Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Lamiaceae
Pelēkā salvija. Sudrabaini pelēcīga lapojuma augs ar karaliski ziliem ziediem. Veido piezemes lapojuma puduri ar 30 cm augstiem ziednešiem. Lapojums ziemzaļš, patīkami samtains, ziedi lieli, sakopoti mieturos uz stublāja, zied ilgstoši vasarā un pēc tam rudenī. Stāda izcili drenētā, vidēji sausā augsnē pilnā saulē. Nemīl mitrumu ziemā, kas noved pie auga bojā ejas. Savvaļā reta suga, Kaukāza kalnu endēms. |
EUR |
Papaveraceae
Kanādas sangvinārija. Augs 25 cm augsts, lēni izplatās ar gumveidīgiem sakneņiem, veido vidēji blīvu lapojuma puduri. Lapas lielas, zilganzaļas, nierveidīgas, daivainas, parādās reizē ar ziediem. Zied agri pavasarī, ziedi balti. Visas auga daļas ievainojumu vietās izdala oranžu sulu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē noēnotā vietā. Regulāri uzber bagātīgu trūdzemi. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā. |
EUR |
Rosaceae
Kanādas brūnvālīte nāk no Ziemeļamerikas. Augs veido blīvu lapu rozešu puduri ar maz aplapotiem, 120 - 150 cm augstiem ziednešiem. Lapas plūksnaini saliktas, mīksti apmatotas, zaļas. Ziedi sīki, balti, sakārtoti blīvās vārpās ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā augsnē. |
EUR |
Rosaceae
Hibrīdā brūnvālīte. Pievilcīga zema auguma šķirne. Mazās, tumši zaļās lapiņas ar krēmīgu apmalīti veido biezu ceru. Ziedi kastaņbrūni, sakopoti blībās galviņveida ziedkopās zarotu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim, ziedu laikā 40 – 60 cm augsta. Viegli audzējama, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā dārza augsnē. |
EUR |
Rosaceae
Menzīsa brūnvālīte. Dekoratīva, pieticīga ziemciete, veido blīvu lapu rozešu puduri ar 130 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas pelēkzaļas, plūksnaini saliktas, ziedi brūni, sakopoti blīvās vālītēs ziednešu galos. No visām brūnvālītēm sāk ziedēt visagrāk, izņemot mazo brūnvālīti (S. minor). Zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Vašingtonai. |
EUR |
Rosaceae
Strupā brūnvālīte. Ļoti pievilcīga ziemciete ar spilgti rozā ziediem 10 cm garās, blīvās vārpās ar noliektām galotnēm. Jauniem augiem cers 60 cm augsts, vecāki augi 90 cm augsti, lapas lielas, plūksnaini saliktas, zaļas, zied ilgstoši no vasaras vidus līdz rudenim. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Japānā. |
EUR |
Rosaceae
Ārstniecības brūnvālīte. Augs 170 cm augsts, veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar mazaplapotiem, augšdaļā zarotiem ziednešiem un sīkiem, sarkanbrūniem ziediem blīvās vālītēs. Lapojums zaļš, lapas lielas, zied jūlijā un augustā. Pieticīga, labi aug saulē vai pusēnā jebkurā augsnē. Savvaļā izplatīta Ziemeļu puslodē, Latvijā reti. |
- EUR |
Rosaceae
Ārstniecības brūnvālīte, šķirne. Cers spēcīgs, 90 – 120 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas ar smalku, baltu maliņu, no attāluma nesaraibina stādījumus. Ziedi vīnsarkani, sakopoti iegarenās, blīvās vālītēs, zied no augusta līdz oktobrim, vēlāk nekā pamatsuga. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. |
EUR |
Rosaceae
Smalklapu brūnvālīte, šķirne. Eleganta, gaisīga izskata, veido kātainu, smalku, plūksnainu lapu puduri ar gariem, ļoti stingriem, augšdaļā zarotiem ziednešiem. Ziedi balti, sakopoti pagarās vārpās. Zied no augusta līdz oktobrim, 200 cm augsta. Pamatsuga savvaļā Austrumāzijā. Pieticīga, labi jūtas saulainā vietā parastā, vidēji mitrā dārza augsnē. |
EUR |
Aristolochiaceae
Henrija saruma. Savvaļā reta ziemciete, sastopama Ķīnas centrālajā daļā, aug ēnainos, mitros kalnu mežos. Veido 30 – 40 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem lapu žāklēs. Maksimālā ziedēšana pavasarī, epizodiski turpinās vasarā. Lapas vasarzaļas, sirdsveida formas, apmatotas, diezgan lielas, saglabā pievilcīgu izskatu līdz rudenim. Lieliska sabiedrotā ēnu mīlošo augu kompozīcijām. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Veido blīvu, pelēcīgi zaļu, mūžzaļu spilventiņu ar sēdošiem ziediem rozā krāsā. Lapu rozetītes sīkas, līdz 5 cm augsta, zied agrā pavasarī. Labi aug izcili drenētā, bet mitrā augsnē vieglā noēnojumā dienas karstākajās stundās. Piemērota audzēšanai traukos. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte, S. callosa x S. longifolia. Mūžzaļa, veido lielas, sudrabaini zaļas rozetes. Ziedi balti, sakopoti līdz 70 cm garās, nolīkušās, gaisīgās ziedkopās, zied maijā un jūnijā. Labi aug izcili drenētā, bet mitrā augsnē, stāda saulē vai vieglā noēnojumā. Pieauguši augi ļoti iespaidīgi. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, lēnaudzīga, veido diezgan irdenu spilventiņu ar daudzziedainiem, aplapotiem ziednešiem ar noliektām galotnēm. Lapu rozetes nelielas, cietas, pelēcīgas, ziedneši ar lapām un ziedkopu tumši violetsarkani krāsoti. Stāda traukos vai paaugstinātās dobēs vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. |
EUR |
Saxifragaceae
Paēnas akmeņlauzīte, šķirne. Veido blīvu lapu rozešu puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Rozešu lapas mūžzaļas, ādainas, tumši zaļas ar dzelteniem plankumiem, ziedi irdenās skarās, balti ar sarkanīgu punktojumu, zied maijā un jūnijā. Skaists, dekoratīvs augs ēnainām vietām. Bieži izmanto kapu stādījumiem. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne (M. Kraus, 1987). Porphyrion sect. Populāra, viena no pirmajām akmeņlauzītēm ar oranži sarkanīgiem ziediem. Cers blīvs, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, cietas, mūžzaļas. Ziedi īsu ziednešu galos, ziedēšanas laikā izbalē gaišāki, zied martā un aprīlī. Labi aug mitrā, izcili drenētā augsnē saulainā akmeņdārzā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne (S. kotschyi x S. polulacina ‘Kathleen’, Karel Lang, 2010.). Porphyrion sekcija. Lapu rozetes mūžzaļas, mazas, zilgani zaļā krāsā. Ziedi persikoranži, lieli, pa vienam īsu ziednešu galos, zied agrā pavasarī, 5 cm augsta. Ļoti lēnaudzīga, piemērota audzēšanai traukos. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte,šķirne. Porphyrion sekcija, S. kotschyi un S. x cullinanii hibrīds. Mūžzaļa, lapu rozetītes mazas, pelēcīgi zaļas, ziedi ļoti lieli, oranžsarkani īsu ziedkātu galos. Lēnaudzīga, diezgan grūti audzējama, bet labāk augoša nekā nedaudz senākā ‘Pablo Picasso’. Prasa mitru, bet izcili drenētu augsni, labi jūtas kliedētā gaismā. Piemērota audzēšanai traukos. |
EUR |
Saxifragaceae
Dīgļlapu akmeņlauzīte. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte. Mūžzaļa, veido lielas un platas rozetes 12 cm diametrā. Lapas pelēcīgi zaļas, mēlveida, ādainas, spīdīgas, malas zobainas, klātas ar kalcija sāļiem. Ziedi lielās, piramidālās skarās, balti, reizēm pie pamata purpursārti vai ar punktiņiem, zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas kalnu apvidos. |
EUR |
Saxifragaceae
Bursera akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, rozešu lapas mazas, īlenveida, pelēkzaļas, ziedi balti, zied agri pavasarī, nepārsniedz 10 cm augstumu. Lēnaudzīga, bet ar gadiem izveido diezgan lielus spilvenveida cerus. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne (R. Beeston, 1993). Porphyrion sekcija. Iespējams, S. ramsarica hibrīds, viens no labākajiem Irānas akmeņlauzīšu hibrīdiem. Veido mazas, cietas, mūžzaļas rozetes zilganzaļā krāsā, ziedi balti, ļoti lieli ar zaļganu centru, pa vienam uz īsa ziedneša, zied pavasarī, 5 cm augsta. Ļoti lēnaudzīga, stāda traukos. |
EUR |
Saxifragaceae
Rodopu akmeņlauzīte. Porphyrion sekcija. Zems, mūžzaļš spilvenveida augs, cers blīvs, rozešu lapas mazas, pelēcīgi zaļas. Ziedi koši zeltdzelteni, sakopoti galviņveida ķekaros aptuveni 5 cm garu ziednešu galos, zied pavasarī. Lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Rodopu kalnos. |
EUR |
Saxifragaceae
Sīpoliņu akmeņlauzīte, šķirne. Ziemzaļa, cers 15 - 25 cm augsts, pie stublāju pamatnes un uz saknēm sīki sīpoliņi. Lapas zaļas, kātainas, nierveida ar rantainu malu, ziedi balti, bagātīgi pildīti, zied maijā un jūnijā. Pēc ziedēšanas zaudē lapojumu, no jauna salapo rudenī. Viegli audzējama, labi aug drenētā, mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā aug Eiropā, Ziemeļāfrikā, sastopama arī Latvijā. |
EUR |
Saxifragaceae
Nosmailotā akmeņlauzīte, šķirne (F. Sundermann, 1894.). Porphyrion sekcija, S. marginata x S. sancta. Mūžzaļa, cers spilvenveida, lapu rozetes koši zaļas, agrā pavasarī veido stingrus daudzziedu ziednešus ar gaiši citrondzelteniem ziediem, 10 cm augsta. Lielisks akmeņdārza augs, stāda labi drenētā, vidēji mitrā akmeņainā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Viens no pirmajiem akmeņlauzīšu hibrīdiem un viens no labākajiem. |
EUR |
Saxifragaceae
Skarbmatainā akmeņlauzīte. Sect. Gymnopera. Veido lapu rozešu puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, apaļīgas formas, robotu malu, zaļas, garkātainas, ziedi balti ar sarkanu punktojumu, zied maijā un jūnijā. Pilnīgi necieš sauli, labi aug mitrā augsnē gaišā noēnojumā. Savvaļā Pirenejos, Spānijā, Īrijā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne (M. Kraus, 1990). Porphyrion sect. Brīnišķīgs ‘Karel Capek’ krustojuma sējenis. Lapu rozetes mūžzaļas, nelielas, pelēcīgi zaļas. Ziedi lieli, balti, plaukst ar dzeltenīgu actiņu, ziedēšanas laikā actiņa iekrāsojas sarkanīgā tonī, zied agrā pavasarī. Lēnaudzīga, samērā viegli audzējama, stāda saulē vai vieglā noēnojumā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte (S. federici - augusti x S. sempervivum), šķirne. Porphyrion sekcija. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, mūžzaļa, veido blīvu lapu rozešu spilvenu ar violetsarkaniem ziediem maijā un jūnijā. Cers 10 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedneši violetsarkani, aplapoti, noliektām galotnēm. Pievilcīga ziedu laikā, izcila saulaina akmeņdārza ziemciete. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, Holenka’s Miracle Group, S. x anglica x S. x boydii. Veido blīvu pelēcīgi zaļu lapu rozešu spilventiņu ar lieliem ziediem īsu ziednešu galos. Ziedi krēmbalti ar viegli oranžīgu toni un sarkanīgu actiņu, zied martā un aprīlī. Stāda traukos vai paaugstinātās dobēs labi drenētā augsnē no karstas pēcpusdienas saules pasargātā vietā. |
EUR |
Saxifragaceae
Boida akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija, S. aretioides un S. burseriana hibrīds. Salīdzinoši labi augoša, lapu rozešu cers blīvs, pelēcīgi zaļš, ziedi lieli, gaiši dzelteni ar tumšāku centru īsu, sarkani krāsotu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī. Saules izturīga, prasa labi drenētu, mitru augsni veģetācijas laikā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne (1975, Horny). Porphyrion sect., S. aretioides, S. burseriana un S. marginata hibrīds. Veido tumši zaļu lapu rozešu spilventiņu ar lieliem, dzeltenīgiem ziediem īsu ziednešu galos, zied agrā pavasarī. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā, prasa izcili drenētu augsni. Stāda traukos kopā ar citiem lēnaudzīgajiem augiem, var stādīt akmensdārzā. |
EUR |
Saxifragaceae
Skarainā akmeņlauzīte. Ligulatae sekcija. Viegli audzējama, ilgmūžīga, veido blīvu mūžzaļu spilvenveida klājienu. Lapu rozetes lielas, gaiši pelēkzaļas, lapu malas ar kalcija sāļiem. Ziedi nelieli, balti, sakopoti irdenās skarās, ziedneši 30 cm augsti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Labs augs kapu stādījumiem. Savvaļā sastopama arktiskajos un kalnu reģionos Eiropā un Ziemeļamerikā. |
- EUR |
Saxifragaceae
Skarainā akmeņlauzīte, sīklapu varietāte. Ligulatae sekcija. Viegli audzējama, salīdzinoši ar pamatsugu, veido mazas, blīvas lapu rozetes no nelielām lapiņām. Lapas mūžzaļas, sudrabaini pelēkas, malas ar kacija sāļiem. Ziedi balti, sakopoti irdenās skarās 15 cm augstu ziednešu galotnēs, zied jūnijā un jūlijā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne (R. Dunford, 1970 tie). Porphyrion sect. S. aretioides, S. burseriana un S. lilacina hibrīds. Blīvs, mūžzaļš spilventiņš, rozešu lapas lancetiskas, pelēcīgi zaļas, cietas. Ziedi lieli, īsu ziednešu galos, salmu dzelteni ar rozā dzīslojumu un rozīgi sarkanu pamatnes daļu, ziedēšanas laikā izbalē, zied aprīlī. Piemērota labi drenēta, mitra, akmeņaina augsne, saulaina vai gaiši noēnota vieta. |
EUR |
Saxifragaceae
Pensilvānijas akmeņlauzīte. Ļoti interesanta, atšķirībā no miniatūrajām sugām, veido spēcīgu, druknu piezemes lapu rozešu ceru ar 60 - 100 cm augstiem ziednešiem. Lapas garas ( l5 - 25 cm), biezas, ādainas, zaļas, ziedi mazi, zaļganbalti, sakopoti plati koniskā ziedkopā stingra ziedneša galotnes daļā, zied maijā un jūnijā. Labi aug viegli noēnotā vietā mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, cers mazs, blīvs, 5 cm augsts, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, ziedi dzelteni īsu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī – martā un aprīlī. Lēnaudzīga, labi aug saulē, prasa izcilu drenāžu, necieš lieku mitrumu ziemā. Stāda akmeņdārzā vai traukos kopā ar citiem lēnaudzīgiem augiem. |
EUR |
Saxifragaceae
Nosmailotā akmeņlauzīte (S.marginata ssp. rocheliana x S. sancta ssp. pseudosancta), šķirne. Porphyrion sekcija. Viegli audzējama, bagātīgi ziedoša, diezgan ātri izveido labi redzamu spilvenveida ceru. Rozetes mazas, lapas mūžzaļas, sīkas, lineāras, zaļas, ziedi gaiši dzelteni, sakopoti pušķveida ziedkopās īsu ziednešu galos, zied aprīlī un maijā. Stāda saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, drenētā augsnē, piecieš īslaicīgus sausuma periodus. |
EUR |
Saxifragaceae
Apaļlapu akmeņlauzīte. Sect. Cotylea. Veido blīvu lapu rozešu pudurveida ceru ar 40 - 60 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, biezas, apaļas formas, robotu vai zobainu malu, kātainas, zaļas, ziedi zvaigžņveida, balti ar sarkanu punktojumu, sakopoti gaisīgās skarās, zied maijā un jūnijā. Pieticīga, labi aug mitrā līdz slapjā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā, var augt arī krietni sausākā augsnē. Savvaļā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, suga no Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas kalnu apvidiem. Sect. Porphyrion. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša,10 cm augsta, veido blīvu mūžzaļu lapu rozešu spilvenu. Ziedi dzelteni, sakopoti nelielos ķekaros īsu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī. Mitrumizturīga, piemērota stādīšanai akmeņdārzā. |
EUR |
Saxifragaceae
Skardijas akmeņlauzīte. Porphyrion sekcija. Cers blīvs, rozešu lapas mazas, cietas, mūžzaļas, pelēcīgi zaļas. Ziedi balti, sakopoti nelielos ķekaros līdz 10 cm garu ziednešu galos, ziedēšanas beigās sārtojas. Lēnaudzīga, piemērota daļēji noēnota vieta un labi drenēta, nabadzīga, akmeņaina augsne. Savvaļā sastopama Eiropas kalnos. |
EUR |
Saxifragaceae
Hibrīdā akmeņlauzīte, šķirne (S. poluniniana x S. wendelboi). Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, veido blīvu spilvenveida ceru ar baltiem, sēdošiem ziediem. Lapu rozetītes mazas, pelēcīgi zaļas, ziedi lieli, zied agrā pavasarī. Lēnaudzīga, labi aug mitrā, bet izcili drenētā, vidēji auglīgā augsnē no karstas pēcpusdienas saules pasargātā vietā. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. S. sempervivum sējenis, Bernard Cooper. Mūžzaļa, rozetes pelēcīgi zaļas, pavasarī veido violetsarkani krāsotus, aplapotus ziednešus ar noliektām galotnēm, ziedi arī violetsarkani, 10 – 15 cm augsta. Piemērota izcili drenēta augsne, stāda saulē. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte (S. callosa x S. longifolia). Rozetes lielas, stingras, sudrabaini pelēcīgi zaļas, rozešu lapas lineāras, klātas ar kalcija sāļiem. Ziedi balti, sakopoti garās (60 cm), nolīkušās skarās, zied maijā un jūnijā. Lēnaudzīga, labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, drenētā augsnē. |
EUR |
Saxifragaceae
Akmeņlauzīte, šķirne. Sect. Porphyrion. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša, 10 cm augsta, veido nelielu, pelēkzaļu, mūžzaļu lapu rozešu spilvenu. Ziedi tumši sarkani, sakopoti ķekaros ar noliektām galotnēm aplapotu ziednešu galos. Lapas uz ziednešiem un paši ziedneši tumši sarkani krāsoti. Zied maijā un jūnijā. Laba izvēle saulainam akmeņdārzam. |
EUR |
Caprifoliaceae
Kaukāza skabioza, šķirne ar tumši ziliem ziediem lielās galviņās. Cers 70 cm augsts, ziedneši maz aplapoti, lapojums pelēkzaļš, zied no jūlija līdz septembrim. Necieš lieku mitrumu ziemā. Patīk augt saulainā vietā mēreni sausā, labi drenētā augsnē. Izmanto griezto ziedu ieguvei, ilgi turas vāzē. |
EUR |
Caprifoliaceae
Kaukāza skabioza, šķirne ar violetziliem ziediem lielās galviņās. Cers 70 cm augsts, ziedneši maz aplapoti, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, lancetiskas, uz stublāja lapas plūksnaini šķeltas, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. |
EUR |
Poaceae
Slotiņu ūsu zāle. Variabla, dekoratīva suga, cers stāvs, līdz 120 cm augsts, lapojums zaļgans, pelēcīgi zilganzaļš līdz zilgans, rudenī krāsojas oranži bronzīgos toņos. No augusta līdz oktobrim uz stiebriem gandrīz visā to garumā veidojas mazas, zaļganas ziedu skariņas, kam seko neuzkrītošas, bet labi redzamas, pūkainas, sudrabaini baltas sēklu galviņas. Labi aug nabadzīgā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas austrumdaļā, viena no dominējošām graudzāļu sugām augstzāļu prērijās. |
EUR |
Poaceae
Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums veģetācijas laikā mainās no zaļas līdz violetsarkanīgai rudenī. Zied no augusta līdz oktobrim, ja apstākļu kopums labvēlīgs, veidojas pūkainas sēklu galviņas. Stāda mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Selekcionēta dēļ pievilcīgā lapojuma. |
EUR |
Poaceae
Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Ilgmūžīga blīvceru graudzāle, cers līdz 100 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, rudenī iegūst bronzas oranžu toni. No jūlija līdz oktobrim veidojas violetsarkanīgi ziedi, kam seko sudraboti pūkainas sēklu galviņas, kas saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos. Labi aug saulē parastā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē. |
EUR |
Poaceae
Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, 80 - 120 cm augsts, lapojuma un stiebru krāsa veģetācijas laikā mainās no zilganpelēkas pavasarī līdz violetsarkanai rudenī. Ziedu vārpiņas brūngansarkanas ar sudrabainiem matiņiem, zied no augusta līdz oktobrim. Sausumizturīga, labi aug saulē parastā dārza augsnē. |
EUR |
Poaceae
Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums pelēcīgi zils, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos, zied no augusta līdz oktobrim. Stādījumi ilgmūžīgi, dekoratīva no pavasara līdz vēlam rudenim un saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos. Augšanas apstākļi kā pamatsugai un citām šķirnēm. |
EUR |
Solanaceae
Dzeltenā dievazāle nāk no Slovēnijas. Veido 40 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem pavasarī. Lapas iegareni ovālas, tumši zaļas ar izteiktu dzīslojumu, pavasarī plaukst ar sārtu toni. Ziedi zvanveida, nokareni. Vasaras vidū lapojums atmirst, iestājas miera periods, lai no jauna sazaļotu nākamajā pavasarī. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē ēnainā vietā. Dārzos sastopama reti. |
EUR |
Asteraceae
Purpura raudupe. Veido šauri lineāra lapojuma ceru ar violetrozā ziedu kurvīšiem līdz 50 cm garu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, reizēm uzzied vasaras nogalē. Labi aug nabadzīgā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama no Eiropas līdz Sibīrijas centrālajai daļai un Himalaju rietumdaļai. Izcelsme – Čehija. |
EUR |
Scrophulariaceae
Košsarkanā cūknātre, lielziedu cūknātre. Pievilcīgākā starp ģints pārstāvjiem, veido 60 cm augstu zaļi aplapotu krūmveida ceru ar spilgti sarkaniem ziediem no jūlija līdz septembrim. Pie mums labi jūtas siltās, saulainās vasarās. Stāda pilnā saulē mitrā, bet ļoti labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama reti, aug kalnu reģionos Ņūmeksikā ASV. |
EUR |
Lamiaceae
Baikāla ķiverene. Augs 30 cm augsts, cerveida, stublāji koksnaini, aplapoti, sākumā stāvi, vēlāk guloši ar pacilām virsotnēm. Lapas tumši zaļas, lancetiskas. Ziedi koši zili blīvos ķekaros, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Mongolijā, Ķīnā un Japānā. |
EUR |
Crassulaceae
Zībolda laimiņš. Izskatīgs, 15 cm augsts cerveida augs sarkanīgiem, aplapotiem stublājiem, apaļīgas formas zilganzaļām, sarkani apmalotām lapām mieturos pa trīs un koši rozā ziediem augustā un septembrī. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopams Japānā. Bargās bezsniega ziemās piesedz. |
EUR |
Crassulaceae
Zībolda laimiņš, šķirne. Cers 15 cm augsts, lapas zilganzaļas ar dzeltenu centrālo daļu un šauru sarkanu maliņu. Ziedi koši rozā krāsā, zied augustā un septembrī. Novērojama atgriešanās pie pamatsugas. Stublājus ar šķirnei neraksturīgu lapojumu regulāri atdala. Labs saulaina akmeņdārza augs. Bargās bezsniega ziemās piesedz. |
- EUR |
Crassulaceae
Lāpstveida laimiņš. Mūžzaļš, saaug lēnām, veido zemu paklājiņu 5 – 7 cm augstumā. Lapas biezas, zilgani pelēcīgas, itkā vaskainas, nopūderētas, dažbrīd sarkani krāsotas. Vasarā zied dzelteniem ziediem. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā, regulāri atjauno, kaisalā piesedz. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā. |
EUR |
Crassulaceae
Trīslapu laimiņš savvaļā izplatīts Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug mitrās vietās ūdenstilpju krastos un akmeņainās nogāzēs. Augs veido 15 cm augstu mūžzaļu paklāju ar baltiem zvaigžņveida ziediem pavasarī. Lapas biezas, gludas, apaļīgas formas, zilganzaļas, ziemā krāsojas sarkanas, sakopotas uz stublāja mieturos pa 3, galotnēs rozetēs. Neizvēlīgs, labi aug jebkurā augsnē, priekšroku dod vieglai ēnai. |
EUR |
Apiaceae
Ķimeņlapu selīne. Pievilcīga vietējās floras pārstāve. Cers 70 - 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, smalki plūksnains, ziedi balti blīvos čemuros ziednešu un zaru galos, zied jūlijā un augustā. Dārzā pieticīga, labi aug katrā pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āzijā. |
EUR |
Ranunculaceae
Bezslavīšu Āzijas ozolīte. Cers 50 cm augsts, labos apstākļos var būt augstāks, lapojums zaļš, ziedi skaisti pildīti, nokareni, rozā krāsā, atgādina ozolīšu ziedus, bet bez piešiem. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā un Korejā. |
EUR |
Ranunculaceae
Āzijas ozolīte. Gundegu dzimtas lakstaugs, ģints tuva ozolītēm (Aquilegia). Savvaļā sastopama ēnainos kalnu mežos Rietumķīnā. Cers 40 cm augsts, lapas zaļas, pavasarī ar purpura toni, divkārt saliktas pa trim, kātainas. Ziedi viletsarkani, nokareni, bez pieša, sakopoti gaisīgās ziedkopās, zied maijā un jūnijā. |
EUR |
Asteraceae
Ozolmežu krustaine. Liela auguma (200 cm), veido aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem vairogveida ziedkopās. Stublāji nezaraini vai nedaudz zarojas augšdaļā, lapojums tumši zaļš, lapas iegarenas ar zobainu malu, zied jūlijā un augustā. Dārzā dekoratīva, labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā Eirāzijā. |
EUR |
Caesalpiniaceae
Hēbaugļu senna. Veido 150 cm augstu krūmveida ceru. Stublāji aplapoti, lapas lielas, zaļas, plūksnaini saliktas. Ziedi dzelteni, sakopoti līdz 30 cm garā skarā vai ķekarā stublāja galotnē, mazāki ziedu ķekari attīstās stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Zied vasaras nogalē, aptuveni mēnesi, kam seko gari, saplacināti, tumši brūni pākstveida augļi. Tuva tauriņziežiem, apziednis nav tauriņveidīgs. Ziedi interesanti, 5 dzeltenas kauslapas, 5 dzeltenas vainaglapas, ziedēšanas beigās vainaglapas dažkārt kļūst baltas. Labi aug saulē mitrā, auglīgā augsnē. Pieauguši augi piecieš sausuma periodus, lielisks papildinājums ziemciešu dobēm. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā. |
EUR |
Caesalpiniaceae
Mērilendas senna nāk no Ziemeļamerikas dienvidaustrumdaļas mežu klajumiem un pļavām. Augs 150 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, nezaraini, aplapoti, lapas lielas, plūksnainas, zaļā krāsā. Ziedi koši dzelteni, sakopoti ķekaros stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Ziedkopas nedaudz nokarenas, zied vasaras otrajā pusē. Sēklas melnās, garenās pākstīs. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, parastā dārza augsnē. Grūti atšķirama no hēbaugļu sennas, kurai ziedēšana ir bagātīgāka. Ļoti dekoratīvi augi ziemciešu dobju aizmugurējam plānam un soliteriem. |
EUR |
Asteraceae
Vainaga zeltlape. Cers 100 cm augsts ar violetrozā ziedu kurvīšiem zarotu stublāju galos. Piezemes lapas diezgan lielas, pelēcīgi zaļas, iegarenas, zied jūlijā un augustā. Stāda drenētā, bet mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama no Austrumeiropas līdz Japānai un Ķīnai, stādiem sēklas nākušas no Kazahstānas. |
EUR |
Asteraceae
Krāsu zeltlape. Slaids bezdzeloņu augs, cers 60 - 80 cm augsts, lapas gan veselas, gan plūksnainas, gan šķeltas, zaļas. Zied jūlijā un augustā ar nelielām, violetsarkanām ziedkopām. Dārzā labi jūtas jebkurā augsnē, mitrās, bagātīgās augsnēs sasniedz lielāku augstumu, stāda saulē. Savvaļā sastopama Eiropā, Latvijā reti, aizsargājama suga. Auga virszemes daļas noder dažādu materiālu krāsošanai dzeltenā krāsā. |
EUR |
Apiaceae
Smalkā briežsakne. Gaisīga, malki plūksnaina lapojuma ziemciete ar gaiši dzelteniem ziediem irdenos čemuros. Cers 50 cm augsts, lapojums zaļš, plūksnu daļas tievas, diegveida, zied vasarā. Stāda labi drenētā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Lēnaudzīga. Savvaļā sastopama Balkānu reģionā. |
EUR |
Apiaceae
Lemana briežsakne. Ļoti reta, izmirstoša suga, savvaļā sastopama tikai Krimas pussalā. Veido sudrabaini pelēcīga lapojuma rozeti ar 50 cm augstiem, maz zarotiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas plūksnainas, ziedi plaukst ar rozīgu toni, ziedēšanas laikā kļūst pilnīgi balti, zied jūlijā un augustā. Dārzā tā ir daudzgadīgs monokarps augs, pavairo tikai ar sēklām. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā, parastā dārza augsnē pilnā saulē. |
EUR |
Apiaceae
Kalnu briežsakne. Pievilcīga čemurziežu dzimtas ziemciete, nāk no kalnu reģioniem Eiropas dienvidrietumos. Lapojums plūksnains, galvenokārt, cera piezemes daļā, tumši zaļš, jūlijā un augustā veidojas baltu ziedu čemuri. Ziedneši zaraini, maz aplapoti, 50 – 70 cm augsti. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. |
EUR |
Apiaceae
Klinšu briežsakne. Cers 30 cm augsts, lapas mūžzaļas, plūksnainas, pelēcīgi zilas, jūlijā un augustā veidojas lieli, apaļīgi baltu ziedu čemuri. Lēnaudzīga, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā drenētā, vidēji sausā augsnē. Savvaļā reta suga, Kaukāza endēms, aug kalnu akmeņainās nogāzēs 1500 m augstumā virs jūras līmeņa. |
EUR |
Poaceae
Bālganā seslērija. Dekoratīva, daļēji ziemzaļa graudzāle, cers blīvs, 25 – 40 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skara blīva, galviņveidīga, sudrabaini balta ar gaiši zilganu nokrāsu. Zied agri pavasarī no marta līdz maijam. Sausumizturīga, priekšroku dod vidēji mitrai augsnei, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā Eiropā. |
EUR |
Poaceae
Sudrabainā seslērija. Pieticīga, izturīga, ilgmūžīga, bagātīgi ziedoša graudzāle. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, lapojums zaļš, no jūnija līdz oktobrim veido sudrabaini baltas vārpveida ziedkopas. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvidrietumeiropā, Ziemeļāfrikā. |
EUR |
Poaceae
Rudens seslērija. Blīvu ceru veidojoša graudzāle, lapas daļēji ziemzaļas, koši zaļas, rudenī iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Ziedneši stāvi, līdz 70 cm augsti, to galos zaļganbaltas vārpveida ziedkopas. Zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas kalnos. |
EUR |
Poaceae
Zilganā seslērija. Dekoratīva graudzāle, lapas zaļas ar zilganu nokrāsu, ziedkopas blīvas, zilganvioletas 50 cm augstu stiebru galotnēs, zied aprīlī un maijā. Labi aug saulē vai pusēnā parastā augsnē. Savvaļā Eiropā, sastopama arī Latvijā. Grūti atšķirama no bālganās seslērijas (S. albicans), reizēm abas sugas tiek aplūkotas kā sinonīmi. |
EUR |
Poaceae
Heuflera seslērija. Izskatīga zilganzaļa lapojuma graudzāle ar melnām ziedu vārpiņām 50 cm augstu ziednešu galos. Cers blīvs, lapas šauri lineāras, ziemzaļas. Izplešanās intensitāte vidēja. Zied agri pavasarī. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvidaustrumeiropā. |
EUR |
Poaceae
Spožā seslērija. Dekoratīva ziemzaļa cerveida graudzāle pelēkzilu lapojumu un baltām ziedkopām pavasarī. Ziedneši 60 cm augsti. Ziemzaļās lapas nomainās ik pēc diviem vai trijiem gadiem. Dārzā parasti katru pavasari nogriež. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Dienvideiropā. |
- EUR |
Poaceae
Skarbā seslērija. Dekoratīva graudzāle, cers līdz 40 cm augsts, blīvs, lapojums ziemzaļš, zilgani zaļā krāsā. Ziedu skara galviņveidīga, brūngana, zied no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Eiropas dienvidaustrumdaļā. |
EUR |
Poaceae
Robustā seslērija. Ziemzaļa blīvceru graudzāle ar baltām ziedkopām. Lapojums pelēcīgi zaļš, 20 cm augsts, ziedu stiebri 50 cm gari, zied jūnijā. Stāda parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. Izcelme – Montenegro. |
EUR |
Poaceae
Sadlerova seslērija. Cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums ziemzaļš, lapas zaļas ar pelēcīgu apakšpusi, ziedu skara galviņveidīga, blīva ar violetsarkanu nokrāsu, ziedēšanas laikā ar krēmdzeltenām putekšnīcām, zied agri pavasarī. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas centrālajā un austrumdaļā. |
EUR |
Malvaceae
Sniegbaltā sidalceja nāk no ASV rietumdaļas. Stublāji līdz 90 cm augsti, lapojums zaļš, ziedi balti ar zilām putekšnīcām, sakopoti garos ķekaros. Zied jūnijā un jūlijā. Variabla suga. Variē lapu un ziedlapu forma, putekšnīcu krāsa. Labi aug saulainā vietā mitrumu saglabājošā augsnē. Reizēm prasa balstus. |
EUR |
Malvaceae
Hibrīdā sidalceja, šķirne. Cers līdz 130 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi maigi sārti, sakopoti garās ķekarveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Patīk saulaina vieta, pietiekami mitra augsne, var augt slikti drenētās augsnēs. Ilgus gadus var augt nepārstādīta, dārzā izveido lielus cerus. Ziemcietība stabila, nekad nesedzam. |
EUR |
Caryophullaceae
Dambolda plaukšķene. Veido pelēcīgi zaļa lapojuma spilvenveida ceru ar krēmbaltiem ziediem zarainās ziedkopās. Ziedneši maz aplapoti, līdz 25 cm gari, zied vasarā. Stāda drenētā, nabadzīgā, smilšainā, akmeņainā augsnē saulainā vietā. Reta, savvaļā sastopama Balkānos, aug kalnu akmeņainās nogāzēs. Izcelsme Albānija. |
EUR |
Caryophullaceae
Karaliskā plaukšķene. Izsmalcināta cerveida mietsakņu ziemciete, cers līdz 150 cm augsts, stublāji stāvi, nezaraini, aplapoti. Lapas garenas, pelēkzaļas, viss augs klāts mīkstiem matiņiem. Ziedi koši sarkani skrajā ziedkopā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Samērā lēnaudzīga, labi aug saulē drenētā, mēreni sausā augsnē. Pieauguši augi izcili dekoratīvi. Savvaļā reta suga, sastopama Ziemeļamerikas centrālajā daļā. |
EUR |
Asteraceae
Šķeltlapu silfija. Lēnaudzīga mietsakņu ziemciete ar stāviem, maz aplapotiem stublājiem, ļoti lielām, plati lancetiskām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzelteniem ziediem ziednešu un īsu zaru galos. Cers 200 – 300 cm augsts, ziedu kurvīši lieli, līdz 12 cm diametrā, zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā līdz mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Ilgmūžīga. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā. |
EUR |
Asteraceae
Skaujlapainā silfija nāk no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Augs pudurveida, 250 cm augsts, masīvs, stublāji spēcīgi, noturīgi, lapojums tumši zaļš, ziedi dzelteni, zied augustā un septembrī. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Stādījumi ļoti ilgmūžīgi. Bišu augs. |
EUR |
Asteraceae
Sveķainā silfija, prēriju skābene. Cerveida mietsakņu ziemciete, veido piezemes lapu rozešu puduri ar gariem, maz aplapotiem, augšdaļā zarotiem stublājiem. Ziedneši līdz 2,5 m augsti, lapas ļoti lielas, iegareni ovālas, 60 - 80 cm garas, garkātainas, zaļas. Ziedi dzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Lēnaudzīga, pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. Iespaidīga. Savvaļā Ziemeļamerikā. |
EUR |
Asteraceae
Tangūtijas ligulārija. Augs 120 cm augsts, veido aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem piramidālās ziedkopās stublāju galos. Lapas dekoratīvas, lielas, plūksnaini dalītas, zaļas. Zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā, ja mitruma pietiekami, apmierinoši jūtas arī saulainā vietā. Sausumizturīgāka nekā Ligularia ģints pārstāves, karstā laikā lapas praktiski nevīst. Savvaļā Ķīnā. |
EUR |
Berberidaceae
Sešputekšņlapu pēdlape. Ilgmūžīga 60 cm augsta ziemciete, cers vidēji blīvs, lapas lielas, apaļas formas, dalītas un šķeltas ar zobainu malu, zaļas ar sarkanbrūnu marmorējumu pavasarī. Ziedi balti, pa vienam ziednešu galos, zied pavasarī pirms lapojums pilnībā attīstījies. Augustā ienākas dekoratīvi olas lieluma augļi oranžsarkanā krāsā. Dod pašizsēju. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Rietumhimalajos. |
EUR |
Berberidaceae
Ķīnas sešputekšņlapu pēdlape. Varietāte ar izteikti košu brūnsarkanu marmorējumu, kas saglabājas līdz vasaras vidum. Cers 60 cm augsts, zied baltiem vai viegli sārtiem ziediem pirms lapojums pilnībā attītījies. Lieliska lapojuma, ziedu un augļu ziemciete, stādījumi ilgmūžīgi, minimāla kopšana. |
EUR |
Primulaceae
Alpu soldanella, šķirne. Cers neliels, ziemzaļš, 10 cm augsts, lapas mazas, apaļas līdz sirdsveidīgas formas, tumši zaļas, īsiem kātiņiem. Ziedi nokareni, pa vienam uz ziedneša, tīri balti ar plūksnainām ziedlapām, zied maijā un jūnijā. Labi aug daļējā noēnojumā drenētā, mitrā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Alpos un Pirenejos. |
EUR |
Primulaceae
Karpatu soldanella. Skaista ziedelīga suga, lapiņas uz īsiem kātiņiem, tumši zaļas. Ziedi nokareni, dziļi šķeltām ziedlapām, violetzili, pa 1 - 5 ziediem uz ziedneša. Zied maijā un jūnijā, bagātīgi, ziedēšanas laikā neatvairāma. Patīk vēsa, mitra, trūdvielām bagāta augsne, stāda daļējā noēnojumā. Savvaļā Karpatos. |
EUR |
Primulaceae
Kalnu soldanella jeb kalnu zvaniņi. Skaists, ziemzaļš pavasarī ziedošs kalnu augs. Lapas ieapaļas, ādainas, tumši zaļā krāsā, sakopotas piezemes rozetēs, 3 cm augstas. Ziedi violetzili, nokareni, bārkstaini, novietojušies līdz 15 cm augstu ziednešu galos. Dārzā labi jūtas vieglā noēnojumā vēsā, mitrā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Savvaļā Eiropā. |
EUR |
Primulaceae
Hibrīdā soldanella, šķirne (S. carpatica x S. pusilla). Neliels mūžzaļa lapojuma augs ar nokareniem zvanveida ziediem. Lapas mazas, ādainas, tumši zaļas, ziedi violetzili ar bārkstainām ziedlapām, zied pavasarī. Labi aug drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē daļējā noēnojumā. |
EUR |
Asteraceae
Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Dekoratīva vēlu ziedoša šķirne. Cers spēcīgs, 200 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi zeltdzelteni, sakopoti arkveidīgās skarās tumši krāsotu ziedkātu galos. Parasti zied no septembra līdz novembrim. Stāda pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. |
EUR |
Asteraceae
Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Cers blīvs, 70 cm augsts, lapas pavasarī plaukst koši dzeltenas un saglabā dzeltenu krāsojumu līdz jūnija beigām. Vēlāk kļūst zaļas, tik lapu galos vēl redzams dzeltenais tonis. Ziedi dzelteni, zied septembrī un oktobrī. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā. Dārzos stāda krāšņā lapojuma, ne ziedu, dēļ. |
EUR |
Asteraceae
Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Blīva cerveida ziemciete šaurām, vidēji zaļām lapām un gaiši dzelteniem ziediem kuplās skarās. Cers 80 - 100 cm augsts, ziedu kurvīši līdz 1 cm diametrā, kā mazas margrietiņas, zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā. |
EUR |
Asteraceae
Baltā zeltslotiņa, prēriju zeltslotiņa. Skaista, pieticīga, sausumizturīga ziemciete baltiem ziediem. Veido blīvu tumši zaļa piezemes lapojuma puduri ar 40 – 60 cm augstiem, zarotiem, aplapotiem ziedkātiem. Lapas lancetiskas, šauras, uz ziednešiem vēl šaurākas, ziedu kurvīši nelieli, zied augustā un septembrī. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā. |
EUR |
Poaceae
Nokarenā indiāņzāle. Cers stāvs, 160 cm augsts, lapojums vasarzaļš, lapas zaļgani zilas, ziedneši stingri. Vasaras otrajā pusē veidojas medus brūnas ziedu skaras. Īpašu pievilcību piešķir koši dzeltenās putekšnīcas. Saaug lēnām, toties nepārstādīta var augt pat 20 gadus. Labi aug saulē vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā. |
- EUR |
Poaceae
Nokarenā indiāņzāle, šķirne. Cers 160 cm augsts, lapojums tēraudzils ar viegli gaišzaļganu atblāzmu. Ziedu skaras medus brūnas ar koši dzeltenām putekšnīcām, zied no augusta līdz novembrim. Labi aug saulē vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē, stādījumos ļoti ilgmūžīga. |
EUR |
Poaceae
Ķemmveida spartīna, šķirne. Dekoratīva graudzāle, 200 cm augsta, veido vidēji blīvu puduri. Lapas zaļas ar dzeltenu apmali. Augustā un septembrī ziednešu galos veidojas garas, zaļganas ziedkopas. Viss augs rudenī iegūst dzeltenu nokrāsu. Lēni ieaugas, paiet vairāki gadi, toties vienā vietā var augt gadu desmitus. Garu sāndzinumu maz, vajadzības gadījumā viegli no tiem atbrīvoties. Labi aug saulē mēreni mitrā augsnē. Pamatsuga Ziemeļamerikā. |
EUR |
Orchidaceae
Smaržīgā spirālorhideja, šķirne. Viegli audzējama orhideju dzimtas ziemciete. Augs 30 cm augsts, veido skraju lineāra lapojuma puduri ar baltiem, smaržīgiem, apaļīgiem ziediem, kuri izkārtojušies spirāliski ap maz aplapotu ziednesi. Šķirnei ziedi lielāki nekā pamatsugai, zied no septembra līdz salam. Labi aug vieglā noēnojumā mitrā līdz slapjā, skābā augsnē. Var augt arī parastā dārza augsnē. Pēc vēsas vasaras var nepaspēt pilnībā uzziedēt. Pamatsuga savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug purvos, slīkšņās un citās mitrās vietās. |
EUR |
Poaceae
Sibīrijas spodiopogone. Dekoratīva cerveida graudzāle ar zaļām bambusveida lapām un brūni sārtām ziedkopām līdz 170 cm augstu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā. Rudenī augs iegūst zeltainu nokrāsu. Savvaļā sastopama mitrās vietās no Sibīrijas līdz Japānai. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā. |
EUR |
Poaceae
Saliktā sporobola. Sausu prēriju graudzāle Ziemeļamerikā. Cers blīvs, lapojums vidēji zaļš, ziedu skara vertikāla, gara un šaura, zied augustā un septembrī. Atkarībā no augšanas vietas, stiebri vidēji 120 cm augsti. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz sausā jebkura tipa augsnē. Izplešanās intensitāte zema. |
EUR |
Poaceae
Izplestā sporobola. Dekoratīva graudzāļu suga no Ziemeļamerikas vidienes. Augs 90 cm augsts, veido zaļu, smalku, šauri lineāru lapu rozešu ceru, zied no jūlija līdz septembrim ar sārtbrūniem ziediem skrajās ziedkopās. Izturīgs, pieticīgs augs, labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē, labāk mēreni sausā. |
EUR |
Poaceae
Raita sporobola. Viena no lielākajām un iespaidīgākajām graudzālēm Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļas savvaļā. Vasarzaļa, cers liels, arkveidīgs, 180 cm augsts. Lapojums zilganzaļš, ziedu skaras līdz 60 cm garas, zied no augusta līdz salam. Pie mums lēnaudzīga, jauniem augiem ziedu skaras līdz 100 cm augstas, iespējams, ievērojamā vecumā būs augstākas. Stāda sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. |
EUR |
Lamiaceae
Ārstniecības sārmene. Liels lūpziežu dzimtas cerveida lakstaugs ar koši purpursārtiem ziediem pušķveida ziedkopās līdz 100 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āfrikā un Āzijā, arī Latvijā. |
EUR |
Poaceae
Bārdainā stepjulīga. Izcili dekoratīva cerveida graudzāle ar gariem, sudrabainiem sēklu akotiem. Cers 80 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, izplešanās intensitāte neliela, zied jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Eiropas dienviddaļā. |
EUR |
Poaceae
Matveida stepjulīga. Cers diezgan blīvs, lapas zilganzaļas, šauras, ziedu skaras ar īpatnēji skaistiem matveida sēklu akotiem, kuru maigais, gaiši zaļais plīvurs klāj ziedkopas no jūlija līdz septembrim, līdz 120 cm augsta. Savvaļā Eiropā, Sibīrijā, Vidusāzijā, kur aug stepēs, smilšainās un akmeņainās nogāzēs. |
EUR |
Poaceae
Galvainā stepjulīga. Cers stāvs, 120 - 150 cm augsts, viss augs vidēji zaļš līdz gaiši zaļš, zied jūlijā un augustā. Ziedkopas līdzīgas matveida stepjulīgai (S. capillata), sēklas ar gariem diegveida akotiem. Labi aug drenētā, vidēji mitrā līdz sausā augsnē saulainā vietā, stādījumi ilgmūžīgi. Savvaļā Altajā. |
EUR |
Poaceae
Tālo Austrumu stepjulīga. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, šaurs, lapojums svaigi zaļš, lapas platas (1.5 cm), rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedu skaras gaisīgas, gaiši zaļas 150 cm augstu ziednešu galos, zied augustā un septembrī. Vislabāk sevi parāda grupveida stādījumos siltā, saulainā, sausā vietā. Savvaļā sastopama Japānā, Ķīnā, Krievijā Klusā okeāna piekrastē, kur aug kalnu pļavās un mežmalās. |
EUR |
Poaceae
Visskaistākā stepjulīga. Ļoti dekoratīva sausumizturīga graudzāle, 100 cm augsta ar ļoti gariem (līdz 60 cm) sēklu akotiem. Lēni veido blīvu ceru, lapas garas, pelēkzaļas, sēklu akoti klāti mīkstiem, sudrabainiem matiņiem. Zied jūnijā, jūlijā. Ilgmūžīga, piemērotā vietā var augt pat 20 gadus. Savvaļā sastopama no Viduseiropas līdz Turcijai, kur aug sausās, smilšainās augsnēs. Sēklu akoti ir lielisks materiāls sauso augu kompozīcijām. |
EUR |
Poaceae
Šaurlapu stepjulīga. Ārēji līdzīga spalvveida stepjulīgai (S. pennata), cers 60 cm augsts, lapas šauras, smalkas, zaļas, zied jūnijā un jūlijā, sēklas ar gariem, sudrabaini pelēcīgiem akotiem. Pieauguši augi sausumizturīgi, stāda saulainā vietā sausā līdz vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā un Āzijā. |
EUR |
Asteraceae
Gludā stokēsija jeb Stoka astere. Izcili dekoratīva krāšņu ziedu ziemciete. Augs 50 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu ceru ar skraji izvietotiem ziednešiem. Lapas ziemzaļas, zaļā krāsā, lancetiskas, ziedu kurvīši ļoti lieli, līdz 10 cm diametrā, violetzili, novietojušies zarotu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Stāda pietiekami mitrā, bet labi drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumos. |
EUR |
Acanthaceae
Purpursārtā strobilante. Mērenā klimata vasarzaļa ziemciete, nāk no sugām bagātīgās subtropu klimata augu ģints, savvaļā aug mitrās kalnu nogāzēs Rietumhimalajos. Cers krūmveida, izplests, līdz 60 cm augsts, stublāji ar violetsarkanu toni, lapas vienkāršas, zobainu malu, tumši zaļas. Ziedi violetzili ar baltu rīklīti, zied no jūlija līdz oktobrim. Stāda saulē vai pusēnā mitrā, nepāržūstošā augsnē. Bargā kailsalā der piesegums. |
EUR |
Dipsacaceae
Pļavas vilkmēle. Dekoratīva vietējās floras pārstāve. Lēni veido blīvu piezemes lapu rozešu ceru ar 100 - 150 cm augstiem, maz aplapotiem, maz zarotiem ziednešiem. Lapas lielas, gareni eliptiskas, zaļas, ziedi violetzili, sakopoti nelielās galviņās. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē. |
EUR |
Gentianaceae
Ziemas svertija. 60 cm augsta genciānu dzimtas ziemciete ar olveida tumši zaļām rozešu lapām un violetziliem ziediem vairāk vai mazāk piramidālā skarā stublāja un zaru galā. Zied jūlijā un augustā. Dekoratīva, interesanta, viegli audzējama, bet ļoti lēni augoša. Savvaļā nevienmērīgi izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikas rietumdaļā krasi atšķirīgās augšanas vietās. Dārzā labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, labi panes slikti drenētas augsnes. No Latvijas floras, iespējams, gandrīz izzudusi suga. |
EUR |
Asteraceae
Sirdslapu ziemastere. 100 – 170 cm augsta cerveida ziemciete stāviem, aplapotiem, zarotiem stublājiem un smalkiem, gaiši violetziliem ziediem lielās, gaisīgās skarās. Lapojums zaļš, lapas ovālas ar sirdsveida pamatni un zāģzobainu malu. Zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā, auglīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Cera augstums atkarīgs no augsnes mitruma un barības vielu satura. Savvaļā Ziemeļamerikā. |
EUR |
Asteraceae
Ērikveida ziemastere, pieplakusī forma. Pudurveida ziemciete, 20 cm augsta, dzinumi gari, arkveidā noliekušies pie zemes, veido plašu klājienu. Lapas tumši zaļas, mazas, adatveida, ziedi balti, kurvīši nelieli, pilnībā noklāj visu augu. Zied no oktobra līdz salam. Katru gadu var nepaspēt pilnīgi uzziedēt, bet augs ir gana pievilcīgs arī bez ziediem. |
EUR |
Asteraceae
Gludā ziemastere, šķirne. Dekoratīva lapojuma un ziedu ziemciete. Augs 120 - 160 cm augsts, stublāji gandrīz melni krāsoti, lapojums ļoti tumši zaļš, ziedu kurvīši violetsārtā krāsā, zied no septembra līdz novembrim, neslimo ar miltrasu. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikā. |
EUR |
Asteraceae
Sānziedu ziemastere, šķirne. Viena no labākajām un izskatīgākajām ziemasterēm. Cers 100 - 130 cm augsts, blīvs, stublāji tumši sarkanbrūni, zarojas augšdaļā, zari gandrīz perpendikulāri atstāvoši. Lapojums pavasarī sarkanbrūns, vēlāk tumši zaļi sarkans. Ziedi smalki, balti ar rozā centru. Parasti zied no septembra līdz novembrim. Lapojuma krāsa izteiksmīgāka saulainā vietā. |
EUR |
Asteraceae
Hibrīdā ziemastere, miķelīte, šķirne. Bagātīgi ziedoša, ziedu kurvīši smalki, violetzili ar dzeltenu centru, sakopoti kuplās, zarotās ziedkopās, zied no septembra līdz salam. Ziedi pilnīgi noklāj visu ceru, labi izceļas uz tumši zaļā lapojuma, cers 90 - 120 cm augsts. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā, lielisks papildinājums ziemciešu dobēm. Var stādīt kā soliteraugu, redzama no attāluma. |
EUR |
Asteraceae
Garenlapu ziemastere, aromātiskā ziemastere. Sausumizturīga suga, 50 cm augsta, stublāji zaraini, lapas mazas, šauras, pelēcīgi zaļas, aromātiskas, ziedu kurvīši violetzili ar dzeltenu centru, zied septembrī un oktobrī. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta ASV centrālajā un austrumdaļā. |
EUR |
Asteraceae
Debeszilā ziemastere. Augs 80 - 120 cm augsts, piezemes lapas kātainas, iegarenas, raupjas, tumši zaļas, uz stublāja mazāka izmēra un sēdošas. Ziedu kurvīši zili ar dzeltenu centru, zied septembrī un oktobrī. Sausumizturīga, labi aug saulē vai gaišā noēnojumā. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļā. |
EUR |
Asteraceae
Prēriju astere, vilciņu ziemastere. Pievilcīga, sausumizturīga, bagātīgi ziedoša suga no ASV centrālās daļas austrumiem. Cers 90 – 120 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, ziedu kurvīši nelieli, violetzili ar dzeltenu centru, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā sausā līdz vidēji mitrā augsnē. |
EUR |
Boraginaceae
Lielziedu tauksakne. Pudurveida ziemciete, veido blīvu 20 – 30 cm augstu lapu rozešu paklājiņu. Lapas tumši zaļas, ziedi krēmbalti, sakopoti nelielos rituļos ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Stāda saulē, pusēnā, parastā dārza augsnē. Labi panes sausumu. Ļoti labs augs stādīšanai zem kokiem. Savvaļā sastopama kalnu mežos Kaukāzā. |
EUR |
Boraginaceae
Lielziedu tauksakne, raiblapainā šķirne. Lapas zaļas ar platu, krēmbaltdzeltenu malu, ziedi sārtbalti, sakopoti rituļos ziednešu galos. Augs 20 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri, zied maijā un jūnijā. Stāda no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Labi aug gan sausākās, gan mitrākās augsnēs. |
EUR |
Asteraceae
Kurpīšlapu sineilesis. Pārsteidzošs eksotiska lapojuma augs ēnainām vietām. Veido 60 cm augstu lapojuma puduri ar 120 cm gariem ziednešiem. Lapas lielas, garkātainas, staraini dalītas šaurās daļās, tumši zaļas. Jaunās lapas klātas ar gariem, zīdainiem, sudrabainiem matiņiem. Ziedu kurvīši cilindriski, baltsārti, sakopoti irdenās skarās, no attāluma interesi neizraisa, zied jūlijā un augustā. Lai netraucēti baudītu krāšņo lapojumu, ziednešus nogriež. Ilgmūžīgs, saaug lēnām, stāda drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā. |
|
Asteraceae
Plaukstveida sineilesis. Interesants asteru dzimtas dekoratīva lapojuma augs no Korejas un Japānas dienviddaļas mitrajiem mežiem. Ilgmūžīgs, lēnaudzīgs audžveida augs, lapas lielas, apaļas formas, staraini dalītas. Jaunās lapas klātas mīkstiem, sudrabainiem matiņiem, garkātainas, 70 cm augstas, plaukstot atgādina lietussargu. Ziedi balti, nelieli, sakopoti skrajās skarās 150 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied jūnijā un jūlijā. |
EUR |
Asteraceae
Milzu dadzis. Interesants majestātisks vasarzaļš lakstaugs. Cers 150 – 180 cm augsts, piezemes lapas lielas, triangulāras, sekli daivainas, uz stublājiem lapas mazāka izmēra, zaļas. Stublāji spēcīgi, maz zaroti ar violetsarkanu nokrāsu. Zaru galos veidojas apaļas, nokarenas ziedu galviņas ar tumši violetsarkaniem ziediem, zied septembrī un oktobrī. Labi aug drenētā, bet mitrā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Japānā un Korejā. |
EUR |
© Stādaudzētava «Ozoli»
Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli