EUR

Divlapu žagatiņa. Dekoratīva vietējās floras pārstāve, savvaļā sastopama ēnainos mežos. Augs 10 - 15 cm augsts, audžveida, lapas uz stublāja divas, sirdsveida formas, svaigi zaļas. Ziedi mazi, balti, sakopoti ķekarā ziedneša galā, zied pavasarī. Dārzā labi jūtas noēnotā vietā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Patīk augt paparžu sabiedrībā.

- EUR

Kanādas žagatiņa. Mūsu mežos augošās divlapu žagatiņas (M. bifolium) radiniece no Ziemeļamerikas. Nedaudz spēcīgāka, 10 – 20 cm augsta, saknes ložņājošas, lapas svaigi zaļas, uz ziedoša stublāja parasti 3 lapas, neziedošie ar 1 lapu. Ziedi mazi, balti, aromātiski, zied maijā un jūnijā, kam seko sarkanu augļu ķekari. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā.

 EUR

Ķekaru smilacīna. Pieticīgs, ilgmūžīgs, lēnaudzīgs pudurveida augs aplapotiem, stāviem stublājiem un blīviem baltu ziedu ķekariem ar noliektām galotnēm 70 cm augstu stublāju galos. Lapojums svaigi zaļš, lapas eliptiskas, zied maijā un jūnijā, vasaras nogalē sarkani ogu ķekari. Piemērota mitra, trūdvielām bagāta augsne, daļēji noēnota vieta vai pilna ēna. Var augt arī gaišākās vietās, kur necepina karstie saules stari. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Stublāja mandragora, Himalaju mandragora. Atšķirībā no citām sugām, ir stublājs un mazākas lapas. Augs 20 – 40 cm augsts, ar gaļīgu sakneni, lapas pārsvarā piezemes daļā, ovāli iegarenas, zaļas. Ziedneši starp lapojumu, izaug tieši no sakneņa.  Ziedu krāsa variē no tumši violetsarkanas līdz dzeltenai, zied laikā no maija līdz augustam. Savvaļā izplatīta kalnu reģionos no Nepālas līdz Ķīnas dienvidrietumiem, aug kalnu nogāzēs 2200 – 4900 m augstumā virs jūras līmeņa. Stāda izcili drenētā, dziļi sastrādātā, trūdvielām bagātā, vidēji mitrā augsnē vieglā noēnojumā dienas karstākajās stundās. Nozīme Ķīnas tautas medicīnā. Izcelsme Ķīna.

 EUR

Ārstniecības mandragora. Nakteņu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi attīstītu gaļīgu mietsakni, 15 cm augstu tumši zaļu piezemes lapu rozeti un gaiši violetiem ziediem īsu ziednešu galos. Lapas lielas, ovālas, zobainu malu un raupju struktūru. Veģetāciju sāk ļoti agri pavasarī, aprīlī un maijā zied, jūlija vidū virszemes daļas atmirst. Stāda labi drenētā, vieglā augsnē gaišā noēnojumā. Uz ziemu piesedz. Savvaļā sastopama, galvenokārt, Vidusjūras apgabalā. Sens nozīmīgs augs tautas medicīnā un mitoloģijā.

- EUR

Ložņu mazus, šķirne. Izcils gaiši zaļa lapojuma zemsedzes augs ar ložņīgiem virszemes dzinumiem, kuri viegli sakņojas un baltiem ziediem īsu ziednešu galos. Veido 5 cm augstu paklāju, lapas mazas, eliptiskas ar zobainu malu, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Velsas kalnmagone. Vienīgā kalnmagoņu suga Eiropā, savvaļā sastopama no Lielbritānijas dienvidrietumiem līdz Spānijas ziemeļrietumiem. Atšķirībā no Himalajos, Rietumķīnā un Tibetā augošajām sugām, viegli audzējama. Mietsakņu augs, cers 30 cm augsts, blīvs, lapas gaiši zaļas, garos kātos, plūksnaini saliktas. Ziedi koši dzelteni pa vienam ziednešu galos. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Bez noteikumiem, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā gan sausākās, gan mitrākās augsnēs. Pašizsēja.

 EUR

Himalaju zilā magone, šķirne. Iekārojams augs intensīvi ziliem ziediem. Lapas lancetiskas līdz eliptiskas, gaiši zaļas, pavasarī blīvi klātas tumši brūniem sariņiem. Ziedi lieli, nedaudz nokareni, pa 4 – 5 uz maz zarota, maz aplapota ziedneša, zied jūnijā. Neauglīgs hibrīds, sēklas neveidojas. Patīk mitras, vēsas vasaras, labi aug allaž mitrā, trūdvielām bagātā, mēreni skābā, izcili drenētā augsnē daļējā noēnojumā. Netīk mūsu slapjās, atkušņiem bagātīgās ziemas, kas bieži noved pie auga bojā ejas.

  EUR

Virdžīnijas veratre. Ģints tuva veratrēm (Veratrum). Nāk no Ziemeļamerikas dienvidaustrumdaļas, kur aug mitrās un slapjās vietās prērijās, mežmalās, upju krastos un kalnos mērenā augstumā. Veido piezemes lapu rozešu puduru ar 150 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Piezemes rozešu lapas šauras, garas, uz stublāja mazāka izmēra, vidēji zaļas. Ziedi balti, sakopoti garā skarā, zied jūlijā un augustā, zied katru gadu.

 EUR

Augstā pumpursmilga. Cers 90 – 150 cm augsts, lapojums zaļš, jūnijā un jūlijā veidojas blīvas, vairāk vai mazāk vienpusējas, baltas ziedkopas. Stāda saulē drenētā, vidēji sausā augsnē. Savvaļā sastopama stepju apgabalos Dienvidaustrumeiropā un Centrālāzijā. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kazahstānā.

 EUR

Vienziedu pumpursmilga, baltziedu forma. Ēncietīga koši zaļa lapojuma graudzāle. Cers 30 cm augsts, diezgan blīvs, lapojums patīkams, daļēji ziemzaļš. No maija līdz jūlijam veidojas vertikāli vai līgani stiebri ar rīsu graudu lieluma pumpuriem baltā krāsā. Pielāgojas dažādiem gaismas apstākļiem, labi aug parastā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Vienziedu pumpursmilga, šķirne. Izsmalcināta vasarzaļa graudzāle, cers 25 cm augsts, lapas zaļas ar baltām garenjoslām, kas reizēm iekrāsojas rozā toņos, zied no maija līdz jūlijam krēmbaltiem ziediem. Lēnaudzīga, labi aug noēnotās vietās vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Melislapu melita, šķirne. Viegli audzējama, pievilcīgākā no formām, cers kompakts, 40 cm augsts, ziedi samērā lieli, divkrāsaini, balti un tumši violetsarkani, smaržīgi, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai pusēnā drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropā, aug lapu koku mežos.

 EUR

Kanādas mēnessēklis. Koksnaina, vijīga liāna, stublāji līdz 350 cm gari, aplapoti, lapas apaļīgas, sekli daivainas, zaļas. Ziedi mazi, zaļgandzelteni, sakopoti skarās lapu žāklēs, zied jūnijā un jūlijā, vēlāk dekoratīvi melni augļi. Divmāju augs. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Izmanto neaugstu žogu apaudzēšanai. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikas austrumdaļā no Kanādas dienvidiem līdz Floridas ziemeļdaļai.

 EUR

Daurijas mēnessēklis. Daudzgadīgs liānveida lakstaugs, izplatās ar sakneņiem, veido audzes. Lapas piecstūrainas, ziedi zaļgandzelteni ķekarveida ziedkopās, augļi melni kauleņi. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā Tālajos Austrumos.

 EUR

Lancetlapu mertenzija. Nāk no ASV rietumdaļas vidienes, kur aug akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz alpīnajai joslai. Lapojums pelēcīgi zilgans, veido 20 cm augstu aplapotu stublāju ceru ar ziliem, nokareniem ziediem, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām 2027 m augstumā virs jūras līmeņa Kolorado štatā.

 EUR

Atamanta meone. Ilgmūžīgs, aromātisks cerveida augs ar smalki plūksnainām, sulīgi zaļām lapām un baltiem ziediem čemurveida ziedkopās. Veido 60 cm augstu ceru, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Rietumeiropā un Centrāleiropā, kur aug kalnu pļavās.

- EUR

Lapegļlapu minuarcija, Dienvideiropas un Viduseiropas kalnu augs. Veido blīvu, 15 cm augstu spilvenveida ceru ar baltiem ziediem vairogveida ziedkopās. Stublāji aplapoti, lapas īlenveida, zied no maija līdz jūlija sākumam. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē.

 EUR

Milzu miskante. Spontāns, sterils M. sacchariflorus un M. sinensis hibrīds. Satriecošs tropiska izskata augs, piemērotos apstākļos var saniegt 350-400 cm augstumu. Stublāji spēcīgi, lapojums zaļš, lapas garas, platas, pārkarenas. Zied septembrī un oktobrī, ziedu skaras sārtas, vēlāk sudrabainas. Pie mums zied reti.

 EUR

Mazā Japānas miskante. Līdzīga Ķīnas miskantei (M. sinensis), tikai krietni mazāka izmēra. Cers irdens, 70 - 120 cm augsts, lapojums zaļš. Ziedkopa salīdzinoši šaura, ziedēšanas sākumā rozīgi sudrabaina, vēlāk kļūst balta, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai daļēji noēnotās vietās mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Japānā, Korejā.

 EUR

Sarkstošā miskante. Cers liels, 200 cm augsts, labi aplapots, lapas zaļas, rudenī krāsojas oranždzeltenīgos toņos, sāk dzeltēt agrāk nekā Ķīnas miskantēm. Ziedu skaras violeti sudrabotas, paceļas tieši virs lapojuma, zied augustā un septembrī. Ilgmūžīga, labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Alternatīva tik ļoti iekārojamajai pampas zālei (Cortaderia), kura pie mums ir pilnīgi nederīga audzēšanai āra apstākļos.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 180 cm augsts, lapas šauras, piesātināti zaļas ar baltu vidusdzīslu, vēlā rudenī kļūst dzeltenas, ziedu skaras smalkas, baltas, nedaudz pārkarenas, zied no augusta līdz oktobrim.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapas smalkas, olīvzaļas ar baltu vidusdzīslu. Ziedu skaras irdenas, skaisti paceļas virs lapojuma, plaukst sarkanbūnas, vēlāk iegūst rozīgu nokrāsu, ziedēšanas beigās baltas, pūkainas, zied septembrī un oktobrī. Viena no pievilcīgākajām šķirnēm.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas ar baltu vidusdzīslu, vasaras otrajā pusē pamazām iekrāsojas tumši sarkanos toņos. Vēlā rudenī viss cers iegūst dzeltenīgi brūnganu toni. Ziedu skaras stāvas, gofrētas, plaukst sarkanbrūnas, vēlāk baltas, pūkainas, zied no septembra līdz salam.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 - 180 cm augsts, lapojums smalks, kas piešķir augam viegluma izskatu, lapas zaļas, nedaudz pelēcīgas ar izteikti baltu vidusdzīslu. Ziedi balti, sakopoti graciozās, skrajās, gaisīgās skarās, zied septembrī un oktobrī, uzzied arī pēc vēsas vasaras.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapojums zaļš, pēc sausas vasaras rudeņos krāsojas oranžīgi sarkanīgs, lapas sacirtojas. Ziedu skaras sarkanas, nobriestot rozā, vēlāk sudrabainas. Sāk ziedēt jau augustā. Kā visām miskantēm piemērota mitra augsne,  saulaina vieta vai pusēna, stādījumi ilgmūžīgi.

 EUR

Ķīnas miskantes šķirne. Cers 160 cm augsts, lapas zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas oranždzeltenos toņos. Ziedkopas nedaudz nokarenas, ziedēšanas sākumā rozā krāsā, vēlāk sudrabaini baltas. Zied augustā un septembrī. Tāpat kā citas miskantes, nogriež pavasarī pirms jauno dzinumu parādīšanās. Radījis Ernsts Pagels Vācijā.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Liela auguma, cers 250 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgs. Zied septembrī un oktobrī, ziedu skaras sudrabaini rozīgas, vēlāk baltas.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Lapas ar horizontālām zaļām un dzeltenām joslām. Atšķirībā no miskantes ‘Strictus’, no kuras radusies ģeneratīvā ceļā, dzeltenās joslas izvietotas blīvi, labi redzamas jau salapošanas laikā pavasarī. Cers blīvs, 120 cm augsts, nezied, iespējams, pie mums neziedēs vispār, pietiekami pievilcīga arī bez ziediem.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Veido blīvu, ieapaļu, graciozu, 150 – 180 cm augstu arkveida lapojuma puduri. Lapas šauras, smalkas, zaļas ar baltu vidusdzīslu, ziedu skaras brūnganas, zied septembrī un oktobrī, vēlāk nekā vairums šķirņu. Pie mums parasti nepagūst uzziedēt. Viena no senākajām, joprojām ļoti populāra.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapojums žaļš, lapas šauras kā miskantei ‘Gracillimus’, tikai vairāk vērstas vertikāli. Ziedu skaras plaukst viegli rozīgas, strauji kļūst sudrabaini baltas, vēlāk pūkainas, labi paceļas virs lapojuma. Zied no septembra sākuma līdz salam.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Augs līdz 240 cm augsts ar garām arkveida lapām, izteiksmīgu rudens  krāsojumu sarkanīgos, oranžīgos un zaļos toņos. Ziedu skaras elegantas, ziedēšanas sākumā rozā, vēlāk sudrabainas.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers arkveida, lapojums tumši zaļš ar dzeltenām šķērsjoslām. Septembrī un oktobrī veidojas rozīgas ziedu skaras, pēc nelabvēlīgas vasaras ziedēšana izpaliek. Ziedēšanas laikā sasniedz 170 cm augstumu. 

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Viena no dekoratīvākajām, cers 200 cm augsts, slaids, lapas šauras ar izteikti baltu vidusdzīslu, raksturīgu bronzas krāsojumu rudenī. Ziedu skaras nokarenas, sākumā rozā, vēlāk sudrabainas. Zied no augusta līdz oktobrim. Kā visas miskantes, ļoti ilgmūžīga, stādījumos var augt gadu desmitus.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers blīvs, 160 - 200 cm augsts, lapojums smalks, lapas zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedu skaras nokarenas, ziedēšanas sākumā sarkanas, strauji kļūst sudrabaini baltas un saglabā pievilcīgu izskatu ziemas mēnešos. Zied no augusta līdz novembrim.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Eleganta, zema auguma, lapas šauras, tumši zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas sarkanīgos  un oranži dzeltenos toņos. Ziedu skaras parādās augustā, sākumā dūmakaini ŗozīgas, nobriestot, brūnganas, vēlāk pūkainas. Cers 100 - 120 cm augsts.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Viena no smalkākajām un zemākajām, cers blīvs, 80 - 120 cm augsts, lapas ļoti šauras, zaļas, pieaugušiem augiem pārkarenas. Ziedu skaras sudrabaini rozīgas, vēlāk baltas, pūkainas, zied no augusta līdz salam un saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers blīvs, 120 cm augsts, lapas šauras, pārkarenas, zaļas ar horizontālām dzeltenām joslām. Ziedēšanas laikā ziedu skaras mainās no pelēcīgi sarkanām līdz baltām, zied no septembra līdz salam.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers stalts, 180 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skaras tumši sarkanbrūnas, vēlā rudenī kļūst balti pūkainas, zied no augusta līdz salam. Uzticama, zied katru gadu, viena no skaistākajām un labākajām.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Dekoratīva lapojuma graudzāle, veido blīvu ceru, lapas šauras, zaļas ar baltu maliņu, nolīkušas. Zied ļoti reti vai vispār nezied, ja zied, tad oktobrī, ziedu skaras sarkanīgas. Ļoti labi izskatās kopā ar sulīgi zaļas krāsas augiem, piemēram, papardēm.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 120 cm augsts, lapojuma krāsa mainās no olīvzaļas ar sarkanu toni pavasarī līdz košāk sarkanai rudenī. Ziedu skaras plaukst sarkanīgas, vēlāk kļūst sudrabainas, zied septembrī un oktobrī, pēc nelabvēlīgas vasaras ziedēšana izpaliek.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers blīvs, stāvs, 150 cm augsts, lapas diezgan šauras, tumši zaļas ar surabaini baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas oranžīgi brūnos toņos. Ziedu skaras plaukst slaidas, vertikālas, sarkanīgas, vēlāk kļūst izvērstas, balti pūkainas, zied no augusta līdz līdz salam.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Pievilcīga agri ziedoša šķirne. Cers līdz 200 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedu skaras irdenas, gaisīgas, pelēcīgi baltas, saulē zaigo zīdaini zeltainas, vēlāk pūkainas. Ziedēt sāk jau jūlijā, zied katru gadu, neiespaido nekādi apstākļi.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 160 - 180 cm augsts, lapas tumši zaļas ar baltu vidusdzīslu, reizēm rudenī krāsojas oranžsarkanas. Ziedu skaras stāvas, šauras, ziedēšanas sākumā sarkanīgi rozā krāsā, vēlāk zaļganbrūnas. Zied septembrī un oktobrī. Radījis Ernsts Pagels Vācijā.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne.  Cers 160 cm augsts, lapas zaļas ar baltu vidusdzīslu, ziedu skaras sarkanas, vēlāk kļūst sudrabainas, zied no augusta līdz oktobrim. Īpašu pivilcību piešķir sarkani krāsotie ziedu stiebri. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vai viegli noēnotā vietā.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Izteiksmīga lapojuma dekoratīva graudzāle. Lapas zaļas ar dzeltenām šķērssvītrām, praktiski nezied. Cers blīvs, 180 cm augsts, lapojums stāvs.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Atšķirīga no citām, viena no izskatīgākajām miskantēm, kur lapojumā baltā krāsa dominē pār zaļo. Augs veido 160 cm augstu arkveida lapojuma ceru ar sarkanīgām, gofrētām ziedkopām septembrī un oktobrī. Ziedneši līdz 200 cm augsti. Katru gadu nezied. Japānā kultivēta ļoti sen, introducēta Eiropā ap 1873. gadu.

 EUR

Ķīnas miskantes šķirne. Šķirnes nosaukums neapzīmē vienu konkrētu augu, zem šī nosaukuma apkopoti ļoti līdzīgi savvaļā uzieti maza auguma eksemplāri ar šaurām lapām, kuri sastopami pārsvarā Jakušimas salā Japānā. Cers blīvs, 90 – 120 cm augsts, lapojums smalks, tumši zaļš, rudenī sarkanbrūns, vēlāk dzeltens, ziedi lielās skarās, sudrabaini balti, sarkani tonēti, zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Brīnišķīga graudzāle, līdz 2 m augsta, lapas platas (3 cm), raksturīgas var. condensatus, nedaudz nolīkušas, tumši zaļas ar baltu vidusdaļu, pēc salnām krāsojas dzeltenīgas. Ziedu skaras sudraboti rozīgas, zied vēlu, parasti pēc siltām vasarām oktobrī un novembrī. Kailsalā piesedz, varietātei vājāka ziemcietība.

 EUR

Japānas mitella, šķirne. Pievilcīga raiblapaina ziemciete noēnotām vietām. Līdzīga tiarellu (Tiarella) ģints pārstāvjiem. Veido 10 cm augstu lapojuma puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, ziedi smalki, krēmbalti, sakopoti vienpusējās ziedkopās, zied jūnijā un jūlijā. Stāda drenētā, mitrā, bagātīgā dārza augsnē.

 EUR

Niedru molīnija. Dekoratīva cerveida graudzāle, 200 cm augsta, ceri blīvi, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgs. Ziedi brūngani, sakopoti lielās skarās ziednešu galos, zied augustā un septembrī. Ļoti ilgmūžīga. Savvaļā izplatīta Eiropā, kur aug upju krastos un mitrās pļavās. Dārzā labi aug arī krietni sausākā augsnē.

 EUR

Niedru molīnija, šķirne. Cers blīvs, līdz 200 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltens. Ziedu skaras gaisīgas, vasarā plaukst zaļi violetsarkanas, rudenī krāsojas brūnganas. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā augsnē.

 EUR

Niedru molīnija, šķirne. Viena no tumšāko ziedu molīnijām. Cers stāvs, blīvs, 170 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedu stiebri tumši, ziedu skaras tumši violetas, gandrīz melnas, zied no jūlija līdz oktobrim. Labi aug parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Niedru molīnija, šķirne. Salīdzinoši ar citām šķirnēm, cers krietni blīvāks un zemāks ar ļoti daudz cieši izvietotiem ziedu stiebriem. Zied no jūlija līdz novembrim, ziedēšanas laikā 120 - 150 cm augsta.

 EUR

Niedru molīnija, šķirne. Cers 200 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltens, augustā un septembrī veidojas violetbrūnas ziedu skaras. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā augsnē, sausākās augsnēs cers zemāks.

 EUR

Niedru molīnija, šķirne. Cers stāvs, blīvs, 200 cm augsts, īpaši labos apstākļos augstāks, lapojums zilganzaļš, augustā veidojas gaisīgas, dzeltenbrūnas ziedu skaras, kuras vējā skaisti šūpojas.

 EUR

Zilganā molīnija. Dekoratīva graudzāle, savvaļā izplatīta Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kur aug mitrās pļavās, krūmājos un gaišos mežos, sastopama arī Latvijā. Veido blīvu zilganzaļa lapojuma ceru ar gariem, stāviem, neaplapotiem ziednešiem. Ziedu skara šaura un gara, zied augustā un septembrī. Ziedneši 130 - 150 cm augsti. Izplešanās intensitāte neliela. Dārzā labi aug jebkurā mēreni mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Zilganā molīnija, šķirne. Pievilcīga graudzāle ar tumšiem, gandrīz melniem stiebriem, kuru galos no jūlija līdz oktobrim veidojas slaidas, violetbrūnas ziedu skaras. Atkarībā no augšanas apstākļiem cers 80 - 120 cm augsts.

 EUR

Zilganā molīnija, šķirne. Cers blīvs, stāvs, 60 - 80 cm augsts, lapojums zaļš, no augusta līdz oktobrim veido šauras, zaļganbrūnas ziedu skaras. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā dārza augsnē.

 EUR

Zilganā molīnija, šķirne. Veido 30 cm augstu lapu rozešu ceru ar 70 cm augstiem ziednešiem, kuru galos augustā un septembrī veidojas šauras, tumši violetas ziedu skaras. Vecākiem augiem lapojums pārkarens, lapas zaļas ar dzeltenām garenjoslām. Lēnaudzīga un ilgmūžīga. Labi aug nabadzīgā, vidēji mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Viena no pievilcīgākajām graudzālēm, kuru dārzā nekad nav par daudz.

 EUR

Peloponēsas moloposperma. Iespaidīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, savvaļā sastopama Viduseiropā un Dienvideiropā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs. Mietsakņu ziemciete, cers 180 cm augsts, lapas lielas, garos kātos, paparžveida, svaigi zaļas, ziedi mazi, krēmdzelteni, čemuros druknu, zarotu ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē katrā vidēji mitrā, drenētā augsnē. Paiet daudzi gadi līdz no sēklas izaug apjomīgs augs.

 EUR

Klinšu moltkija. Mazs daļēji ziemzaļš puskrūmiņš violetziliem ziediem. Lapas mazas, lineāras līdz iegarenas, zaļas, abpusēji klātas matiņiem, izskatās zīdainas. Ziedi iegareni ar garām putekšņlapām, sakopoti blīvos ķekaros jauno dzinumu galos, zied jūnijā, sasniedz 10 – 20 cm augstumu. Stāda labi drenētā augsnē saulainā vietā, lieks mitrums ziemas mēnešos kaitē vairāk kā aukstums. Savvaļā Balkānos, aug kalnu akmeņainās nogāzēs.

- EUR

Bradburija monarda. Zema, sausumizturīga, ilgmūžīga, agri ziedoša suga. Cers 30 - 50 cm augsts, blīvs, kupls, aromātisks, lapojums tumši zaļš, ziedi gaiši violeti, zied jūnijā un jūlijā. Piecieš nabadzīgas augsnes, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā, pielāgojas augt mitrā, slapjā vietā. Lapas var lietot tējas pagatavošanai. Savvaļā ASV centrāldaļas un austrumdaļas dienvidos. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Garlapu morīna. Neparasta cerveida mietsakņu ziemciete no Himalajiem, sastopama 3000 - 4000 m augstumā virs jūras līmeņa, kur aug gan atklātās vietās akmeņainās nogāzēs, gan krūmājos. Rozešu lapas ziemzaļas, lancetiskas, plūksnaini šķeltas, atgādina dažu sugu dadžu lapas. Ziedi cauruļveida, plaukst balti, vēlāk kļūst sarkani, sakārtoti daudzos mieturos resnu, 120 cm augstu ziednešu augšdaļā. Vīkala lapas ar dzeloņiem. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, bet mitrā augsnē. Bezsniega ziemās piesedz, nemīl pārmērīgu mitrumu ziemā.

 EUR

Lindheimera mulenbergija. Daļēji ziemzaļa, siltāka klimata joslā veido 50 cm augstu lapojuma ceru ar 150 cm augstiem ziedu stiebriem. Lapojums pelēcīgi zaļš, ziedu skaras violetrozīgas, drīz kļūst sudrabaini baltas, zied septembrī un oktobrī. Kā lielākā daļa šīs ģints pārstāvju, lai pilnvērtīgi ziedētu, prasa karstu un garu veģetācijas sezonu. Stāda sausā līdz vidēji mitrā, labi drenētā augsnē pilnā saulē. Savvaļā Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļā.

 EUR

Meksikas mulenbergija. Nāk no mitrām vietām Ziemeļamerikā, izplatīta lielākajā daļā ASV un Kanādas dienviddaļā. Dekoratīva graudzāle, cers 70 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skaras veidojas jūlijā un augustā. Labi aug saulainās vietās, pielāgojas augt sausā augsnē, labvēlīgos apstākļos vērojama pašizsēja.

 EUR

Reveršona mulenbergija, šķirne. Siltāka klimata joslā zcili dekoratīva graudzāle ar rozīgi sarkanām ziedu skarām. Lai pilnvērtīgi ziedētu, prasa garu un siltu veģetācijas periodu. Saulainos, siltos, garos rudeņos zied bagātīgi, ziedu skaras veidojas oktobrī un novembrī. Lapojuma ceri blīvi, 40 cm augsti, ļoti pievilcīgi. Stāda drenētā, vidēji mitrā līdz vidēji sausā augsnē dārza saulainākajā un karstākajā vietā. Savvaļā ASV dienvidrietumdaļā, selekcionēta aukstuma un mitruma izturības dēļ. Līdzīga smalkmatainajai mulenbergijai (M. capillaris), kura pie mums slikti ziemo.

 EUR

Zobiņlapu mukdēnija. Retums savvaļā un dārzos, nāk no Korejas ziemeļrietumdaļas kalnu apvidiem, endēms. Cers 30 cm augsts, lapas sirdsveidīgas ar sīki zobainu malu, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi zvaigžņveida, balti, zied maijā un jūnijā, sāk ziedēt vēlāk nekā Rosa mukdēnija (M. rossii). Saules izturīga, bet labāk aug daļējā noēnojumā, lapojums saglabā pievilcīgu izskatu līdz vēlam rudenim, labi aug drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR

Rosa mukdēnija, šķirne. Cers 30 cm augsts, lapas vasarzaļas, ieapaļas, 5 – 9 daivainas, pavasarī zaļas, vēlāk lapu malas krāsojas sarkanā tonī, rudenī tik lapu pamatne zaļa. Ziedi balti, sakārtoti skarveida ziedkopās kailu, stingru ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Lapojums izcili dekoratīvs visu sezonu. Labi aug daļēji noēnotās vietās mitrā, auglīgā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, kur aug ēnainos kalnu mežos.

 EUR

Smaržīgais mirris. Pievilcīgs aromātisks augs, cers līdz 130 cm augsts, stublājs stāvs, zarains. Lapas vairākkārt plūksnaini dalītas, ļoti lielas, zaļas. Ziedi balti, sakopoti čemuros stublāja un zaru galos, zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi stāvi augļi. Saberztām lapām un augļiem piemīt anīsa smarža un garša. Savvaļā sastopams Eiropas centrālās un dienviddaļas kalnos strautu un mitru mežu malās. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Daudzpusīgs pielietojums ārstniecībā un kulinārijā, dekoratīvs krāšņumaugs.

 EUR