīgs, ziemzaļš augs, sasniedz 5 – 10 cm augstumu. Lapojums bronzas krāsā, ziedi brūngani, neievērojami. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā, labs akmeņdārza augs, kailsalā piesedz. Stādījumi ilgmūžīgi. Savvaļā Jaunzēlandē.

 EUR

Buhanāna grīslis nāk no Jaunzēlandes. Cers 60 cm augsts, lapas ziemzaļas, šauri lineāras, sārti brūnas, stāvas, vecākiem augiem noliecas. Veģetatīvās izplešanās intensitāte neliela. Īpatnēji skaists, bet mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos ziemas periodā stipri cieš. Ziemā nepieciešama aizsardzība pret salu.

 EUR

Buhanāna grīslis, šķirne. Ārējais veidols kā pamatsugai, nedaudz atšķirīga lapojuma krāsa, kurš ir vairāk brūns nekā sarkans. Ziemcietība nestabila, īsts pārbaudījums ir mūsu kailsala ziemas, nepieciešams piesegums. Stāda saulainā vietā mēreni sausā augsnē. Buhanāna grīsli nekad neapgriežu, iestājoties siltam laikam izķemmēju ar pirkstiem.

- EUR

Cekulainais grīslis, šķirne. Cers blīvs, 30 cm augsts, lapojums ziemzaļš, lapas bronzas krāsā ar sarkanīgu toni. Ziedu vārpiņas brūnas, novietojušās garu, diegveidīgu ziednešu galos, zied jūlijā un augustā. Labi aug mēreni mitrā, labi drenētā augsnē saulainā vietā. Ziemcietība nestabila, piesedz. Pamatsuga savvaļā sastopama Jaunzēlandē.

- EUR

Cekulainais grīslis, šķirne. Augs 30 cm augsts, lapas gaiši zaļas, šauri lineāras, noliecas visapkārt ceram. Lapojums ziemzaļš, bet mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos daļēji ziemzaļš. Bezsniega ziemās piesedz.

 EUR

Pušķainais grīslis. Gaiši zaļš cerveida augs mitrām un slapjām vietām. Cers 60 – 90 cm augsts, pavasarī veidojas lielas, sarainas, cilindriskas ziedu vārpiņas dzeltenīgā krāsā, kuras vēlāk iegūst gaiši brūnu nokrāsu. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikā.

 EUR

 EUR

Devela grīslis. Cers blīvs, 25 cm augsts, lapojums tumši zaļš, lapas ziemzaļas, šauras, raupjas, ziedu vārpiņas brūnas, ziedneši nedaudz garāki par lapojumu, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē, gaišā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē. Neziedošs atgādina kādu auzeņu (Festuca) sugu. Izcili dekoratīvs. Savvaļā sastopams Eiropā, Latvijā reti.

 EUR

Pirkstainais grīslis. Augs 30 cm augsts, veido blīvu ceru, lapas zaļas, ziedu vārpiņas zaļganbrūnas. Zied aprīlī un maijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē daļēji noēnotā vietā. Savvaļā izplatīts Eirāzijā, arī Latvijā.

 EUR

Augstais grīslis, šķirne. Skaists mitrumu mīlošs augs, cers blīvs, parasti 60 cm augsts, īpaši labos apstākļos augstāks. Lapojums vasarzaļš, lapas dzeltenas ar šauru zaļu maliņu, nolīkušas, ziedu vārpiņas brūnas. Saulē košs, ēnainās vietās lapojuma krāsa gaiši zaļa. Labi aug auglīgā augsnē kopā ar augiem, kas izceļ lapojuma krāsu, piemēram, zilas ziedu krāsas Sibīrijas īrisu sabiedrībā.

5.0 EUR

Stingrais grīslis, šķirne. Ziemzaļš, cers neliels, 10 cm augsts, blīvs, rozešu lapas spožas, cietas, tumši zaļas. Lēnaudzīgs, labi aug mitrā, drenētā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā Eiropā un Āzijā.

 EUR

 EUR

Zilganais grīslis. Augs ar zilganu nokrāsu, veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar dzeltenīgi brūnganām ziedu vārpiņām 30 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Maigās ziemās lapojums ziemzaļš. Piemērots dažādām augsnēm, stāda saulē vai pusēnā. Savvaļā sastopams Eiropā, dažviet Āzijā un Āfrikā, arī Latvijā.

 EUR

Dzeltenais grīslis. Cers neliels, blīvs, lapojums ziemzaļš, lapas zaļas, reizēm ar dzeltenīgu toni, zied maijā un jūnijā. Ziedneši 30 cm gari. Savvaļā sastopams mitrās, purvainās vietās Eiropas ziemeļdaļā un Ziemeļamerikā, arī Latvijā.

 EUR

- EUR

Zaķu grīslis. Mežu un pļavu augs, savvaļā sastopams Eiropā, rietumu un centrālajā Āzijā, arī Latvijā. Cers 40 cm augsts, blīvs, lapas zaļas, šauri lineāras, zied maijā un jūnijā.

- EUR

Apiņu grīslis. Gaiši zaļš pudurveida augs, atkarībā no augšanas apstākļiem 50 – 100 cm augsts. No jūnija līdz augustam veidojas interesantas ziedu galviņas, kas atgādina apiņu ziedkopas. Labi aug vidēji mitrā līdz slapjā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Iedzeltenais grīslis. Graciozs, cers 70 cm augsts, lapojums ziemzaļš, lapas zaļas ar dzeltenīgu toni. No jūnija līdz septembrim veidojas pievilcīgas, nokarenas, cilindriskas, zaļganas ziedu vārpiņas, kuras nepaceļas augstāk par lapojumu. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā augsnē. Var izmantot neparastiem grieztajiem ziediem. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Kalnu grīslis. Izcili dekoratīvs blīvceru augs nabadzīgām augsnēm. Veido 30 cm augstu gaiši zaļu lapu rozešu ceru ar tikpat gariem ziednešiem maijā un jūnijā. Piemērota saulaina vieta un mēreni mitra dārza augsne. Trūdvielām bagātās augsnēs ātri noveco. Savvaļā sastopams Eiropā un Vidusāzijā, Latvijā reti.

 EUR

Morova grīslis. Lēns ložņātājs, veido blīvu ziemzaļa lapojuma puduri ar zaļgandzelteniem ziediem aprīlī un maijā. Lapas stingras, spīdīgas, piesātināti zaļas. Pieaudzis augs 40 cm augsts. Labi aug mitrā augsnē noēnotā vietā. Dārzos sastopams reti, parasti to pārstāv raiblapainās formas. Savvaļā Japānā, kur aug kalnu mežos.

 EUR

 EUR

Morova grīslis, šķirne. Lapojums jaunās krāsās, pievilcīgs, lapas tumši zaļas ar dzeltenīgi baltu malu. Jauni augi 30 cm augsti, iespējams, sasniedzot zināmu vecumu būs divreiz augstāki. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Palmu grīslis. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikas centrālajā daļā un austrumdaļā, kur aug mitros mežos, krūmājos un pļavās. Augs 90 cm augsts, veido blīvi aplapotu dzinumu puduri, lapojums zaļš, ziedi brūngani dzelteni, sakopoti nelielās vārpiņās ziednešu galos, zied jūlijā. Dekoratīvs, ilgmūžīgs.

 EUR

Palmu grīslis, šķirne. Nedaudz smalkāks kā pamatsuga, veido 60 cm augstu puduri. Lapas zaļas ar dzeltenu maliņu. Ziednešu galos jūlijā veidojas brūngani dzeltenas ziedu vārpiņas. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Palmu grīslis, šķirne. Augs 60 cm augsts, lapas zaļas ar baltām garensvītrām, ziedi brūngani dzelteni, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai pusēnā parastā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Dzelzszāle, tumši pelēkzaļš grīšļu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu, ziemzaļu lapu rozešu puduri, 40 cm augsts, zied jūnijā un jūlijā. Ziedu vārpiņas melnas, ziedneši nedaudz garāki par lapojumu. Savvaļā plaši izplatīts Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļamerikas austrumdaļā, arī Latvijā, kur aug mitrās, purvainās vietās. Dārzā labi aug daļēji ēnainās vietās, ja mitruma pietiekoši, arī saulainā vietā.

 EUR

Pleznveida grīslis. Cers blīvs, 15 – 20 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi zaļganīgi, ziedneši lapojuma augstumā, zied maijā un jūnijā. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopams Eiropas centrālajā un ziemeļdaļā, Latvijā reti.

 EUR

Mūžzaļā grīšļa šķirne. Acij tīkams mūžzaļa lapojuma augs, cers blīvs, 40 cm augsts, lapas stīvas, zeltdzeltenas ar tumši zaļu maliņu. Ziedu vārpiņas brūnas. Līdzīgs šķirnei ‘Evergold’, no kura arī cēlies, bet ar labāku ārējo izskatu. Piemērota mēreni sausa, labi drenēta augsne un viegli noēnota vieta. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā.

- EUR

Skarainais grīslis. Cers blīvs, liels, izplests, mitrās augsnēs 100 cm augsts, sausākās zemāks, veido cini. Lapojums skaisti zaļš, īpaši pavasarī lapu augšanas laikā, ziedkopas zaļganbrūnas, zied jūnijā. Dārzā dekoratīvs, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Eiropā, sastopams arī Latvijā, kur aug purvos, pārmitrās pļavās.

 EUR

Nokarenais grīslis. Ziemzaļš, cers liels, blīvs, rozešu lapas zaļas, plati lineāras, lapojums 70 cm augsts. Ziedneši līdz 150 cm augsti ar nokarenām ziedkopām. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, kur aug mežos, strautmalās un ēnainās kalnu ielejās. Ziemcietība nestabila, labi ziemo sniegotās ziemās.

- EUR

Tumšbrūnais Jaunzēlandes grīslis. Augs 40 cm augsts, veido blīvu ziemzaļu lapu rozešu ceru ar tieviem ziednešiem. Lapas smalkas, sarkanīgi brūnas, ziedu vārpiņas tumši brūnas, zied vasaras otrajā pusē. Stāda saulainā vietā drenētā, mitumu saglabājošā augsnē. Ļoti labi pielāgojies mūsu ziemām, drošībai var piesegt.

 EUR

Ceļmallapu grīslis. Dekoratīvs ziemzaļš augs no Ziemeļamerikas centrālās un austrumdaļas mitrajiem mežiem. Veido blīvu ceru, lapas platas,ar ielocēm, zaļas ar sarkanu pamatdaļu, ziedkopas tumši brūnas daudzu tievu ziednešu galos. Zied aprīlī un maijā, 30 cm augsts. Bezsniega ziemās cieš lapojums.

 EUR

Dižmeldru grīslis, ilgmūžīgs dekoratīvs augs mitrām un pārmitrām augsnēm. Veido 60 cm augstu, blīvu plati lineāru, spilgti zaļu lapu rozešu ceru ar 80 cm augstiem ziednešiem jūnijā un jūlijā. Ziedu vārpiņas blīvas, cilindriskas, garas, nokarenas, zaļganas. Labi aug saulainā vietā vai vieglā ēnā. Var augt seklā ūdenī, pacieš arī sausumu. Savvaļā sastopams ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā, arī ne visai bieži Latvijā.

 EUR

Attālvārpu grīslis. Savvaļā sastopams Austrumāzijā un Eiropā, arī Latvijā, kur aug ēnainos, mitros mežos un krūmājos. Cers līdz 60 cm augsts, blīvs, lapas daļēji ziemzaļas, svaigi zaļas, šauras. Ziedkopu veido nelielas savstarpēji attālinātas zaļgandzeltenas vārpiņas, zied jūnijā. Izcili dekoratīvs, ilgmūžīgs.

 EUR

 EUR

Sārtais grīslis. Ārēji līdzīgs vairākām Ziemeļamerikas grīšļu sugām, atšķiras ar neredzamu sārtas krāsas klātbūtni nelielā zieda daļā. Cers blīvs, 20 – 30 cm augsts, lapojums smalks, patīkams, daļēji ziemzaļš. Maijā un jūnijā veidojas dzeltenīgi zaļas ziedkopas, ziedneši nedaudz garāki par lapojumu. Labi aug daļēji noēnotās vai ēnainās vietās gan sausākās, gan mitrākās augsnēs.

4.0 EUR

Rūsganplankumainais grīslis. Ilgmūžīgs, blīvs paklājveida puduraugs, 20 - 25 cm augsts, lapas vasarzaļas, platas, ar ielocēm, gaiši zaļas, ziedu vārpiņas zaļganas, zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopams Austrumāzijā, kur aug gan kalnu mežos, gan mitrās zemienēs. Dārzā labi aug saulē, pusēnā vidēji mitrā augsnē.

- EUR

Rūsganplankumainais grīslis, šķirne. Tikpat lēnaudzīgs kā pamatsuga, dažbrīd atgādina kādu maza auguma hostu šķirni ar balti apmalotām lapām. Puduris blīvs, labos augšanas apstākļos 25 cm augsts, zied maijā un jūnijā. Patīk vidēji mitra, auglīga augsne un viegls noēnojums karstākajā dienas laikā.

- EUR

Grīslis, šķirne. Daļēji ziemzaļš, saaug lēnām, veido ļoti blīvu lapojuma puduri ar neuzkrītošiem ziediem. Lapas šauras, zaļas ar krēmbaltu apmalīti, 30 cm augsts. Labi aug pusēnā vai ēnā mitrā līdz vidēji mitrā augsnē, ja mitruma pietiekami, var augt saulainā vietā.

 EUR

Ežgalvīšu grīslis. Tumši zaļš smalka lapojuma augs ar dadžveidīgām ziedu vārpiņām lapojuma augstumā. Veido 60 cm augstu puduri, zied jūnijā un jūlijā. Neizvēlīgs, labi aug saulē, pusēnā, pilnā ēnā pietiekami mitrā augsnē, piecieš sausuma periodus. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumu un centrāldaļā.

3.5 EUR

Ēnu grīslis, šķirne. Cers 20 cm augsts, blīvs, lapas ziemzaļas, līganas, zaļas, ziedi sarkanbrūni, neievērojami, zied no maija līdz jūlijam. Stāda ēnā vai pusēnā mitrā augsnē. Ilgmūžīgs. Iespējams, hibrīdas izcelsmes.

 EUR

Bezstumbra zeltdadzis savvaļā aug sausās, akmeņainās, kaļķainās augsnēs Viduseiropas kalnos. Cerveida mietsakņu ziemciete, veido blīvu lapu rozešu ceru, lapas pelēkzaļas, cietas, lancetiskas, plūksnaini šķeltas, plūksnas ar dzeloņiem galā. Ziedkurvīši lieli, līdz 10 cm diametrā, mēlziedi sudraboti balti, centrā brūnsarkani stobrziedi, novietoti īsu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Pieaudzis augs sasniedz 20 cm augstumu, ilgmūžīgs.

 EUR

Vienkāršais zeltdadzis. Mietsakņu ziemciete, cers blīvs, ziedneši 40 – 60 cm augsti, lapas lancetiskas, plūksnaini šķeltas, plūksnu gali ar asiem dzeloņiem, zaļas. Ziedi lielos kurvīšos pa vienam nezarota vai maz zarota stublāja galos, zied no jūlija līdz septembrim. Sausumizturīgs, labi aug saulē drenētā, parastā dārza augsnē. Alpīno reģionu suga Viduseiropā un Dienvideiropā. Ilgmūžīgs, bez pārstādīšanas var augt vairāk kā 10 gadus.

 EUR

7.0 EUR

Izplestā zilbārde. Maz zināma ienācēja no Himalajiem. Veido zaļi aplapotu 60 - 120 cm augstu krūmveida ceru ar izsmalcināti ziliem ziediem rudenī. Ziedi neparasti, ar īpatnēji garām, izliektām putekšņlapām. Pie mums aug un ziemo labi, drošībai uz ziemu var piesegt. Stāda drenētā, vidēji mitrā, parastā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Izplestā zilbārde, šķirne.  Lapas pelēkzaļas ar platu, neregulāru, krēmbaltu malu. Cers 60 cm augsts, saaug lēnām, pavasarī mostas vēlu. Cerams, kādreiz aplaimos arī ar ziediem. Ziemcietība stabila, drošībai piesedz sakņu rajonu.

 EUR

Saulkrēsliņlapu stumbrlape. Lēnaudzīgs lakstaugs no Ziemeļamerikas austrumdaļas mežiem. Augs 70 cm augsts, veido ceru, lapas jūraszaļas, plūksnaini saliktas, līdzīgas saulkrēsliņu (Thalictrum) lapām, garkātainas. Ziedi nelieli, zaļgandzelteni, zvaigžņveida, sakopoti skarveida ziedkopās ziednešu galos, vēlāk dekoratīvi zili augļi. Piemērota ēnaina vieta un mitrumu saglabājoša augsne.

 EUR

Kailā dobspārne. Elegants čemurziežu dzimtas lakstaugs, veido zaļa, plūksnaina lapojuma puduri ar baltu ziedu čemuriem garu (100 cm), zarotu stublāju galos, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Lieliski iekļaujas savvaļas tipa stādījumos. Savvaļā aug no Austrumeiropas līdz Centrālāzijai, Latvijā reti.

 EUR

Baltsarmainā dzelzene. Dekoratīva, sausumizturīga, kuplu ceru veidojoša ziemciete. 70 cm augsta, lapas plūksnaini dalītas, zaļas, apakšpusē ar sudrabainiem matiņiem. Ziedi sārti ar gaišāku centru, novietojušies zarotu, aplapotu stublāju galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā Kaukāzā.

3.5 EUR

Lielgalvainā dzelzene. Cers līdz 120 cm augsts, lapas vienkāršas, gaiši zaļas, ziedu kurvīši lieli ar dzelteniem stobrziediem, pa vienam stublāju galos. No ārpuses ziedu kurvīšus apņem brūnas zvīņveida vīkallapas, zied jūlijā. Labi aug saulē parastā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Kaukāzā, Turcijā.

 EUR

Skaistā dzelzene. Savvaļā izplatīta kalnu apvidos Kaukāzā un Mazāzijā. Cers 70 cm augsts, lapas pelēkzaļas, plūksnaini šķeltas, klātas matiņiem. Ziedi pievilcīgi, zīdaini sārti, pa vienam maz zarotu ziednešu galā. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Ziemā necieš pārmērīgu mitrumu.

3.5 EUR

Krievijas dzelzene. Cers 120 cm augsts, spēcīgs, lapojums tumši zaļš, plūksnains, ziedi gaiši dzeltenīgi, gandrīz balti, zied no jūnija līdz augustam. Pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug saulē drenētā, vidēji sausā līdz vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama stepju apvidos Eiropā un Āzijā.

4.0 EUR

Milzu cefalārija. Skabiozu radiniece, savvaļā sastopama saulainās vietās no Sibīrijas līdz Ziemeļturcijai. Veido vidēji zaļa lapojuma puduri ar 200 cm gariem, maz aplapotiem, zarotiem stublājiem, kuru galos vasarā veidojas gaiši dzeltenas ziedu galviņas. Gaisīga, caurredzama, labi jūtas vasaras otrajā pusē ziedošo graudzāļu sabiedrībā.

4.0 EUR

Smaržīgā kārvele. 150 cm augsta zaļa lapojuma cerveida ziemciete lielām, saliktām lapām un baltiem ziediem blīvos čemuros, zied jūlijā un augustā, aromātiska. No attāluma līdzīga citiem čemurziežu dzimtas augiem, kurus vienkāršoti saucam par burkšķiem. Dārzā dekoratīva, labi aug mitrā augsnē. Savvaļā Eiropā. Nozīme ārstniecībā.

 EUR

Skarbmatainā kārvele. Cers kupls, 60 - 80 cm augsts, lapojums svaigi zaļš, plūksnains, ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā dārza augsnē. Mainīga izskata suga, savvaļā sastopama Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, uzieta arī Latvijā.

6.0 EUR

Skarbmatainā kārvele, šķirne. Svaigi zaļa lapojuma ziemciete rozā ziediem. Cers kupls, 60 - 80 cm augsts, lapas patīkami mīkstas, vairākkārt plūksnaini dalītas, ziedu čemuri stublāja un zaru galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Cēlā pundurkumelīte, šķirne. Viegli audzējama, ziemzaļa, ļoti ilgstoši ziedoša, veido blīvu lapu rozešu paklāju ar pilnīgi pildītiem, baltiem ziediem pacilu ziednešu galos. Lapas mazas, plūksnainas, zaļas, aromātiskas, zied no jūnija līdz salam, 15 cm augsta. Labi aug saulē parastā dārza augsnē, ilgstošā kailsalā piesedz.

 EUR

Platlapu hasmante. Pievilcīga graudzāle, kura saglabā dekorativitāti no pavasara līdz rudenim. Cers līdz 100 cm augsts, lapas gaiši zaļas, ziedi plakanās varpiņās, pumpuri izveidojas augustā, bet nepaspēj uzziedēt, sēklas neienākas. Izplešanās intensitāte lēna. Stāda parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā. Kailsala ziemās piesedz. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumdaļā un Meksikas ziemeļaustrumos.

 EUR

Kailā helone. Veido vidēji blīvu, 60 – 90 cm augstu aplapotu stublāju puduri. Lapojums tumši zaļš, lapas gludas, zobainu malu. Ziedi balti, reizēm ar sārtu atblāzmu, sakopoti blīvā, vārpveidīgā ķekarā stublāja galā, zied no augusta līdz oktobrim. Viegli audzējama, ilgmūžīga, labi aug saulē, pusēnā, mitrā, slapjā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā. Stādiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā.

        EUR

Liektā helone. Savvaļā reti sastopama, aug mitros mežos, purvainās vietās un upmalās ASV austrumdaļā. Augs 60 - 80 cm augsts, veido vidēji blīvu aplapotu dzinumu puduri, lapas zaļas, plati lancetiskas ar zobainu malu, ziedi rozā, sakārtoti īsās, blīvās vārpās ziednešu galos. Zied no augusta līdz oktobrim. Pieticīga ziemciete vasaras nogalei.

 EUR

Smaržīgā helonopse. Ienācēja no Japānas, kur aug ēnainās, mitrās, auglīgās vietās. Cers blīvs, 40 – 60 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi rozā krāsā pa vairākiem kopā stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Zied vasaras otrajā pusē.

 EUR

Pretējlapu hiastofila. Ziemzaļa paklāju veidojoša biezlapju dzimtas ziemciete ar sīkiem, dzelteniem ziediem nokarenās ziedkopās. Lapas gludas, svaigi zaļas, dažbrīd var krāsoties sarkanos toņos. Zied jūnijā un jūlijā, ziedneši līdz 20 cm augsti. Savvaļā sastopama Kaukāzā. Labi aug pusēnā, nabadzīgā, mitrā, bet labi drenētā augsnē.

 EUR

 EUR

 EUR

Zāģzoblapu hlorants. Veido 30 cm augstu stublāju puduri, uz katra stublāja četras lapas, kas turpinās ar divām baltu ziedu vārpiņām. Lapas ovālas ar zāģzobainu malu, gludas, zaļā krāsā. Zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā. Lielisks papildinājums ēnu un mitrumu mīlošiem augiem, par kaimiņiem izvēlas papardes un mežlilijas. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Cikāžu zeltbārdis, zeltbārdas zāle. Dekoratīva graudzāle, cers blīvs, lapas pelēcīgi zaļas, patīkami mīkstas, vasarzaļas. Ziedkopas plašas, gaisīgas, sarkanīgas skaras, ar dzeltenu matiņu pušķiem pie vārpiņu pamatnes, zied no jūlija līdz septembrim, ziedneši līdz 150 cm augsti. Labi aug saulē nabadzīgā, vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopams no Eiropas centrālās daļas līdz Ķīnai.

 EUR

Liellapu pakrēslīte. Neparasts, liellapains ēnu un mitrumu mīlošs augs. Veido lapu rozešu puduri ar blīvās vairogskarās sakopotiem ziediem. Rozešu lapas ziemzaļas, ādainas, biezas, klātas raupjiem matiņiem, pelēcīgi zaļas, reizēm ar sarkanīgu toni. Ziedi balti ar rozā putekšņlapām, zied agri pavasarī. Pēc ziedēšanas attīstās virszemes stīgas, kuru galos veidojas jaunas lapu rozetes, nav agresīva. Uz ziemu piesedz. Savvaļā Ķīnā.

8.0 EUR

4.0 EUR

Vesellapu mežvītenis savvaļā izplatīts Dienvideiropā un Rietumāzijā. Ļoti ilgmūžīgs daudzgadīgs lakstaugs, cers līdz 80 cm augsts, stublāji ar lapām, nenoturīgi, lapas veselas, olveida, pretējas. Ziedi pa vienam, violetzili, zied no jūnija līdz augustam, dekoratīvi sēklu sastati. Neizvēlīgs.

4.0 EUR

Vesellapu mežvītenis, šķirne ar baltiem ziediem. Zied ilgstoši un bagātīgi no jūnija līdz septembrim. Ziedēšanas laikā vienlaikus redzami gan ziedi, gan pūkainas augļkopas, kas saglabā dekorativitāti vēl ilgi pēc ziedēšanas. Dzinumi 80 cm gari, nenoturīgi, prasa balstus vai guļ uz zemes.

 EUR

Taisnais mežvītenis. Ilgmūžīgs, līdz 150 cm augsts cerveida lakstaugs stāviem un paciliem aplapotiem stublājiem un baltiem ziediem lielās žuburveida ziedkopās. Veido ļoti lielu ceru, lapojums pelēkzaļš, lapas plūksnaini saliktas, ziedi mazi, zvaigžņveida. Zied jūnijā un jūlijā. Rudenī dekoratīvi pūkaini sēklu sastati. Labi aug jebkurā augsnē saulē vai vieglā ēnā. Savvaļā Viduseiropā un Dienvideiropā.

 EUR

5.0 EUR

Mežvīteņu vīteņpulkstenīte. Cers 40 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas nelielas, gaiši zaļas, apaļīgas, jūlijā un augustā zied gaiši ziliem, iekšpusē oranži un melni marķētiem nokareniem zvanveida ziediem. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Centrālāzijas dienviddaļā, Afganistānā un Himalaju rietumdaļā.

 EUR

Rudens vēlziede, šķirne............................................................................................................

6.0 EUR

Krāšņā vēlziede, šķirne ar tīri baltiem ziediem. Lapojums attīstās pavasarī, saglabā dekorativitāti līdz jūnijam, tad atmirst. Uzzied augusta beigās vai septembra sākumā. Labi aug trūdvielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē saulainā vietā. Šīs sugas pārstāvjus uz ziemu vēlams piesegt.

5.0 EUR

Hibrīdā vēlziede, šķirne (C. autumnale ‘Alboplenum' x C. speciosum ‘Album’). Pievilcīgākā pildīto ziedu šķirne, ziedi lieli, 12 cm diametrā, violetsārtā krāsā, atgādina ūdensrozi. Zied septembrī un oktobrī. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā.

6.0 EUR

Biteņveida kolūrija. Retums no Sibīrijas. Augs 20 cm augsts, lapojums zaļš, plūksnains, atgādina biteņu (Geum) lapojumu, ziedi dzelteni, zied maijā un jūnijā. Dabīgs nagliņkoka (Syzigium aromaticum) aizstājējs barga klimata joslā, sakņu ķīmiskajā sastāvā ēteriskās eļlas, kuru galvenā sastāvdaļa ir eigenols ar krustnagliņām raksturīgu aromātu. Dekoratīva, labi aug saulē vai pusēnā drenētā, vidēji mitrā parastā dārza augsnē, ilgmūžīga.

6.0 EUR

Neļķlapu komelīna. Viena no ziemcietīgākajām sugām, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas dienvidrietumu daļā. Saknenis burkānveida, veģetāciju sāk jūnijā, lapas lancetiskas, tumši zaļas, ziedi koši zili, zied ilgstoši un bagātīgi no jūlija līdz septembrim, sasniedz 20 - 30 cm augstumu. Katrs zieds īsmūžīgs, bet to ir ļoti daudz. Stāda mitrā, bet izcili drenētā augsnē, nepanes lieku mitrumu ziemas mēnešos, uz ziemu piesedz (izņēmums, siltas un sniegotas ziemas).

 EUR

Zilā krastkaņepe. Viegli audzējama, interesanta ziemciete violetziliem ziediem, kuri atgādina viengadīgo agerātu (Ageratum houstonianum) ziedus. Veido līdz 90 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar sīkiem ziediem blīvos vairogos. Lapas tumši zaļas, vienkāršas, vidēja lieluma. Savvaļā zied no vasaras vidus līdz salam. Pie mums tas notiek reti, nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ziedēšana novirzās uz rudeni vai izpaliek. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā ASV austrumdaļā.

 EUR

Parastā kreimene, šķirne. Izteiksmīga lapojuma ziemciete ēnainiem nostūriem. Veido vidēji blīvu lapojuma paklāju. Lapas zaļas ar šaurām krēmbaltām garensvītrām, ziedi balti, nokareni, smaržīgi, zied maijā un jūnijā, 15 cm augsta. Stādījumos var parādīties zaļlapaini dzinumi, uz ziedošiem dzinumiem svītrojums mazāk izteikts.

4.0 EUR

Parastā kreimene, šķirne. Augs līdz 30 cm augsts, audžveida, dzinumi ļoti spēcīgi, lapas lielas, zaļas ar dzeltenu maliņu. Ziedi balti, smaržīgi, zied maijā un jūnijā.

 EUR

Parastās kreimenes varietāte ar bāli rozā ziediem. Augs 20 cm augsts, audžveida, lapas tumši zaļas, ziedi smaržīgi, zied maijā un jūnija sākumā, vēlāk dekoratīvi augļi. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR

 EUR

Hibrīdā brūnactiņa, šķirne. Augs 40 cm augsts, strauji izveido blīvu lapu rozešu puduri. Lapas lancetiskas, zaļas, ziedi zeltdzelteni ar sarkanbrūnu gredzenu centrā. Zied ilgstoši un bagātīgi no jūlija līdz septembrim. Sakuplojušos pudurus regulāri dala. Labi aug saulē jebkurā drenētā, mēreni sausā augsnē.

4.0 EUR

6.0 EUR

 EUR

Kanādas pundurgrimonis. Ziemzaļš audžveida lakstaugs tumši zaļu lapojumu un baltiem ziediem maijā un jūnijā. Līdz 20 cm augsts, stublāji nezaraini, lapas nelielas, ovālas formas, pa sešām kopā, rudenī krāsojas pilnīgi sarkanas. Ziedkopa stublāja galā, ziedi sīki, to ietver krāšņas, baltas vīkallapas, vasaras nogalē dekoratīvi sarkani augļi. Labi aug ēnainā vietā vēsā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā, Ziemeļamerikā un Grenlandē.

- EUR

Matiola kortūza. Cers neliels, 30 cm augsts, rozešu lapas apaļas formas, daivainas, klātas matiņiem, tumši zaļā krāsā. Ziedi karmīnsarkani, nokareni, mazi, sakopoti čemuros neaplapotu ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Stāda pusēnā vai ēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Ārēji līdzīga kortūzprīmulām. Savvaļā Eiropas kalnos.

 EUR

Matiola kortūza, šķirne baltiem ziediem. Ziedēšanas laikā līdz 30 cm augsta, cers neliels, lapas gaiši zaļas, apaļas formas kā pamatsugai. Zied maijā un jūnijā. Mitrumprasīga, labi aug daļējā noēnojumā.

4.0 EUR

Vīkallapu cīrulītis. Krāšņs pavasarī ziedošs gumaugs lieliem, dzelteniem ziediem. Augs līdz 25 cm augsts, lapojums plūksnains, gaiši zaļā krāsā, ziedi blīvā ķekarā. Zied maijā, drīz pēc ziedēšanas virszemes daļas atmirst. Labi aug daļējā noēnojumā mēreni mitrā augsnē dobē vai zālienā. Savvaļā sastopams Centrālsibīrijā.

5.0 EUR

Dzeltenais cīrulītis. Ilgstoši ziedošs, 30 cm augsts lakstaugs dzelteniem ziediem. Veido kuplu ceru, lapojums maigi zaļš, plūksnains, ziedi blīvos ķekaros. Zied visu vasaru, spēcīga pašizsēja. Mīl iemitināties citu augu ceros. Piemērots akmeņdārziem un mūru spraugām daļējā ēnā, var augt arī saulē. Dzimtene Dienvideiropa.

4.0 EUR

Dižais cīrulītis. Liela auguma, 60 cm augsts, ar gaļīgu sakneni, zilganzaļām plūksnainām lapām un gaiši dzelteniem ziediem blīvos ķekaros. Ziediem iekšējo ziedlapu galos brūni plankumi. Zied aprīļa beigās un maijā, drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Ziedēšanas laikā mīl mitrumu, vasarā sausumu. Labi aug saulē vai pusēnā, stāda kopā ar augiem, kas nosedz tukšo vietu pēc ziedēšanas. Savvaļā Sibīrijā.

- EUR

Blīvguma cīrulītis, šķirne. Ziedi divkrāsaini, tīri balti ar smalku, tumši violetzilu maliņu ļoti blīvās ziedkopās. Ilgstoši ziedoša, labi augoša, skaista cīrulīšu šķirne. Stāda mitrā, trūdainā augsnē daļējā noēnojumā.

5.0 EUR

Vites cīrulītis, šķirne. Viens no vēlu ziedošajiem cīrulīšiem. Drukna auguma, lapojums zaļš, ziedi lieli, krēmbalti, lielāki nekā pamatsugai, kas savvaļā sastopama Kaukāzā. Zied ļoti bagātīgi, pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Piemērota viegli noēnota vieta, mēreni mitra, trūdvielām bagāta augsne. Selekcionējis A. Seisums.

- EUR

Iesirmā kāpsmildzene. Dekoratīva graudzāle saulainām, sausām, smilšainām vietām. Cers neliels, durstīga izskata, lapas šauras, zilganzaļas ar violetsārtu pamatni, ierotījušās. Ziedkopas sudrabaini sārtas 25 cm augstu stiebru galos, zied jūnijā un jūlijā. Parastā augsnē var būt īsmūžīga. Savvaļā Eiropā, Ziemeļāfrikā, Latvijā sastopama reti.

 EUR

Sirdslapu krambe savvaļā sastopama Kaukāzā, kur aug stepēs un atklātās akmeņainās vietās. Cerveida mietsakņu ziemciete, pamata lapas ļoti lielas, tumši zaļas, ar sirdsveida pamatni, līdz 60 cm diametrā, garkātainas, krunkainu un raupju struktūru. Ziedi balti, nelieli, sakārtoti plašās, irdenās skarās zaraina stublāja galos. Ziedēšanas laikā 200 cm augsta, iespaidīga. Lapas var bojāt krustziežus mīlošie kaitēkļi.

 EUR

Tatārijas krambe. Iespaidīga, mietsaknes augs, cers 150 cm augsts, piezemes lapas lielas, plūksnainas, zaļas. Ziedi balti, smaržīgi, sakopoti plašā ziedkopā, zied jūnijā, jūlijā. Savvaļā sastopama Austrumeiropā un Rietumāzijā, aug sausās, saulainās nogāzēs un stepēs. Izcelsme Ukraina.

 EUR

Kanādas kriptatēnija. Interesants augs, atkarībā no augšanas apstākļiem, cers 30 – 90 cm augsts, lapojums svaigi zaļš, ziedi sīki, balti, sakopoti skrajos, saliktos čemuros, zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē daļējā noēnojumā, var augt gandrīz pilnā ēnā. Visas auga daļas lietojamas uzturā, gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātas. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

4.0 EUR

Japānas kriptatēnija. Forma ar tumši sarkanbrūnu lapojumu. Cers līdz 80 cm augsts, stublāji stāvi, zaraini, lapas trīsstaraini saliktas, ziedi sīki, rozīgi, nenozīmīgi, zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā Japānā. Labi aug mitrās, daļēji noēnotās vietās. Var būt īsmūžīga, veiksmīgi atjaunojas ar pašizsēju.

 EUR

Lēverainā cianante. Maz audzēts, interesants pulkstenīšu dzimtas augs no Himalajiem, kur sastopams alpīnajā zonā 4200 m augstumā virs jūras līmeņa. Cers 10 cm augsts, dzinumi guloši, lapas gaiši zaļas, ziedi zili, genciānveida. Zied vasaras otrajā pusē. Piemērota saulaina vieta, labi drenēta, bet mitrumu saturoša augsne.

 EUR

Kosas ciklamena, sudrabaino lapu grupa. Lapas apaļīgas, pilnīgi sudrabainas vai sudrabainas ar tumši zaļu platāku vai šaurāku apmalīti. Salapo rudenī, zied agrā pavasarī vai ziemas beigās rozīgiem ziediem, lapojums vasaras sākumā atmirst. Stāda labi drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē pusēnā, uz ziemu der viegls piesegums.

 EUR

Efejlapu ciklamena, šķirne pērļu baltiem ziediem. Burvīga rudenī ziedoša ciklamena, lapojums ļoti dekoratīvs, tumši zaļš ar gaišāku zīmējumu, parādās drīz pēc uzziedēšanas, saglabājas ziemā, vasaras sākumā atmirst. Stāda labi drenētā, irdenā augsnē, uz ziemu viegli piesedz.

4.0 EUR

Efejlapu ciklamena, šķirne. Brīnišķīgs rudenī ziedošs bumbuļaugs purpurrozā ziediem. Lapojums elegants, atgādina efeju lapojumu, parādās drīz pēc uzziedēšanas, saglabājas ziemā, vasaras sākumā atmirst. Labi aug daļēji noēnotās vietās trūdvielām bagātā, irdenā, drenētā augsnē. Pārmirkušās, slikti drenētās augsnēs bumbuļi sapūst. Ziemā der neliels skuju piesegums.

10.0 EUR

Kuzņecova ciklamena. Ziemcietīgākā no ciklamenu sugām, nāk no Krimas pussalas. Ziedus raisa tūlīt pēc sniega nokušanas, bieži uzzied jau februārī un mazie košumiņi priecē vairākus mēnešus. Labi aug mitrā, bet labi drenētā augsnē gaišā noēnojumā. Uz ziemu viegli piesedz.

 EUR

Liellapainā indaine. Dekoratīva, maz zināma ziemciete baltiem ziediem. Cers 60 cm augsts, apaļīgs, lapojums zaļš, ziedi sakopoti irdenos čemuros, zied no maija beigām līdz jūlija sākumam. Bez īpašām vajadzībām, labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Tuva Vincetoxicum (indaiņu) ģintij. Savvaļā Japānā, Korejā, Ķīnas ziemeļdaļā.

6.0 EUR

Dzeltenā dzegužkurpīte. Savvaļā sastopama Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu apvidos, kur aug auglīgos mežos, mežmalās un mežu pļavās, Latvijā reti. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Augs līdz 60 cm augsts, ziedi lieli, augšējās apziedņa lapas sarkanīgi brūnas, kurpītes veida lūpa dzeltena. Zied maija beigās un jūnija sākumā, uz ziedneša 1 - 3 ziedi. Dārzā labi aug mitrā, gaisu caurlaidīgā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Svītrainā dzegužkurpīte. Augs 30 – 45 cm augsts, lapojums gaiši zaļš, uz stublāja 3 lapas. Ziedi ļoti lieli, uz ziedneša parasti 1 zieds, retāk 2. Kurpītes veida lūpa krēmbalta, iekšpusē ar tumši vīnsarkanu svītrojumu. Pārējās apziedņa daļas gaiši olīvzaļas ar tādu pašu tumši vīnsarkanu svītrojumu vai raibumu, zied jūnijā. Savvaļā ļoti reta suga, sastopama atsevišķās vietās Ķīnā, endēms. Dabiskās augšanas vietas ir ēnaini kalnu meži un krūmāji 1600 – 2900 m augstumā virs jūras līmeņa. Milzīgo ziedu dēļ liela nozīme hibridizācijā.

 EUR

Rietumķīnas dzeltenā dzegužkurpīte. Stublājs parasti līdz 40 cm augsts, vecākiem augiem var būt garāks, labi aplapots, lapu daudz, tās ovāli eliptiskas. Ziedi pa vienam uz stublāja, vienkrāsaini, gaiši dzelteni ar sarkanu marķējumu. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Savvaļā sastopama kalnu akmeņainās nogāzēs Ķīnas rietumu daļā, endēms. Dabiskās augšanas vietas ir retināti skujkoku vai jauktie meži, mežmalas un krūmāji līdz 3700 m augstumam virs jūras līmeņa. Dārzā piemērota labi drenēta, vēsa, mitra augsne un daļēji noēnota vieta.

 EUR

Hibrīdā dzegužkurpīte (C. parviflorum x macranthos, 1992, Frosh). Ārkārtīgi skaists, viegli audzējams dzegužkurpīšu hibrīds ar vīnsarkani baltiem, lieliem ziediem. Augs 30 cm augsts, zied maijā un jūnijā. Stāda pusēnā mitrumu saglabājošā, gaisu caurlaidīgā augsnē. Šis hibrīds diezgan ātri (5 gadi) izveido lielu ceru. Piemērota iesācējiem.

 EUR

Lielziedu dzegužkurpīte. Raksturīgas īsas, lēnaudzīgas saknes, cers līdz 40 cm augsts, lapas eliptiskas, parasti 3 uz stublāja, var būt arī 4 ar skaujošu pamatdaļu. Ziedi lieli, skaisti, vīnsarkani ar tumšāku dzīslojumu un gaišāku kurpītes veida ziedlapas (lūpas) apakšējo daļu. Lūpa apaļīga, krokota, ar mazu atvērumu, kauslapas platas, apakšējās gandrīz saaugušas, malējās ziedlapas lancetiskas, novietojušās tuvu lūpai. Uz stublāja parasti 1 zieds, reti 2, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama Āzijā, kur aug mitrās pļavās, krūmājos un mežos gaiši noēnotās vietās. Lielo ziedu dēļ nozīme hibridizācijā.

 EUR

Hibrīdā dzegužkurpīte (C. macranthos var. hotei-atsumorianum x C. calceolus, 2006., Austin). Izcils, labi augošs hibrīds, lapas gaiši zaļas, stublājs līdz 40 cm augsts, jauniem augiem parasti viens zieds tā galā, vecākiem augiem var būt vairāk. Ziedi krāšņi, ļoti lieli, plūmju sarkani ar dzeltenu svītrojumu uz apziedņa lapām, zied maijā un jūnijā. Piemērota labi drenēta, mēreni bagāta, gaisu caurlaidīga augsne, rīta saule un pēcpusdienas ēna.

 EUR

Hibrīdā dzegužkurpīte. Burvīgs lielziedainās C. macranthos un daudzziedainās C. henryi hibrīds. Augs 30 – 40 cm augsts, ziedi vidēja lieluma, apaļīgi, visas apziedņa daļas ar vīnsarkanu svītrojumu, zied maijā un jūnijā, uz ziedneša 1 – 3 ziedi. Labi augoša, stāda drenētā augsnē daļējā noēnojumā, rūpējas par pietiekamu mitrumu veģetācijas laikā.

 EUR

Karaliskā dzegužkurpīte, baltziedu forma. Reta, ļoti dekoratīva, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā, aug mitros mežos un purvainās vietās. Augs 60 cm augsts, gaiši zaļš, klāts mīkstiem matiņiem. Ziedi ļoti lieli, tīri balti, pa vienam uz stublāja, vecākiem augiem var būt vairāki, pavasarī mostas vēlu, zied vasarā. Piemērota no karstiem saules stariem aizsargāta vieta un labi drenēta mitra augsne. Sausās vasarās laista. Ļoti lēnaudzīga.

-EUR

Hibrīdā dzegužkurpīte (C. fasciolatum x C. macranthos). Divu lielisku lielziedu sugu krustojums. Vecākaugu sugas tās pašas, kas izmantotas C. ‘Sabine’ radīšanā. Cers spēcīgs, pieaugušiem augiem 40 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi milzīgi, 10 cm diametrā, kurpītes veida lūpa lielas vistas olas lielumā, krēmbaltā krāsā, zied maijā un jūnijā. Labi aug gaiši noēnotā vietā  dzegužkurpīšu un citu ēnmīļu sabiedrībā.

 EUR

Tibetas dzegužkurpīte. Augs 20 cm augsts, lapas gludas, eliptiskas, zaļas, ziedi ļoti lieli, gandrīz nokareni, pa vienam uz ziedneša, tumši vīnsarkani, augšējās apziedņa daļas ar tumšāku dzīslojumu. Zied maijā un jūnijā pirms lapas pilnībā attīstījušās. Savvaļā sastopama Butānā, Sikimā, Rietumķīnā. Dabiskās augšanas vietas ir retināti meži, mežmalas, atklātas pļavas un ieplakas ar trūdainu augsni kalnos no 2300 – 4600 m augstumam virs jūras līmeņa. Dārzā prasa saulaināku vietu nekā vairums dzegužkurpīšu un ļoti labu drenāžu.

 EUR

Hibrīdā dzegužkurpīte (C. flavum x C. reginae, Malmgren, 1996). Krāšņs augs ar ļoti lieliem ziediem, augšējās apziedņa lapas spoži baltas, kurpītes veida lūpa balti vīnsarkani raiba. Augs masīvs, līdz 60 cm augsts, zied jūnijā un jūlijā. Ziedoši augi audzējami bez problēmām. Labi aug vieglā noēnojumā, augsni gatavo vieglāku, gaisa caurlaidīgu.

 EUR