Ozoli stādaudzētava

Ziemcietes             26120553

Kokaugi                  26305038

Search form
Meklēt
    • Ienākt ar:
    • anazana
    • facebook
    • Ziemcietes
    • S-ziemcietes
      • Stādaudzētava «Ozoli»
      • Ziemcietes
        • A-ziemcietes
        • B-ziemcietes
        • C-ziemcietes
        • D-ziemcietes
        • E-ziemcietes
        • F-ziemcietes
        • G-ziemcietes
        • H-ziemcietes
        • I-ziemcietes
        • J-ziemcietes
        • K-ziemcietes
        • L-ziemcietes
        • M-ziemcietes
        • N-ziemcietes
        • O-ziemcietes
        • P-ziemcietes
        • Q-ziemcietes
        • R-ziemcietes
        • S-ziemcietes
        • T-ziemcietes
        • U-ziemcietes
        • V-ziemcietes
        • W-ziemcietes
        • X-ziemcietes
        • Y-ziemcietes
        • Z-ziemcietes
      • Kokaugi
        • A-kokaugi
        • B-kokaugi
        • C-kokaugi
        • D-kokaugi
        • E-kokaugi
        • F-kokaugi
        • G-kokaugi
        • H-kokaugi
        • I-kokaugi
        • J-kokaugi
        • K-kokaugi
        • L-kokaugi
        • M-kokaugi
        • N-kokaugi
        • O-kokaugi
        • P-kokaugi
        • Q-kokaugi
        • R-kokaugi
        • S-kokaugi
        • T-kokaugi
        • U-kokaugi
        • V-kokaugi
        • W-kokaugi
        • X-kokaugi
        • Y-kokaugi
        • Z-kokaugi
      • Mūsu dārzs
      • Ainavu arhitektūra
      • Kontakti
       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      SACCHARUM RAVENNAE (SYN. ERIANTHUS RAVENNAE)

      Poaceae

      Ravennas cukurniedre. Viena no augumā lielākajām dekoratīvajām graudzālēm, savvaļā sastopama Vidusjūras reģionā. Cers samērā blīvs, 2 – 3 m augsts, lapas šauri lineāras, līdz 70 cm garas, pārkarenas, olīvzaļas ar baltu vidusdzīslu. Ziedu skara gara, sudrabaini sarkanīga, strauji kļūst sudrabaini balta, zied septembrī un oktobrī. Pēc vēsas vasaras ziedēšana var izpalikt. Stāda saulē sausā līdz vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      SALVIA GLUTINOSA

      Lamiaceae

      Lipīgā salvija. Augs līdz 120 cm augsts, veido pamatīgu krūmveida ceru ar lieliem, dzelteniem ziediem no jūnija līdz augustam. Lapas vienkāršas, zaļas. Visas auga daļas klātas ar lipīgiem matiņiem. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā izplatīta mežainos apvidos Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā.

       EUR

      SALVIA NEMOROSA 'ADRIAN'

      Lamiaceae

      Birztalu salvijas šķirne ar baltiem ziediem. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Izcila ziemciete saulainām vietām.

      - EUR

      SALVIA NEMOROSA 'BLAUKONIGIN'

      Lamiaceae

      Birztalu salvija, šķirne. Augs 50 cm augsts, cers kupls, ziedi koši zili, ziedu pušķi sakopoti garās ziedkopās stublāja un zaru galos. Zied ilgstoši un bagātīgi no jūnija līdz augustam. Noziedējušo ziednešu nogriešana veicina atkārtotu ziedēšanu vasaras nogalē. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz mēreni sausā augsnē.

       EUR

      SALVIA NEMOROSA 'ROSAKONIGIN'

      Lamiaceae

      Birztalu salvija, šķirne. Kupls vidēji zaļa lapojuma cerveida augs rozā ziediem. 50 cm augsts, zied no jūnija līdz augustam, pēc apgriešanas uzzied atkārtoti. Labs augs saulainai vietai.

       EUR

      SANGUINARIA CANADENSIS

      Papaveraceae

      Kanādas sangvinārija. Augs 25 cm augsts, lēni izplatās ar gumveidīgiem sakneņiem, veido vidēji blīvu lapojuma puduri. Lapas lielas, zilganzaļas, nierveidīgas, daivainas, parādās reizē ar ziediem. Zied agri pavasarī, ziedi balti. Visas auga daļas ievainojumu vietās izdala oranžu sulu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē noēnotā vietā. Regulāri uzber bagātīgu trūdzemi. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      SANGUINARIA CANADENSIS 'MULTIPLEX'

      Papaveraceae

      Kanādas sangvinārija, šķirne ar pildītiem ziediem. Ziedi sniegbalti, ļoti skaisti, pa vienam uz stublāja. Zied vēlāk nekā pamatsuga. Mīl mitru, trūdvielām bagātu augsni, stāda noēnotā vietā.

       EUR

      SANGUINARIA CANADENSIS 'STAR'

      Papaveraceae

      Kanādas sangvinārija, šķirne. Ziedi spoži balti, zvaigžņveida, ziedlapas šauras, to skaits vismaz divreiz lielāks kā pamatsugai. Jauns, pievilcīgs papildinājums ēnainiem dārza nostūriem. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

       EUR

      SANGUISORBA ALBIFLORA

      Rosaceae

      Baltziedu brūnvālīte. Cers blīvs, 60 – 90 cm augsts, lapojums plūksnains, pelēcīgi zaļš, ziedi tīri balti, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Japānā.

       EUR

      SANGUISORBA CANADENSIS

      Rosaceae

      Kanādas brūnvālīte nāk no Ziemeļamerikas. Augs veido blīvu lapu rozešu puduri ar maz aplapotiem 120 - 150 cm augstiem ziednešiem. Lapas plūksnaini saliktas, mīksti apmatotas, zaļas. Ziedi sīki, balti, sakārtoti blīvās vārpās ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā augsnē.

       EUR

      SANGUISORBA 'LITTLE ANGEL'

      Rosaceae

      Hibrīdā brūnvālīte. Pievilcīga zema auguma šķirne. Mazās, tumši zaļās lapiņas ar krēmīgu apmalīti veido biezu ceru. Ziedi kastaņbrūni, sakopoti blībās galviņveida ziedkopās zarotu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim, ziedu laikā 40 – 60 cm augsta. Viegli audzējama, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā dārza augsnē.

       EUR

      SANGUISORBA MENZIESII

      Rosaceae

      Menzīsa brūnvālīte. Dekoratīva, pieticīga ziemciete, veido blīvu lapu rozešu puduri ar 130 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas pelēkzaļas, plūksnaini saliktas, ziedi brūni, sakopoti blīvās vālītēs ziednešu galos. No visām brūnvālītēm sāk ziedēt visagrāk, izņemot mazo brūnvālīti (S. minor). Zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Vašingtonai.

       EUR

      SANGUISORBA MINOR

      Rosaceae

      Mazā brūnvālīte. Augs 60 cm augsts, veido blīvu lapu lapu rozešu ceru ar sīkiem, kastaņbrūniem ziediem nelielās, blīvās vālītēs ziednešu un zaru galos. Lapojums zaļš, lapas vidēja lieluma, ovālas, plūksnaini saliktas, zied jūnijā un jūlijā. Pašizsēja. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē. Savvaļā sastopama lielākajā Eiropas daļā, Latvijā reti.

      - EUR

      SANGUISORBA OBTUSA

      Rosaceae

      Strupā brūnvālīte. Ļoti pievilcīga ziemciete ar spilgti rozā ziediem 10 cm garās, blīvās vārpās ar noliektām galotnēm. Jauniem augiem cers 60 cm augsts, vecāki augi 90 cm augsti, lapas lielas, plūksnaini saliktas, zaļas, zied ilgstoši no vasaras vidus līdz rudenim. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Japānā.

       EUR

      SANGUISORBA OFFICINALIS

      Rosaceae

      Ārstniecības brūnvālīte. Augs 170 cm augsts, veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar mazaplapotiem, augšdaļā zarotiem ziednešiem un sīkiem, sarkanbrūniem ziediem blīvās vālītēs. Lapojums zaļš, lapas lielas, zied jūlijā un augustā. Pieticīga, labi aug saulē vai pusēnā jebkurā augsnē. Savvaļā izplatīta Ziemeļu puslodē, Latvijā reti.

      - EUR

      SANGUISORBA OFFICINALIS 'SHIRO-FUKURIN'

      Rosaceae

      Ārstniecības brūnvālīte, šķirne. Cers spēcīgs, 90 – 120 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas ar smalku, baltu maliņu, no attāluma nesaraibina stādījumus. Ziedi vīnsarkani, sakopoti iegarenās, blīvās vālītēs, zied no augusta līdz oktobrim, vēlāk nekā pamatsuga. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      SANGUISORBA 'PINK TANNA'

      Rosaceae

      Hibrīdā brūnvālīte. Cers 100 cm augsts, blīvs, ziedneši slaidi, to ļoti daudz, jūlijā un augustā veidojas piesātināti rozā ziedu vālītes ar gaiši rozā putekšņlapām. Pievilcīga tradicionālo ziemciešu dobju ziemciete.

       EUR

      SANGUISORBA TENUIFOLIA 'PINK ELEPHANT'

      Rosaceae

      Smalklapu brūnvālīte, šķirne. Cers slaids, 150 – 180 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi sarkanrozīgi, sakopoti garās vārpās ar noliektām galotnēm, zied vasaras otrajā pusē. Labi aug saulē, pusēnā pietiekami mitrā augsnē.

       EUR

      SANGUISORBA TENUIFOLIA 'STAND UP COMEDIAN'

      Rosaceae

      Smalklapu brūnvālīte, šķirne. Eleganta, gaisīga izskata, veido kātainu, smalku, plūksnainu lapu puduri ar gariem, ļoti stingriem, augšdaļā zarotiem ziednešiem. Ziedi balti, sakopoti pagarās vārpās. Zied no augusta līdz oktobrim, 200 cm augsta. Pamatsuga savvaļā Austrumāzijā. Pieticīga, labi jūtas saulainā vietā parastā, vidēji mitrā dārza augsnē.

       EUR

      SANICULA EUROPAEA

      Apiaceae

      Eiropas dziedenīte. Cers 40 cm augsts, pievilcīgs zaļš lapojums, no maija līdz jūlijam zied maziem, blīvā čemurā sakopotiem, baltiem ziediem. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē noēnotā vietā. Savvaļā Eiropā, vietām Āzijā un Āfrikā, sastopama arī Latvijā. Nozīme ārstniecībā.

       EUR

      SAPONARIA OFFICINALIS

      SARUMA HENRYI

      Aristolochiaceae

      Henrija saruma. Savvaļā reta ziemciete, sastopama Ķīnas centrālajā daļā, aug ēnainos, mitros kalnu mežos. Veido 30 – 40 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem lapu žāklēs. Maksimālā ziedēšana pavasarī, epizodiski turpinās vasarā. Lapas vasarzaļas, sirdsveida formas, apmatotas, diezgan lielas, saglabā pievilcīgu izskatu līdz rudenim. Lieliska sabiedrotā ēnu mīlošo augu kompozīcijām.

       EUR

      SAXIFRAGA 'ANNEKA HOPE'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte, S. callosa x S. longifolia. Mūžzaļa, veido lielas, sudrabaini zaļas rozetes. Ziedi balti, sakopoti līdz 70 cm garās, nolīkušās, gaisīgās ziedkopās, zied maijā un jūnijā. Labi aug izcili drenētā, bet mitrā augsnē, stāda saulē vai vieglā noēnojumā. Pieauguši augi ļoti iespaidīgi.

       EUR

      SAXIFRAGA 'APHRODITE' (SEMPERVIVUM)

      SAXIFRAGA 'AUREOPUNCTATA' (x URBIUM)

      Saxifragaceae

      Paēnas akmeņlauzīte, šķirne. Veido blīvu lapu rozešu puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Rozešu lapas mūžzaļas, ādainas, tumši zaļas ar dzelteniem plankumiem, ziedi irdenās skarās, balti ar sarkanīgu punktojumu, zied maijā un jūnijā. Skaists, dekoratīvs augs ēnainām vietām. Bieži izmanto kapu stādījumiem.

       EUR

      SAXIFRAGA (BLUES GROUP) 'LOUIS ARMSTRONG'

      SAXIFRAGA 'BOHEMIA'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (M. Kraus, 1987). Porphyrion sect. Populāra, viena no pirmajām akmeņlauzītēm ar oranži sarkanīgiem ziediem. Cers blīvs, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, cietas, mūžzaļas. Ziedi īsu ziednešu galos, ziedēšanas laikā izbalē gaišāki, zied martā un aprīlī. Labi aug mitrā, drenētā augsnē saulainā akmeņdārzā.

       EUR

      SAXIFRAGA (CONSPECTA GROUP) 'JAN PREISLER'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (S. kotskyi x S. polulacina ‘Kathleen’, Karel Lang, 2010.). Porphyrion sekcija. Lapu rozetes mūžzaļas, mazas, zilgani zaļā krāsā. Ziedi persikoranži, lieli, pa vienam īsu ziednešu galos, zied agrā pavasarī, 5 cm augsta. Ļoti lēnaudzīga, piemērota audzēšanai traukos.

       EUR

      SAXIFRAGA (CONSPECTA GROUP) 'PAUL GAUGUIN'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte,šķirne. Porphyrion sekcija, S. kotschyi un S. x cullinanii hibrīds. Mūžzaļa, lapu rozetītes mazas, pelēcīgi zaļas, ziedi ļoti lieli, oranžsarkani īsu ziedkātu galos. Lēnaudzīga, diezgan grūti audzējama, bet labāk augoša nekā nedaudz senākā ‘Pablo Picasso’. Prasa mitru, bet izcili drenētu augsni, labi jūtas kliedētā gaismā. Piemērota audzēšanai traukos.

       EUR

      SAXIFRAGA (CONSPECTA GROUP) 'REMBRANDT VAN RIJN'

      SAXIFRAGA COTYLEDON

      Saxifragaceae

      Dīgļlapu akmeņlauzīte. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte. Mūžzaļa, veido lielas un platas rozetes 12 cm diametrā. Lapas pelēcīgi zaļas, mēlveida, ādainas, spīdīgas, malas zobainas, klātas ar kalcija sāļiem. Ziedi lielās, piramidālās skarās, balti, reizēm pie pamata purpursārti vai ar punktiņiem, zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas kalnu apvidos.

       EUR

      SAXIFRAGA 'CRENATA' (BURSERIANA)

      Saxifragaceae

      Bursera akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Cers neliels, rozešu lapas mazas, mūžzaļas, īlenveida, pelēkzaļas, ziedi balti, zied agri pavasarī, nepārsniedz 10 cm augstumu. Ļoti lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē.   

       EUR

      SAXIFRAGA 'CUMULUS'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (R. Beeston, 1993). Porphyrion sekcija. Iespējams, S. ramsarica hibrīds, viens no labākajiem Irānas akmeņlauzīšu hibrīdiem. Veido mazas, cietas, mūžzaļas rozetes zilganzaļā krāsā, ziedi balti, ļoti lieli ar zaļganu centru, pa vienam uz īsa ziedneša, zied pavasarī, 5 cm augsta. Ļoti lēnaudzīga, stāda traukos kopā ar citiem lēnaudzīgiem augiem.

       EUR

      SAXIFRAGA FERDINANDI - COBURGI VAR. RHODOPEA

      Saxifragaceae

      Rodopu akmeņlauzīte. Porphyrion sekcija. Zems, mūžzaļš spilvenveida augs, cers blīvs, rozešu lapas mazas, pelēcīgi zaļas. Ziedi koši zeltdzelteni, sakopoti galviņveida ķekaros aptuveni 5 cm garu ziednešu galos, zied pavasarī. Lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Rodopu kalnos.

       EUR

      SAXIFRAGA 'FLORE PLENO' (GRANULATA)

      Saxifragaceae

      Sīpoliņu akmeņlauzīte, šķirne. Ziemzaļa, cers 15 - 25 cm augsts, pie stublāju pamatnes un uz saknēm sīki sīpoliņi. Lapas zaļas, kātainas, nierveida ar rantainu malu, ziedi balti, bagātīgi pildīti, zied maijā un jūnijā. Pēc ziedēšanas zaudē lapojumu, no jauna salapo rudenī. Viegli audzējama, labi aug drenētā, mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā aug Eiropā, Ziemeļāfrikā, sastopama arī Latvijā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'GRATOIDES' (x GRATA)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, S. aretioides x S. ferdinandi - coburgi šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, lēnaudzīga, lapu rozetes mazas, pelēcīgi zaļas, ziedi dzelteni, pa vairākiem uz īsa ziedneša, zied agrā pavasarī. Labi aug kliedētā gaismā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'GREGOR MENDEL' (x APICULATA)

      Saxifragaceae

      Nosmailotā akmeņlauzīte, šķirne (F. Sundermann, 1894.). Porphyrion sekcija, S. marginata x S. sancta. Mūžzaļa, cers spilvenveida, lapu rozetes koši zaļas, agrā pavasarī veido stingrus daudzziedu ziednešus ar gaiši citrondzelteniem ziediem, 10 cm augsta. Lielisks akmeņdārza augs, stāda labi drenētā, vidēji mitrā akmeņainā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Viens no pirmajiem akmeņlauzīšu hibrīdiem un viens no labākajiem.

       EUR

      SAXIFRAGA HIRSUTA

      Saxifragaceae

      Skarbmatainā akmeņlauzīte. Sect. Gymnopera. Veido skraju lapu rozešu puduri ar 20 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, apaļīgas formas, robotu malu, zaļas, garkātainas, ziedi balti ar sarkanu punktojumu, zied maijā un jūnijā. Pilnīgi necieš sauli, labi aug mitrā augsnē gaišā noēnojumā. Savvaļā Pirenejos, Spānijā, Īrijā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'JAN NERUDA' (x MEGASEAEFLORA)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (M. Kraus, 1990). Porphyrion sect. Brīnišķīgs ‘Karel Capek’ krustojuma sējenis. Lapu rozetes mūžzaļas, nelielas, pelēcīgi zaļas. Ziedi lieli, balti, plaukst ar dzeltenīgu actiņu, ziedēšanas laikā actiņa iekrāsojas sarkanīgā tonī, zied agrā pavasarī. Lēnaudzīga, samērā viegli audzējama, stāda saulē vai vieglā noēnojumā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'JORG' (x BIASOLETTOI)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte (S. federici - augusti x S. sempervivum), šķirne. Porphyrion sekcija. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, mūžzaļa, veido blīvu lapu rozešu spilvenu ar violetsarkaniem ziediem maijā un jūnijā. Cers 10 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedneši violetsarkani, aplapoti, noliektām galotnēm. Pievilcīga ziedu laikā, izcila saulaina akmeņdārza ziemciete.

       EUR

      SAXIFRAGA 'KLONDIKE' (x BOYDII)

      Saxifragaceae

      Boida akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija, S. aretioides un S. burseriana hibrīds. Salīdzinoši labi  augoša, lapu rozešu cers blīvs, pelēcīgi zaļš, ziedi lieli, gaiši dzelteni ar tumšāku centru īsu, sarkani krāsotu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī. Saules izturīga, prasa labi drenētu, mitru augsni veģetācijas laikā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'LENKA' (x BYAM - GROUNDSII)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (1975, Horny). Porphyrion sect., S. aretioides, S. burseriana un S. marginata hibrīds. Veido tumši zaļu lapu rozešu spilventiņu ar lieliem, dzeltenīgiem ziediem īsu ziednešu galos, zied agrā pavasarī. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā, prasa izcili drenētu augsni. Stāda traukos kopā ar citiem lēnaudzīgajiem augiem, var stādīt akmensdārzā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'LEONARDO DA VINCI'

      SAXIFRAGA MANSHURIENSIS

      SAXIFRAGA 'NOTTINGHAM GOLD' (x BOYDII)

      SAXIFRAGA 'OMAR KHAYYAM'

      SAXIFRAGA PANICULATA

      Saxifragaceae

      Skarainā akmeņlauzīte. Ligulatae sekcija. Viegli audzējama, ilgmūžīga, veido blīvu mūžzaļu spilvenveida klājienu. Lapu rozetes lielas, gaiši pelēkzaļas, lapu malas ar kalcija sāļiem. Ziedi nelieli, balti, sakopoti irdenās skarās, ziedneši 30 cm augsti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Labs augs kapu stādījumiem. Savvaļā sastopama arktiskajos un kalnu reģionos Eiropā un Ziemeļamerikā.

      - EUR

      SAXIFRAGA PANICULATA VAR. MINUTIFOLIA

      Saxifragaceae

      Skarainā akmeņlauzīte, sīklapu varietāte. Ligulatae sekcija. Viegli audzējama, salīdzinoši ar pamatsugu, veido mazas, blīvas lapu rozetes no nelielām lapiņām. Lapas mūžzaļas, sudrabaini pelēkas, malas ar kacija sāļiem. Ziedi balti, sakopoti irdenās skarās 15 cm augstu ziednešu galotnēs, zied jūnijā un jūlijā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'PENELOPE' (x BOYDILACINA)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (R. Dunford, 1970 tie). Porphyrion sect. S. aretioides, S. burseriana un S. lilacina hibrīds. Blīvs, mūžzaļš spilventiņš, rozešu lapas lancetiskas, pelēcīgi zaļas, cietas. Ziedi lieli, īsu ziednešu galos, salmu dzelteni ar rozā dzīslojumu un rozīgi sarkanu pamatnes daļu, ziedēšanas laikā izbalē, zied aprīlī. Piemērota labi drenēta, mitra, akmeņaina augsne, saulaina vai gaiši noēnota vieta.

       EUR

      SAXIFRAGA PENSYLVANICA

      Saxifragaceae

      Pensilvānijas akmeņlauzīte. Ļoti interesanta, atšķirībā no miniatūrajām sugām, veido spēcīgu, druknu piezemes lapu rozešu ceru ar 60 cm augstiem ziednešiem. Lapas garas ( l5 - 25 cm), biezas, ādainas, zaļas, ziedi mazi, zaļganbalti, sakopoti plati koniskā ziedkopā stingra ziedneša galotnes daļā, zied maijā un jūnijā. Labi aug viegli noēnotā vietā mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      SAXIFRAGA 'PETRA'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, cers mazs, blīvs, 5 cm augsts, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, ziedi dzelteni īsu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī – martā un aprīlī. Lēnaudzīga, labi aug saulē, prasa izcilu drenāžu, necieš lieku mitrumu ziemā. Stāda akmeņdārzā vai traukos kopā ar citiem lēnaudzīgiem augiem.

       EUR

      SAXIFRAGA PUBESCENS SUBSP. IRATIANA

      SAXIFRAGA 'PUNGENS' (x APICULATA)

      Saxifragaceae

      Nosmailotā akmeņlauzīte (S.marginata ssp. rocheliana x S. sancta ssp. pseudosancta), šķirne. Porphyrion sekcija. Viegli audzējama, bagātīgi ziedoša, diezgan ātri izveido labi redzamu spilvenveida ceru. Rozetes mazas, lapas mūžzaļas, sīkas, lineāras, zaļas, ziedi gaiši dzelteni, sakopoti pušķveida ziedkopās īsu ziednešu galos, zied aprīlī un maijā. Stāda saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, drenētā augsnē, piecieš īslaicīgus sausuma periodus.

       EUR

      SAXIFRAGA ROTUNDIFOLIA

      Saxifragaceae

      Apaļlapu akmeņlauzīte. Sect. Cotylea. Veido blīvu lapu rozešu pudurveida ceru ar 40 - 60 cm augstiem ziednešiem. Lapas mūžzaļas, biezas, apaļas formas, robotu vai zobainu malu, kātainas, zaļas, ziedi zvaigžņveida, balti ar sarkanu punktojumu, sakopoti gaisīgās skarās, zied maijā un jūnijā. Pieticīga, labi aug mitrā līdz slapjā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā, var augt arī krietni sausākā augsnē. Savvaļā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.

       EUR

      SAXIFRAGA SANCTA

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, suga no Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas kalnu apvidiem. Sect. Porphyrion. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša,10 cm augsta, veido blīvu mūžzaļu lapu rozešu spilvenu. Ziedi dzelteni, sakopoti nelielos ķekaros īsu ziednešu galos. Zied agrā pavasarī, pēc bargām ziemām sevišķi bagātīgi. Piemērota stādīšanai akmeņdārzā.

        EUR

      SAXIFRAGA SCARDICA

      Saxifragaceae

      Skardijas akmeņlauzīte. Porphyrion sekcija. Cers blīvs, rozešu lapas mazas, cietas, mūžzaļas, pelēcīgi zaļas. Ziedi balti, sakopoti nelielos ķekaros līdz 10 cm garu ziednešu galos, ziedēšanas beigās sārtojas. Lēnaudzīga, piemērota daļēji noēnota vieta un labi drenēta, nabadzīga, akmeņaina augsne. Savvaļā sastopama Eiropas kalnos.

       EUR

      SAXIFRAGA 'SCHNEETEPPICH'

      SAXIFRAGA 'STRAWBERRY MELBA'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, cers blīvs, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, ziedi rozā krāsā, lieli, īsu ziednešu galos, zied agri pavasarī. Prasa saulainu vietu un izcili drenētu augsni. ‘Peach Melba’ mutācija.

       EUR

      SAXIFRAGA (SWIRLY GROUP) 'TENERIFE'

      SAXIFRAGA 'THERESA COOPER'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne. Porphyrion sekcija. S. sempervivum sējenis, Bernard Cooper. Mūžzaļa, rozetes pelēcīgi zaļas, pavasarī veido violetsarkani krāsotus, aplapotus ziednešus ar noliektām galotnēm, ziedi arī violetsarkani, 10 – 15 cm augsta. Piemērota izcili drenēta augsne, stāda saulē.

       EUR

      SAXIFRAGA TRIFURCATA

      SAXIFRAGA 'TUMBLING WATERS'

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne. Ligulatae sekcija, sudrabrozešu akmeņlauzīte (S. callosa x S. longifolia). Rozetes lielas, stingras, sudrabaini pelēcīgi zaļas, rozešu lapas lineāras, klātas ar kalcija sāļiem. Ziedi balti, sakopoti garās (60 cm), nolīkušās skarās, zied maijā un jūnijā. Lēnaudzīga, ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

        EUR

      SAXIFRAGA 'WINIFRED' (x ANGLICA)

      SAXIFRAGA 'WISLEY' (FEDERICI - AUGUSTI SUBSP. GRISEBACHII)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne. Sect. Porphyrion. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša, 10 cm augsta, veido nelielu, pelēkzaļu, mūžzaļu lapu rozešu spilvenu. Ziedi tumši sarkani, sakopoti ķekaros ar noliektām galotnēm aplapotu ziednešu galos. Lapas uz ziednešiem un paši ziedneši tumši sarkani krāsoti. Zied maijā un jūnijā. Laba izvēle saulainam akmeņdārzam.

       EUR

      SAXIFRAGA 'ZLATY KUN' (x LAEVIFORMIS)

      Saxifragaceae

      Akmeņlauzīte, šķirne (K. Lang). Porphyrion sekcija. Mūžzaļa, lapu rozetes pelēcīgi zaļas, ziedi citrondzelteni, zied agrā pavasarī, 10 cm augsta.

       EUR

      SCABIOSA CAUCASICA 'FAMA'

      Caprifoliaceae

      Kaukāza skabioza, šķirne ar tumši ziliem ziediem lielās galviņās. Cers 70 cm augsts, ziedneši maz aplapoti, lapojums pelēkzaļš, zied no jūlija līdz septembrim. Necieš lieku mitrumu ziemā. Patīk augt saulainā vietā mēreni sausā, labi drenētā augsnē. Izmanto griezto ziedu ieguvei, ilgi turas vāzē.

       EUR

      SCABIOSA CAUCASICA 'PERFECTA LILAC BLUE' ( PERFECTA SERIES )

      Caprifoliaceae

      Kaukāza skabioza, šķirne ar violetziliem ziediem lielās galviņās. Cers 70 cm augsts, ziedneši maz aplapoti, rozešu lapas pelēkzaļas, lancetiskas, stublāja lapas plūksnaini šķeltas, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā.

       EUR

      SCABIOSA CAUCASICA 'PERFECTION WHITE'

      Caprifoliaceae

      Kaukāza skabioza, šķirne. Cers 70 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedi lieli, balti, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug ūdenscaurlaidīgā augsnē saulainā vietā. Izmanto grieztajiem ziediem, ilgi glabājas vāzē.

       EUR

      SCHIZACHYRIUM SCOPARIUM (ANDROPOGON SCOPARIUS)

      Poaceae

      Slotiņu ūsu zāle. Variabla, dekoratīva suga, cers stāvs, līdz 120 cm augsts, lapojums pelēcīgi zilganzaļš, rudenī krāsojas oranži bronzīgos toņos. No augusta līdz oktobrim veidojas zaļganas ziedu skaras, kam seko pūkainas, sudrabaini baltas sēklu galviņas. Labi aug nabadzīgā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas austrumdaļā, viena no dominējošām graudzāļu sugām augstzāļu prērijās.

       EUR

      SCHIZACHYRIUM SCOPARIUM 'BLAZE'

      Poaceae

      Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums veģetācijas laikā mainās no zaļas līdz violetsarkanīgai rudenī. Zied no augusta līdz oktobrim, ja apstākļu kopums labvēlīgs, veidojas pūkainas sēklu galviņas. Stāda mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Selekcionēta dēļ pievilcīgā lapojuma.

       EUR

      SCHIZACHYRIUM SCOPARIUM 'CAMPER'

      Poaceae

      Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Ilgmūžīga blīvceru graudzāle, cers līdz 100 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, rudenī iegūst bronzas oranžu toni. No jūlija līdz oktobrim veidojas violetsarkanīgi ziedi, kam seko sudraboti pūkainas sēklu galviņas, kas saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos. Labi aug saulē parastā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      SCHIZACHYRIUM SCOPARIUM 'MinnBlueA' BLUE HEAVEN

      Poaceae

      Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, 80 cm augsts, lapojuma un stiebru krāsa veģetācijas laikā mainās no zilganpelēkas pavasarī līdz violetsarkanai rudenī. Ziedu vārpiņas brūngansarkanas ar sudrabainiem matiņiem, zied no augusta līdz oktobrim. Sausumizturīga, labi aug saulē parastā dārza augsnē.

       EUR

      SCHIZACHYRIUM SCOPARIUM 'PRAIRIE BLUES'

      Poaceae

      Slotiņu ūsu zāle, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums pelēcīgi zils, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos, zied no augusta līdz oktobrim. Stādījumi ilgmūžīgi, dekoratīva no pavasara līdz vēlam rudenim un saglabā zināmu pievilcību ziemas mēnešos. Augšanas apstākļi kā pamatsugai un citām šķirnēm.

       EUR

      SCHIVERECKIA PODOLICA

      SCHIZOCODON SOLDANELLOIDES VAR. MAGNUS

      SCHOENOPLECTUS LACUSTRIS SUBSP. TABERNAEMONTANI 'ALBESCENS'

      SCHOENOPLECTUS LACUSTRIS SUBSP. TABERNAEMONTANI 'ZEBRINUS'

      Cyperaceae

      Ezera meldrs, šķirne. Ļoti liels lakstaugs pārmitrām vietām. Stublāji taisni, apaļi, bez lapām, 200 cm gari, tumši zaļi ar krēmbaltām šķērsjoslām, ziedkopa skraja, brūngana, stublāja galā, zied jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā seklā ūdenī, ļoti slapjā augsnē vai mitrā, nepāržūstošā parastā augsnē, jo sausāka augsne, jo augumā zemāks.

       EUR

      SCILLA SIBERICA

      SCIRPUS SYLVATICUS

      SCOPOLIA CARNIOLICA VAR. BREVIFOLIA

      Solanaceae

      Dzeltenā dievazāle nāk no Slovēnijas. Veido 40 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem pavasarī. Lapas iegareni ovālas, tumši zaļas ar izteiktu dzīslojumu, pavasarī plaukst ar sārtu toni. Ziedi zvanveida, nokareni. Vasaras vidū lapojums atmirst, iestājas miera periods, lai no jauna sazaļotu nākamajā pavasarī. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē ēnainā vietā. Dārzos sastopama reti.

       EUR

      SCROPHULARIA MACRANTHA

      Scrophulariaceae

      Košsarkanā cūknātre, lielziedu cūknātre. Pievilcīgākā starp ģints pārstāvjiem, veido 60 cm augstu zaļi aplapotu krūmveida ceru ar spilgti sarkaniem ziediem no jūlija līdz septembrim. Pie mums labi jūtas siltās, saulainās vasarās. Stāda pilnā saulē mitrā, bet ļoti labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama reti, aug kalnu reģionos Ņūmeksikā ASV.

       EUR

      SCUTELLARIA BAICALENSIS

      Lamiaceae

      Baikāla ķiverene. Augs 30 cm augsts, cerveida, stublāji koksnaini, aplapoti, sākumā stāvi, vēlāk guloši ar pacilām virsotnēm. Lapas tumši zaļas, lancetiskas. Ziedi koši zili blīvos ķekaros, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Mongolijā, Ķīnā un Japānā.

       EUR

      SCUTELLARIA BAICALENSIS OZ

      SCUTELLARIA SEVANENSIS

      Lamiaceae

      Sevana ķiverene. Dzelteniem ziediem ziedošs augs no Armēnijas. 15 cm augsts, pamatdaļā pārkoksnējies, dzinumi guloši, aplapoti, lapojums zaļš, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā augsnē, kailsalā sedz.

      - EUR

      SEDUM ALBUM 'CORAL CARPET'

      SEDUM BREVIFOLIUM

      SEDUM CAUTICOLA

      Crassulaceae

      Japānas laimiņš. Vasarzaļš, cers 10 cm augsts, lapas apaļas līdz lāpstveidīgas, zilganzaļas, dažbrīd ar sarkanīgu maliņu. Ziedi sarkanrozā, zied vasaras otrajā pusē. Savvaļā Japānā.

       EUR

      SEDUM EWERSII

      Crassulaceae

      Eversa laimiņš. Cers 10 cm augsts, lapas vasarzaļas, plati sirdsveida formas, zilganzaļas, sukulentas, stublāji guloši, aplapoti, ziedi purpursārti blīvos vairogos, zied jūlijā un augustā. Vasaras beigās sāk zaudēt lapojumu. Savvaļā sastopams Altajā, Rietumhimalajos un Afganistānā, kur aug kalnos uz klintīm un akmeņainās nogāzēs.

       EUR

      SEDUM HERBSTFREUDE GROUP 'HERBSTFREUDE'

      SEDUM KAMTSCHATICUM VAR. KAMTSCHATICUM 'VARIEGATUM'

      SEDUM LYDIUM

      SEDUM 'MATRONA'

      Crassulaceae

      Čīkstuļu laimiņš, šķirne. Cers 50 cm augsts, drukns, lapas pelēkzaļas ar sarkanīgu toni, ziedi sarkanīgi sārti, sakopoti lielās vairogveida ziedkopās. Zied septembrī, oktobrī. Dekoratīvi stabila ziemciete saulainai vietai.

       EUR

      SEDUM POPULIFOLIUM

      Crassulaceae

      Apšlapu laimiņš. Ziemeļu puslodē vienīgais laimiņš ar koksnainiem stublājiem. Augs 20 cm augsts, cerveida, lapojums svaigi zaļš, lapas triangulāras ar zobainu malu, jūlijā un augustā zied baltiem ziediem. Savvaļā Sibīrijā.

      - EUR

      SEDUM SELSKIANUM

      Crassulaceae

      Seļska laimiņš. Cers 15 cm augsts, stublāji aplapoti, lapas sukulentas, gaiši zaļas, ziedi dzelteni, sakopoti blīvos vairogos, zied jūnijā un jūlijā, ļoti bagātīgi. Neizvēlīgs, labi aug visur. Savvaļā Austrumāzijā.

       EUR

      SEDUM SIEBOLDII

      Crassulaceae

      Zībolda laimiņš. Izskatīgs 15 cm augsts cerveida augs sarkanīgiem, aplapotiem stublājiem, apaļīgas formas zilganzaļām, sarkani apmalotām lapām mieturos pa trīs un koši rozā ziediem augustā un septembrī. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopams Japānā. Bargās bezsniega ziemās piesedz.

      - EUR

      SEDUM SIEBOLDII 'MEDIOVARIEGATUM'

      Crassulaceae

      Zībolda laimiņš, šķirne. Cers 15 cm augsts, lapas zilganzaļas ar dzeltenu centrālo daļu un šauru sarkanu maliņu. Ziedi koši rozā krāsā, zied augustā un septembrī. Novērojama atgriešanās pie pamatsugas. Stublājus ar šķirnei neraksturīgu lapojumu regulāri atdala. Labs saulaina akmeņdārza augs. Bargās bezsniega ziemās piesedz.

      - EUR

      SEDUM SPATHULIFOLIUM

      Crassulaceae

      Lāpstveida laimiņš. Ziemzaļš, saaug lēnām, veido zemu paklājiņu 5 – 7 cm augstumā. Lapas biezas, zilgani pelēcīgas, itkā vaskainas, nopūderētas, dažbrīd sarkani krāsotas. Vasarā zied dzelteniem ziediem. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā, regulāri atjauno, kaisalā piesedz. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

      - EUR

      SEDUM SPECTABILE (BRILLIANT GROUP) 'NEON'

      Crassulaceae

      Izskatīgais laimiņš, šķirne. Augs 40 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, paresni, lapas gaļīgas, biezas, gaiši zaļas. Ziedi sārti, sakārtoti platās vairogveida ziedkopās stublāju galos, zied no jūlija līdz septembrim.

       EUR

      SEDUM SPURIUM 'COCCINEUM'

      SEDUM SPURIUM 'TRICOLOR'

      Crassulaceae

      Maldu laimiņš, šķirne. Augs 15 cm augsts, stublāji guloši, zaraini, viegli sakņojas, veido paklāju. Lapas trīskrāsainas, pamatkrāsa zaļa, maliņas baltas un rozā, ziedi gaiši sārti. Zied jūlijā un augustā.

       EUR

      SEDUM TERNATUM

      Crassulaceae

      Trīslapu laimiņš savvaļā izplatīts Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug mitrās vietās ūdenstilpju krastos un akmeņainās nogāzēs. Augs veido 15 cm augstu ziemzaļu paklāju ar baltiem zvaigžņveida ziediem pavasarī. Lapas biezas, gludas, apaļīgas formas, zilganzaļas, ziemā krāsojas sarkanas, sakopotas uz stublāja mieturos pa 3, galotnēs rozetēs. Neizvēlīgs, labi aug jebkurā augsnē, priekšroku dod vieglai ēnai.

       EUR

      SELINUM CARVIFOLIA

      Apiaceae

      Ķimeņlapu selīne. Pievilcīga vietējās floras pārstāve. Cers 70 - 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, smalki plūksnains, ziedi balti blīvos čemuros ziednešu un zaru galos, zied jūlijā un augustā. Dārzā pieticīga, labi aug katrā pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āzijā.

       EUR

      SEMIAQUILEGIA ADOXOIDES DOUBLE - FLOWERED

      Ranunculaceae

      Bezslavīšu Āzijas ozolīte. Cers 50 cm augsts, labos apstākļos var būt augstāks, lapojums zaļš, ziedi skaisti pildīti, nokareni, rozā krāsā, atgādina ozolīšu ziedus, bet bez piešiem. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā un Korejā.

       EUR

      SEMIAQUILEGIA ECALCARATA

      Ranunculaceae

      Āzijas ozolīte. Gundegu dzimtas lakstaugs, ģints tuva ozolītēm (Aquilegia). Savvaļā sastopama ēnainos kalnu mežos Rietumķīnā. Cers 40 cm augsts, lapas zaļas, pavasarī ar purpura toni, divkārt saliktas pa trim, kātainas. Ziedi viletsarkani, nokareni, bez pieša, sakopoti gaisīgās ziedkopās, zied maijā un jūnijā.

       EUR

      SENECIO NEMORENSIS

      Asteraceae

      Ozolmežu krustaine. Liela auguma (200 cm), veido aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem vairogveida ziedkopās. Stublāji nezaraini vai nedaudz zarojas augšdaļā, lapojums tumši zaļš, lapas iegarenas ar zobainu malu, zied jūlijā un augustā. Dārzā dekoratīva, labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā Eirāzijā.

       EUR

      SENECIO OVATUS (SYN. SENECIO NEMORENSIS SUBSP. FUCHSII)

      Asteraceae

      Fuksa krustaine. Augs 100 cm augsts, stublāji maz zaroti, tumši sarkanbrūni, aplapoti, lapas vienkāršas, iegarenas, zobainu malu, zaļas. Ziedi zeltdzelteni, ziedu kurvīši nelieli, sakopoti vairogveida ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Centrāleiropā.

       EUR

      SENNA HEBECARPA

      Caesalpiniaceae

      Hēbaugļu senna. Veido 150 cm augstu krūmveida ceru. Stublāji aplapoti, lapas lielas, zaļas, plūksnaini saliktas. Ziedi dzelteni, sakopoti līdz 30 cm garā skarā vai ķekarā stublāja galotnē, mazāki ziedu ķekari attīstās stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Zied vasaras nogalē, aptuveni mēnesi, kam seko gari, saplacināti, tumši brūni pākstveida augļi. Tuva tauriņziežiem, apziednis nav tauriņveidīgs. Ziedi interesanti, 5 dzeltenas kauslapas, 5 dzeltenas vainaglapas, ziedēšanas beigās vainaglapas dažkārt kļūst baltas. Labi aug saulē mitrā, auglīgā augsnē. Pieauguši augi piecieš sausuma periodus, lielisks papildinājums ziemciešu dobēm. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      SENNA MARILANDICA

      Caesalpiniaceae

      Mērilendas senna nāk no Ziemeļamerikas dienvidaustrumdaļas mežu klajumiem un pļavām. Augs 150 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, nezaraini, aplapoti, lapas lielas, plūksnainas, zaļā krāsā. Ziedi koši dzelteni, sakopoti ķekaros stublāja augšdaļas lapu žāklēs. Ziedkopas nedaudz nokarenas, zied vasaras otrajā pusē. Sēklas melnās, garenās pākstīs. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, parastā dārza augsnē. Grūti atšķirama no hēbaugļu sennas, kurai ziedēšana ir bagātīgāka. Ļoti dekoratīvi augi ziemciešu dobju aizmugurējam plānam un soliteriem.

       EUR

      SERRATULA TINCTORIA

      Asteraceae

      Krāsu zeltlape. Slaids bezdzeloņu augs, cers 60 - 80 cm augsts, lapas gan veselas, gan plūksnainas, gan šķeltas, zaļas. Zied jūlijā un augustā ar nelielām, violetsarkanām ziedkopām. Dārzā labi jūtas jebkurā augsnē, mitrās, bagātīgās augsnēs sasniedz lielāku augstumu, stāda saulē. Savvaļā sastopama Eiropā, Latvijā reti, aizsargājama suga. Auga virszemes daļas noder dažādu materiālu krāsošanai dzeltenā krāsā.

       EUR

      SESELI LEHMANNII

      Apiaceae

      Lemana briežsakne. Ļoti reta, izmirstoša suga, savvaļā sastopama tikai Krimas pussalā. Veido sudrabaini pelēcīga lapojuma rozeti ar 50 cm augstiem, maz zarotiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas plūksnainas, plūksnu daļas lineāras. Ziedi saliktos čemuros, plaukst ar rozīgu toni, ziedēšanas laikā kļūst pilnīgi balti, zied jūlijā un augustā. Dārzā tā ir daudzgadīgs monokarps augs, pavairo tikai ar sēklām. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā, parastā dārza augsnē pilnā saulē.

       EUR

      SESELI MONTANUM

      Apiaceae

      Kalnu briežsakne. Pievilcīga čemurziežu dzimtas ziemciete, nāk no kalnu reģioniem Eiropas dienvidrietumos. Lapojums smaki plūksnains, tumši zaļš, jūlijā un augustā veidojas baltu ziedu čemuri. Ziedneši zaraini, maz aplapoti, 50 – 70 cm augsti. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

       EUR

      SESLERIA ALBICANS

      Poaceae

      Bālganā seslērija. Dekoratīva, daļēji ziemzaļa graudzāle, cers blīvs, 25 – 40 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skara blīva, galviņveidīga, sudrabaini balta ar gaiši zilganu nokrāsu. Zied agri pavasarī no marta līdz maijam. Sausumizturīga, priekšroku dod vidēji mitrai augsnei, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā Eiropā.

       EUR

      SESLERIA ARGENTEA

      Poaceae

      Sudrabainā seslērija. Pieticīga, izturīga, ilgmūžīga, bagātīgi ziedoša graudzāle. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, lapojums zaļš, no jūnija līdz oktobrim veido sudrabaini baltas vārpveida ziedkopas. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvidrietumeiropā, Ziemeļāfrikā.

       EUR

      SESLERIA AUTUMNALIS

      Poaceae

      Rudens seslērija. Blīvu ceru veidojoša graudzāle, lapas daļēji ziemzaļas, koši zaļas, rudenī iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Ziedneši stāvi, līdz 70 cm augsti, to galos zaļganbaltas vārpveida ziedkopas. Zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas kalnos.

       EUR

      SESLERIA CAERULEA

      Poaceae

      Zilganā seslērija. Dekoratīva graudzāle, lapas zaļas ar zilganu nokrāsu, ziedkopas blīvas, apaļīgas, zilganvioletas 50 cm augstu stiebru galotnēs, zied aprīlī un maijā. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā  vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā Eiropā, sastopama arī Latvijā. Grūti atšķirama no bālganās seslērijas (S. albicans), reizēm abas sugas tiek aplūkotas kā sinonīmi.

       EUR

      SESLERIA HEUFLERIANA

      Poaceae

      Heuflera seslērija. Izskatīga zilganzaļa lapojuma graudzāle ar melnām ziedu vārpiņām 50 cm augstu ziednešu galos. Cers blīvs, lapas šauri lineāras, ziemzaļas. Izplešanās intensitāte vidēja. Zied agri pavasarī. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā, labi drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvidaustrumeiropā.

       EUR

      SESLERIA NITIDA

      Poaceae

      Spožā seslērija. Dekoratīva ziemzaļa cerveida graudzāle pelēkzilu lapojumu un baltām ziedkopām pavasarī. Ziedneši 60 cm augsti. Ziemzaļās lapas nomainās ik pēc diviem vai trijiem gadiem. Dārzā parasti katru pavasari nogriež. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Dienvideiropā.

      - EUR

      SESLERIA RIGIDA

      Poaceae

      Skarbā seslērija. Dekoratīva graudzāle, cers līdz 40 cm augsts, blīvs, lapojums ziemzaļš, zilganzaļš. Ziedu skara galviņveidīga, brūngana, zied no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Eiropas dienvidaustrumdaļā.

       EUR

      SESLERIA SADLERIANA

      Poaceae

      Sadlerova seslērija. Cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums ziemzaļš, lapas zaļas ar pelēcīgu apakšpusi, ziedu skara galviņveidīga, blīva ar violetsarkanu nokrāsu, ziedēšanas laikā ar krēmdzeltenām putekšnīcām, zied agri pavasarī. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropas centrālajā un austrumdaļā.

       EUR

      SHORTIA UNIFLORA

      Diapensiaceae

      Vienzieda šortija. Dārgums no Honsjū salas ēnainajiem kalnu mežiem Japānā. Izcili dekoratīva 15 cm augsta mūžzaļa pudurveida ziemciete tumši zaļu lapojumu, kas dažbrīd krāsojas sarkans, un baltiem līdz sārtiem ziediem īsu ziednešu galos. Rozešu lapas nelielas, apaļīgas, ādainas, gludas, ar redzamu dzīslojumu. Ziedi skaisti, zvanveida, plaši atvērti, ar plūksnainiem ziedlapu galiem, pa vienam uz ziedneša, zied pavasarī. Piemērota vēsa, mitra, trūdvielām bagāta, mēreni skāba augsne. Ļoti lēnaudzīga, ilgmūžīga, grūti ieaudzējama.

      - EUR

      SIDA HERMAPHRODITA

      Malvaceae

      Virdžīnijas malva. Savvaļā diezgan reta liela auguma ziemciete no ASV austrumdaļas. Veido 250 cm augstu zaļi aplapotu stublāju puduri ar baltiem ziediem no jūlija līdz septembrim. Neizvēlīga, labi aug jebkurā mitrā augsnē saulainā vietā, ilgmūžīga. Nozīmīgs nektāraugs.

       EUR

      SIDALCEA CANDIDA

      Malvaceae

      Sniegbaltā sidalceja nāk no ASV rietumdaļas. Stublāji līdz 90 cm augsti, lapojums zaļš, ziedi balti ar zilām putekšnīcām, sakopoti garos ķekaros. Zied jūnijā un jūlijā. Variabla suga. Variē lapu un ziedlapu forma, putekšnīcu krāsa. Labi aug saulainā vietā mitrumu saglabājošā augsnē. Reizēm prasa balstus.

       EUR

      SIDALCEA 'ROSALY'

      Malvaceae

      Hibrīdā sidalceja, šķirne. Cers līdz 130 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi maigi sārti, sakopoti garās ķekarveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Patīk saulaina vieta, pietiekami mitra augsne, var augt slikti drenētās augsnēs. Ziemcietība stabila, nekad nesedzam.

       EUR

      SILENE ACAULIS

      Caryophullaceae

      Bezstublāja plaukšķene. Ilgmūžīga daļēji ziemzaļa spilvenveida ziemciete, 5 – 10 cm augsta, lapas sīkas, gaiši zaļas, ziedi rozā krāsā tieši virs lapojuma. Zied no jūnija līdz augustam, pēc bargām ziemām bagātīgi. Ziemeļu puslodes arktiskās joslas augs, savvaļā sastopama tundrā un augstkalnu apvidos. Piemērota saulainam akmeņdārzam.

       EUR

      SILENE REGIA

      Caryophullaceae

      Karaliskā plaukšķene. Izsmalcināta cerveida mietsakņu ziemciete, cers līdz 150 cm augsts, stublāji stāvi, nezaraini, aplapoti. Lapas garenas, pelēkzaļas, viss augs klāts mīkstiem matiņiem. Ziedi koši sarkani skrajā ziedkopā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Samērā lēnaudzīga, labi aug saulē drenētā, mēreni sausā augsnē. Pieauguši augi izcili dekoratīvi. Savvaļā reta suga, sastopama Ziemeļamerikas centrālajā daļā.

       EUR

      SILENE SCHAFTA

      Caryophullaceae

      Šafta plaukšķene. Veido 20 cm augstu zaļi aplapotu stublāju puduri ar rozā krāsas ziediem vasaras otrajā pusē. Labi aug saulainās vietās vidēji mitrā, drenētā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Kaukāzā.

       EUR

      SILPHIUM LACINIATUM

      Asteraceae

      Šķeltlapu silfija. Lēnaudzīga mietsakņu ziemciete ar stāviem, maz aplapotiem stublājiem, ļoti lielām, plati lancetiskām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzelteniem ziediem ziednešu un īsu zaru galos. Augs 200 – 300 cm augsts, ziedu kurvīši lieli, līdz 12 cm diametrā, zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā līdz mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Ilgmūžīga. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      SILPHIUM PERFOLIATUM

      Asteraceae

      Skaujlapainā silfija nāk no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Augs pudurveida, 250 cm augsts, masīvs, stublāji spēcīgi, noturīgi, lapojums tumši zaļš, ziedi dzelteni, zied augustā un septembrī. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā parastā dārza augsnē. Stādījumi ļoti ilgmūžīgi. Bišu augs.

       EUR

      SILPHIUM TEREBINTHINACEUM

      Asteraceae

      Sveķainā silfija, prēriju skābene. Cerveida mietsakņu ziemciete, veido piezemes lapu rozešu puduri ar gariem, maz aplapotiem, augšdaļā zarotiem stublājiem. Ziedneši līdz 2,5 m augsti, lapas ļoti lielas, iegareni ovālas, 60 - 80 cm garas, garkātainas, zaļas. Ziedi dzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Lēnaudzīga, pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. Iespaidīga. Savvaļā Ziemeļamerikā.

       EUR

      SINACALIA TANGUTICA (SYN. LIGULARIA TANGUTICA)

      Asteraceae

      Tangūtijas ligulārija. Augs 120 cm augsts, veido aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem piramidālās ziedkopās stublāju galos. Lapas dekoratīvas, lielas, plūksnaini dalītas, zaļas. Zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā, ja mitruma pietiekami, apmierinoši jūtas arī saulainā vietā. Sausumizturīgāka nekā Ligularia ģints pārstāves, karstā laikā lapas praktiski nevīst. Savvaļā Ķīnā.

        EUR

      SINOPODOPDYLLUM HEXANDRUM

      Berberidaceae

      Sešputekšņlapu pēdlape. Ilgmūžīga 60 cm augsta ziemciete, cers vidēji blīvs, lapas lielas, apaļas formas, dalītas un šķeltas ar zobainu malu, zaļas ar sarkanbrūnu marmorējumu pavasarī. Ziedi balti, pa vienam ziednešu galos, zied pavasarī pirms lapojums pilnībā attīstījies. Augustā ienākas dekoratīvi olas lieluma augļi oranžsarkanā krāsā. Dod pašizsēju. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Rietumhimalajos.

       EUR

      SINOPODOPHYLLUM HEXANDRUM VAR. CHINENSE

      Berberidaceae

      Ķīnas sešputekšņlapu pēdlape. Varietāte ar izteikti košu brūnsarkanu marmorējumu, kas saglabājas līdz vasaras vidum. Cers 60 cm augsts, zied baltiem vai viegli sārtiem ziediem pirms lapojums pilnībā attītījies. Lieliska lapojuma, ziedu un augļu ziemciete, stādījumi ilgmūžīgi, minimāla kopšana.

       EUR

      SOLDANELLA ALPINA 'ALBA'

      Primulaceae

      Alpu soldanella, šķirne. Cers neliels, ziemzaļš, 10 cm augsts, lapas mazas, apaļas līdz sirdsveidīgas formas, tumši zaļas, īsiem kātiņiem. Ziedi nokareni, pa vienam uz ziedneša, tīri balti ar plūksnainām ziedlapām, zied maijā un jūnijā. Labi aug daļējā noēnojumā drenētā, mitrā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Alpos un Pirenejos.

       EUR

      SOLDANELLA CARPATICA

      Primulaceae

      Karpatu soldanella. Līdzīga citām sugām, lapas ziemzaļas, mazas, uz īsiem kātiņiem, tumši zaļas. Ziedi nokareni, dziļi šķeltām ziedlapām, violetzili, sakopoti skrajās ziedkopās, pa 1 - 5 ziediem uz ziedneša, zied pavasarī. Patīk vēsa, mitra, trūdvielām bagāta augsne, stāda daļējā noēnojumā. Savvaļā Karpatos.

       EUR

      SOLDANELLA MONTANA

      Primulaceae

      Kalnu soldanella jeb kalnu zvaniņi. Skaists, ziemzaļš  pavasarī ziedošs kalnu augs. Lapas ieapaļas, ādainas, tumši zaļā krāsā, sakopotas piezemes rozetēs, 3 cm augstas. Ziedi violetzili, nokareni, bārkstaini, novietojušies līdz 15 cm augstu ziednešu galos. Dārzā labi jūtas vieglā noēnojumā vēsā, mitrā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Savvaļā Eiropā.

       EUR

      SOLIDAGO 'CLOTH OF GOLD'

      Asteraceae

      Hibrīdā zeltslotiņa, zeltgalvīte, šķirne. Viena no augumā zemākajām, 30 – 40 cm augsta, veido apaļīgu, kuplu, labi aplapotu stublāju puduri ar zeltdzelteniem ziediem blīvās skarās. Lapojums tumši zaļš, parasti zied augustā un septembrī. Dekoratīva no pavasara līdz vēlam rudenim, neizvēlīga, pievilcīga zemā auguma dēļ.

       EUR

      SOLIDAGO 'DENNIS STRANGE'

      Asteraceae

      Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Dekoratīva vēlu ziedoša šķirne. Cers 200 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi zeltdzelteni,  sakopoti arkveidīgās skarās tumši krāsotu ziedkātu galos. Parasti zied no septembra līdz novembrim. Stāda pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      SOLIDAGO FLEXICAULIS

      Asteraceae

      Lokanā zeltslotiņa. Dekoratīva pudurveida ziemciete, 60 – 80 cm augsta, stublāji aplapoti, lapas plati ovālas ar zobainu malu, ziedi dzelteni, ziedu kurvīši nelieli, sakārtoti šaurās skarās ziednešu augšdaļā. Zied augustā un septembrī. Labi aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Savvaļā plaši izplatīta Ziemeļamerikā.

       EUR

      SOLIDAGO 'HIDDIGEIGEI'

      Asteraceae

      Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Cers blīvs, 70 cm augsts, lapas pavasarī plaukst koši dzeltenas un saglabā dzeltenu krāsojumu līdz jūnija beigām. Vēlāk kļūst zaļas, tik lapu galos vēl redzams dzeltenais tonis. Ziedi dzelteni, zied septembrī un oktobrī. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā. Dārzos stāda krāšņā lapojuma, ne ziedu, dēļ.

       EUR

      SOLIDAGO x LUTEUS 'LEMORE' (SYN. SOLIDASTER 'LEMORE')

      Asteraceae

      Hibrīdā zeltslotiņa, šķirne. Blīva cerveida ziemciete šaurām vidēji zaļām lapām un gaiši dzelteniem ziediem kuplās skarās. Cers 75 cm augsts, ziedu kurvīši līdz 1 cm diametrā, kā mazas margrietiņas, zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā.  

       EUR

      SOLIDAGO PTARMICOIDES

      Asteraceae

      Baltā zeltslotiņa, prēriju zeltslotiņa. Skaista, pieticīga, sausumizturīga ziemciete baltiem ziediem. Veido blīvu tumši zaļa piezemes lapojuma puduri ar 40 – 60 cm augstiem, zarotiem, aplapotiem ziedkātiem. Lapas lancetiskas, šauras, uz ziednešiem vēl šaurākas, ziedu kurvīši nelieli,  zied augustā un septembrī. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

       EUR

      Solidago rigida

      SORGHASTRUM NUTANS

      Poaceae

      Nokarenā indiāņzāle. Cers stāvs, 160 cm augsts, lapojums vasarzaļš, lapas zaļgani zilas, ziedneši stingri. Vasaras otrajā pusē veidojas medus brūnas ziedu skaras. Īpašu pievilcību piešķir koši dzeltenās putekšnīcas. Saaug lēnām, toties nepārstādīta var augt pat 20 gadus. Labi aug saulē vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

      - EUR

      SORGHASTRUM NUTANS 'INDIAN STEEL'

      Poaceae

      Nokarenā indiāņzāle, šķirne. Cers 160 cm augsts, lapojums tēraudzils ar viegli gaišzaļganu atblāzmu. Ziedu skaras medus brūnas ar koši dzeltenām putekšnīcām, zied no augusta līdz novembrim. Labi aug saulē vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē, stādījumos ļoti ilgmūžīga.

       EUR

      SPARTINA PECTINATA 'AUREOMARGINATA'

      Poaceae

      Ķemmveida spartīna, šķirne. Dekoratīva graudzāle, 200 cm augsta, veido vidēji blīvu puduri. Lapas zaļas ar dzeltenu apmali. Augustā un septembrī ziednešu galos veidojas garas, zaļganas ziedkopas. Viss augs rudenī iegūst dzeltenu nokrāsu. Lēni ieaugas, paiet vairāki gadi, toties vienā vietā var augt gadu desmitus. Garu sāndzinumu maz, vajadzības gadījumā viegli no tiem atbrīvoties. Labi aug saulē mēreni mitrā augsnē. Pamatsuga Ziemeļamerikā.

       EUR

      SPIRANTHES ODORATA 'CHADD'S FORD'

      Orchidaceae

      Smaržīgā spirālorhideja, šķirne. Viegli audzējama orhideju dzimtas ziemciete. Augs 30 cm augsts, veido skraju lineāra lapojuma puduri ar baltiem, smaržīgiem, apaļīgiem ziediem, kuri izkārtojušies spirāliski ap maz aplapotu ziednesi. Šķirnei ziedi lielāki nekā pamatsugai, zied no septembra līdz salam. Labi aug vieglā noēnojumā mitrā līdz slapjā, skābā augsnē. Var augt arī parastā dārza augsnē. Pēc vēsas vasaras var nepaspēt pilnībā uzziedēt. Pamatsuga savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug purvos, slīkšņās un citās mitrās vietās.

       EUR

      SPODIOPOGON SIBIRICUS

      Poaceae

      Sibīrijas spodiopogone. Dekoratīva cerveida graudzāle ar zaļām bambusveida lapām un brūni sārtām ziedkopām līdz 170 cm augstu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā. Rudenī augs iegūst zeltainu nokrāsu. Savvaļā sastopama mitrās vietās no Sibīrijas līdz Japānai. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      SPOROBOLUS COMPOSITUS

      Poaceae

      Saliktā sporobola. Sausu prēriju graudzāle Ziemeļamerikā. Cers blīvs, lapojums vidēji zaļš, ziedu skara vertikāla, gara un šaura, zied augustā un septembrī. Atkarībā no augšanas vietas, stiebri vidēji 120 cm augsti. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz sausā jebkura tipa augsnē. Izplešanās intensitāte zema.

       EUR

      SPOROBOLUS HETEROLEPIS

      Poaceae

      Izplestā sporobola. Dekoratīva graudzāļu suga no Ziemeļamerikas vidienes. Augs 90 cm augsts, veido zaļu, smalku, šauri lineāru lapu rozešu ceru, zied no jūlija līdz septembrim ar sārtbrūniem ziediem skrajās ziedkopās. Izturīgs, pieticīgs augs, labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē, labāk mēreni sausā.

       EUR

      SPOROBOLUS HETEROLEPIS 'CLOUD'

      Poaceae

      Izplestā sporobola, šķirne. Pievilcīga graudzāle, lapojums vasarzaļš, ziedu skaras stāvas, gaisīgas, brūnganas, zied no augusta līdz oktobrim. Ziedēšanas laikā 60 cm augsta. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

       EUR

      SPOROBOLUS WRIGHTII

      Poaceae

      Raita sporobola. Viena no lielākajām un iespaidīgākajām graudzālēm Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļas savvaļā. Vasarzaļa, cers liels, arkveidīgs, 180 cm augsts. Lapojums zilganzaļš, ziedu skaras līdz 60 cm garas, zied  no augusta līdz salam. Pie mums lēnaudzīga, jauniem augiem ziedu skaras līdz 100 cm augstas, iespējams, ievērojamā vecumā būs augstākas. Stāda sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

       EUR

      STACHYS BYZANTINA 'SILVER CARPET'

      Lamiaceae

      Vilnainā sārmene, šķirne. Veido blīvu, 15 cm augstu sudrabaini pelēku paklāju. Lapas biezi apmatotas, patīkami mīkstas, praktiski nezied. Dekoratīvākā no vilnainajām sārmenēm. Labi jūtas saulainā vietā mēreni sausā augsnē.

       EUR

      STACHYS OFFICINALIS

      Lamiaceae

      Ārstniecības sārmene. Liels lūpziežu dzimtas cerveida lakstaugs ar koši purpursārtiem ziediem pušķveida ziedkopās līdz 100 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āfrikā un Āzijā, arī Latvijā.

       EUR

      STACHYS OFFICINALIS 'WISLEY WHITE'

      Lamiaceae

      Ārstniecības sārmene, šķirne. Augs 20 cm augsts, cers neliels, rozešu lapas mazas, iegarenas, zaļas. Ziedi tīri balti, sakopoti pušķos uz ziedneša. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      STERNBERGIA CANDIDA

      STIPA BARBATA

      Poaceae

      Bārdainā stepjulīga. Izcili dekoratīva cerveida graudzāle ar gariem, sudrabainiem sēklu akotiem. Augs 80 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, izplešanās intensitāte neliela, zied jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Eiropas dienviddaļā.

       EUR

      STIPA BARBATA 'SILVER FEATHER'

      Poaceae

      Bārdainā stepjulīga, šķirne. Cers 80 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, sēklu akoti gari, sudrabaini ar viegli dzeltenīgu toni. Grūti atšķirama no pamatsugas. Ziedēšanas laikā ļoti iespaidīga. Zied jūlijā un augustā. Piemērota silta, no aukstiem vējiem pasargāta vieta.

      - EUR

      STIPA CALAMAGROSTIS (ACHNATHERUM CALAMAGROSTIS)

      Poaceae

      Ciesu ahnatēra. Dekoratīva sausumizturīga un ļoti ilgmūžīga graudzāle. Savvaļā sastopama Eiropas kalnu rajonos, kur aug klinšu nogāzēs un siltās ielejās. Augs 100 cm augsts, cerveida, lapas zaļas, šauri lineāras, garas. Ziedu skaras aplapotu ziednešu galos, dzeltenbrūnas, zied no jūlija līdz septembrim. Izplešanās intensitāte neliela. Piemērota saulaina, aizsargāta vieta un nabadzīga augsne. Izmanto sausziedu kompozīcijām.

       EUR

      STIPA CALAMAGROSTIS 'ALLGAU' (ACHNATHERUM CALAMAGROSTIS 'ALLGAU')

      Poaceae

      Ciesu ahnatēra, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skaras dzeltenbrūnas, zied no jūlija līdz oktobrim. Ziedi lielāki un zied ilgāk nekā pamatsuga. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

       EUR

      STIPA CAPILLATA

      Poaceae

      Matveida stepjulīga. Cers diezgan blīvs, lapas zilganzaļas, šauras, ziedu skaras ar īpatnēji skaistiem matveida sēklu akotiem, kuru maigais, gaiši zaļais plīvurs klāj ziedkopas no jūlija līdz septembrim, līdz 120 cm augsta. Slikti panes pārstādīšanu. Savvaļā Eiropā, Sibīrijā, Vidusāzijā, kur aug stepēs, smilšainās un akmeņainās nogāzēs.

       EUR

      STIPA CAPILLATA 'BRIDAL VEIL'

      Poaceae

      Matveida stepjulīga, šķirne. Izcili eleganta graudzāle, uzlabota pamatsuga. Piemērota saulaina vieta un ūdenscaurlaidīga nabadzīga augsne. Svaigas ziedkopas var izmantot griezto ziedu kompozīcijām.

      - EUR

      STIPA CAPITATA

      Poaceae

      Galvainā stepjulīga. Cers stāvs, 120 - 150 cm augsts, viss augs vidēji zaļš līdz gaiši zaļš, zied jūlijā un augustā. Ziedkopas līdzīgas matveida stepjulīgai (S. capillata), sēklas ar gariem diegveida akotiem. Labi aug saulē vidēji mitrā līdz sausā augsnē, stādījumi ilgmūžīgi. Savvaļā Altajā.

       EUR

      STIPA EXTREMIORIENTALIS

      Poaceae

      Tālo Austrumu stepjulīga. Dekoratīva graudzāle, cers stāvs, šaurs, lapojums svaigi zaļš, lapas platas (1.5 cm), rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedu skaras gaisīgas, gaiši zaļas 150 cm augstu ziednešu galos, zied augustā un septembrī. Vislabāk sevi parāda grupveida stādījumos siltā, saulainā, sausā vietā. Savvaļā sastopama Japānā, Ķīnā, Krievijā Klusā okeāna piekrastē, kur aug kalnu pļavās un mežmalās.  

       EUR

      STIPA PENNATA

      Poaceae

      Spalvveida stepjulīga. Sausumizturīga 70 cm augsta blīvceru graudzāle koši zaļu lapojumu un sudrabotiem sēklu akotiem, kuri parasti noliecas vēja virzienā. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama Eiropā, Kaukāzā, Sibīrijā un Vidusāzijas stepēs, kur aug smilšainās, akmeņainās nogāzēs.

       EUR

      STIPA PULCHERRIMA

      Poaceae

      Visskaistākā stepjulīga. Ļoti dekoratīva sausumizturīga graudzāle, 100 cm augsta ar ļoti gariem (līdz 60 cm) sēklu akotiem. Lēni veido blīvu ceru, lapas garas, pelēkzaļas, sēklu akoti klāti mīkstiem, sudrabainiem matiņiem. Zied jūnijā, jūlijā. Ilgmūžīga, piemērotā vietā var augt pat 20 gadus. Savvaļā sastopama no Viduseiropas līdz Turcijai, kur aug sausās, smilšainās augsnēs. Sēklu akoti ir lielisks materiāls sauso augu kompozīcijām.

       EUR

      STIPA TIRSA

      Poaceae

      Šaurlapu stepjulīga. Ārēji līdzīga spalvveida stepjulīgai (S. pennata), cers 60 cm augsts, lapas šauras, smalkas, zaļas, zied jūnijā un jūlijā, sēklas ar gariem, sudrabaini pelēcīgiem akotiem. Pieauguši augi sausumizturīgi, stāda saulainā vietā sausā līdz vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā un Āzijā.

       EUR

      STOKESIA LAEVIS

      Asteraceae

      Gludā stokēsija jeb Stoka astere. Izcili dekoratīva krāšņu ziedu ziemciete. Augs 50 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu ceru ar skraji izvietotiem ziednešiem. Lapas ziemzaļas, zaļā krāsā, lancetiskas, ziedu kurvīši ļoti lieli, līdz 10 cm diametrā, violetzili, novietojušies zarotu ziednešu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Nepieciešama mitra, bet labi drenēta augsne, labi aug saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumos.

       EUR

      STOKESIA LAEVIS 'ALBA'

      Asteraceae

      Gludā stokēsija, šķirne. Cers 30 - 50 cm augsts, rozešu lapas ziemzaļas, ziedi balti, ziedu kurvīši ļoti lieli. Zied no jūlija līdz septembrim. Piemērota vidēji mitra, labi drenēta augsne un saulaina vieta.

       EUR

      STOKESIA LAEVIS 'OMEGA SKYROCKET'

      STROBILANTHES ATROPURPUREA

      Acanthaceae

      Purpursārtā strobilante. Mērenā klimata vasarzaļa ziemciete, nāk no sugām bagātīgās subtropu klimata augu ģints, savvaļā aug mitrās kalnu nogāzēs Rietumhimalajos. Cers krūmveida, 60 – 90 cm augsts, stublāji ar violetsarkanu toni, lapas vienkāršas, zobainu malu, tumši zaļas. Ziedi violetzili ar baltu rīkīti, zied no augusta līdz oktobrim. Stāda saulē vai pusēnā mitrā, nepāržūstošā augsnē, kailsalā piesedz.

       EUR

      SUCCISA PRATENSIS

      Dipsacaceae

      Pļavas vilkmēle. Dekoratīva vietējās floras pārstāve. Lēni veido blīvu piezemes lapu rozešu ceru ar 100 - 150 cm augstiem, maz aplapotiem, maz zarotiem ziednešiem. Lapas lielas, gareni eliptiskas, zaļas, ziedi violetzili, sakopoti nelielās galviņās. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      SWERTIA PERENNIS

      Gentianaceae

      Ziemas svertija. 60 cm augsta genciānu dzimtas ziemciete ar olveida tumši zaļām rozešu lapām un violetziliem ziediem vairāk vai mazāk piramidālā skarā stublāja un zaru galā. Zied jūlijā un augustā. Dekoratīva, interesanta, viegli audzējama, bet ļoti lēni augoša. Savvaļā nevienmērīgi izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikas rietumdaļā krasi atšķirīgās augšanas vietās. Dārzā labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, labi panes slikti drenētas augsnes. No Latvijas floras, iespējams, gandrīz izzudusi suga.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM 'ANN LEYS'

      Asteraceae

      Ziemastere, šķirne. Neparasta, ziedu kurvīši pildīti, zaļi ar violetbrūnganu centru. Cers 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš, zied no augusta līdz novembrim. Labi aug pietiekami mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM CORDIFOLIUM (SYN. ASTER CORDIFOLIUS)

      Asteraceae

      Sirdslapu ziemastere. 100 – 170 cm augsta cerveida ziemciete stāviem, aplapotiem, zarotiem stublājiem un smalkiem, gaiši violetziliem ziediem lielās, gaisīgās skarās. Lapojums zaļš, lapas ovālas ar sirdsveida pamatni un zāģzobainu malu. Zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā, auglīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Cera augstums atkarīgs no augsnes mitruma un barības vielu satura. Savvaļā Ziemeļamerikā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM ERICOIDES VAR. PROSTRATUM 'SNOW FLURRY' (ASTER ERICOIDES)

      Asteraceae

      Ērikveida ziemastere, pieplakusī forma. Pudurveida ziemciete, 20 cm augsta, dzinumi gari, arkveidā noliekušies pie zemes, veido plašu klājienu. Lapas tumši zaļas, mazas, adatveida, ziedi balti, kurvīši nelieli, pilnībā noklāj visu augu. Zied no oktobra līdz salam. Katru gadu var nepaspēt pilnīgi uzziedēt, bet augs ir gana pievilcīgs arī bez ziediem.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM LAEVE 'ARCTURUS' (SYN. ASTER LAEVIS)

      Asteraceae

      Gludā ziemastere, šķirne. Dekoratīva lapojuma un ziedu ziemciete. Augs 120 - 160 cm augsts, stublāji gandrīz melni krāsoti, lapojums ļoti tumši zaļš, ziedu kurvīši violetsārtā krāsā, sakopoti zarainās ziedkopās, zied no septembra līdz novembrim, neslimo ar miltrasu. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Pamatsuga mainīga izskata, savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM LATERIFLORUM 'LADY IN BLACK' (ASTER LATERIFLORUS)

      Asteraceae

      Sānziedu ziemastere, šķirne. Viena no labākajām un izskatīgākajām ziemasterēm. Cers 100 - 130 cm augsts, blīvs, stublāji tumši sarkanbrūni, zarojas augšdaļā, zari gandrīz perpendikulāri atstāvoši. Lapojums pavasarī sarkanbrūns, vēlāk tumši zaļi sarkans. Ziedi smalki, balti ar rozā centru. Parasti zied no septembra līdz novembrim. Lapojuma krāsa izteiksmīgāka saulainā vietā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM 'LITTLE CARLOW' (CORDIFOLIUM HYBRID)

      Asteraceae

      Hibrīdā ziemastere, miķelīte, šķirne. Bagātīgi ziedoša, ziedu kurvīši smalki, violetzili ar dzeltenu centru, sakopoti kuplās, zarotās ziedkopās, zied no septembra līdz salam. Ziedi pilnīgi noklāj visu ceru, labi izceļas uz tumši zaļā lapojuma, cers 90 - 120 cm augsts. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā, lielisks papildinājums ziemciešu dobēm. Var stādīt kā soliteraugu, redzama no attāluma.

        EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVAE - ANGLIAE 'BARR'S PINK' (SYN. ASTER NOVAE - ANGLIAE)

      Asteraceae

      Jaunanglijas ziemastere, miķelīte, šķirne. Cers blīvs, 150 cm augsts, labi aplapots, lapojums zaļš, ziedu kurvīši lieli, mēlziedi koši violetrozā, stobrziedi dzelteni. Parasti zied septembrī un oktobrī ļoti bagātīgi katru gadu. Jaunanglijas ziemasteres neslimo ar miltrasu, vienīgais trūkums ir stublāja apakšdaļas lapu dzeltēšana vai nokalšana sākoties ziedēšanai, stāda kopā ar augiem, kas piesedz šo skatu.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'BELOSNEZKA' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'BENARY'S COMPOSITION' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'ERFURT BLUHT' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Augs 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi violetzili, zied septembrī un oktobrī.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'JENNY' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Ilgmūžīga ziemciete, veido aplapotu dzinumu puduri, 70 cm augsta, ziedi ķiršsarkani, zied katru gadu no augusta beigām līdz oktobra beigām. Stāda saulainā vietā auglīgā augsnē.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'KRISTINA' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Pudurveida ziemciete, 50 cm augsta, ziedi balti, zied septembrī un oktobrī.

      - EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'NEW HYBRID' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, hibrīds. Izceļas ar agru, ilgstošu un bagātīgu ziedēšanu katru gadu. Ziedi zili, zied no augusta līdz oktobrim, augs 100 - 130 cm augsts. Labi aug saulainā vietā mitrā augsnē.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'PATRICIA BALLARD' (SYN. ASTER NOVI BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, miķelīte, šķirne. Ziedu kurvīši pildīti, koši aveņsarkani, zied septembrī un oktobrī, līdz 100 cm augsta. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā, pietiekami mitrā augsnē.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'PETER PAN' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Viena no augumā zemākajām šķirnēm, 20 – 30 cm augsta, lapojums tumši zaļš, ziedi gaiši violetzili, zied katru gadu septembrī un oktobrī.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'PINK LACE' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 50 – 60 cm augsta, lapas tumši zaļas, ziedneši aplapoti, ziedi violetsārti ar tumšāku vidu. Zied septembra beigās un oktobrī.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM NOVI - BELGII 'PLENTY' (SYN. ASTER NOVI - BELGII)

      Asteraceae

      Jaunbeļģijas ziemastere, šķirne. Augs 100 cm augsts, ziedi gaiši zili, ziedu kurvīši lieli ar ļoti daudz mēlziediem, kas rada pildīta zieda iespaidu. Zied augustā un septembrī. Ziedneši nenoturīgi. Labi aug tikai saulainā vietā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM OBLONGIFOLIUM (SYN. ASTER OBLONGIFOLIUS)

      Asteraceae

      Garenlapu ziemastere, aromātiskā ziemastere. Sausumizturīga suga, 50 cm augsta, stublāji zaraini, lapas mazas, šauras, pelēcīgi zaļas, aromātiskas, ziedu kurvīši violetzili ar dzeltenu centru, zied septembrī un oktobrī. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā izplatīta ASV centrālajā un austrumdaļā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM OOLENTANGIENSE (SYN. ASTER AZUREUS)

      Asteraceae

      Debeszilā ziemastere. Augs 60 – 90 cm augsts, piezemes lapas kātainas, iegarenas, raupjas, tumši zaļas, uz stublāja mazāka izmēra un sēdošas. Ziedu kurvīši zili ar dzeltenu centru, zied septembrī un oktobrī. Sausumizturīga, labi aug saulē vai gaišā noēnojumā. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      SYMPHYOTRICHUM TURBINELLUM (SYN. ASTER TURBINELLUS)

      Asteraceae

      Prēriju astere, vilciņu ziemastere. Pievilcīga, sausumizturīga, bagātīgi ziedoša suga no ASV centrālās daļas austrumiem. Cers 90 – 120 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, ziedu kurvīši nelieli, violetzili ar dzeltenu centru, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā sausā līdz vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      SYMPHYTUM GRANDIFLORUM

      Boraginaceae

      Lielziedu tauksakne. Pudurveida ziemciete, veido blīvu 20 – 30 cm augstu lapu rozešu paklājiņu. Lapas tumši zaļas, ziedi krēmbalti, sakopoti nelielos rituļos ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Stāda saulē, pusēnā, parastā dārza augsnē. Labi panes sausumu. Ļoti labs augs stādīšanai zem kokiem. Savvaļā sastopama kalnu mežos Kaukāzā.

       EUR

      SYMPHYTUM GRANDIFLORUM 'GOLDSMITH'

      Boraginaceae

      Lielziedu tauksakne, raiblapainā šķirne. Lapas zaļas ar platu, krēmbaltdzeltenu malu, ziedi sārtbalti rituļos ziednešu galos. Augs 20 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri, zied maijā un jūnijā. Stāda no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Labi aug gan sausākās, gan mitrākās augsnēs.

       EUR

      SYNEILESIS ACONITIFOLIA

      Asteraceae

      Kurpīšlapu sineilesis. Pārsteidzošs eksotiska lapojuma augs ēnainām vietām. Veido 60 cm augstu lapojuma puduri ar 120 cm gariem ziednešiem. Lapas lielas, garkātainas, staraini dalītas šaurās daļās, tumši zaļas. Jaunās lapas klātas ar gariem, zīdainiem, sudrabainiem matiņiem. Ziedu kurvīši cilindriski, baltsārti, sakopoti irdenās skarās, no attāluma interesi neizraisa, zied jūlijā un augustā. Lai netraucēti baudītu krāšņo lapojumu, ziednešus nogriež. Ilgmūžīgs, saaug lēnām, stāda drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

       EUR

      SYNEILESIS PALMATA

      Asteraceae

      Plaukstveida sineilesis. Interesants asteru dzimtas dekoratīva lapojuma augs no Korejas un Japānas dienviddaļas mitrajiem mežiem. Ilgmūžīgs, lēnaudzīgs audžveida augs, lapas lielas, apaļas formas, staraini dalītas. Jaunās lapas klātas mīkstiem, sudrabainiem matiņiem, garkātainas, 70 cm augstas, plaukstot atgādina lietussargu. Ziedi balti, nelieli, sakopoti skrajās skarās 150 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied jūnijā un jūlijā.

       EUR

      SYNTHYRIS MISSURICA

      Plantaginaceae

      Kalnu kaķēnaste. Nāk no ASV rietumdaļas, kur sastopama mitrās vietās kalnu mežos no pakājes līdz 2200 m augstumam virs jūras līmeņa. Cers 10 – 15 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, tumši zaļas, apaļīgas ar sirdsveida pamatni, zobainu malu, uz kātiņiem. Ziedi nelieli, violetzili, sakopoti blīvā ķekarā, zied aprīlī un maijā. Putekšņlapas garākas par ziedlapām, kas piedod ziedkopām pūkainu izskatu. No Synthyris ģints pārstāvjiem visvieglāk audzējamā suga, dārzā attīstās lēnām.

       EUR

       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      Stādaudzētava «Ozoli»  |  Ziemcietes  |  Kokaugi  |  Mūsu dārzs  |  Ainavu arhitektūra  |  Kontakti

      © Stādaudzētava «Ozoli»

      Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli

      Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana