Ravennas cukurniedre. Viena no augumā lielākajām dekoratīvajām graudzālēm, savvaļā sastopama Vidusjūras reģionā. Cers samērā blīvs, 2 – 3 m augsts, lapas šauri lineāras, līdz 70 cm garas, pārkarenas, olīvzaļas ar baltu vidusdzīslu. Ziedu skara gara, sudrabaini sarkanīga, strauji kļūst sudrabaini balta, zied septembrī un oktobrī. Pēc vēsas vasaras ziedēšana var izpalikt. Stāda saulē sausā līdz vidēji mitrā augsnē.

10.0 EUR

 EUR

Birztalu salvijas šķirne ar baltiem ziediem. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Izcila ziemciete saulainām vietām.

- EUR

Birztalu salvija, šķirne. Augs 50 cm augsts, cers kupls, ziedi koši zili, ziedu pušķi sakopoti garās ziedkopās stublāja un zaru galos. Zied ilgstoši un bagātīgi no jūnija līdz augustam. Noziedējušo ziednešu nogriešana veicina atkārtotu ziedēšanu vasaras nogalē. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz mēreni sausā augsnē.

3.0 EUR

Birztalu salvija, šķirne. Kupls vidēji zaļa lapojuma cerveida augs rozā ziediem. 50 cm augsts, zied no jūnija līdz augustam, pēc apgriešanas uzzied atkārtoti. Labs augs saulainai vietai.

3.0 EUR

Kanādas sangvinārija. Augs 25 cm augsts, lēni izplatās ar gumveidīgiem sakneņiem, veido vidēji blīvu lapojuma puduri. Lapas lielas, zilganzaļas, nierveidīgas, daivainas, parādās reizē ar ziediem. Zied agri pavasarī, ziedi balti. Visas auga daļas ievainojumu vietās izdala oranžu sulu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē noēnotā vietā. Regulāri uzber bagātīgu trūdzemi. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Kanādas sangvinārija, šķirne ar pildītiem ziediem. Ziedi sniegbalti, ļoti skaisti, pa vienam uz stublāja. Zied vēlāk nekā pamatsuga. Mīl mitru, trūdvielām bagātu augsni, stāda noēnotā vietā.

 EUR

Kanādas sangvinārija, šķirne. Ziedi spoži balti, zvaigžņveida, ziedlapas šauras, to skaits vismaz divreiz lielāks kā pamatsugai. Jauns, pievilcīgs papildinājums ēnainiem dārza nostūriem. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Baltziedu brūnvālīte. Cers blīvs, 60 – 90 cm augsts, lapojums plūksnains, pelēcīgi zaļš, ziedi tīri balti, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Japānā.

5.0 EUR

Kanādas brūnvālīte nāk no Ziemeļamerikas. Augs veido blīvu lapu rozešu puduri ar maz aplapotiem 120 - 150 cm augstiem ziednešiem. Lapas plūksnaini saliktas, mīksti apmatotas, zaļas. Ziedi sīki, balti, sakārtoti blīvās vārpās ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Hibrīdā brūnvālīte. Pievilcīga zema auguma šķirne. Mazās, tumši zaļās lapiņas ar krēmīgu apmalīti veido biezu ceru. Ziedi kastaņbrūni, sakopoti blībās galviņveida ziedkopās zarotu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim, ziedu laikā 40 – 60 cm augsta. Viegli audzējama, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā dārza augsnē.

 EUR

Menzīsa brūnvālīte. Dekoratīva, pieticīga ziemciete, veido blīvu lapu rozešu puduri ar 130 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas pelēkzaļas, plūksnaini saliktas, ziedi brūni, sakopoti blīvās vālītēs ziednešu galos. No visām brūnvālītēm sāk ziedēt visagrāk, izņemot mazo brūnvālīti (S. minor). Zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Vašingtonai.

 EUR

Mazā brūnvālīte. Augs 60 cm augsts, veido blīvu lapu lapu rozešu ceru ar sīkiem, kastaņbrūniem ziediem nelielās, blīvās vālītēs ziednešu un zaru galos. Lapojums zaļš, lapas vidēja lieluma, ovālas, plūksnaini saliktas, zied jūnijā un jūlijā. Pašizsēja. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē. Savvaļā sastopama lielākajā Eiropas daļā, Latvijā reti.

- EUR

Strupā brūnvālīte. Ļoti pievilcīga ziemciete ar spilgti rozā ziediem 10 cm garās, blīvās vārpās ar noliektām galotnēm. Jauniem augiem cers 60 cm augsts, vecāki augi 90 cm augsti, lapas lielas, plūksnaini saliktas, zaļas, zied ilgstoši no vasaras vidus līdz rudenim. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Japānā.

4.0 EUR

Ārstniecības brūnvālīte. Augs 170 cm augsts, veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar mazaplapotiem, augšdaļā zarotiem ziednešiem un sīkiem, sarkanbrūniem ziediem blīvās vālītēs. Lapojums zaļš, lapas lielas, zied jūlijā un augustā. Pieticīga, labi aug saulē vai pusēnā jebkurā augsnē. Savvaļā izplatīta Ziemeļu puslodē, Latvijā reti.

- EUR

Ārstniecības brūnvālīte, šķirne. Cers spēcīgs, 90 – 120 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas ar smalku, baltu maliņu, no attāluma nesaraibina stādījumus. Ziedi vīnsarkani, sakopoti iegarenās, blīvās vālītēs, zied no augusta līdz oktobrim, vēlāk nekā pamatsuga. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

6.0 EUR

Hibrīdā brūnvālīte. Cers 100 cm augsts, blīvs, ziedneši slaidi, to ļoti daudz, jūlijā un augustā veidojas piesātināti rozā ziedu vālītes ar gaiši rozā putekšņlapām. Pievilcīga tradicionālo ziemciešu dobju ziemciete.

5.0 EUR

Smalklapu brūnvālīte, šķirne. Cers slaids, 150 – 180 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi sarkanrozīgi, sakopoti garās vārpās ar noliektām galotnēm, zied vasaras otrajā pusē. Labi aug saulē, pusēnā pietiekami mitrā augsnē.

5.0 EUR

Smalklapu brūnvālīte, šķirne. Eleganta, gaisīga izskata, veido kātainu, smalku, plūksnainu lapu puduri ar gariem, ļoti stingriem, augšdaļā zarotiem ziednešiem. Ziedi balti, sakopoti pagarās vārpās. Zied no augusta līdz oktobrim, 200 cm augsta. Pamatsuga savvaļā Austrumāzijā. Pieticīga, labi jūtas saulainā vietā parastā, vidēji mitrā dārza augsnē.

 EUR

Eiropas dziedenīte. Cers 40 cm augsts, pievilcīgs zaļš lapojums, no maija līdz jūlijam zied maziem, blīvā čemurā sakopotiem, baltiem ziediem. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē noēnotā vietā. Savvaļā Eiropā, vietām Āzijā un Āfrikā, sastopama arī Latvijā. Nozīme ārstniecībā.

4.0 EUR

Henrija saruma. Savvaļā reta ziemciete, sastopama Ķīnas centrālajā daļā, aug ēnainos, mitros kalnu mežos. Veido 30 – 40 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem lapu žāklēs. Maksimālā ziedēšana pavasarī, epizodiski turpinās vasarā. Lapas vasarzaļas, sirdsveida formas, apmatotas, diezgan lielas, saglabā pievilcīgu izskatu līdz rudenim. Lieliska sabiedrotā ēnu mīlošo augu kompozīcijām.

7.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte, S. callosa x S. longifolia. Mūžzaļa, veido lielas, sudrabaini zaļas rozetes. Ziedi balti, sakopoti līdz 70 cm garās, nolīkušās, gaisīgās ziedkopās, zied maijā un jūnijā. Labi aug izcili drenētā, bet mitrā augsnē, stāda saulē vai vieglā noēnojumā. Pieauguši augi ļoti iespaidīgi.

 EUR

Paēnas akmeņlauzīte, šķirne. Veido blīvu lapu rozešu puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Rozešu lapas mūžzaļas, ādainas, tumši zaļas ar dzelteniem plankumiem, ziedi irdenās skarās, balti ar sarkanīgu punktojumu, zied maijā un jūnijā. Skaists, dekoratīvs augs ēnainām vietām. Bieži izmanto kapu stādījumiem.

 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (M. Kraus, 1987). Porphyrion sect. Populāra, viena no pirmajām akmeņlauzītēm ar oranži sarkanīgiem ziediem. Cers blīvs, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, cietas, mūžzaļas. Ziedi īsu ziednešu galos, ziedēšanas laikā izbalē gaišāki, zied martā un aprīlī. Labi aug mitrā, drenētā augsnē saulainā akmeņdārzā.

5.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (S. kotskyi x S. polulacina ‘Kathleen’, Karel Lang, 2010.). Porphyrion sekcija. Lapu rozetes mūžzaļas, mazas, zilgani zaļā krāsā. Ziedi persikoranži, lieli, pa vienam īsu ziednešu galos, zied agrā pavasarī, 5 cm augsta. Ļoti lēnaudzīga, piemērota audzēšanai traukos.

5.0 EUR

Akmeņlauzīte,šķirne. Porphyrion sekcija, S. kotschyi un S. x cullinanii hibrīds. Mūžzaļa, lapu rozetītes mazas, pelēcīgi zaļas, ziedi ļoti lieli, oranžsarkani īsu ziedkātu galos. Lēnaudzīga, diezgan grūti audzējama, bet labāk augoša nekā nedaudz senākā ‘Pablo Picasso’. Prasa mitru, bet izcili drenētu augsni, labi jūtas kliedētā gaismā. Piemērota audzēšanai traukos.

5.0 EUR

Dīgļlapu akmeņlauzīte. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte. Mūžzaļa, veido lielas un platas rozetes 12 cm diametrā. Lapas pelēcīgi zaļas, mēlveida, ādainas, spīdīgas, malas zobainas, klātas ar kalcija sāļiem. Ziedi lielās, piramidālās skarās, balti, reizēm pie pamata purpursārti vai ar punktiņiem, zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas kalnu apvidos.

4.0 EUR

Bursera akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Cers neliels, rozešu lapas mazas, mūžzaļas, īlenveida, pelēkzaļas, ziedi balti, zied agri pavasarī, nepārsniedz 10 cm augstumu. Ļoti lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē.   

5.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (R. Beeston, 1993). Porphyrion sekcija. Iespējams, S. ramsarica hibrīds, viens no labākajiem Irānas akmeņlauzīšu hibrīdiem. Veido mazas, cietas, mūžzaļas rozetes zilganzaļā krāsā, ziedi balti, ļoti lieli ar zaļganu centru, pa vienam uz īsa ziedneša, zied pavasarī, 5 cm augsta. Ļoti lēnaudzīga, stāda traukos kopā ar citiem lēnaudzīgiem augiem.

3.0 EUR

Rodopu akmeņlauzīte. Porphyrion sekcija. Zems, mūžzaļš spilvenveida augs, cers blīvs, rozešu lapas mazas, pelēcīgi zaļas. Ziedi koši zeltdzelteni, sakopoti galviņveida ķekaros aptuveni 5 cm garu ziednešu galos, zied pavasarī. Lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Rodopu kalnos.

5.0 EUR

Sīpoliņu akmeņlauzīte, šķirne. Ziemzaļa, cers 15 - 25 cm augsts, pie stublāju pamatnes un uz saknēm sīki sīpoliņi. Lapas zaļas, kātainas, nierveida ar rantainu malu, ziedi balti, bagātīgi pildīti, zied maijā un jūnijā. Pēc ziedēšanas zaudē lapojumu, no jauna salapo rudenī. Viegli audzējama, labi aug drenētā, mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā aug Eiropā, Ziemeļāfrikā, sastopama arī Latvijā.

5.0 EUR

Akmeņlauzīte, S. aretioides x S. ferdinandi - coburgi šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, lēnaudzīga, lapu rozetes mazas, pelēcīgi zaļas, ziedi dzelteni, pa vairākiem uz īsa ziedneša, zied agrā pavasarī. Labi aug kliedētā gaismā.

6.0 EUR

Nosmailotā akmeņlauzīte, šķirne (F. Sundermann, 1894.). Porphyrion sekcija, S. marginata x S. sancta. Mūžzaļa, cers spilvenveida, lapu rozetes koši zaļas, agrā pavasarī veido stingrus daudzziedu ziednešus ar gaiši citrondzelteniem ziediem, 10 cm augsta. Lielisks akmeņdārza augs, stāda labi drenētā, vidēji mitrā akmeņainā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Viens no pirmajiem akmeņlauzīšu hibrīdiem un viens no labākajiem.

5.0 EUR

Skarbmatainā akmeņlauzīte. Sect. Gymnopera. Veido lapu rozešu puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, apaļīgas formas, robotu malu, zaļas, garkātainas, ziedi balti ar sarkanu punktojumu, zied maijā un jūnijā. Pilnīgi necieš sauli, labi aug mitrā augsnē gaišā noēnojumā. Savvaļā Pirenejos, Spānijā, Īrijā.

4.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (M. Kraus, 1990). Porphyrion sect. Brīnišķīgs ‘Karel Capek’ krustojuma sējenis. Lapu rozetes mūžzaļas, nelielas, pelēcīgi zaļas. Ziedi lieli, balti, plaukst ar dzeltenīgu actiņu, ziedēšanas laikā actiņa iekrāsojas sarkanīgā tonī, zied agrā pavasarī. Lēnaudzīga, samērā viegli audzējama, stāda saulē vai vieglā noēnojumā.

6.0 EUR

Akmeņlauzīte (S. federici - augusti x S. sempervivum), šķirne. Porphyrion sekcija. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, mūžzaļa, veido blīvu lapu rozešu spilvenu ar violetsarkaniem ziediem maijā un jūnijā. Cers 10 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedneši violetsarkani, aplapoti, noliektām galotnēm. Pievilcīga ziedu laikā, izcila saulaina akmeņdārza ziemciete.

5.0 EUR

Boida akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija, S. aretioides un S. burseriana hibrīds. Salīdzinoši labi  augoša, lapu rozešu cers blīvs, pelēcīgi zaļš, ziedi lieli, gaiši dzelteni ar tumšāku centru īsu, sarkani krāsotu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī. Saules izturīga, prasa labi drenētu, mitru augsni veģetācijas laikā.

6.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (1975, Horny). Porphyrion sect., S. aretioides, S. burseriana un S. marginata hibrīds. Veido tumši zaļu lapu rozešu spilventiņu ar lieliem, dzeltenīgiem ziediem īsu ziednešu galos, zied agrā pavasarī. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā, prasa izcili drenētu augsni. Stāda traukos kopā ar citiem lēnaudzīgajiem augiem, var stādīt akmensdārzā.

4.0 EUR

Skarainā akmeņlauzīte. Ligulatae sekcija. Viegli audzējama, ilgmūžīga, veido blīvu mūžzaļu spilvenveida klājienu. Lapu rozetes lielas, gaiši pelēkzaļas, lapu malas ar kalcija sāļiem. Ziedi nelieli, balti, sakopoti irdenās skarās, ziedneši 30 cm augsti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Labs augs kapu stādījumiem. Savvaļā sastopama arktiskajos un kalnu reģionos Eiropā un Ziemeļamerikā.

- EUR

Skarainā akmeņlauzīte, sīklapu varietāte. Ligulatae sekcija. Viegli audzējama, salīdzinoši ar pamatsugu, veido mazas, blīvas lapu rozetes no nelielām lapiņām. Lapas mūžzaļas, sudrabaini pelēkas, malas ar kacija sāļiem. Ziedi balti, sakopoti irdenās skarās 15 cm augstu ziednešu galotnēs, zied jūnijā un jūlijā.

 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (R. Dunford, 1970 tie). Porphyrion sect. S. aretioides, S. burseriana un S. lilacina hibrīds. Blīvs, mūžzaļš spilventiņš, rozešu lapas lancetiskas, pelēcīgi zaļas, cietas. Ziedi lieli, īsu ziednešu galos, salmu dzelteni ar rozā dzīslojumu un rozīgi sarkanu pamatnes daļu, ziedēšanas laikā izbalē, zied aprīlī. Piemērota labi drenēta, mitra, akmeņaina augsne, saulaina vai gaiši noēnota vieta.

6.0 EUR

Pensilvānijas akmeņlauzīte. Ļoti interesanta, atšķirībā no miniatūrajām sugām, veido spēcīgu, druknu piezemes lapu rozešu ceru ar 60 cm augstiem ziednešiem. Lapas garas ( l5 - 25 cm), biezas, ādainas, zaļas, ziedi mazi, zaļganbalti, sakopoti plati koniskā ziedkopā stingra ziedneša galotnes daļā, zied maijā un jūnijā. Labi aug viegli noēnotā vietā mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, cers mazs, blīvs, 5 cm augsts, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, ziedi dzelteni īsu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī – martā un aprīlī. Lēnaudzīga, labi aug saulē, prasa izcilu drenāžu, necieš lieku mitrumu ziemā. Stāda akmeņdārzā vai traukos kopā ar citiem lēnaudzīgiem augiem.

 EUR

Nosmailotā akmeņlauzīte (S.marginata ssp. rocheliana x S. sancta ssp. pseudosancta), šķirne. Porphyrion sekcija. Viegli audzējama, bagātīgi ziedoša, diezgan ātri izveido labi redzamu spilvenveida ceru. Rozetes mazas, lapas mūžzaļas, sīkas, lineāras, zaļas, ziedi gaiši dzelteni, sakopoti pušķveida ziedkopās īsu ziednešu galos, zied aprīlī un maijā. Stāda saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, drenētā augsnē, piecieš īslaicīgus sausuma periodus.

 EUR

Apaļlapu akmeņlauzīte. Sect. Cotylea. Veido blīvu lapu rozešu pudurveida ceru ar 40 - 60 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, biezas, apaļas formas, robotu vai zobainu malu, kātainas, zaļas, ziedi zvaigžņveida, balti ar sarkanu punktojumu, sakopoti gaisīgās skarās, zied maijā un jūnijā. Pieticīga, labi aug mitrā līdz slapjā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā, var augt arī krietni sausākā augsnē. Savvaļā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.

 EUR

Akmeņlauzīte, suga no Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas kalnu apvidiem. Sect. Porphyrion. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša,10 cm augsta, veido blīvu mūžzaļu lapu rozešu spilvenu. Ziedi dzelteni, sakopoti nelielos ķekaros īsu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī, pēc bargām ziemām sevišķi bagātīgi. Piemērota stādīšanai akmeņdārzā.

 4.0 EUR

Skardijas akmeņlauzīte. Porphyrion sekcija. Cers blīvs, rozešu lapas mazas, cietas, mūžzaļas, pelēcīgi zaļas. Ziedi balti, sakopoti nelielos ķekaros līdz 10 cm garu ziednešu galos, ziedēšanas beigās sārtojas. Lēnaudzīga, piemērota daļēji noēnota vieta un labi drenēta, nabadzīga, akmeņaina augsne. Savvaļā sastopama Eiropas kalnos.

5.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, cers blīvs, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, ziedi rozā krāsā, lieli, īsu ziednešu galos, zied agri pavasarī. Prasa saulainu vietu un izcili drenētu augsni. ‘Peach Melba’ mutācija.

5.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. S. sempervivum sējenis, Bernard Cooper. Mūžzaļa, rozetes pelēcīgi zaļas, pavasarī veido violetsarkani krāsotus, aplapotus ziednešus ar noliektām galotnēm, ziedi arī violetsarkani, 10 – 15 cm augsta. Piemērota izcili drenēta augsne, stāda saulē.

5.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte (S. callosa x S. longifolia). Rozetes lielas, stingras, sudrabaini pelēcīgi zaļas, rozešu lapas lineāras, klātas ar kalcija sāļiem. Ziedi balti, sakopoti garās (60 cm), nolīkušās skarās, zied maijā un jūnijā. Lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

 10.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne. Sect. Porphyrion. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša, 10 cm augsta, veido nelielu, pelēkzaļu, mūžzaļu lapu rozešu spilvenu. Ziedi tumši sarkani, sakopoti ķekaros ar noliektām galotnēm aplapotu ziednešu galos. Lapas uz ziednešiem un paši ziedneši tumši sarkani krāsoti. Zied maijā un jūnijā. Laba izvēle saulainam akmeņdārzam.

6.0 EUR

Akmeņlauzīte, šķirne (K. Lang). Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, lapu rozetes pelēcīgi zaļas, ziedi citrondzelteni, zied agrā pavasarī, 10 cm augsta.

 EUR

Kaukāza skabioza, šķirne ar tumši ziliem ziediem lielās galviņās. Cers 70 cm augsts, ziedneši maz aplapoti, lapojums pelēkzaļš, zied no jūlija līdz septembrim. Necieš lieku mitrumu ziemā. Patīk augt saulainā vietā mēreni sausā, labi drenētā augsnē. Izmanto griezto ziedu ieguvei, ilgi turas vāzē.

 EUR

Kaukāza skabioza, šķirne ar violetziliem ziediem lielās galviņās. Cers 70 cm augsts, ziedneši maz aplapoti, rozešu lapas pelēkzaļas, lancetiskas, stublāja lapas plūksnaini šķeltas, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā.

3.5 EUR

Kaukāza skabioza, šķirne. Cers 70 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedi lieli, balti, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug ūdenscaurlaidīgā augsnē saulainā vietā. Izmanto grieztajiem ziediem, ilgi glabājas vāzē.

 EUR

Slotiņu ūsu zāle. Variabla, dekoratīva suga, cers stāvs, līdz 120 cm augsts, lapojums pelēcīgi zilganzaļš līdz zilgans, rudenī krāsojas oranži bronzīgos toņos. No augusta līdz oktobrim veidojas zaļganas ziedu skaras, kam seko pūkainas, sudrabaini baltas sēklu galviņas. Labi aug nabadzīgā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas austrumdaļā, viena no dominējošām graudzāļu sugām augstzāļu prērijās.

Piedāvājumā augi ar zaļganu lapojuma krāsu.

4.0 EUR

Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums veģetācijas laikā mainās no zaļas līdz violetsarkanīgai rudenī. Zied no augusta līdz oktobrim, ja apstākļu kopums labvēlīgs, veidojas pūkainas sēklu galviņas. Stāda mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Selekcionēta dēļ pievilcīgā lapojuma.

4.0 EUR

4.0 EUR

Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, 80 cm augsts, lapojuma un stiebru krāsa veģetācijas laikā mainās no zilganpelēkas pavasarī līdz violetsarkanai rudenī. Ziedu vārpiņas brūngansarkanas ar sudrabainiem matiņiem, zied no augusta līdz oktobrim. Sausumizturīga, labi aug saulē parastā dārza augsnē.

 EUR

Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums pelēcīgi zils, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos, zied no augusta līdz oktobrim. Stādījumi ilgmūžīgi, dekoratīva no pavasara līdz vēlam rudenim un saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos. Augšanas apstākļi kā pamatsugai un citām šķirnēm.

 EUR

Ezera meldrs, šķirne. Ļoti liels lakstaugs pārmitrām vietām. Stublāji taisni, apaļi, bez lapām, 200 cm gari, tumši zaļi ar krēmbaltām šķērsjoslām, ziedkopa skraja, brūngana, stublāja galā, zied jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā seklā ūdenī, ļoti slapjā augsnē vai mitrā, nepāržūstošā parastā augsnē, jo sausāka augsne, jo augumā zemāks.

 EUR

Dzeltenā dievazāle nāk no Slovēnijas. Veido 40 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem pavasarī. Lapas iegareni ovālas, tumši zaļas ar izteiktu dzīslojumu, pavasarī plaukst ar sārtu toni. Ziedi zvanveida, nokareni. Vasaras vidū lapojums atmirst, iestājas miera periods, lai no jauna sazaļotu nākamajā pavasarī. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē ēnainā vietā. Dārzos sastopama reti.

7.0 EUR

Košsarkanā cūknātre, lielziedu cūknātre. Pievilcīgākā starp ģints pārstāvjiem, veido 60 cm augstu zaļi aplapotu krūmveida ceru ar spilgti sarkaniem ziediem no jūlija līdz septembrim. Pie mums labi jūtas siltās, saulainās vasarās. Stāda pilnā saulē mitrā, bet ļoti labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama reti, aug kalnu reģionos Ņūmeksikā ASV.

 EUR

Baikāla ķiverene. Augs 30 cm augsts, cerveida, stublāji koksnaini, aplapoti, sākumā stāvi, vēlāk guloši ar pacilām virsotnēm. Lapas tumši zaļas, lancetiskas. Ziedi koši zili blīvos ķekaros, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Mongolijā, Ķīnā un Japānā.

 EUR

Sevana ķiverene. Dzelteniem ziediem ziedošs augs no Armēnijas. 15 cm augsts, pamatdaļā pārkoksnējies, dzinumi guloši, aplapoti, lapojums zaļš, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā augsnē, kailsalā sedz.

- EUR

Japānas laimiņš. Vasarzaļš, cers 10 cm augsts, lapas apaļas līdz lāpstveidīgas, zilganzaļas, dažbrīd ar sarkanīgu maliņu. Ziedi sarkanrozā, zied vasaras otrajā pusē. Savvaļā Japānā.

 EUR

 EUR

 EUR

Apšlapu laimiņš. Ziemeļu puslodē vienīgais laimiņš ar koksnainiem stublājiem. Augs 20 cm augsts, cerveida, lapojums svaigi zaļš, lapas triangulāras ar zobainu malu, jūlijā un augustā zied baltiem ziediem. Savvaļā Sibīrijā.

- EUR

Seļska laimiņš. Cers 15 cm augsts, stublāji aplapoti, lapas sukulentas, gaiši zaļas, ziedi dzelteni, sakopoti blīvos vairogos, zied jūnijā un jūlijā, ļoti bagātīgi. Neizvēlīgs, labi aug visur. Savvaļā Austrumāzijā.

3.0 EUR

Zībolda laimiņš. Izskatīgs 15 cm augsts cerveida augs sarkanīgiem, aplapotiem stublājiem, apaļīgas formas zilganzaļām, sarkani apmalotām lapām mieturos pa trīs un koši rozā ziediem augustā un septembrī. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopams Japānā. Bargās bezsniega ziemās piesedz.

- EUR

Zībolda laimiņš, šķirne. Cers 15 cm augsts, lapas zilganzaļas ar dzeltenu centrālo daļu un šauru sarkanu maliņu. Ziedi koši rozā krāsā, zied augustā un septembrī. Novērojama atgriešanās pie pamatsugas. Stublājus ar šķirnei neraksturīgu lapojumu regulāri atdala. Labs saulaina akmeņdārza augs. Bargās bezsniega ziemās piesedz.

- EUR

Lāpstveida laimiņš. Ziemzaļš, saaug lēnām, veido zemu paklājiņu 5 – 7 cm augstumā. Lapas biezas, zilgani pelēcīgas, itkā vaskainas, nopūderētas, dažbrīd sarkani krāsotas. Vasarā zied dzelteniem ziediem. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā, regulāri atjauno, kaisalā piesedz. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

- EUR

Izskatīgais laimiņš, šķirne. Augs 40 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, paresni, lapas gaļīgas, biezas, gaiši zaļas. Ziedi sārti, sakārtoti platās vairogveida ziedkopās stublāju galos, zied no jūlija līdz septembrim.

 EUR

Maldu laimiņš, šķirne. Augs 15 cm augsts, stublāji guloši, zaraini, viegli sakņojas, veido paklāju. Lapas trīskrāsainas, pamatkrāsa zaļa, maliņas baltas un rozā, ziedi gaiši sārti. Zied jūlijā un augustā.

 EUR

Trīslapu laimiņš savvaļā izplatīts Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug mitrās vietās ūdenstilpju krastos un akmeņainās nogāzēs. Augs veido 15 cm augstu ziemzaļu paklāju ar baltiem zvaigžņveida ziediem pavasarī. Lapas biezas, gludas, apaļīgas formas, zilganzaļas, ziemā krāsojas sarkanas, sakopotas uz stublāja mieturos pa 3, galotnēs rozetēs. Neizvēlīgs, labi aug jebkurā augsnē, priekšroku dod vieglai ēnai.

 EUR

Ķimeņlapu selīne. Pievilcīga vietējās floras pārstāve. Cers 70 - 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, smalki plūksnains, ziedi balti blīvos čemuros ziednešu un zaru galos, zied jūlijā un augustā. Dārzā pieticīga, labi aug katrā pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āzijā.

5.0 EUR

Bezslavīšu Āzijas ozolīte. Cers 50 cm augsts, labos apstākļos var būt augstāks, lapojums zaļš, ziedi skaisti pildīti, nokareni, rozā krāsā, atgādina ozolīšu ziedus, bet bez piešiem. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā un Korejā.

5.0 EUR

 EUR

Ozolmežu krustaine. Liela auguma (200 cm), veido aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem vairogveida ziedkopās. Stublāji nezaraini vai nedaudz zarojas augšdaļā, lapojums tumši zaļš, lapas iegarenas ar zobainu malu, zied jūlijā un augustā. Dārzā dekoratīva, labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā Eirāzijā.

 EUR

Fuksa krustaine. Augs 100 cm augsts, stublāji maz zaroti, tumši sarkanbrūni, aplapoti, lapas vienkāršas, iegarenas, zobainu malu, zaļas. Ziedi zeltdzelteni, ziedu kurvīši nelieli, sakopoti vairogveida ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Centrāleiropā.

 EUR

Hēbaugļu senna. Veido 150 cm augstu krūmveida ceru. Stublāji aplapoti, lapas lielas, zaļas, plūksnaini saliktas. Ziedi dzelteni, sakopoti līdz 30 cm garā skarā vai ķekarā stublāja galotnē, mazāki ziedu ķekari attīstās stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Zied vasaras nogalē, aptuveni mēnesi, kam seko gari, saplacināti, tumši brūni pākstveida augļi. Tuva tauriņziežiem, apziednis nav tauriņveidīgs. Ziedi interesanti, 5 dzeltenas kauslapas, 5 dzeltenas vainaglapas, ziedēšanas beigās vainaglapas dažkārt kļūst baltas. Labi aug saulē mitrā, auglīgā augsnē. Pieauguši augi piecieš sausuma periodus, lielisks papildinājums ziemciešu dobēm. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

10.0 EUR

Mērilendas senna nāk no Ziemeļamerikas dienvidaustrumdaļas mežu klajumiem un pļavām. Augs 150 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, nezaraini, aplapoti, lapas lielas, plūksnainas, zaļā krāsā. Ziedi koši dzelteni, sakopoti ķekaros stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Ziedkopas nedaudz nokarenas, zied vasaras otrajā pusē. Sēklas melnās, garenās pākstīs. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, parastā dārza augsnē. Grūti atšķirama no hēbaugļu sennas, kurai ziedēšana ir bagātīgāka. Ļoti dekoratīvi augi ziemciešu dobju aizmugurējam plānam un soliteriem.

 EUR

Krāsu zeltlape. Slaids bezdzeloņu augs, cers 60 - 80 cm augsts, lapas gan veselas, gan plūksnainas, gan šķeltas, zaļas. Zied jūlijā un augustā ar nelielām, violetsarkanām ziedkopām. Dārzā labi jūtas jebkurā augsnē, mitrās, bagātīgās augsnēs sasniedz lielāku augstumu, stāda saulē. Savvaļā sastopama Eiropā, Latvijā reti, aizsargājama suga. Auga virszemes daļas noder dažādu materiālu krāsošanai dzeltenā krāsā.

4.0 EUR

Lemana briežsakne. Ļoti reta, izmirstoša suga, savvaļā sastopama tikai Krimas pussalā. Veido sudrabaini pelēcīga lapojuma rozeti ar 50 cm augstiem, maz zarotiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas plūksnainas, plūksnu daļas lineāras. Ziedi saliktos čemuros, plaukst ar rozīgu toni, ziedēšanas laikā kļūst pilnīgi balti, zied jūlijā un augustā. Dārzā tā ir daudzgadīgs monokarps augs, pavairo tikai ar sēklām. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā, parastā dārza augsnē pilnā saulē.

4.0 EUR

Kalnu briežsakne. Pievilcīga čemurziežu dzimtas ziemciete, nāk no kalnu reģioniem Eiropas dienvidrietumos. Lapojums smaki plūksnains, tumši zaļš, jūlijā un augustā veidojas baltu ziedu čemuri. Ziedneši zaraini, maz aplapoti, 50 – 70 cm augsti. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Bālganā seslērija. Dekoratīva, daļēji ziemzaļa graudzāle, cers blīvs, 25 – 40 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skara blīva, galviņveidīga, sudrabaini balta ar gaiši zilganu nokrāsu. Zied agri pavasarī no marta līdz maijam. Sausumizturīga, priekšroku dod vidēji mitrai augsnei, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā Eiropā.

 EUR

Sudrabainā seslērija. Pieticīga, izturīga, ilgmūžīga, bagātīgi ziedoša graudzāle. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, lapojums zaļš, no jūnija līdz oktobrim veido sudrabaini baltas vārpveida ziedkopas. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvidrietumeiropā, Ziemeļāfrikā.

3.5 EUR

Rudens seslērija. Blīvu ceru veidojoša graudzāle, lapas daļēji ziemzaļas, koši zaļas, rudenī iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Ziedneši stāvi, līdz 70 cm augsti, to galos zaļganbaltas vārpveida ziedkopas. Zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas kalnos.

 EUR

Zilganā seslērija. Dekoratīva graudzāle, lapas zaļas ar zilganu nokrāsu, ziedkopas blīvas, apaļīgas, zilganvioletas 50 cm augstu stiebru galotnēs, zied aprīlī un maijā. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā  vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā Eiropā, sastopama arī Latvijā. Grūti atšķirama no bālganās seslērijas (S. albicans), reizēm abas sugas tiek aplūkotas kā sinonīmi.

 EUR

Heuflera seslērija. Izskatīga zilganzaļa lapojuma graudzāle ar melnām ziedu vārpiņām 50 cm augstu ziednešu galos. Cers blīvs, lapas šauri lineāras, ziemzaļas. Izplešanās intensitāte vidēja. Zied agri pavasarī. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvidaustrumeiropā.

 EUR

Spožā seslērija. Dekoratīva ziemzaļa cerveida graudzāle pelēkzilu lapojumu un baltām ziedkopām pavasarī. Ziedneši 60 cm augsti. Ziemzaļās lapas nomainās ik pēc diviem vai trijiem gadiem. Dārzā parasti katru pavasari nogriež. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Dienvideiropā.

- EUR

Skarbā seslērija. Dekoratīva graudzāle, cers līdz 40 cm augsts, blīvs, lapojums ziemzaļš, zilganzaļš. Ziedu skara galviņveidīga, brūngana, zied no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Eiropas dienvidaustrumdaļā.

 EUR

Sadlerova seslērija. Cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums ziemzaļš, lapas zaļas ar pelēcīgu apakšpusi, ziedu skara galviņveidīga, blīva ar violetsarkanu nokrāsu, ziedēšanas laikā ar krēmdzeltenām putekšnīcām, zied agri pavasarī. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas centrālajā un austrumdaļā.

 EUR

Vienzieda šortija. Dārgums no Honsjū salas ēnainajiem kalnu mežiem Japānā. Izcili dekoratīva 15 cm augsta mūžzaļa pudurveida ziemciete tumši zaļu lapojumu, kas dažbrīd krāsojas sarkans, un baltiem līdz sārtiem ziediem īsu ziednešu galos. Rozešu lapas nelielas, apaļīgas, ādainas, gludas, ar redzamu dzīslojumu. Ziedi skaisti, zvanveida, plaši atvērti, ar plūksnainiem ziedlapu galiem, pa vienam uz ziedneša, zied pavasarī. Piemērota vēsa, mitra, trūdvielām bagāta, mēreni skāba augsne. Ļoti lēnaudzīga, ilgmūžīga, grūti ieaudzējama.

- EUR

Virdžīnijas malva. Savvaļā diezgan reta liela auguma ziemciete no ASV austrumdaļas. Veido 250 cm augstu zaļi aplapotu stublāju puduri ar baltiem ziediem no jūlija līdz septembrim. Neizvēlīga, labi aug jebkurā mitrā augsnē saulainā vietā, ilgmūžīga. Nozīmīgs nektāraugs.

 EUR

Sniegbaltā sidalceja nāk no ASV rietumdaļas. Stublāji līdz 90 cm augsti, lapojums zaļš, ziedi balti ar zilām putekšnīcām, sakopoti garos ķekaros. Zied jūnijā un jūlijā. Variabla suga. Variē lapu un ziedlapu forma, putekšnīcu krāsa. Labi aug saulainā vietā mitrumu saglabājošā augsnē. Reizēm prasa balstus.

4.0 EUR

Hibrīdā sidalceja, šķirne. Cers līdz 130 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi maigi sārti, sakopoti garās ķekarveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Patīk saulaina vieta, pietiekami mitra augsne, var augt slikti drenētās augsnēs. Ziemcietība stabila, nekad nesedzam.

 EUR

Bezstublāja plaukšķene. Ilgmūžīga daļēji ziemzaļa spilvenveida ziemciete, 5 – 10 cm augsta, lapas sīkas, gaiši zaļas, ziedi rozā krāsā tieši virs lapojuma. Zied no jūnija līdz augustam, pēc bargām ziemām bagātīgi. Ziemeļu puslodes arktiskās joslas augs, savvaļā sastopama tundrā un augstkalnu apvidos. Piemērota saulainam akmeņdārzam.

 EUR

Karaliskā plaukšķene. Izsmalcināta cerveida mietsakņu ziemciete, cers līdz 150 cm augsts, stublāji stāvi, nezaraini, aplapoti. Lapas garenas, pelēkzaļas, viss augs klāts mīkstiem matiņiem. Ziedi koši sarkani skrajā ziedkopā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Samērā lēnaudzīga, labi aug saulē drenētā, mēreni sausā augsnē. Pieauguši augi izcili dekoratīvi. Savvaļā reta suga, sastopama Ziemeļamerikas centrālajā daļā.

 EUR

Šafta plaukšķene. Veido 20 cm augstu zaļi aplapotu stublāju puduri ar rozā krāsas ziediem vasaras otrajā pusē. Labi aug saulainās vietās vidēji mitrā, drenētā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Kaukāzā.

 EUR

Šķeltlapu silfija. Lēnaudzīga mietsakņu ziemciete ar stāviem, maz aplapotiem stublājiem, ļoti lielām, plati lancetiskām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzelteniem ziediem ziednešu un īsu zaru galos. Augs 200 – 300 cm augsts, ziedu kurvīši lieli, līdz 12 cm diametrā, zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā līdz mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Ilgmūžīga. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

8.0 EUR

Skaujlapainā silfija nāk no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Augs pudurveida, 250 cm augsts, masīvs, stublāji spēcīgi, noturīgi, lapojums tumši zaļš, ziedi dzelteni, zied augustā un septembrī. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Stādījumi ļoti ilgmūžīgi. Bišu augs.

 EUR

Sveķainā silfija, prēriju skābene. Cerveida mietsakņu ziemciete, veido piezemes lapu rozešu puduri ar gariem, maz aplapotiem, augšdaļā zarotiem stublājiem. Ziedneši līdz 2,5 m augsti, lapas ļoti lielas, iegareni ovālas, 60 - 80 cm garas, garkātainas, zaļas. Ziedi dzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Lēnaudzīga, pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. Iespaidīga. Savvaļā Ziemeļamerikā.

8.0 EUR

Tangūtijas ligulārija. Augs 120 cm augsts, veido aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem piramidālās ziedkopās stublāju galos. Lapas dekoratīvas, lielas, plūksnaini dalītas, zaļas. Zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā, ja mitruma pietiekami, apmierinoši jūtas arī saulainā vietā. Sausumizturīgāka nekā Ligularia ģints pārstāves, karstā laikā lapas praktiski nevīst. Savvaļā Ķīnā.

  EUR

Sešputekšņlapu pēdlape. Ilgmūžīga 60 cm augsta ziemciete, cers vidēji blīvs, lapas lielas, apaļas formas, dalītas un šķeltas ar zobainu malu, zaļas ar sarkanbrūnu marmorējumu pavasarī. Ziedi balti, pa vienam ziednešu galos, zied pavasarī pirms lapojums pilnībā attīstījies. Augustā ienākas dekoratīvi olas lieluma augļi oranžsarkanā krāsā. Dod pašizsēju. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Rietumhimalajos.

4.0 EUR

Ķīnas sešputekšņlapu pēdlape. Varietāte ar izteikti košu brūnsarkanu marmorējumu, kas saglabājas līdz vasaras vidum. Cers 60 cm augsts, zied baltiem vai viegli sārtiem ziediem pirms lapojums pilnībā attītījies. Lieliska lapojuma, ziedu un augļu ziemciete, stādījumi ilgmūžīgi, minimāla kopšana.

 EUR

Alpu soldanella, šķirne. Cers neliels, ziemzaļš, 10 cm augsts, lapas mazas, apaļas līdz sirdsveidīgas formas, tumši zaļas, īsiem kātiņiem. Ziedi nokareni, pa vienam uz ziedneša, tīri balti ar plūksnainām ziedlapām, zied maijā un jūnijā. Labi aug daļējā noēnojumā drenētā, mitrā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Alpos un Pirenejos.

 EUR

Karpatu soldanella. Līdzīga citām sugām, lapas ziemzaļas, mazas, uz īsiem kātiņiem, tumši zaļas. Ziedi nokareni, dziļi šķeltām ziedlapām, violetzili, sakopoti skrajās ziedkopās, pa 1 - 5 ziediem uz ziedneša, zied pavasarī. Patīk vēsa, mitra, trūdvielām bagāta augsne, stāda daļējā noēnojumā. Savvaļā Karpatos.

 EUR

Kalnu soldanella jeb kalnu zvaniņi. Skaists, ziemzaļš  pavasarī ziedošs kalnu augs. Lapas ieapaļas, ādainas, tumši zaļā krāsā, sakopotas piezemes rozetēs, 3 cm augstas. Ziedi violetzili, nokareni, bārkstaini, novietojušies līdz 15 cm augstu ziednešu galos. Dārzā labi jūtas vieglā noēnojumā vēsā, mitrā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Savvaļā Eiropā.

 EUR

3.5 EUR

Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Dekoratīva vēlu ziedoša šķirne. Cers 200 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi zeltdzelteni,  sakopoti arkveidīgās skarās tumši krāsotu ziedkātu galos. Parasti zied no septembra līdz novembrim. Stāda pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

5.0 EUR

Lokanā zeltslotiņa. Dekoratīva pudurveida ziemciete, 60 – 80 cm augsta, stublāji aplapoti, lapas plati ovālas ar zobainu malu, ziedi dzelteni, ziedu kurvīši nelieli, sakārtoti šaurās skarās ziednešu augšdaļā. Zied augustā un septembrī. Labi aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Savvaļā plaši izplatīta Ziemeļamerikā.

4.0 EUR

Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Cers blīvs, 70 cm augsts, lapas pavasarī plaukst koši dzeltenas un saglabā dzeltenu krāsojumu līdz jūnija beigām. Vēlāk kļūst zaļas, tik lapu galos vēl redzams dzeltenais tonis. Ziedi dzelteni, zied septembrī un oktobrī. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā. Dārzos stāda krāšņā lapojuma, ne ziedu, dēļ.

4.0 EUR

Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Blīva cerveida ziemciete šaurām vidēji zaļām lapām un gaiši dzelteniem ziediem kuplās skarās. Cers 75 cm augsts, ziedu kurvīši līdz 1 cm diametrā, kā mazas margrietiņas, zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā.  

 EUR

Baltā zeltslotiņa, prēriju zeltslotiņa. Skaista, pieticīga, sausumizturīga ziemciete baltiem ziediem. Veido blīvu tumši zaļa piezemes lapojuma puduri ar 40 – 60 cm augstiem, zarotiem, aplapotiem ziedkātiem. Lapas lancetiskas, šauras, uz ziednešiem vēl šaurākas, ziedu kurvīši nelieli,  zied augustā un septembrī. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Nokarenā indiāņzāle. Cers stāvs, 160 cm augsts, lapojums vasarzaļš, lapas zaļgani zilas, ziedneši stingri. Vasaras otrajā pusē veidojas medus brūnas ziedu skaras. Īpašu pievilcību piešķir koši dzeltenās putekšnīcas. Saaug lēnām, toties nepārstādīta var augt pat 20 gadus. Labi aug saulē vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Nokarenā indiāņzāle, šķirne. Cers 160 cm augsts, lapojums tēraudzils ar viegli gaišzaļganu atblāzmu. Ziedu skaras medus brūnas ar koši dzeltenām putekšnīcām, zied no augusta līdz novembrim. Labi aug saulē vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē, stādījumos ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Ķemmveida spartīna, šķirne. Dekoratīva graudzāle, 200 cm augsta, veido vidēji blīvu puduri. Lapas zaļas ar dzeltenu apmali. Augustā un septembrī ziednešu galos veidojas garas, zaļganas ziedkopas. Viss augs rudenī iegūst dzeltenu nokrāsu. Lēni ieaugas, paiet vairāki gadi, toties vienā vietā var augt gadu desmitus. Garu sāndzinumu maz, vajadzības gadījumā viegli no tiem atbrīvoties. Labi aug saulē mēreni mitrā augsnē. Pamatsuga Ziemeļamerikā.

 EUR

Smaržīgā spirālorhideja, šķirne. Viegli audzējama orhideju dzimtas ziemciete. Augs 30 cm augsts, veido skraju lineāra lapojuma puduri ar baltiem, smaržīgiem, apaļīgiem ziediem, kuri izkārtojušies spirāliski ap maz aplapotu ziednesi. Šķirnei ziedi lielāki nekā pamatsugai, zied no septembra līdz salam. Labi aug vieglā noēnojumā mitrā līdz slapjā, skābā augsnē. Var augt arī parastā dārza augsnē. Pēc vēsas vasaras var nepaspēt pilnībā uzziedēt. Pamatsuga savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug purvos, slīkšņās un citās mitrās vietās.

 EUR

Sibīrijas spodiopogone. Dekoratīva cerveida graudzāle ar zaļām bambusveida lapām un brūni sārtām ziedkopām līdz 170 cm augstu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā. Rudenī augs iegūst zeltainu nokrāsu. Savvaļā sastopama mitrās vietās no Sibīrijas līdz Japānai. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Saliktā sporobola. Sausu prēriju graudzāle Ziemeļamerikā. Cers blīvs, lapojums vidēji zaļš, ziedu skara vertikāla, gara un šaura, zied augustā un septembrī. Atkarībā no augšanas vietas, stiebri vidēji 120 cm augsti. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz sausā jebkura tipa augsnē. Izplešanās intensitāte zema.

 EUR

Izplestā sporobola. Dekoratīva graudzāļu suga no Ziemeļamerikas vidienes. Augs 90 cm augsts, veido zaļu, smalku, šauri lineāru lapu rozešu ceru, zied no jūlija līdz septembrim ar sārtbrūniem ziediem skrajās ziedkopās. Izturīgs, pieticīgs augs, labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē, labāk mēreni sausā.

 EUR

Izplestā sporobola, šķirne. Pievilcīga graudzāle, lapojums vasarzaļš, ziedu skaras stāvas, gaisīgas, brūnganas, zied no augusta līdz oktobrim. Ziedēšanas laikā 60 cm augsta. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

4.0 EUR

Raita sporobola. Viena no lielākajām un iespaidīgākajām graudzālēm Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļas savvaļā. Vasarzaļa, cers liels, arkveidīgs, 180 cm augsts. Lapojums zilganzaļš, ziedu skaras līdz 60 cm garas, zied  no augusta līdz salam. Pie mums lēnaudzīga, jauniem augiem ziedu skaras līdz 100 cm augstas, iespējams, ievērojamā vecumā būs augstākas. Stāda sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

4.0 EUR

Vilnainā sārmene, šķirne. Veido blīvu, 15 cm augstu sudrabaini pelēku paklāju. Lapas biezi apmatotas, patīkami mīkstas, praktiski nezied. Dekoratīvākā no vilnainajām sārmenēm. Labi jūtas saulainā vietā mēreni sausā augsnē.

 EUR

Ārstniecības sārmene. Liels lūpziežu dzimtas cerveida lakstaugs ar koši purpursārtiem ziediem pušķveida ziedkopās līdz 100 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āfrikā un Āzijā, arī Latvijā.

3.5 EUR

Ārstniecības sārmene, šķirne. Augs 20 cm augsts, cers neliels, rozešu lapas mazas, iegarenas, zaļas. Ziedi tīri balti, sakopoti pušķos uz ziedneša. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

 EUR

Bārdainā stepjulīga, šķirne. Cers 80 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, sēklu akoti gari, sudrabaini ar viegli dzeltenīgu toni. Grūti atšķirama no pamatsugas. Ziedēšanas laikā ļoti iespaidīga. Zied jūlijā un augustā. Piemērota silta, no aukstiem vējiem pasargāta vieta.

- EUR

4.0 EUR

Ciesu ahnatēra, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skaras dzeltenbrūnas, zied no jūlija līdz oktobrim. Ziedi lielāki un zied ilgāk nekā pamatsuga. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

 EUR

Matveida stepjulīga, šķirne. Izcili eleganta graudzāle, uzlabota pamatsuga. Piemērota saulaina vieta un ūdenscaurlaidīga nabadzīga augsne. Svaigas ziedkopas var izmantot griezto ziedu kompozīcijām.

- EUR

Galvainā stepjulīga. Cers stāvs, 120 - 150 cm augsts, viss augs vidēji zaļš līdz gaiši zaļš, zied jūlijā un augustā. Ziedkopas līdzīgas matveida stepjulīgai (S. capillata), sēklas ar gariem diegveida akotiem. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz sausā augsnē, stādījumi ilgmūžīgi. Savvaļā Altajā.

 EUR

Tālo Austrumu stepjulīga. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, šaurs, lapojums svaigi zaļš, lapas platas (1.5 cm), rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedu skaras gaisīgas, gaiši zaļas 150 cm augstu ziednešu galos, zied augustā un septembrī. Vislabāk sevi parāda grupveida stādījumos siltā, saulainā, sausā vietā. Savvaļā sastopama Japānā, Ķīnā, Krievijā Klusā okeāna piekrastē, kur aug kalnu pļavās un mežmalās.  

5.0 EUR

Spalvveida stepjulīga. Sausumizturīga 70 cm augsta blīvceru graudzāle koši zaļu lapojumu un sudrabotiem sēklu akotiem, kuri parasti noliecas vēja virzienā. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama Eiropā, Kaukāzā, Sibīrijā un Vidusāzijas stepēs, kur aug smilšainās, akmeņainās nogāzēs.

 EUR

Visskaistākā stepjulīga. Ļoti dekoratīva sausumizturīga graudzāle, 100 cm augsta ar ļoti gariem (līdz 60 cm) sēklu akotiem. Lēni veido blīvu ceru, lapas garas, pelēkzaļas, sēklu akoti klāti mīkstiem, sudrabainiem matiņiem. Zied jūnijā, jūlijā. Ilgmūžīga, piemērotā vietā var augt pat 20 gadus. Savvaļā sastopama no Viduseiropas līdz Turcijai, kur aug sausās, smilšainās augsnēs. Sēklu akoti ir lielisks materiāls sauso augu kompozīcijām.

 EUR

Šaurlapu stepjulīga. Ārēji līdzīga spalvveida stepjulīgai (S. pennata), cers 60 cm augsts, lapas šauras, smalkas, zaļas, zied jūnijā un jūlijā, sēklas ar gariem, sudrabaini pelēcīgiem akotiem. Pieauguši augi sausumizturīgi, stāda saulainā vietā sausā līdz vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā un Āzijā.

 EUR

Gludā stokēsija jeb Stoka astere. Izcili dekoratīva krāšņu ziedu ziemciete. Augs 50 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu ceru ar skraji izvietotiem ziednešiem. Lapas ziemzaļas, zaļā krāsā, lancetiskas, ziedu kurvīši ļoti lieli, līdz 10 cm diametrā, violetzili, novietojušies zarotu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Nepieciešama mitra, bet labi drenēta augsne, labi aug saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumos.

7.0 EUR

Gludā stokēsija, šķirne. Cers 30 - 50 cm augsts, rozešu lapas ziemzaļas, ziedi balti, ziedu kurvīši ļoti lieli. Zied no jūlija līdz septembrim. Piemērota vidēji mitra, labi drenēta augsne un saulaina vieta.

 EUR

Purpursārtā strobilante. Mērenā klimata vasarzaļa ziemciete, nāk no sugām bagātīgās subtropu klimata augu ģints, savvaļā aug mitrās kalnu nogāzēs Rietumhimalajos. Cers krūmveida, 60 – 90 cm augsts, stublāji ar violetsarkanu toni, lapas vienkāršas, zobainu malu, tumši zaļas. Ziedi violetzili ar baltu rīkīti, zied no augusta līdz oktobrim. Stāda saulē vai pusēnā mitrā, nepāržūstošā augsnē, kailsalā piesedz.

7.0, 10.0 EUR

Pļavas vilkmēle. Dekoratīva vietējās floras pārstāve. Lēni veido blīvu piezemes lapu rozešu ceru ar 100 - 150 cm augstiem, maz aplapotiem, maz zarotiem ziednešiem. Lapas lielas, gareni eliptiskas, zaļas, ziedi violetzili, sakopoti nelielās galviņās. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē.

3.5 EUR

Ziemas svertija. 60 cm augsta genciānu dzimtas ziemciete ar olveida tumši zaļām rozešu lapām un violetziliem ziediem vairāk vai mazāk piramidālā skarā stublāja un zaru galā. Zied jūlijā un augustā. Dekoratīva, interesanta, viegli audzējama, bet ļoti lēni augoša. Savvaļā nevienmērīgi izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikas rietumdaļā krasi atšķirīgās augšanas vietās. Dārzā labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, labi panes slikti drenētas augsnes. No Latvijas floras, iespējams, gandrīz izzudusi suga.

 EUR

Ziemastere, šķirne. Neparasta, ziedu kurvīši pildīti, zaļi ar violetbrūnganu centru. Cers 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš, zied no augusta līdz novembrim. Labi aug pietiekami mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā.

 EUR

Sirdslapu ziemastere. 100 – 170 cm augsta cerveida ziemciete stāviem, aplapotiem, zarotiem stublājiem un smalkiem, gaiši violetziliem ziediem lielās, gaisīgās skarās. Lapojums zaļš, lapas ovālas ar sirdsveida pamatni un zāģzobainu malu. Zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā, auglīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Cera augstums atkarīgs no augsnes mitruma un barības vielu satura. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

 EUR

Gludā ziemastere, šķirne. Dekoratīva lapojuma un ziedu ziemciete. Augs 120 - 160 cm augsts, stublāji gandrīz melni krāsoti, lapojums ļoti tumši zaļš, ziedu kurvīši violetsārtā krāsā, sakopoti zarainās ziedkopās, zied no septembra līdz novembrim, neslimo ar miltrasu. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Pamatsuga mainīga izskata, savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

5.0 EUR

Sānziedu ziemastere, šķirne. Viena no labākajām un izskatīgākajām ziemasterēm. Cers 100 - 130 cm augsts, blīvs, stublāji tumši sarkanbrūni, zarojas augšdaļā, zari gandrīz perpendikulāri atstāvoši. Lapojums pavasarī sarkanbrūns, vēlāk tumši zaļi sarkans. Ziedi smalki, balti ar rozā centru. Parasti zied no septembra līdz novembrim. Lapojuma krāsa izteiksmīgāka saulainā vietā.

 EUR

Hibrīdā ziemastere, miķelīte, šķirne. Bagātīgi ziedoša, ziedu kurvīši smalki, violetzili ar dzeltenu centru, sakopoti kuplās, zarotās ziedkopās, zied no septembra līdz salam. Ziedi pilnīgi noklāj visu ceru, labi izceļas uz tumši zaļā lapojuma, cers 90 - 120 cm augsts. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā, lielisks papildinājums ziemciešu dobēm. Var stādīt kā soliteraugu, redzama no attāluma.

  EUR

Jaunanglijas ziemastere, miķelīte, šķirne. Cers blīvs, 150 cm augsts, labi aplapots, lapojums zaļš, ziedu kurvīši lieli, mēlziedi koši violetrozā, stobrziedi dzelteni. Parasti zied septembrī un oktobrī ļoti bagātīgi katru gadu. Jaunanglijas ziemasteres neslimo ar miltrasu, vienīgais trūkums ir stublāja apakšdaļas lapu dzeltēšana vai nokalšana sākoties ziedēšanai, stāda kopā ar augiem, kas piesedz šo skatu.

3.5 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Augs 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi violetzili, zied septembrī un oktobrī.

 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Ilgmūžīga ziemciete, veido aplapotu dzinumu puduri, 70 cm augsta, ziedi ķiršsarkani, zied katru gadu no augusta beigām līdz oktobra beigām. Stāda saulainā vietā auglīgā augsnē.

 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Pudurveida ziemciete, 50 cm augsta, ziedi balti, zied septembrī un oktobrī.

- EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, hibrīds. Izceļas ar agru, ilgstošu un bagātīgu ziedēšanu katru gadu. Ziedi zili, zied no augusta līdz oktobrim, augs 100 - 130 cm augsts. Labi aug saulainā vietā mitrā augsnē.

3.0 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, miķelīte, šķirne. Ziedu kurvīši pildīti, koši aveņsarkani, zied septembrī un oktobrī, līdz 100 cm augsta. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā, pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Viena no augumā zemākajām šķirnēm, 20 – 30 cm augsta, lapojums tumši zaļš, ziedi gaiši violetzili, zied katru gadu septembrī un oktobrī.

 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 50 – 60 cm augsta, lapas tumši zaļas, ziedneši aplapoti, ziedi violetsārti ar tumšāku vidu. Zied septembra beigās un oktobrī.

 EUR

Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Augs 100 cm augsts, ziedi gaiši zili, ziedu kurvīši lieli ar ļoti daudz mēlziediem, kas rada pildīta zieda iespaidu. Zied augustā un septembrī. Ziedneši nenoturīgi. Labi aug tikai saulainā vietā.

 EUR

Garenlapu ziemastere, aromātiskā ziemastere. Sausumizturīga suga, 50 cm augsta, stublāji zaraini, lapas mazas, šauras, pelēcīgi zaļas, aromātiskas, ziedu kurvīši violetzili ar dzeltenu centru, zied septembrī un oktobrī. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta ASV centrālajā un austrumdaļā.

4.0 EUR

Debeszilā ziemastere. Augs 60 – 90 cm augsts, piezemes lapas kātainas, iegarenas, raupjas, tumši zaļas, uz stublāja mazāka izmēra un sēdošas. Ziedu kurvīši zili ar dzeltenu centru, zied septembrī un oktobrī. Sausumizturīga, labi aug saulē vai gaišā noēnojumā. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Prēriju astere, vilciņu ziemastere. Pievilcīga, sausumizturīga, bagātīgi ziedoša suga no ASV centrālās daļas austrumiem. Cers 90 – 120 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, ziedu kurvīši nelieli, violetzili ar dzeltenu centru, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā sausā līdz vidēji mitrā augsnē.

4.0 EUR