Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Cupressaceae
Kaningāmija. Savvaļā liels, mūžzaļš skuju koks, sastopama Ķīnas centrālajā un dienvidu daļā. Aukstāka klimata joslā aug kā neliels krūmiņš. 7. zonas skujkoks, piemērota patiesiem augu mīļiem. Dārzā sargā no sala, var izmantot kā pievilcīga skujojuma terases augu, skujas ir patīkamas uz tausti, nav asas. |
EUR |
Juglandaceae
Plēkšņainā kārija, olveida kārija. Vasarzaļš, lēnaudzīgs koks, 5 – 10 m augsts, miza vecākiem kokiem dziļi saplaisājusi, atlobās sloksnēm, lapas plūksnaini saliktas, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas, zied lapu plaukšanas beigās, auglis 2.5 – 6 cm garš, gandrīz apaļš ar biezu apvalku, kas nogatavojoties atplīst līdz pamatam, rieksts ar saldu kodolu, ēdams. Viena no dekoratīvākajām sugām, savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā. |
EUR |
Fagaceae
Mīkstā kastaņa, Ķīnas ēdamā kastaņa. Vasarzaļš koks vai krūms ar noapaļotu vainagu. Lapas eliptiski iegarenas līdz iegareni lancetiskas, īsi nosmailotas, zobainu malu, tumši zaļas virspusē, gaišākas apakšpusē, līdz 15 cm garas, rudenī krāsojas dzeltenos toņos. Vīrišķie ziedi garās spurdzēs, balti, sievišķie neievērojami. Auglis 3 – 6 cm plats ar 2 – 3 spīdīgi brūniem riekstiem, kas ietverti dzeloņaini durstīgā vīkalā. Augļi ēdami. Savvaļā Ķīnā, aug no kalnu pakājes līdz 2800 m augstumam virs jūras līmeņa, vērtīgs augļu koks. |
EUR |
Fagaceae
Ēdamā kastaņa. Vasarzaļš koks ar pārtikā izmantojamiem augļiem. Lapojums dekoratīvs, lapas lielas, gareni eliptiskas ar zobainu malu, spodras, plaukst sarkanbrūnas, vēlāk tumši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Jaunās lapas apakšpusē un jaunie zari ar matiņiem. Zied vasarā, vīrišķie ziedi izteiksmīgi, garās spurdzēs, krēmbalti, sievišķie ziedi neievērojami. Augļi pa 1 – 3 rieksti (kastaņi) dzeloņainā vīkalā, ienākas reti. Samērā ātraudzīgs, 10 gadu vecumā vismaz 3 m augsts, ziedēt sāk aptuveni devītajā gadā. Labi aug aizsargātā, saulainā vietā mālainā augsnē. Dabiskais izplatības areāls ir Vidusjūras reģions, senos laikos galvenais nabadzīgo ļaužu pārtikas avots. |
EUR |
Rubiaceae
Rietumu cefalants, pogu krūms. Krāšņs, kupls, sala izturīgs krūms, līdz 2 m augsts. Lapas vienkāršas, eliptiski lancetiskas, līdz 15 cm garas, spīdīgi zaļas, pavasarī plaukst samērā vēlu. Ziedi dzeltenbalti, sīki, sakopoti apaļās, 2.5 cm platās galviņās, zied ilgstoši jūlijā un augustā. Augšanas apstākļu ziņā pieticīgs, labi aug mitrās, saulainās vietās. Savvaļā izplatīts Ziemeļamerikā. |
EUR |
Rosaceae
Tūbainais ķirsis. Pelēcīgi zaļa lapojuma dekoratīvs krūms ar ēdamiem augļiem. Zied pirms lapu plaukšanas sārtiem ziediem, kam seko spilgti sarkani augļi jūlijā. Augļi nedaudz mazāki kā parastajiem ķiršiem, saldskābi, baudāmi gan svaigā veidā, gan termiski apstrādāti. Labi aug saulainās vietās. Savvaļā Ķīnā, Korejā, Mongolijā un Japānā. |
EUR |
Fabaceae
Kanādas cercis. Mazs daudzstumbru koks vai krūms ar platu, noapaļotu vainagu. Lapas plati ieapaļas ar sirdsveida pamatni, zaļas, rudenī iegūst gaišāku krāsojumu. Ziedi pušķos, gaišāk vai tumšāk violetsārti, parādās uz zariem un stumbra pirms lapu plaukšanas. Sala izturīgākā suga, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā no Ņūdžersijas līdz Floridai, Kanāda nav šī koka dzimtene. |
EUR |
Fabaceae
Japānas kizils, Japānas grimoņķirsis. Ļoti līdzīgs C. mas (kizils), piemērotā klimatā aug kā mazs koks, bet parasti kā krūms. Lapas nedzidri tumši zaļas, rudenī krāsojas no bāli dzeltenām līdz sarkanbrūnām. Ziedi dzelteni, tikai nedaudz lielāki un uzzied kādu nedēļu agrāk kā C. mas. Zied pirms lapu plaukšanas, kam seko gareni sarkanas krāsas augļi rudenī. Augļi ēdami. Savvaļā Ķīnā, Japānā un Korejā. Nozīme tradicionālajā medicīnā. |
EUR |
© Stādaudzētava «Ozoli»
Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli