EUR

Dzeltenā ehinācija. Vienīgā ehināciju suga dzelteniem ziediem. Cers 90 cm augsts, rozešu lapas lancetiskas, tumši zaļas, ziedu kurvīši lieli, mēlziedi nokareni, centrā tumši brūns stobrziedu konuss. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē jebkurā dārza augsnē. Savvaļā reta suga, sastopama prērijās ASV dienvidcentrālajā daļā.

- EUR

- EUR

Purpursarkanās ehinācijas šķirne. Veido 80 cm augstu ceru ar lieliem, baltiem ziediem zarotu ziednešu galos. Mēlziedi vairāk vai mazāk horizontāli. Zied no jūlija līdz septembrim. Neizvēlīga, labi aug saulainā vietā mēreni sausā līdz mēreni mitrā, parastā dārza augsnē. Regulāri dala.

- EUR

 EUR

Purpursarkanā ehinācija, šķirne. Cers 100 cm augsts, ziedi purpursarkani lielos ziedkurvīšos ar dzeltenbrūnu stobrziedu konusu centrā. Mēlziedi horizontāli. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Pārstāda ik pēc 4 – 6 gadiem.

- EUR

Purpursarkanā ehinācija, šķirne ar interesantiem dubultziediem. Augs pamatzieda konusa centrā veido mazāka izmēra ziedu, mēlziedi purpursarkani. Cers 100 cm augsts, zied no jūlija līdz septembrim.

 EUR

Purpursarkanā ehinācija, šķirne. Cers 90 cm augsts, ziedi ļoti lieli, piesātināti rozā krāsā. Stobrziedu konuss oranžbrūns, mēlziedi vairāk vai mazāk horizontāli. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē. Regulāri dala. Ehināciju stobrziedu konusus izmanto sauso ziedu kompozīcijām.

 EUR

Purpursarkanā ehinācija, šķirne. Cers 80 cm augsts, ziedi balti, centrālais konuss zaļganbrūns, ziedam plaukstot, mēlziedi horizontāli, vēlāk nokareni. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē parastā dārza augsnē.

 EUR

Hibrīdo ehināciju šķirne. Labi augošs zaļa lapojuma cerveida augs oranžsarkaniem ziediem. Cers līdz 100 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Šis hibrīds ļoti labi panes pārmērīgu mitrumu pavasarī.

EUR

Augstā ežziede, pievilcīga cerveida ziemciete sausām, saulainām vietām. Veido 100 cm augstu ceru, lapas dadžveidīgas, plūksnaini šķeltas, ar sīkiem dzelonīšiem, pelēkzaļas, apakšpusē tūbainas. Ziedi zili, sakopoti lodveida galviņās zarotu stublāju galos, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Viduseiropā, Dienvideiropā un Rietumāzijā.

- EUR

Krievijas ežziede, smalkāka izskata augs nekā augstā ežziede. Veido 90 cm augstu ceru, lapas dadžveidīgas, eliptiskas formas, plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem, zaļas, apakšpusē tūbainas. Ziedi spilgti zili, sakopoti lodveida galviņās, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Savvaļā dabiskās augšanas vietas ir no Austrumeiropas līdz Ķīnai. Latvijā sastopama kā reta dārzbēgle.

- EUR

Apaļgalvas ežziede, diža auguma īpašniece, veido 200 cm augstu ceru. Lapas pelēkzaļas, lielas, plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem. Ziedi pelēkzili, sakopoti lodveida galviņās, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Dienvideiropā un Rietumāzijā, Latvijā kā diezgan reta dārzbēgle. Patīk saulaina vieta un sausa augsne.

- EUR

Zālveida edriants. Ziemzaļš pulkstenīšu dzimtas augs lineārām, tumši zaļām piezemes rozešu lapām un ziliem zvanveida ziediem pušķveida ziedkopās pie zemes pieplakušu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā, cers 10 cm augsts. Stāda saulē labi drenētā, vidēji mitrā augsnē, piemērots akmeņdārziem. Savvaļā Balkānos, Itālijā un Sicīlijā.

 EUR

Čemurainā elatostema, šķirne. Dekoratīva nātru dzimtas ziemciete bez dzeļmatiņiem. Cers neliels, 20 cm augsts, stublāji lokveidīgi, lapas zaļas ar baltiem raibumiem. Maijā un jūnijā lapu žāklēs veido mazus, neuzkrītošus baltu ziedu čemurus. Stāda daļējā noēnojumā vai ēnā drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Ģints maz pazīstama, pamatsuga savvaļā sastopama mitros kalnu mežos Japānā.

- EUR

Stauntona elsholtzija, Ķīnas piparmētra. Vasarzaļš, zarots puskrūms, līdz 130 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi violetrozā krāsā, sakopoti garās (10 – 20 cm), šaurās ziedkopās. Saberztām lapām piemīt stiprs mētru aromāts, zied septembrī un oktobrī. Stāda drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā, pavasarī nogriež tāpat kā zilbārdes (Caryopteris) vai perovskijas (Perovskia). Savvaļā Ķīnā.

 EUR

Kanādas kāpukviesis, šķirne. Pievilcīga metāliski zilganzaļa lapojuma graudzāle ar zilganām ziedkopām 140 cm garu stiebru galotnēs. Ziedkopas līganas, līdz 20 cm garas, nedaudz izvērstas, ar gariem sēklu akotiem, zied no jūnija līdz oktobrim un saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos. Labi aug saulē parastā, vidēji mitrā augsnē, priekšroku dod smilšainai augsnei. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Suņu ciņuvārpata. Necils nosaukums dārzā ļoti izskatīgai graudzālei. Cers irdens, 70 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedu skaras šauras ar noliektām galotnēm, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā izplatīta Eiropā un Centrālāzijā, sastopama arī Latvijā.

- EUR

Zilganais kāpukviesis izplatīts Ziemeļamerikas rietumdaļā no Kanādas līdz Kalifornijai dažādās augšanas vietās. Augs veido 60 cm augstu zilganpelēku lapu rozešu ceru ar garām, cilindriskām vārpām 200 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Ilgmūžīgs, sausumizturīgs, neveido sāndzinumus. Priekšroku dod mēreni sausai, nabadzīgai augsnei, labi aug saulainā vietā.

 EUR

Doņveida vārpata. Dekoratīva audžveida graudzāle, savvaļā sastopama Eiropā un Āzijā. Lapas pelēkzilas, ziedneši līdz 100 cm augsti, zied jūlijā un augustā. Labi aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Skaista, bet agresīva.

 EUR

Magelāna kāpukviesis. Iespējams, ka zilākā no visām zilgana lapojuma graudzālēm. Lēni augošs, cers blīvs, lapojums 40 cm augsts, daļēji ziemzaļš, ziedneši 100 cm augsti. Lapas šauri lineāras, plakanas, smailas, intensīvi sudrabaini zilas. Ziedkopa gara, šaura, zilgana, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē jebkurā drenētā, vidēji auglīgā augsnē. Savvaļā Dienvidamerikas dienviddaļā.

 EUR

Virdžīnijas kāpukviesis. Zaļa lapojuma dekoratīva graudzāle ar zaļganām ziedkopām 120 cm garu stiebru galotnēs. Zied no jūnija līdz oktobrim, lapojums un stiebri rudenī krāsojas dzeltenbrūni. Mazprasīgs, labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Sniega magone. Pievilcīga lapojuma ēnu mīlošs puduraugs ar baltiem magoņveida ziediem. Izplatās ar pazemes sakneņiem, lapas garos kātos, sirdsveida vai nierveida formas, pelēcīgi zaļas, reizēm ar violetu toni. Ziedi līdz 5 cm diametrā, sakopoti skrajos ķekaros, kuri paceļas nedaudz augstāk par lapojumu, zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Radniecīga struteņu (Chelidonium) un sangvināriju (Sanguinaria) ģintīm, ievainojumu vietās izdala oranžsarkanu piensulu. Savvaļā Ķīnā.

 EUR

Gareta zaušnerija, Kalifornijas fuksija. Neliels vasarzaļš puskrūmiņš ar spilgti oranžsarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē. Lapas mazas, eliptiskas, zaļas ar pelēcīgu nokrāsu, ziedi šauri, gari, atgādina fuksiju ziedus, 15 – 30 cm augsts. Stāda saulē parastā, drenētā augsnē, pavasarī nogriež, ataug no apakšas. Ziemcietīgākā suga, savvaļā ASV rietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs no 1800 – 2500 m augstumam virs jūras līmeņa. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

- EUR

Lielziedu epimēdija, šķirne. Ļoti ilgmūžīga ziemciete, lēnām izplešas ar sakneņiem, veido blīvu puduri. Lapas vasarzaļas, dubulti trīslapiņu saliktas, pavasarī sarkani tonētas, nobriestot zaļas, līdz atkal rudenī sarkanas. Ziedi violeti, sakopoti skrajos ķekaros. Lielziedu epimēdijas ir vienas no augumā lielākajām epimēdijām, sasniedz 40 cm augstumu. Zied maijā. Labi aug vidēji mitrā, trūdvielām bagātā, kūdrainā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Plānādainā epimēdija. Augs 30 cm augsts, ziemzaļš, lapas tumši zaļas, spožas. Ziedneši gari, nolīkuši, dzeltenie ziedi izkārtojušies skrajos ķekaros. Izceļas ar ilgstošu ziedēšanu, maksimālā ziedēšana maijā, epizodiski visu vasaru. Ļoti ilgmūžīga. Kailsalā var zaudēt lapojumu. Mīl ēnainu vietu un tŗūdvielām bagātu, kūdrainu augsni. Savvaļā Ķīnā.

 EUR

Sarkanā epimēdija, E. alpinum un E. grandiflorum hibrīds. Pusziemzaļš pudurveida augs, 40 cm augsts, lapas ādainas, spīdīgas, pavasarī un rudenī sarkani tonētas. Ziedi nelieli, nokareni, sarkani ar dzeltenām nektārlapām, sakopoti skrajos ķekaros, zied maijā. Nelabvēlīgās ziemās augs var pilnībā zaudēt lapas, kuras pavasarī atjaunojas.

 EUR

Varlejas epimēdija. Pieaudzis augs 30 cm augsts, maigās ziemās lapojums ziemzaļš, pie mums vasarzaļš, jaunās lapas plaukst sarkanīgas, vasarā zaļas, rudenī atkal krāsojas sarkanos toņos. Ziedi epimēdijām neparastā krāsā, tie koši oranži ar dzeltenām iekšējām ziedlapām, zied pavasarī pirms lapojums pilnībā attīstījies. Teicams augs noēnotām vietām. Introducēta 1930. gadā, nejaušs dārza hibrīds starp E. alpinum un E. pinnatum subsp. colchicum.

 EUR

Janga epimēdija, šķirne. Augs 30 cm augsts, veido blīvu ceru, lapas ziemzaļas, pavasarī brūnganas, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Tāpat kā visas epimēdijas, ilgmūžīga un dekoratīva visas sezonas garumā. Nelabvēlīgās ziemās augs zaudē lapas, kuras ataug pavasarī. Labi aug mitrā, kūdrainā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Purva dzeguzene. Savvaļā plaši izplatīta Eirāzijā, sastopama arī Latvijā, kur aug mitrās pļavās, zāļu purvos un mežos. Piemērotos apstākļos augs 50 cm augsts, drukns, stublājs stāvs, aplapots, ziedi nokareni, zaļganvioleti balti, sakopoti pagarā ķekarā. Zied jūlijā un augustā. Veģetatīvi vairojas kūtri vai nevairojas vispār.

- EUR

Krāšņā eragroste. Dekoratīva graudzāle, veido izspūrušu pelēkzaļa lapojuma ceru ar gaisīgām sarkanu ziedu skarām no augusta līdz oktobrim. Atkarībā no cera lieluma ziedēšanas laikā 30 – 60 cm augsta, cers puslodes formā (cera malējie ziedneši skar zemi). Labi aug pilnā saulē drenētā, nabadzīgā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē, piecieš sliktāk drenētas augsnes. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikas ziemeļdaļai.

 EUR

Matainā eragroste. Dekoratīva graudzāle, savvaļā sastopama no Ilinoīsas līdz Teksasai ASV, kur aug sausās vietās prērijās un mežos. Cerveida ziemciete, 120 cm augsta, lapas zaļas, šauri lineāras, ziedi brūngani, sakopoti gaisīgās skarās ziednešu galos. Zied ilgstoši, no jūlija līdz oktobrim. Izplešanās intensitāte neliela. Dārzā labi aug saulē mēreni sausā, nabadzīgā augsnē.

 EUR

Kilikijas erante, bumbuļaugs, nāk no Dienvideiropas. Savus mirdzoši zeltainos ziedus raisa agrā pavasarī, martā un aprīlī, dažreiz pirms sniegs pilnīgi nokusis. Augs 10 cm augsts, lapas mazas, apaļīgas, staraini dalītas, attīstās pēc ziedēšanas. Lieliski vairojas ar pašizsēju. Iemitināšanās citu augu teritorijā nemaz netraucē, jo pēc sēklu nogatavināšanas virszemes daļas atmirst. Labi aug jebkurā vietā, arī zālienā.

- EUR

Rudais eremūrs savvaļā sastopams Tjanšana un Pamira kalnu grēdās, kur aug 1900 – 3200 m augstumā virs jūras līmeņa. Veido eremūriem raksturīgu lapu rozešu ceru ar 170 cm gariem ziednešiem. Ziedi oranžbrūni, to ļoti daudz, sakopoti garā, blīvā, cilindriskā ziedkopā ziedneša augšdaļā. Zied jūnijā. Efemeroīds, vasaras vidū virszemes daļas atmirst. Patīk augt labi drenētā augsnē saulainā vietā. Bezsniega ziemās vēlams piesegums.

 EUR

Himalaju eremūrs. Viens no sala izturīgākajiem un skaistākajiem, savvaļā sastopams Himalaju rietumdaļā un Afganistānas ziemeļaustrumos, kur aug sausās nogāzēs subalpīnajā joslā līdz 3500 m augstumam virs jūras līmeņa. Veido eremūriem raksturīgu zilganzaļu lapu rozešu ceru ar baltiem ziediem blīvā, garā, cilindriskā ziedkopā. Ziedneši līdz 150 cm augsti, zied maijā un jūnijā, drīz zaudē lapojumu. Labi aug drenētā, sausā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Izabellas eremūrs ir viegli audzējams, izturīgs eremūru hibrīds. Ziedi dzelteni, izkārtojušies garā, cilindriskā ziedkopā, ziedneši 200 cm augsti. Zied jūnijā. Efemeroīds, vasaras vidū virszems daļas atmirst. Stāda saulainā vietā labi drenētā, sausā augsnē. Agrās pavasara salnās piesedz, jo apsalis eremūrs aiziet bojā.

 EUR

Dižais eremūrs. Populārs dārza augs, iecienīts dižā auguma dēļ. Ziedneši var sasniegt 300 cm augstumu, jūnijā un jūlijā zied maigi sārtiem ziediem, kuri sakopoti garā, cilindriskā ziedkopā. Drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Piemērota labi drenēta augsne un silta, saulaina vieta. Bezsniega ziemās piesedz. Sargā jaunos dzinumus no pavasara salnām. Savvaļā sastopams Centrālāzijā.

 EUR

Šaurlapu eremūrs. Viens no skaistākajiem eremūriem, veido 150 cm augstus ziednešus ar koši dzelteniem ziediem garā, blīvā ziedkopā. Zied jūnijā, drīz pēc tam zaudē virszemes daļas. Patīk augt saulainās dienvidpuses nogāzēs. Bezsniega ziemās piesedz. Savvaļā sastopams Āzijas centrālajā un dienvidrietumu daļā.

- EUR

Alpīnais jānītis, šķirne. Augs 30 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu ceru ar viegli sārtiem, gandrīz baltiem ziediem ziednešu galos. Lapojums daļēji ziemzaļš, lapas šauri eliptiskas, zied jūnijā un jūlijā. Mīl saulainu vietu, vidēji mitru, ūdens caurlaidīgu, ne pārāk treknu augsni. Sakuplojušos cerus dala. Pamatsuga sastopama Dienvideiropā un Centrāleiropā, kur aug kalnu pļavās un akmeņainās nogāzēs.

 EUR

Dzeltenais jānītis, šķirne. Augs 10 – 12 cm augsts, ziemzaļš, veido nelielu ceru. Lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi gaiši dzelteni, zied jūnijā un jūlijā, epizodiski arī vēlāk. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs. Stāda saulē labi drenētā, mēreni sausā, ļoti nabadzīgā augsnē, bagātīgās augsnēs strauji noveco, regulāri dala.

 EUR

Saliktais jānītis. Arktisko un alpīno reģionu suga Ziemeļamerikā, Grenlandē un Sibīrijā. Veido zilganzaļa lapojuma spilvenveida ceru ar nelieliem ziedu kurvīšiem īsu (10 cm) ziednešu galos. Lapas škeltas un dalītas, mēlziedi balti ar violetzilu atblāzmu, centrā dzelteni stobrziedi, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē, drenētā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Zilganais jānītis. Cers blīvs, apaļīgs, 20 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi gaiši violetzili, zied no jūnija līdz augustam. Vecāki augi sausumizturīgi, labi aug saulainā vietā. Savvaļā sastopams ASV dienvidrietumdaļā.

- EUR

Klinšu jānītis. Reta suga, savvaļā sastopams ASV rietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs līdz alpīnās tundras joslai. Ziemzaļš, lapu rozešu cers blīvs, lapas šauras, tumši zaļas, ziedi violetzili ar dzeltenu centru, pa vienam īsu (10 cm) ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Brīnišķīgs papildinājums akmeņdārza stādījumiem.

 EUR

Šaurlapu jānītis. Cers neliels, lapas mazas, šauras, pelēkas ar baltiem matiņiem, ziedi dzelteni 15 cm augstu ziednešu galos, zied no maija līdz jūlijam. Piemērota labi drenēta, nabadzīga augsne un saulaina vieta. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

- EUR

Krāšņais jānītis, šķirne ar iespaidīgiem, tumši purpurvioletiem ziediem. Augs 70 cm augsts, lapas tumši zaļas, garenas, stublāji aplapoti, ziedi sakopoti lielās vairogveida ziedkopās. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē mēreni sausā augsnē. Izmanto grieztajiem ziediem. Pievilcīgo ziedu dēļ pie mums populārs.

 EUR

 EUR

Allena eriogone, šķirne. Ilgstoši ziedoša, sausumizturīga mietsakņu ziemciete. Cers 40 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, zaļganpelēks, ziedi koši dzelteni, ziedēšanas beigās bronzas oranžīgā tonī, sakopoti blīvās, platās čemurveidīgās ziedkopās zarotu stublāju galos. Zied no jūnija līdz septembrim. Salīdzinoši ar citām eriogonēm, kas ir nelieli akmeņdārza augi, šī ir milzīga. Stāda saulainā akmeņdārzā vai ziemā nepārmirkstošā augsnē ziemciešu dobē. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Čemurainā eriogone savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā no Kanādas vidienes līdz Kalifornijai, kur aug akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz subalpīnajai joslai. Augs koksnains, veido pusziemzaļu spilvenveida paklāju ar sīkiem ziediem čemurveidīgos ķekaros līdz 20 cm augstu ziednešu galos. Lapas mazas, klātas matiņiem, sudrabaini pelēkas, ziedi dzelteni, zied no jūnija līdz augustam. Piemērota labi drenēta augsne un saulaina vieta.

- EUR

Makstainā spilve. Mitrumu mīlošs grīšļu dzimtas lakstaugs. Cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums smalks, zaļš, zied aprīlī un maijā, kam seko balti, pievilcīgi sēklu matiņu pušķi. Ziednešu daudz, katra galā viena ziedkopa. Senos laikos spilvju mīkstos matiņus izmantoja spilvenu un pēļu pildīšanai. Savvaļā izplatīta ziemeļu puslodē.

 EUR

Villainā zeltastere nāk no Ziemeļamerikas rietumdaļas, kur aug sausās, smilšainās vietās. Augs 30 cm augsts, veido aplapotu dzinumu puduri, lapas sudrabainas, samtainu tekstūru, plūksnaini dalītas. Ziedi dzelteni, sakopoti vidēji lielos kurvīšos maz zarotu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Mīl saulainu vietu.

 EUR

Pelēkbaltā eritrihija vai kalnu neaizmirstule nāk no Tibetas, Nepālas un Afganistānas kalnu apvidiem, kur sastopama 2400 - 4500 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs īsmūžīgs, 30 cm augsts, klāts ar atstāvošiem matiņiem, veido nelielu ceru. No jūlija līdz septembrim zied ziliem ziediem. Atjaunojas ar pašizsēju. Piemērota akmeņdārzam.

 EUR

Maneskavi grābeklīte. Cers 40 cm augsts, lapas lielas, lancetiskas vai ovālas, plūksnainas, vidēji zaļas, ziedi koši rozā, uz divām ziedlapām tumši violets zīmējums, zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā, vidēji sausā augsnē, ziemā necieš atkušņus un lieku mitrumu. Kailsalā piesedz, nelabvēlīgās ziemās var aiziet bojā. Neliela pašizsēja. Savvaļā Pirenejos.

 EUR

Klinšu grābeklīte. Cers 15 cm augsts, blīvs, lapas piezemes rozetēs, iegarenas, pelēcīgi zaļas, plūksnainas, ziedi balti, uz divām ziedlapām tumši violetsarkans zīmējums. Zied no jūnija līdz augustam. Tipisks akmeņdārza augs, labi aug saulainā vietā. Savvaļā sastopama Pirenejos.

 EUR

Alpu zilpodze. Cers līdz 100 cm augsts, piezemes rozešu lapas sirdsveidīgas vai olveidīgas ar neregulāri zobainu malu, stublāji stāvi, augšdaļā zarojas un krāsojas tēraudzili. Ziedi arī zili, sakopoti blīvās, cilindriskās ziedkopās. Ziedkopu apņem krāšņas, šķeltas vīkallapas. Zied jūlijā. Neizvēlīga, labi aug jebkurā pietiekami sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta no Alpiem līdz Balkāniem.

 EUR

Burga zilpodze. Sausu, saulainu vietu ziemciete, savvaļā sastopama Vidusjūras apgabalā, Spānijā un Pirenejos. Cers 50 cm augsts, lapas cietas, plūksnaini dalītas, sudrabaini pelēkzaļas ar baltām dzīslām. Ziedi mazi, gaiši zili līdz zili, sakopoti blīvās galviņveida ziedkopās zarotu ziednešu galos. Vīkala lapas ar dzeloņiem. Zied jūlijā un augustā.

 EUR

Dižā zilpodze. Monokarps divgadīgs vai trīsgadīgs lakstaugs. Cers 70 – 80 cm augsts, ziedi sudrabaini pelēki iegarenās galviņveida ziedkopās, krāšņs vīkals, zied jūlijā un augustā. Ziedēšanas laikā ļoti iespaidīga, labi ražo sēklas. Savvaļā Kaukāzā, Irānā.

- EUR

Plakanā zilpodze. Cers līdz 120 cm augsts, piezemes rozešu lapas spoži zaļas, sirdsveida, stublāji bagātīgi zaroti, ziedi zili, sakopoti mazos galviņveida čemuros. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi jūtas saulainā vietā jebkurā pasausā dārza augsnē. Savvaļā sastopama no Centrāleiropas un Dienvideiropas līdz Centrālāzijai.

 EUR

Baltērkšķu zilpodze. Cers 30 cm augsts, stublājs drukns, zarots, piezemes rozešu lapas skeletveida, neregulāri staraini dalītas, ar dzeloņainiem zobiņiem, pelēcīgas. Ziedi sīki, zilgani, sakopoti pagarinātās galviņās, ziedkopu ietver šauri lancetiskas, zobainas, dzeloņainas vīkallapas, zied jūlijā un augustā. Savvaļā reta, sastopama tikai Alpu dienvidrietumdaļā. Interesants saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Zemā pērkonīte. Savvaļā sastopama Alpu centrālajā daļā un Pirenejos. Aug klinšu spraugās un akmeņainās nogāzēs, kur nav nekādas augsnes. Augs ziemzaļš, lapas lancetiskas, pelēkzaļas,10 cm augsts, veido blīvu spilvenveida ceru. Pavasarī un ik pa laikam vasarā zied salīdzinoši lieliem, dzelteniem, smaržīgiem ziediem, kuri sakopoti blīvās čemurveida ziedkopās. Piemērota karsta, sausa vieta akmeņdārzā, labi aug ļoti nabadzīgā augsnē.

 EUR

Hibrīdā eritronija, šķirne (E. californicum 'White Beauty' x E. tuolumnense). Skaists, viegli audzējams pavasarī ziedošs sīpolaugs. Lapas ovālas formas, zaļas, ar violetbrūnu zīmējumu. Ziedi lieli, nokareni, atliektām ziedlapām, dzelteni, ar sarkanbrūnu gredzenu pamata daļā, ziedneši 20 – 30 cm augsti. Efemeroīds. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā trūdvielām bagātā, vidēji mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Daudzus gadus var augt nepārstādīta.

EUR

Sibīrijas eritronija. Skaists ziemcietīgs sīpolaugs, lapas zaļas, plati lancetiskas, ziedi lieli, spoži balti, zvanveida, atliektām vainaglapām, pa vienam uz ziedneša. Zied aprīlī, efemeroīds. Veiksmīgi pavairojas ar pašizsēju.

- EUR

Augstā krastkaņepe. Nāk no sausām prērijām Ziemeļamerikas centrālajā un austrumdaļā, īpaši sausumizturīga. Stalts, 150 cm augsts augs, veido zaļi aplapotu stublāju puduri ar baltiem ziediem plakanos vairogos, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā.

 EUR

Lielā krastkaņepe. Augs pudurveida, 170 cm augsts, stāviem, aplapotiem stublājiem un sīkiem, sārtiem ziediem blīvos vairogos. Lapojums zaļš, zied jūlijā un augustā. Piemērota krastmalu apstādījumiem. Ilgmūžīga. Savvaļā sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, arī Latvijā, kur aug ūdeņu tuvumā, mitrās mežmalās un krūmājos.

 EUR

Stabulīšu krastkaņepe, baltziedu formas šķirne. Introducēta 2010. gadā. Pievilcīga liela auguma pudurveida ziemciete, sasniedz 200 cm augstumu. Stublāji pelēkzaļi, lapas mieturos, svaigi zaļā krāsā. Ziedi gandrīz balti, sakopoti lielās vairogveida ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Purpursārtā krastkaņepe. Augs 170 cm augsts, cers kupls ar spēcīgiem, noturīgiem stublājiem. Lapas mieturos, lancetiskas, zaļas, saulainā vietā rudens pusē krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi purpursārti ar patīkamu smaržu, sakopoti apjomīgā vairogveida ziedkopā, zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug mitrās, auglīgās pļavās.

- EUR

Jakušimas krastkaņepe. Ļoti reta suga, savvaļā sastopama tikai Jakušimas salā Japānā, endēms. Pievilcīga, neliela auguma, cers 30 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi balti, sakopoti vairogveida ziedkopās ziednešu galos, zied septembrī un oktobrī. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā augsnē.

- EUR

Vainaga eiforbija. Veido 60 cm augstu aplapotu stublāju ceru ar gaisīgām  ziedkopām. Lapojums zilganzaļš, lapas vienkāršas, lancetiskas, no jūlija līdz oktobrim zied baltiem ziediem. Baltās vīkala lapas izskatās kā vainaglapas. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā augsnē.  Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

- EUR

Ciprešu eiforbija. Audžveida ilgmūžīga ziemciete, savvaļā izplatīta Eiropā, kur aug vieglās, nabadzīgās augsnēs. Augs 30 cm augsts, lapas šauri lineāras, skujveida, zied maijā un jūnijā, ziedkopas dzeltenas.

- EUR

 EUR

Daudzkrāsu eiforbija. Viegli audzējama, pieticīga, veido ieapaļu ceru. Lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi sīki, zaļgandzeltemi, ziedkopu ietver krāšņas, citrondzeltenas pieziedlapas, zied maijā un jūnijā. Ziedēšanas laikā 30 cm augsta, maksimālo augstumu (50 cm) sasniedz vasaras vidū. Dekoratīva no pavasara līdz rudenim, labi aug saulē vidēji sausā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas vidusdaļā un dienvidaustrumdaļā, Ziemeļrietumturcijā.

 EUR

Daudzkrāsu eiforbija, šķirne. Cers apaļīgs, 30 – 40 cm augsts, lapas trīskrāsainas, zaļas ar krēmbaltu maliņu, kura pavasarī un dažbrīd vasarā krāsojas rozīgi sarkanos toņos. Ziedi dzelteni, zied maijā un jūnijā. Izcili dekoratīva no pavasara līdz rudenim, īpaši vasaras otrajā pusē, labi aug saulē vidēji sausā augsnē.

 EUR

Miršu eiforbija. Ziemzaļš cerveida augs gulošiem biezi aplapotiem stublājiem un zaļgandzelteniem ziediem. Cers 20 cm augsts, lapas biezas, otrādi olveida, zilganzaļas, novietojušās uz stublāja dakstiņveidā. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā izplatīta Vidusjūras apgabalā, kur aug uz klintīm un akmeņainās nogāzēs. Patīk saulaina vieta un mēreni sausa, smilšaina, akmeņaina augsne. Pašizsēja. Ziemās bieži apsalst vai vispār aiziet bojā.

- EUR

Liellapu ziemastere. Veido blīvu piezemes lapu puduri ar 80 cm augstiem ziednešiem. Lapas lielas, sirdsveidīgas, ziedi gandrīz balti, zied augustā un septembrī. Mazprasīga, labi aug saulē, pusēnā jebkurā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Stabulīšu krastkaņepe. Liela auguma (līdz 250 cm), veido aplapotu stublāju puduri ar rozīgi sarkanvioletiem ziediem vairogveida ziedkopās. Stublāji dobi, lapas lancetiskas ar zobainu malu, uz stublāja mieturos, tumši zaļas, zied vasaras nogalē. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Plankumainā krastkaņepe. Spēcīga auguma pudurveida ziemciete, 200 cm augsta, ziedi sīki, sarkani, ziedkurvīši sakopoti lielās vairogveida ziedkopās sarkani krāsotu stublāju augšdaļā. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama purvainās vietās Ziemeļamerikā. Labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, ilgmūžīga.

 EUR

Plankumainā krastkaņepe, šķirne. Spēcīga auguma, 200 cm augsta, stublāji ļoti tumši, gandrīz melni, lapojums tumši zaļš, ziedi vīnsarkani, sakopoti lielās, masīvās ziedkopās, salīdzinoši ar pamatsugu, tās ir milzīgas, zied augustā un septembrī. Vislabāk sevi parāda saulainā vai viegli noēnotā vietā, ēnainās vietās sāk ziedēt vēlāk, nav tik koša. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR