- EUR

 EUR

Pazvilā misiņsmilga. Sausu un saulainu vietu graudzāle. Cers neliels, blīvs, izpests, lapojums 10 cm augsts, zaļš. Ziedu skaras šauras, zaļganas, 30 cm augstu stiebru galotnēs, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā izplatīta Eiropā, arī Latvijā. Iederas akmensdārzā.

 EUR

Vārpu misiņsmilga. Dekoratīva graudzāle, veido blīvu zaļa lapojuma ceru ar 50 cm augstiem stiebriem, kuru galos no maija līdz jūlijam veidojas šauras ziedu skaras. Vecākās cera lapas krāsojas bronzas tonī, ierullējas, sacirtojas, kas ir šīs sugas būtiska atšķirības zīme. Izplešas lēnām, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā sausā, smilšainā, akmeņainā, nabadzīgā augsnē, bagātīgās augsnēs panīkst. Augšanas apstākļi kā slotiņu ūsu zālei (Schizachyrium scoparium) un īsnokarenajai moskītzālei (Bouteloua curtipendula). Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikā.

 EUR

Vairogveida liellape. Pudurveida ziemciete, 100 cm augsta, saknenis horizontāls, lapas ļoti lielas, līdz 60 cm diametrā, vairogveida, ar zobainu malu, garkātainas, tumši zaļas, rudenī krāsojas sarkanīgas, attīstās pēc ziedēšanas. Ziedi nelieli, bāli rožaini, sakopoti blīvās vairogveida ziedkopās 50 cm augstu ziednešu galos, zied maijā. Jaunās lapas var ciest pavasara salnās. Savvaļā sastopama ASV no Oregonas līdz Kalifornijai. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Kaņepjveida datiska. Liela auguma dekoratīva lapojuma divmāju lakstaugs ar zaļgandzelteniem ziediem daudzās nokarenās ziedkopās stublāja augšdaļā. Cers 200 cm augsts, stublāji stāvi, nezaraini, noturīgi, aplapoti. Lapas lielas, plūksnaini saliktas, katra atsevišķa daļa lancetiska ar zāģzobainu malu. Zied no jūlija līdz septembrim. Stāda saulainā vietā drenētā, mitrumu saglabājošā augsnē. Pieauguši augi ļoti iespaidīgi, piemērota soliteriem. Savvaļā sastopama no Vidusjūras apgabala austrumdaļas līdz Himalajiem.

 EUR

Šķeltā deinante. Iegādāta kā jauns kultivārs ar baltiem un rozā ziediem, bet vairāku gadu garumā rozīgums nav saskatīts. Tā mēdz notikt, ka kaut kādu apstākļu ietekmē reizēm parādās kāda atšķirība no pamatsugas, bet turpmākajos gados neapstiprinās. Augs 60 cm augsts, lapas gaiši zaļas, raupjas, klātas matiņiem, galā šķēlums. Ziedi balti, sakopoti skrajos ķekaros stublāju galos, zied jūlijā un augustā. Labi aug tikai noēnotās vietās. Savvaļā sastopama Japānā Honsjū salā, kur aug ēnainos, mitros mežos.

 EUR

 EUR

Augstais gaiļpiesis. Cers spēcīgs, 200 cm augsts, stublāji noturīgi, lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi zili garos ķekaros, zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīvs, labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā Eirāzijā, Latvijā reti.

- EUR

Hibrīdo delfīniju šķirne. Ziedi lieli, puspildīti, spoži balti ar melnu actiņu, sakopoti garās, blīvās, koniskās ziedkopās. Zied jūnijā un jūlijā, ziedneši 160 cm augsti. Stāda mitrā, auglīgā augsnē saulainā vietā. Lieliska Jaunzēlandē selekcionēta šķirne.

 EUR

Hibrīdo delfīniju šķirne. Demonstrē izcilas ziedkopas ar pildītiem, krokotiem ziediem plašā krāsu gammā, no baltas, lavandzilas līdz piesātināti ziliem toņiem. Pārsteigums - viens cers ar raibiem ziediem. Ziedneši līdz 160 cm augsti, ziedkopas blīvas, koniskas, bagātīgi zied jūnijā un jūlijā, rudens pusē uzzied atkārtoti. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulainā vietā. Selekcionēta Jaunzēlandē.

 EUR

Hibrīdo delfīniju šķirne. Ziedi lieli, puspildīti, gaiši rozā toņu gammā ar neuzkrītošu, baltu actiņu. Ziedkopas garas, blīvas, koniskas, zied jūnijā un jūlijā, atkārtoti zied vasaras nogalē. Lapojums zaļš, cers līdz 160 cm augsts. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, auglīgā augsnē. Selekcionēta Jaunzēlandē.

 EUR

Hibrīdo delfīniju šķirne. Ziedi lieli, klasiski zilā krāsā ar baltu actiņu. Ziedkopas garas, blīvas, koniskas, zied jūnijā un jūlijā, ziedneši līdz 160 cm augsti. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē saulainā vietā. Izveidota Jaunzēlandē.

 EUR

Pāvu gaiļpiesis. Savvaļā reta suga, sastopams prērijās, mežmalās un ceļmalās ASV Oregonas štatā, endēms. Augs ar bumbuļveida sakneni, lapojums zaļš, stublājs līdz 90 cm augsts, ziedi sakopoti piramidālā ķekarā, balti ar zilu centru, baltās apziedņa lapas galos ar zaļu marķējumu. Zied no maija līdz jūlija sākumam, vasaras otrajā pusē zaudē virszemes daļas. Ziedēt sāk 3 – 5 gadu vecumā. Dārzā labi aug saulē parastā, drenētā augsnē. Prasa pietiekamu  mitrumu ziedēšanas laikā, pēc ziedēšanas augsne var būt sausa.

 EUR

Spilvotā delfīnija. Dārzos reta suga, nāk no Himalajiem, kur aug akmeņainās nogāzēs līdz 4300 m augstumam virs jūras līmeņa. Augs stipri matains, cers līdz 60 cm augsts, lapas apaļas formas, neregulāri zobainu malu, zaļas. Ziedi ar īsu piesi, violetzili ar melnu actiņu, zied no jūlija līdz septembrim. Stāda parastā, vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā, lēnaudzīga.

 EUR

Zavadska pīpene, šķirne. Augs 30 cm augsts, veido diezgan blīvu lapu rozešu puduri ar balti – sārtiem ziediem maz aplapotu ziednešu galos. Lapojums tumši zaļš, lapas divkārt plūksnaini dalītas, ziedu kurvīši vidēja lieluma ar dzeltenu stobrziedu centru. Zied augustā un septembrī. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Pamatsuga ar daudzām formām savvaļā sastopama no Eiropas ziemeļaustrumiem līdz Mongolijai.

 EUR

Vilforda denštedija. Vasarzaļa paparde, izplešas ar īsiem sāndzinumiem, veido blīvu lapojuma puduri 20 cm augstumā. Lapas plūksnainas, zāles zaļas, patīkamas uz pieskārieniem. Mazprasīga, priekšroku dod daļējam noēnojumam, bet labi aug arī saulainās vietās. Stāda drenētā, vidēji mitrā, trūdvielām bagātā, nedaudz skābā augsnē. Savvaļā sastopama Austrumāzijā. Viena no dažām šīs ģints pārstāvēm ko varam audzēt savos dārzos.

 EUR

Parastā ciņusmilga. Dekoratīva vietējās floras pārstāve. Veido blīvu tumši zaļa lapojuma ceru ar 120 cm augstiem, neaplapotiem ziednešiem, kuru galos jūnijā un jūlijā veidojas zaļganas ziedu skaras. Lapojums pārkarens, 50 cm augsts, jauniem augiem pārziemo. Pašizsēja. Savvaļā izplatīta visā pasaulē.  

 EUR

Parastā ciņusmilga, šķirne. Pievilcīga, zema auguma, 60 cm augsta, cers blīvs, lapojums daļēji ziemzaļš, ziedu skaras sudrabaini zaļas, rudenī iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu, zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug saulē, pusēnā, katrā dārza augsnē, priekšroku dod mitrai, bagātīgai augsnei. Dekoratīva no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

 EUR

Liektā ciņusmilga. Dekoratīva zaļa lapojuma graudzāle ar sarkanbrūni violetas nokrāsas ziedu skarām 60 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā plaši izplatīta Eiropā, Āzijas ziemeļdaļā un ASV ziemeļrietumos, kur parasti aug sausās augsnēs pļavās, mežmalās un skrajos mežos. Sastopama arī Latvijā.

- EUR

Prēriju mimoza. Interesanta, viegli audzējama mimozu radiniece no Ziemeļamerikas. Cers līdz 90 cm augsts, lapas ovālas, divkārt plūksnaini saliktas, gaismas un pieskārienu jutīgas. Sausā, karstā laikā, lai ierobežotu iztvaikošanu, sakļaujas, tāpat reaģē uz pieskārieniem. Ziedi balti, sakopoti apaļās galviņās lapu žāklēs, pievilcību piešķir dzeltenās putekšnīcas, zied jūnijā un jūlijā. Pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug saulē vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Kanādas desmodija. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug prērijās, mežos un ceļmalās. Cerveida ziemciete, līdz 150 cm augsta, stublāji stāvi, stingri, aplapoti, lapas trīslapiņu saliktas, ziedi rozā krāsā, sakopoti pagarinātās skarās stublāju galotnēs. Sēklas plakanās pākstīs, tās klātas ar āķveidīgiem matiņiem, pieķeras visiem garāmgājējiem. Zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji sausā, drenētā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Skarainā desmodija nāk no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Līdzīga citiem šīs ģints pārstāvjiem, veido aplapotu krūmveida ceru ar rozā ziediem skarveida-ķekarveida ziedkopās. Cers 60 - 120 cm augsts, ziedi nedaudz mazāki kā Kanādas desmodijai (D. canadense). Zied jūlijā un augustā. Labi aug mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Zilganā neļķe, šķirne. Augs 25 cm augsts, veido blīvu ceru, lapas ziemzaļas, zilganzaļas. Jūnijā un jūlijā zied koši karmīnsarkaniem ziediem. Ziedi lielāki nekā pamatsugai. Piemērota saulaina vieta, drenēta, mēreni sausa augsne. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropas centrāldaļā un dienviddaļā.

 EUR

Spalvu neļķe, šķirne. Cers blīvs, 15 cm augsts, lapojums ziemzaļš, zilganzaļā krāsā, ziedi balti ar sarkanu centru. Zied bagātīgi jūnijā un jūlijā, ilgmūžīga. Piemērota ziemciešu dobju apmalēm un saulainam akmeņdārzam.

 EUR

Amerikas diarhena, knābja zāle. Dekoratīva garaudzāle, veido vidēji blīvu lapojuma puduri ar 80 cm augstiem ziednešiem. Lapas lineāras, 50 cm garas, līdz 2 cm platas, pārkarenas, spoži zaļas, rudenī kļūst dzeltenas. Ziedu skara šaura, zaļgana, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug vairāk vai mazāk noēnotās vietās vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā.

 EUR

 EUR

Krāšņā sirdspuķe. Sens dārza augs stāviem, aplapotiem stublājiem, plūksnainu, pelēkzaļu lapojumu un sārtiem, nokareniem sirdsveida ziediem vienpusējās ziedkopās maijā un jūnijā. Cers 90 cm augsts, stublāji un lapas pavasarī sarkanīgi, ziedi ar baltām iekšējām ziedlapām. Labi aug vieglā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Vasaras otrajā pusē zaudē dekorativitāti, saulainā vietā un sausākās augsnēs ļoti ātri. Savvaļā Korejā un Ķīnas ziemeļdaļā.

 EUR

Krāšņā sirdspuķe, šķirne ar baltiem ziediem. Cers līdz 80 cm augsts, lapas un stublāji gaiši zaļi, ziedi sirdsveida, nokareni, sakopoti vienpusējos ķekaros. Zied no maija vidus līdz jūnija beigām. Labi aug daļējā noēnojumā vidēji mitrā, auglīgā augsnē. Vasaras otrajā pusē zaudē dekorativitāti. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Krāšņās sirdspuķes šķirne. Izteiksmīgs dzeltena lapojuma augs sārtiem, nokareniem ziediem. Attīstās lēnāk un augumā krietni zemāka nekā pamatsuga. Piemērotā augšanas vietā sasniedz 60 cm augstumu, zied maijā un jūnijā. Stāda no tiešiem saules stariem pasargātā vietā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

- EUR

Krāšņā sirdspuķe, šķirne. Ļoti ilgmūžīga cerveida ziemciete, 80 cm augsta, lapas un stublāji tumši pelēkzaļi ar sarkanīgu tonējumu, ziedi sarkani ar baltām iekšējām ziedlapām. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

Baltā diktamne savvaļā izplatīta no Dienvideiropas līdz Ziemeļķīnai, kur aug gaišos mežos un krūmājos. Ilgmūžīga ziemciete, cers līdz 100 cm augsts, stublāji spēcīgi, saknenis pārkoksnējies. Lapas tumši zaļas, spīdīgas, plūksnaini saliktas, ziedi stāvos ķekaros, sārti ar tumšāku dzīslojumu, zied jūnijā un jūlijā. Viss augs klāts ar dziedzermatiņiem, visas auga daļas izdala gaistošas ēteriskās eļļas, kuras rada ādas iekaisumus. Piesardzība auga kopšanā.

- EUR

Baltā diktamne, varietāte ar baltiem ziediem. Cers līdz 80 cm augsts, lapojums zaļš, zied jūnijā un jūlijā. Piemīt spēcīgs kanēļa aromāts. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā, caurlaidīgā dārza augsnē. Ilgmūžīga, izcili dekoratīva.

  EUR

Baltās diktamnes varietāte. Ilgmūžīgs cerveida augs, līdz 100 cm augsts, ziedi violetsārti ar tumšāku dzīslojumu, zied jūnijā un jūlijā. Ziedi tumšāki nekā D. albus. Augs ar diktamnēm raksturīgu spēcīgu smaržu. Izcili dekoratīva.

  EUR

Lielziedu uzpirkstīte. Ilgmūžīga uzpirkstīšu suga, veido blīvu lapu rozešu ceru ar 120 cm augstiem, aplapotiem ziednešiem. Lapojums ziemzaļš, lapas lancetiskas, ziedi lieli, nokareni, sakopoti stāvās, garās ķekarveida ziedkopās. Zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Austrumeiropā un Dienvidrietumāzijā, Latvijā reti.

 EUR

Dzeltenā uzpirkstīte savvaļā plaši izplatīta Centrāleiropā, Rietumeiropā un Ziemeļrietumāfrikā. Augs veido daļēji ziemzaļu lapu rozešu ceru, ziedi nelieli, gaiši dzelteni, sakopoti garās, šaurās ķekarveida ziedkopās. Zied jūlijā un augustā, ziedneši 150 cm augsti. Ilgmūžīga. Labi aug saulē vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Sīkziedu uzpirkstīte, šķirne. Eleganta, veido blīvu lapu rozešu ceru ar nelieliem, sarkanbrūniem ziediem garos ķekaros. Cers 60 cm augsts, lapojums ziemzaļš, tumši zaļā krāsā, lapas lancetiskas, zied jūlijā un augustā. Ļoti ilgmūžīga, vairāk kā 10 gadus veci ceri joprojām dekoratīvi. Labi aug mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā. Īpaša ar neparasto ziedu krāsu. Pamatsuga savvaļā Spānijā.

 EUR

Niponas dioskoreja. Vijīgs liānveida lakstaugs, savvaļā sastopama Austrumāzijā, kur aug gaišos mežos, krūmājos un kalnos platlapu koku mežu joslā, endēms. Stublāji 300 cm gari, tievi, lapas ļoti dekoratīvas, zaļas, sirdsveida, 3 – 7 daivainas, ziedi balti, sakopoti nelielos čemuros, vēlāk interesanti sēklu sastati, zied jūnijā un jūlijā. Katru pavasari aug no jauna, puduris kļūst lielāks. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Nepieciešami balsti. Neparasts, dārzos rets augs vertikālai apzaļumošanai.

 EUR

Čemurainā pārlape. Interesi rosinošs bārbeļu dzimtas augs, ASV dienvidaustrumdaļas kalnu mežu endēms. Izturīga, lēnaudzīga, lielu ceru veidojoša ziemciete, līdz 60 cm augsta, lapas zaļas, lielas, divdaivainas, ziedi balti, sakopoti skrajos čemuros. Zied maijā un jūnijā, rudens pusē zili augļi. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā vai vislabāk gaišā ēnā, pilnīgi nepanes saulainas vietas.

 EUR

Greja pārlape nāk no Japānas ziemeļdaļas mitrajiem kalnu mežiem. Neparasts, ilgmūžīgs pudurveida augs ar lielām divdaivainām lapām un baltiem ziediem čemurveidīgās ziedkopās. Augs 60 cm augsts, lapojums svaigi zaļā krāsā, zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi augļi. Patīk augt mežliliju, paparžu, epimēdiju un eritroniju sabiedrībā.

- EUR

Zobainā ducīte. Veido svaigi zaļa lapojuma blīvu puduri ar baltiem ziediem nelielos čemuros. Lapas ovālas, zobainu malu, līdz 10 cm garas. Ziedi ar atliektām ziedlapām un tumšām putekšnīcām, ziedneši 15 - 20 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā līdz vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Mīda ducīte. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug mitrās mežu pļavās, arī alpīnajās pļavās. Cers 30 cm augts, blīvs, lapas zaļas, olveida, sakopotas piezemes rozetēs. Ziedi sārti, nokareni, čemuros ziednešu galos, atgādina ciklamenu ziedus, zied maijā un jūnijā, drīz pēc ziedēšanas pamazām zaudē lapojumu. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā, drenētā augsnē.

 EUR

Hibrīdo doroniku šķirne ar starveida ziediem. Augs 50 cm augsts, veido svaigi zaļu lapu rozešu puduri, ziedi dzelteni maz aplapotu ziednešu galos, ziedu kurvīši lieli, zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā, ļoti sausās vasarās virszemes daļas atmirst, sazaļo nākamajā pavasarī.

 EUR

Drojene. Suga no Spānijas ziemeļdaļas un austrumdaļas kalnainajiem apvidiem, kur parasti aug starp akmeņiem noēnotās vietās. Augs ziemzaļš, 10 cm augsts, zaļpelēkās lapu rozetes veido blīvu puduri, pavasarī zied baltiem ziediem. Piemērota stādīšanai ļoti nabadzīgā augsnē akmeņdārzā, labi aug arī pilnā saulē, sablīvējušos pudurus regulāri dala. Bagātīgās augsnēs strauji noveco.

 EUR

Pūkaugļu drojene. Augs mūžzaļš, veido blīvu durstīgu lapu rozešu ceru ar dzelteniem ziediem maijā un jūnijā. Lapas nelielas, tumši zaļas, plati lancetiskas, ziedi mazi, sakopoti ķekaros 10 cm augstu ziednešu galos. Izteikts akmeņdārza dārgums, savvaļā sastopama Austrumalpos, Karpatos un Balkānos.

 EUR

 EUR

Astoņvainaglapu driāde. Tipisks arktiskais sīkkrūmiņš, savvaļā sastopama ziemeļu puslodes arktiskajā joslā un kalnu apvidos mērenajā joslā. Ļoti ilgmūžīga, lapojums daļēji ziemzaļš, stublāji guloši, pieķeras pie zemes ar saknītēm, veido blīvu paklāju. Lapas mazas, tumši zaļas, ādainas, apakšpusē baltas, atgādina ozolu lapas. Ziedi balti, pa vienam 10 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, vēlāk epizodiski, dekoratīvi pūkaini sēklu sastati. Labi aug saulainā vietā pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Zundermana driāde (D. drummondii x D. octopetala). Ilgmūžīgs, spēcīgi augošs sīkkrūmiņš. Lapojums tumši zaļš, līdzīgs astoņvainaglapu driādei  (D.octopetala). Pavasarī zied krēmkrāsas anemoņveida ziediem, vēlāk epizodiski. Dekoratīvi pūkaini sēklu sastati. Stāda saulainā vietā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Brūnplēkšņu ozolpapardes šķirne. Skaista, daļēji ziemzaļa, līdz 25 cm augsta tumši zaļa lapojuma paparde ar ļoti blīvi novietotām plūksnām un cirtainiem plūksnu galiem. Piemērotā vietā var augt gadu desmitus. Labi aug vidēji mitrā, trūdvielām bagātā, drenētā augsnē daļējā noēnojumā.

- EUR

Brūnplēkšņu ozolpapardes šķirne. Graciozss daļēji ziemzaļš augs, veido 70 cm augstu lapu rozešu ceru. Lapojums tumši zaļš, lapas divkārt plūksnaini dalītas, plūksnu gali zaroti. Lapas galotnes plūksnas ir bez zarojuma. Veģetatīvās izplešanās intensitāte ir zema. Piemērotā vietā var augt gadu desmitus. Labi aug vidēji mitrā, trūdvielām bagātā, drenētā augsnē daļējā noēnojumā vai gaišā ēnā. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropā un Mazāzijā, kur pārsvarā aug gaišos kalnu mežos.

 EUR

Valiča ozolpaparde nāk no Himalajiem. Cers 70 cm augsts, lapas vertikālas, zaļas ar kontrastējošu tumši brūnu centrālo asi. Labi aug daļējā noēnojumā vai pilnā ēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Takesimana distaēnija. Reta suga, Ullung salas endēms Korejā. Pievilcīga čemurziežu dzimtas ziemciete, lapojums zaļš, lapas vairākkārt plūksnaini saliktas. Jaunās lapas un stublāji aromātiski, piemīt patīkama seleriju smarža un garša, izmanto pārtikā svaigā veidā vai termiski apstrādātus. No jūlija līdz septembrim zied baltiem ziediem, cers 120 cm augsts. Labi aug saulē vai pusēnā drenētā, mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR