- EUR

- EUR

Divlapu žagatiņa. Dekoratīva vietējās floras pārstāve, savvaļā sastopama ēnainos mežos. Augs 10 - 15 cm augsts, audžveida, lapas uz stublāja divas, sirdsveida formas, svaigi zaļas. Ziedi mazi, balti, sakopoti ķekarā ziedneša galā, zied pavasarī. Dārzā labi jūtas noēnotā vietā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Patīk augt paparžu sabiedrībā.

- EUR

Kanādas žagatiņa. Mūsu mežos augošās divlapu žagatiņas radiniece no Ziemeļamerikas. Nedaudz spēcīgāka, 10 – 20 cm augsta, saknes ložņājošas, lapas svaigi zaļas, uz ziedoša stublāja parasti 3 lapas, neziedošie ar 1 lapu. Ziedi mazi, balti, aromātiski, zied maijā un jūnijā, kam seko sarkanu augļu ķekari. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā.

 EUR

Ķekaru smilacīna. Pieticīgs, ilgmūžīgs, lēnaudzīgs pudurveida augs aplapotiem, stāviem stublājiem un blīviem baltu ziedu ķekariem ar noliektām galotnēm 70 cm augstu stublāju galos. Lapojums svaigi zaļš, lapas eliptiskas, zied maijā un jūnijā, vasaras nogalē sarkani ogu ķekari. Piemērota mitra, trūdvielām bagāta augsne, daļēji noēnota vieta vai pilna ēna. Var augt arī gaišākās vietās, kur necepina karstie saules stari. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Smaržīgā malva, baltziedu forma. Augs 70 cm augsts, aromātisks, lapojums zaļš, veido kuplu krūmveida ceru, zied ilgstoši un bagātīgi no jūnija līdz augustam. Labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Īsmūžīga, viegli atjaunojama ar sēklām, vairojas arī pašizsējas ceļā.

 EUR

Ārstniecības mandragora. Nakteņu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi attīstītu gaļīgu mietsakni, 15 cm augstu tumši zaļu piezemes lapu rozeti un gaiši violetiem ziediem īsu ziednešu galos. Lapas lielas, ovālas, zobainu malu un raupju struktūru. Veģetāciju sāk ļoti agri pavasarī, aprīlī un maijā zied, jūlija vidū virszemes daļas atmirst. Stāda labi drenētā, vieglā augsnē saulainā vietā. Uz ziemu piesedz. Savvaļā sastopama galvenokārt Vidusjūras apgabalā. Sens nozīmīgs augs tautas medicīnā un mitoloģijā.

- EUR

Parastā marūbija nāk no Vidusjūras apkaimes. Augs ar labām pielāgošanās spējām, no kultūras pārgājusi savvaļā tālāk uz ziemeļiem un naturalizējusies Ziemeļamerikā. Viss  augs klāts ar matiņu tūbu, stumbrs stāvs, zarains. Lapas zaļas, krunkainas, ieapaļi olveidīgas, mala zāģzobaina. Ziedi sīki, balti, sakārtoti blīvos mieturos. Zied no jūnija līdz augustam, 40 cm augsts. Pievilcīga lapojuma augs. Ārstniecības augs.

- EUR

Ložņu mazus šķirne. Izcils gaiši zaļa lapojuma zemsedzes augs ar ložņīgiem virszemes dzinumiem, kuri viegli sakņojas un baltiem ziediem īsu ziednešu galos. Veido 5 cm augstu blīvu paklāju, lapas mazas, eliptiskas ar zobainu malu, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā vai daļējā noēnojumā.

- EUR

Velsas kalnmagone. Vienīgā kalnmagoņu suga Eiropā, savvaļā sastopama no Lielbritānijas dienvidrietumiem līdz Spānijas ziemeļrietumiem. Atšķirībā no Himalajos, Rietumķīnā un Tibetā augošajām sugām, viegli audzējama. Mietsakņu augs, cers 30 cm augsts, blīvs, lapas gaiši zaļas, garos kātos, plūksnaini saliktas. Ziedi koši dzelteni pa vienam ziednešu galos. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Bez noteikumiem, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā gan sausākās, gan mitrākās augsnēs. Pašizsēja. Velsas kalnmagone atdalīta no kalnmagoņu ģints un pievienota magoņu ģintij, tagad saucas Papaver cambricum.

 EUR

Hibrīdo kalnmagoņu šķirne. Brīnišķīgas, ne tikai zilas, bet arī baltas. Cers 80 cm augsts, lapas lancetiskas, zaļas, jaunās biezi klātas ar gariem, brūniem sariņiem, ziedi lieli, balti ar dzeltenām putekšņlapām centrā, zied maijā un jūnijā, sēklas neražo. Patīk mitras, vēsas vasaras, pie mums piemērota daļēji noēnota, no pēcpusdienas saules pasargāta vieta, labi drenēta, allaž mitra, nepāržūstoša augsne vasarā un vismaz mēreni mitra ziemā. Sakuplojušos cerus regulāri dala, uz ziemu piesedz. Labākā no nedaudzajām balto ziedu šķirnēm.

 EUR

Himalaju zilā magone, šķirne. Iekārojams, veģetatīvi pavairojams augs, ik gadu priecē ar saviem koši zilajiem ziediem. Veido blīvu pelēkzaļu lapu rozešu ceru ar mazaplapotiem ziednešiem. Lapas vasarzaļas, lancetiskas, pavasarī klātas gariem, brūniem sariņiem. Ziedi lieli, nedaudz nokareni, pa vienam vai dažiem ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Piemērotos apstākļos var ienākties nedaudzas sēklas. Sakuplojušos cerus regulāri dala. Labi jūtas no aukstiem vējiem aizsargātā vietā mitrā, vēsā, trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē vieglā ēnā. Necieš sausumu vasarā un pārlieku mitrumu ziemā. Uz ziemu piesedz.

 EUR

Himalaju zilā magone. Cers 80 – 90 cm augsts, lapas eliptiskas ar gludu malu, pavasarī ar brūniem sariņiem, stublāji maz aplapoti, maz zaroti, ziedi kausveida, sānis un lejup vērsti, zili. Ziedlapas platas, tās pārklājas, zied pavasarī. Audzēšanas apstākļi tādi paši kā citām šķirnēm. Labi augs, ja vien vasara nebūs pārāk karsta.

 EUR

Himalaju zilā magone, šķirne. Spēcīgi augoša, līdz 120 cm augsta, lapas lancetiskas, pavasarī klātas ar gariem, brūniem sariņiem, vēlāk to daudzums samazinās, gaiši zaļas, ziedi lieli, intensīvi zili ar dzeltenām putekšņlapām, nedaudz nokareni, pa vairākiem uz maz zarota un maz aplapota ziedneša, dīgstošas sēklas neveido, zied maijā un jūnijā. Piemērota ļoti labi drenēta, vēsa, mitra, bagāta, mēreni skāba augsne, no aukstiem vējiem aizsargāta vieta un noēnojums dienas karstākajās stundās, ziemā necieš pārlieku mitrumu, piesedz. Sakuplojušos cerus regulāri dala.

- EUR

Virdžīnijas veratre. Ģints tuva veratrēm (Veratum). Nāk no Ziemeļamerikas dienvidaustrumdaļas, kur aug mitrās un slapjās vietās prērijās, mežmalās, upju krastos un kalnos mērenā augstumā. Veido piezemes lapu rozešu puduru ar 150 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Piezemes rozešu lapas šauras, garas, uz stublāja mazāka izmēra, vidēji zaļas. Ziedi balti, sakopoti garā skarā, zied jūlijā un augustā. Posms no sēklas līdz ziedošam augam ir ļoti ilgs.

- EUR

Ārstniecības melisa, šķirne. Aromātisks augs, 40 cm augsts, lapas pavasarī zeltdzeltenas, vēlāk dzeltenzaļas, ziedi sīki, gaiši violeti, nenozīmīgi. Piemērota no karstajiem saules stariem pasargāta vieta. Izmanto tāpat kā pamatsugu.

 EUR

Kanādas mēnessēklis. Koksnaina, vijīga liāna, stublāji līdz 350 cm gari, aplapoti, lapas apaļīgas, sekli daivainas, zaļas. Ziedi mazi, zaļgandzelteni, sakopoti skarās lapu žāklēs, zied jūnijā un jūlijā, vēlāk dekoratīvi melni augļi. Divmāju augs. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Izmanto neaugstu žogu apaudzēšanai. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikas austrumdaļā no Kanādas dienvidiem līdz Floridas ziemeļdaļai.

 EUR

Daurijas mēnessēklis. Daudzgadīgs liānveida lakstaugs, izplatās ar sakneņiem, veido audzes. Lapas piecstūrainas, ziedi zaļgandzelteni ķekarveida ziedkopās, augļi melni kauleņi. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā Tālajos Austrumos.

 EUR

Piparmētras forma ar īpaši izteiktu mētru aromātu. Augs 60 cm augsts, audžveida, lapojums tumši zaļš, ziedi violeti, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā līdz mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Nozīme kulinārijā.

 EUR

Ananasu mētra, ābolu mētras (M. suaveolens) raiblapaina šķirne. Augs ar augļu aromātu, 40 cm augsts, audžveida, apmatots, lapas pelēkzaļas ar neregulāriem baltiem plankumiem gar malām, ziedi sakopoti vārpās dzinumu galotnēs, bāli rozā krāsā. Zied augustā un septembrī. Lieto tāpat kā citas mētras.

- EUR

Lancetlapu mertenzija. Nāk no ASV rietumdaļas vidienes, kur aug akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz alpīnajai joslai. Lapojums pelēcīgi zilgans, veido 20 cm augstu aplapotu stublāju ceru ar ziliem, nokareniem ziediem jūnijā un jūlijā. Labi aug saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām 2027 m augstumā virs jūras līmeņa Kolorado štatā.

- EUR

Atamanta meone. Ilgmūžīgs, aromātisks cerveida augs ar smalki plūksnainām, sulīgi zaļām lapām un baltiem ziediem čemurveida ziedkopās. Veido 60 cm augstu ceru, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Rietumeiropā un Centrāleiropā, kur aug kalnu pļavās.

- EUR

Plašā ēnsmilga, šķirne. Dzeltena lapojuma graudzāle, veido skraju ceru, izplešanās intensitāte zema, zied maijā un jūnijā. Augs var sasniegt 50 cm augstumu. Piemērota mitra augsne, daļēji noēnota vieta vai pilna ēna.

 EUR

Lapegļlapu minuarcija, Dienvideiropas un Viduseiropas kalnu augs. Veido blīvu 15 cm augstu spilvenveida ceru ar baltiem ziediem vairogveida ziedkopās. Stublāji aplapoti, lapas īlenveida, zied no maija līdz jūlija sākumam. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē.

 EUR

Milzu miskante. Spontāns, sterils M. sacchariflorus un M. sinensis hibrīds. Satriecošs tropiska izskata augs, piemērotos apstākļos var saniegt 350-400 cm augstumu. Stublāji spēcīgi, lapojums zaļš, lapas garas, platas, pārkarenas. Zied septembrī un oktobrī, ziedu skaras sārtas, vēlāk sudrabainas. Pie mums pēc vēsām vasarām ziedēšana var izpalikt. Mūsdienās perspektīvs augs enerģijas ražošanā no biomasas.

 EUR

Mazā Japānas miskante. Līdzīga Ķīnas miskantei (M. sinensis), tikai krietni mazāka izmēra. Cers blīvs, līdz 120 cm augsts, lapojums zaļš, vecākiem augiem pārkarens, rudenī krāsojas bronzas sarkanos toņos. Ziedkopa salīdzinoši šaura, ziedēšanas sākumā rozīgi sudrabaina, vēlāk kļūst balta, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug daļēji noēnotās vietās mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Japānā, Korejā.

- EUR

Sarkstošā miskante. Cers liels, 200 cm augsts, labi aplapots, lapas zaļas, rudenī krāsojas oranždzeltenīgos toņos, sāk dzeltēt agrāk nekā Ķīnas miskantēm. Ziedu skaras violeti sudrabotas, paceļas tieši virs lapojuma, zied augustā un septembrī. Ilgmūžīga, labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Alternatīva tik ļoti iekārojamajai pampas zālei (Cortaderia), kura pie mums ir pilnīgi nederīga nokrišņu daudzuma lietus veidā un sala dēļ.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapojums smalks, kas piešķir augam viegluma izskatu, lapas zaļas, nedaudz pelēcīgas ar izteikti baltu vidusdzīslu. Ziedi balti, sakopoti graciozās, skrajās, gaisīgās skarās, zied septembrī un oktobrī, uzzied arī pēc vēsas vasaras.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 150 cm augsts, ziedu skaras sarkanas, nobriestot rozā, vēlāk sudrabainas. Sāk ziedēt jau augustā. Kā visām miskantēm piemērota mitra augsne,  saulaina vieta vai pusēna, ilgmūžīga.

 EUR

Ķīnas miskantes šķirne. Cers 160 cm augsts, lapas zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas oranždzeltenos toņos. Ziedkopas nedaudz nokarenas, ziedēšanas sākumā rozā krāsā, vēlāk sudrabaini baltas. Zied augustā un septembrī. Tāpat kā citas miskantes, nogriež pavasarī pirms jauno dzinumu parādīšanās. Radījis Ernsts Pagels Vācijā.

- EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Liela auguma, cers 250 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgs. Zied septembrī un oktobrī, ziedu skaras sudrabaini rozīgas, vēlāk baltas.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Lapas ar horizontālām zaļām un dzeltenām joslām. Atšķirībā no miskantes ‘Strictus’, no kuras radusies ģeneratīvā ceļā, dzeltenās joslas izvietotas blīvi, labi redzamas jau salapošanas laikā pavasarī.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Veido blīvu, ieapaļu, graciozu, 150 – 180 cm augstu arkveida lapojuma puduri. Lapas šauras, smalkas, zaļas ar baltu vidusdzīslu, ziedu skaras brūnganas, zied septembrī un oktobrī, vēlāk nekā vairums šķirņu. Pēc vēsām vasarām ziedēšana izpaliek. Viena no senākajām, joprojām ļoti populāra.

- EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Augs līdz 240 cm augsts ar garām arkveida lapām, izteiksmīgu rudens  krāsojumu sarkanīgos, oranžīgos un zaļos toņos. Ziedu skaras elegantas, ziedēšanas sākumā rozā, vēlāk sudrabainas.

- EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Viena no dekoratīvākajām, cers 200 cm augsts, slaids, lapas šauras ar izteikti baltu vidusdzīslu, raksturīgu bronzas krāsojumu rudenī. Ziedu skaras nokarenas, sākumā rozā, vēlāk sudrabainas. Zied no augusta līdz oktobrim. Kā visas miskantes, ļoti ilgmūžīga, stādījumos var augt gadu desmitus.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers blīvs, 160 cm augsts, lapojums smalks, lapas zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedu skaras nokarenas, ziedēšanas sākumā sarkanas, strauji kļūst sudrabaini baltas un saglabā pievilcīgu izskatu ziemas mēnešos. Zied no augusta līdz novembrim.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Eleganta, zema auguma, lapas šauras, tumši zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas sarkanīgos  un oranži dzeltenos toņos. Ziedu skaras parādās augustā, sākumā dūmakaini ŗozīgas, nobriestot, brūnganas, vēlāk pūkainas. Cers 100 - 120 cm augsts.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Viena no smalkākajām un zemākajām, cers blīvs, 70 cm augsts, lapas ļoti šauras, zaļas, pieaugušiem augiem pārkarenas. Ziedu skaras sudrabaini rozīgas, vēlāk baltas, zied no augusta līdz salam un saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers blīvs, lapas šauras, pārkarenas, zaļas ar horizontālām dzeltenām joslām. Ziedēšanas laikā ziedu skaras mainās no pelēcīgi sarkanām līdz baltām, zied no septembra līdz salam.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Dekoratīva lapojuma graudzāle, veido blīvu ceru, lapas šauras, zaļas ar baltu maliņu, nolīkušas. Zied ļoti reti vai vispār nezied, ja zied, tad oktobrī, ziedu skaras sarkanīgas. Ļoti labi izskatās kopā ar sulīgi zaļas krāsas augiem, piemēram, papardēm.

- EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Augs līdz 200 cm augsts, lapas pelēkzaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī dzeltenīgas, ziedu skaras pelēcīgi brūnas, vēlāk pūkainas. Zied augustā un septembrī.

- EUR

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Cers 160-180 cm augsts, lapas tumši zaļas ar baltu vidusdzīslu, rudenī krāsojas oranžsarkanas. Ziedu skaras stāvas, šauras, ziedēšanas sākumā sarkanīgi rozā krāsā, vēlāk zaļganbrūnas. Zied septembrī un oktobrī. Radījis Ernsts Pagels Vācijā.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Izteiksmīga lapojuma dekoratīva graudzāle. Lapas zaļas ar dzeltenām šķērssvītrām, praktiski nezied. Cers blīvs, 180 cm augsts, lapojums stāvs.

 EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Atšķirīga no citām, viena no izskatīgākajām miskantēm, kur lapojumā baltā krāsa dominē pār zaļo. Augs veido 160 cm augstu arkveida lapojuma ceru ar sarkanīgām, gofrētām ziedkopām septembrī un oktobrī. Ziedneši līdz 200 cm augsti. Katru gadu nezied. Vecāki augi var būt nenoturīgi. Japānā kultivēta ļoti sen, introducēta Eiropā ap 1873. gadu.

- EUR

Ķīnas miskantes šķirne. Šķirnes nosaukums neapzīmē vienu konkrētu augu, zem šī nosaukuma apkopoti ļoti līdzīgi savvaļā uzieti maza auguma eksemplāri ar šaurām lapām, kuri sastopami pārsvarā Jakušimas salā Japānā. Cers blīvs, 90 – 120 cm augsts, lapojums smalks, tumši zaļš, rudenī sarkanbrūns, vēlāk dzeltens, ziedi lielās skarās, sudrabaini balti, sarkani tonēti, zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

- EUR

Ķīnas miskante, šķirne. Brīnišķīga graudzāle, līdz 2 m augsta, lapas platas (3 cm), raksturīgas var. condensatus, nedaudz nolīkušas, tumši zaļas ar baltu vidusdaļu, pēc salnām krāsojas dzeltenīgas. Ziedu skaras sudraboti rozīgas, zied vēlu, parasti pēc siltām vasarām oktobrī un novembrī. Bargā kailsalā piesedz.

- EUR

Niedru molīnija. Dekoratīva cerveida graudzāle, 200 cm augsta, ceri blīvi, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgs. Ziedi brūngani, sakopoti lielās skarās ziednešu galos, zied augustā un septembrī. Ļoti ilgmūžīga. Savvaļā izplatīta Eiropā, kur aug upju krastos un mitrās pļavās. Dārzā labi aug arī krietni sausākā augsnē.

 EUR

Zilganā molīnija. Dekoratīva graudzāle, savvaļā izplatīta Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kur aug mitrās pļavās, krūmājos un gaišos mežos, sastopama arī Latvijā. Gaisīga izskata, veido blīvu zilganzaļu lapu rozešu ceru ar gariem, stāviem, neaplapotiem ziednešiem. Ziedu skara šaura un gara, zied augustā un septembrī. Ziedneši 130 - 150 cm augsti. Izplešanās intensitāte neliela. Dārzā labi aug jebkurā mēreni mitrā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Zilganā molīnija, šķirne. Veido 30 cm augstu, blīvu lapu rozešu ceru ar 70 cm augstiem ziednešiem, kuru galos augustā un septembrī veidojas šauras, tumši violetas ziedu skaras. Vecākiem augiem lapojums pārkarens, lapas zaļas ar dzeltenām garenjoslām. Lēnaudzīga un ilgmūžīga. Labi aug nabadzīgā, vidēji mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Viena no pievilcīgākajām graudzālēm, kuru dārzā nekad nav par daudz.

 EUR

Peloponēsas moloposperma. Iespaidīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, savvaļā sastopama Viduseiropā un Dienvideiropā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs. Mietsakņu ziemciete, cers 180 cm augsts, lapas lielas, garos kātos, paparžveida, svaigi zaļas, ziedi mazi, krēmdzelteni, čemuros druknu, zarotu ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē katrā vidēji mitrā, drenētā augsnē. Paiet daudzi gadi līdz no sēklas izaug apjomīgs augs.

- EUR

Bradburija monarda. Cers 30 - 50 cm augsts, blīvs, kupls, aromātisks, lapojums tumši zaļš, ziedi gaiši violeti, sakārtoti mieturos ziednešu galos. Zied no jūnija līdz augustam. Sausumizturīga, piecieš nabadzīgas augsnes, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā, pielāgojas augt mitrā, slapjā vietā. Stādījumi ilgmūžīgi. Lapas var lietot tējas pagatavošanai. Savvaļā sastopama ASV centrāldaļas un austrumdaļas dienvidos.

 EUR

Hibrīdā monarda, šķirne. Augs 30 cm augsts, aromātisks, lapojums tumši zaļš, veido blīvu, ieapaļu puduri, jūlijā un augustā zied koši violetrozā ziediem. Labi aug vidēji mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

- EUR

Hibrīdā monarda. Senas izcelsmes hibrīdu sērija. Augi aromātiski, 110 cm augsti, labi aplapoti, ziedi dažādas intensitātes rozā, sarkanos un violetos toņos, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Patīkamās smaržas un pievilcīgo ziedu dēļ plaši izmanto ziemciešu dobēs. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā, irdenā dārza augsnē.

- EUR

Hibrīdā monarda, šķirne. Smaržīgs tumši zaļa lapojuma pudurveida augs ar baltiem ziediem mieturveida ziedkopās 80 cm augstu, aplapotu ziednešu galos. Zied ilstoši jūlijā un augustā. Augs īsmūžīgs, ar pudura dalīšanu regulāri atjauno. Labi aug pietiekami mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Hibrīdā monarda, šķirne. Pudurveida ziemciete, līdz 100 cm augsta, lapas aromātiskas, ziedi koši sarkani mieturos aplapotu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā. Īsmūžīga, regulāri dala. Stāda saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Garlapu morīna. Neparasta cerveida mietsakņu ziemciete no Himalajiem, sastopama 3000 - 4000 m augstumā virs jūras līmeņa, kur aug gan atklātās vietās akmeņainās nogāzēs, gan krūmājos. Rozešu lapas ziemzaļas, lancetiskas, plūksnaini šķeltas, atgādina dažu sugu dadžu lapas. Ziedi plaukst balti, vēlāk kļūst sarkani, cauruļveida, sakārtoti daudzos mieturos resnu, 120 cm augstu ziednešu augšdaļā. Vīkala lapas ar dzeloņiem. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, bet mitrā augsnē. Bezsniega ziemās piesedz, nemīl pārmērīgu mitrumu ziemā.

 EUR

Zobiņlapu mukdēnija. Retums savvaļā un dārzos, nāk no Korejas ziemeļrietumdaļas kalnu apvidiem, endēms. Cers 30 cm augsts, lapas sirdsveidīgas ar sīki zobainu malu, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi zvaigžņveida, balti, zied maijā un jūnijā, sāk ziedēt vēlāk nekā Rosa mukdēnija (M. rossii). Saules izturīga, lapojums saglabā pievilcīgu izskatu līdz vēlam rudenim, labi aug drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR

Rosa mukdēnija, šķirne. Augs 30 cm augsts, lēnaudzīgs, cerveida, lapas vasarzaļas, ieapaļas, 5 – 9 daivainas, pavasarī zaļas, vēlāk lapu malas krāsojas sarkanā tonī, rudenī tik lapu pamatne zaļa. Ziedi balti, sakārtoti skarveida ziedkopās kailu, stingru ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Lapojums izcili dekoratīvs visu sezonu. Pamatsuga savvaļā sastopama Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, kur aug ēnainos kalnu mežos.

 EUR

Smaržīgais mirris. Pievilcīgs aromātisks augs, cers līdz 130 cm augsts, stublājs stāvs, zarains. Lapas vairākkārt plūksnaini dalītas, ļoti lielas, dzeltenzaļas. Ziedi balti, sakopoti čemuros stublāja un zaru galos, zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi stāvi augļi. Saberztām lapām un augļiem piemīt anīsa smarža un garša. Savvaļā sastopams Eiropas centrālās un dienviddaļas kalnos strautu un mitru mežu malās. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Daudzpusīgs pielietojums ārstniecībā un kulinārijā, dekoratīvs krāšņumaugs.

 EUR