EUR

 EUR

6.0 EUR

Kodīgā gundega, šķirne. Pievilcīga, viegli audzējama kodīgās gundegas šķirne gaiši citrondzelteniem ziediem kuplās, gaisīgās ziedkopās. Cers 50 - 70 cm augsts, lapojums zaļš, sakopots cera piezemes daļā un stublāju lejas daļā.  Zied ilgstoši no maija līdz jūlijam, rudens pusē uzzied atkārtoti. Bez īpašiem noteikuniem, labi aug saulē parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā izplatīta Eiropā, Āzijā, arī Latvijā.

 EUR

 EUR

Skaujlapu gundega. Viena no skaistākajām alpīnajām gundegām, savvaļā sastopama Pireneju centrālajā un austrumu daļā līdz 2500 m augstumam virs jūras līmeņa. Lēnām veido nelielu ceru, piezemes rozešu lapas vidēja lieluma, lancetiskas, zilganzaļas. Ziedi spoži balti līdz 30 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, drīz pēc ziedēšanas virszemes daļas atmirst. Patīk augt vidēji mitrā, labi drenētā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Sīpoliņu gundega. Pievilcīga suga koši dzelteniem ziediem. Cers līdz 30 cm augsts, lapojums zaļš, zied no maija līdz jūlijam, reizēm uzzied arī rudenī. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā aug Eiropā, Latvijā sastopama reti. Izcelsme – Čehija.

4.0 EUR

Sīpoliņu gundega, šķirne. Augs ar gumveidīgu sakneni, veido blīvu zaļa lapojuma puduri ar gaiši dzelteniem ziediem no maija līdz jūlijam. Zied bagātīgi un skaisti, bieži uzzied arī vasaras nogalē. Cers 20 - 30 cm augsts, lapas staraini šķeltas, daļēji ziemzaļas, sakopotas cera piezemes daļā. Labi aug saulē, pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

8.0 EUR

Kalandrīniju gundega. Burvīga augstkalnu suga no Atlasa kalniem Ziemeļāfrikā, aug subalpīnajā joslā 2000 – 2500 m augstumā virs jūras līmeņa. Lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi lieli, kausveida, balti, parasti ar sārtu toni. Pie mums ziedi raisās tūlīt pēc sniega nokušanas un turpinās vēl maijā. Vasarā zaudē virszemes daļas, salapo rudenī, pārziemo un agrā pavasarī atkal aplaimo ar ziediem. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Kailsalā piesedz.

 EUR

Karintijas gundega. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, aug 1200 – 2300 m augstumā virs jūras līmeņa. Cers neliels, līdz 15 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, tumši zaļas, ziedi koši dzelteni, zied no maija līdz jūlijam. Stāda nabadzīgā, drenētā, bet mitrā augsnē saulainā vietā. Izcelsme Itālijas Alpi.

 EUR

Kasūbijas gundega. Augs 30 cm augsts, veido nelielu ceru. Piezemes lapas nierveidīgas ar zobainu malu, garkātainas, nedaudzas, uz stublāja lapas staraini dalītas, zaļas. Ziedi dzelteni, novietojušies augšdaļā zarota stublāja galos, zied maijā un jūnijā. Savvaļā izplatīta Eiropā, Āzijā, arī Latvijā, kur aug lapu koku mežos un krūmājos.

4.0 EUR

Robotā gundega. Neliels, 5 -10 cm augsts cerveida augs tumši zaļām, apaļīgām, staraini daivainām lapām un baltiem ziediem maijā un jūnijā. Vasaras nogalē var uzziedēt atkārtoti. Labi aug saulē vidēji mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā reta suga, sastopama Eiropā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs.

5.0 EUR

Hibrīdā gundega. Burvīgs pelēcīgi zaļa lapojuma augs ar lieliem krēmkrāsas ziediem. Zied maijā un jūnijā, vasaras vidū virszemes daļas atmirst. Mitrumizturīga, labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Zāļlapu gundega. Veido nelielu zāļveida lapojuma ceru ar dzelteniem ziediem 30 cm augstu ziednešu galos. Lapas lancetiskas, zilganzaļas, ziedi pa vienam vai vairākiem uz ziedneša, zied maijā un jūnijā. Vasaras vidū lapojums pamazām nobrūnē, sazaļo nākamajā pavasarī vai siltā, garā rudenī. Viegli audzējama, stāda drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā akmeņdārzā vai ziemciešu dobē. Savvaļā Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas rietumdaļā.

5.0 EUR

Kalnu gundega, šķirne. Cers 15 cm augsts, blīvs, lapas gleznas, spoži zaļas, ziedi lielāki nekā pamatsugai, spilgti dzelteni īsu ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Sakuplojušos cerus regulāri dala. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropas kalnos. Skaists, viegli audzējams akmeņdārza augs, var augt arī parastā ziemciešu dobē.

 EUR

6.0 EUR

Atāleņlapu gundega. Skaists Eiropas kalnu augs ar tumši zaļām rozešu lapām un spoži baltiem, nevainojamas formas ziediem jūnijā un jūlijā. Veido 10 cm augstu, nelielu ceru, lapas mazas, ovālas līdz lancetiskas, spīdīgas, kātainas. Labi aug mēreni mitrā augsnē saulainā vietā, prasa izcili drenētu augsni.

 EUR

Ložņu gundega, šķirne ar blīvi pildītiem, dzelteniem ziediem. Audžveida stīgojoša ziemciete, veido blīvu lapu rozešu paklāju ar 50 cm augstiem, zarotiem ziednešiem. Zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, aug jebkurā augsnē, strauji aizņem atvēlēto vietu un nomāc sīkākus augus. Pamatsuga savvaļā sastopama Eirāzijā, kur parasti aug mitrās vietās.

 EUR

 EUR

Dzelzeņu rapontija, leizeja. Veido sudrabaini pelēka lapojuma ceru ar rozīgi violetiem ziediem 60 – 90 cm gara ziedneša galā. Lapas lielas, plūksnaini dalītas, ziedu kurvīši pa vienam uz ziedneša. No ārpuses ziedu kurvīšus apņem cietas, gaiši brūnas zvīņveida vīkallapas, zied jūlijā un augustā. Iespaidīga, labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Pirenejos. Sibīrijā augošās maralsaknes (Rhaponticum carthamoides) radiniece.

 EUR

Čiekuru rapontija. Nāk no Vidusjūras reģiona centrālās un rietumu daļas valstīm. Neparasts augs ar lielām čiekurveida ziedkopām. Cers 30 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas, ovālas līdz lancetiskas, gan veselas, gan plūksnaini šķeltas. Ziedi violetrozā, ziedkopu ieskauj brūnas, reizēm violeti tonētas zvīņveida vīkallapas, zied jūnijā un jūlijā. Stāda labi drenētā, sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Izcelsme Sevēni (Cevennes) Francijā.

 EUR

Milzu skabioza, leizeja, rapontija. Dekoratīva ziemciete violetsārtiem ziediem no Alpu kalniem. Ziedkopa kā dzelzeņu rapontijai (R. centauroides), viens ziedu kurvītis 100 cm augsta, maz aplapota ziedneša galā. Piezemes lapas lielas, veselas, 30 – 40 cm garas, zobainu malu, pelēcīgi zaļas, apakšpusē balti tūbotas. Zied jūlijā un augustā. Ilgmūžīga, labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā, parastā augsnē. Dārzos reta.

 EUR

Tangūtijas rabarbers. Izskatīgākais no dekoratīvajiem rabarberiem, cers 200 cm augsts. Lapas ļoti lielas, garos kātos, staraini šķeltas ar rupji zobainu malu, pavasarī plaukst tumši sarkanas, vēlāk maina krāsu uz tumši zaļu. Ziedi mazi, balti līdz sarkani, sakopoti augšup vērstā, zarotā ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē vieglā noēnojumā dienas karstākajās stundās. Problēma, vecākiem augiem uz āru izbīdījies saknenis. Uz ziemu mulčē un piesedz. Savvaļā Ķīnā.

 EUR

Tangūtijas rabarbers. Cers 200 cm augsts, jaunās lapas košas, tumši sarkanas, nobriestot, tumši zaļas, ziedi rozā.

 EUR

Tangūtijas rabarbers. Cers 200 cm augsts, jaunās lapas košas, tumši sarkanas, nobriestot, tumši zaļas, ziedi sarkani.

 EUR

Sīrijas rabarbers. Interesants, zema auguma, 50 cm augsts, lapas lielas, zilganzaļas, raupju struktūru, ziedi zaļi sarkanīgi, sakopoti īsu, zarotu ziednešu galotnes daļā, zied maijā un jūnijā. Labi aug drenētā, parastā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Dienvidaustrumeiropā, kur aug saulainās kalnu nogāzēs.

 EUR

Resnzaru rodiola, resnzaru laimiņš. Cers 10 cm augsts, blīvs, lapas zilganzaļas, biezas, sakopotas rozetēs īsu stublāju galos. Maigās ziemās lapojums ziemzaļš. Ziedi balti, zied maijā un jūnijā, pie mums zied ļoti reti. Piemērota mēreni sausa augsne un saulaina vieta. Izmanto kā dekoratīva lapojuma augu. Savvaļā Afganistānā, Irānā.

 EUR

Sārtā zeltsakne. Cers līdz 30 cm augsts, stublāji stāvi, blīvi aplapoti, lapas pelēkzaļas, ovālas. Ziedi dzelteni, sakopoti čemuros stublāju galos, zied maijā un jūnijā. Labi aug mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Viena no sala visizturīgākajām ziemcietēm, savvaļā izplatīta Ziemeļu puslodē kalnu apvidos. Nozīme medicīnā.

 EUR

Kastaņlapu rodžersija, dārzos izplatītākā suga. Pudurveida augs, rozešu lapas lielas, staraini saliktas, katra atsevišķa daļa lancetiska ar zobainu malu, atgādina zirgkastaņu lapas, lapojums 70 cm augsts. Ziedi sīki, krēmbalti, sakopoti blīvās skarās 150 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā. Ilgmūžīga. Labi aug vairāk vai mazāk ēnainā vietā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā sastopama Ķīnas vidienē.

 EUR

Plūksnainā rodžersija. Dekoratīva lapojuma ziemciete, lapas tumši zaļas, plūksnaini saliktas, veido 80 cm augstu puduri. Ziedi balti, sakārtoti lielā skarā, zied jūnijā un jūlijā, ziedneši 130 cm augsti. Ilgmūžīga, labi aug drenētā, vidēji mitrā līdz mitrā augsnē vairāk vai mazāk  noēnotā vietā. Savvaļā Rietumķīnā.

 EUR

Plūksnainā rodžersija, šķirne. Dekoratīva pudurveida ziemciete ar plūksnaini saliktām, ļoti lielām lapām, kuras pavasarī plaukst bronzas sarkanas un smalkiem, rozā krāsas ziediem lielā skarā sarkani tonētu ziednešu galos. Ziedneši 130 cm augsti, zied jūnijā un jūlijā. Krastmalu apstādījumos var augt arī saulē.

 EUR

 EUR

Pēdlapu rodžersija, šķirne ar izteikti bronzas sarkanām lapām pavasarī. Augs 100 cm augsts, jūnijā un jūlijā zied baltiem ziediem. Labi aug pusēnā mitrā, auglīgā augsnē.

 EUR

Katlejziedu roskoja. Ingveru dzimtas lakstaugs, 30 – 40 cm augsts, lapas lancetiskas, gaiši zaļas, ziedi gaiši dzelteni, sakopoti īsos ķekaros, atgādina kādu sugu orhideju ziedus, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā, bet labi drenētā augsnē, nepanes pārlieku mitrumu ziemas mēnešos, uz ziemu piesedz. Savvaļā Rietumķīnā.

 EUR

Katlejziedu roskoja, šķirne ar violetiem ziediem, zied maijā un jūnijā. Audzēšanas apstākļi kā pamatsugai, stāda aizsargātās vietās, prasa izcili drenētu augsni.

 EUR

Ziemeļu kaulene ir ziemeļu reģionu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Augs 15 cm augsts, audžveida, veido skraju lapu rozešu audzi. Lapas zaļas, trīslapiņu saliktas, jūnijā zied sārtiem ziediem. Divmāju augs, auglis sarkanviolets sulīgs kauleņu kopauglis. Labi aug vidēji mitrā, kūdrainā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

 EUR

 EUR

 EUR

Zemā ruēlija. Ilgstoši ziedoša ziemciete ar violetziliem petūnijveida ziediem un ļoti labām pielāgošanās spējām. Savvaļā ASV austrumdaļā, kur parasti aug atklātās vietās sausās akmeņainās un smilšainās augsnēs. Dārzā labi aug arī pusēnā un mitrā jebkura tipa augsnē. Cers 30 cm augsts, stublāji aplapoti, zaroti, lapas ovālas, pelēkzaļas, ziedi novietojušies lapu žāklēs. Zied no jūlija līdz oktobrim. Piemērota dobju apmalēm un akmeņdārziem, lēnaudzīga.

 EUR

Milzu skābene. Mitrumu mīlošs ļoti liels, iespaidīgs augs, savvaļā sastopama Ziemeļamerikā Lielo ezeru apkaimē, kur aug purvos, mitrās pļavās, ūdenskrātuvju krastos. Cers līdz 200 cm augsts, lapas lielas, ādainas, ovālas, 60 cm garas, no jūnija līdz augustam zied zaļgandzelteniem ziediem vertikālās, zarotās ziedkopās. Stāda saulainās vietās, bet ne visās dārza vietās aug apmierinoši. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā.

 EUR