Daudzgadīgie salāti, kalnu salāti. Mietsaknes augs, cers 60 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas, ziedi violetzili, sakopoti zarota stublāja galos, zied no jūnija līdz augustam. Savvaļā sastopami Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, aug saulainās, sausās, akmeņainās, kaļķi saturošās kalnu nogāzēs 500 – 2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Čehijā.

 EUR

Orvala panātre. Atšķirībā no plankumainās panātres (L. maculatum), veido kārtīgu, apaļu ceru. Stublāji vertikāli, 50 – 70 cm augsti, aplapoti, augšdaļā mieturos sakopoti lieli, sārtvioleti ziedi. Lapas vidēji zaļas, reizēm ar sarkanīgiem galiem, zobainu malu, ievērojami lielākas kā citām panātrēm. Zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Dienvideiropas centrālajā daļā.

 EUR

Zirgu ķimenes. Aromātisks augs ar ķimeņu smaržu. Cers līdz 100 cm augsts, lapas divkārt līdz trīskārt plūksnaini saliktas, plūksnu daļas gandrīz apaļas, atgādina ozolīšu lapojumu. Ziedi balti, sakopoti gaisīgos, platos, saliktos čemuros, zied jūnijā un jūlijā. Lēnaudzīgas, labi aug saulē vai gaišā noēnojumā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopamas no Eiropas centrālās daļas līdz Āzijas rietumdaļai.

 EUR

Gallijas bezgale. Dekoratīva čemurziežu dzimtas pārstāve no Dienvideiropas kalnu apvidiem. Cers 80 cm augsts, lapas cietas, smalki plūksnainas, spožas, tumši zaļas, ziedi mazi, balti, sakopoti čemuros zarotu, maz aplapotu stublāju galos, zied jūnijā un jūlijā. Pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug drenētā, parastā augsnē saulainā vietā. Pieder pie lēnaudzīgajiem čemurziežiem. Izskatīgās lapas un ziedi noder grieztajiem ziediem.

 EUR

Hellera bezgale. Cers 60 cm augsts, lapojums plūksnains, pelēcīgi zaļš, ziedi balti, zied no jūnija līdz augustam. Saaug lēnām, no sēklām audzēti augi uzzied 3 - 4 gadā. Savvaļā sastopama Alpos, aug akmeņainās nogāzēs 1200 – 2400 m augstumā  virs jūras līmeņa. Stāda drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. 

 EUR

Pavasara dedestiņa, lapu koku mežu un krūmāju augs Eiropā, Āzijas rietumdaļā, arī Latvijā. Ilgmūžīga, dekoratīvi stabila ziemciete, 40 cm augsta, veido blīvu ceru. Stublāji stāvi, lapas plūksnaini saliktas, tumši zaļas, spīdīgas. Ziedi violetsārti, tauriņveidīgi, sakopoti skrajos ķekaros. Zied no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam. Lēnaudzīga.

 EUR

Bezputekšnīcu leibnitzija, Japānas gerbera. Interesants asteru dzimtas augs no Ķīnas, Japānas un Sibīrijas. Savvaļā sastopama kalnu pļavās. Vienā veģetācijas periodā augam ir divas atšķirīgas formas. Pavasara ziedi balti, pa vienam 10 cm augstu ziednešu galos, parādās pirms lapām. Rudens forma apjomīgāka, ziedneši 30 cm augsti, pumpuri neatveras (kleistogāmie ziedi), vēlāk dekoratīvi sēklu matiņu pušķi. Augs piemērots saulainai vietai.

 EUR

Sirds mātere, šķirne. Lapojums izsaka visu, interesants un nepārspējami dekoratīvs. Lapas nevainojamas, to maliņas robotas un stipri kruzuļotas. Cers 80 cm augsts, zemāks kā pamatsugai, bet zied tādiem pašiem violetsārtiem ziediem. Labi sevi parāda saulainā vietā mitrā, auglīgā augsnē. Ārstniecībā lieto tāpat kā pamatsugu.

 EUR

Nutalla linante nāk no Ziemeļamerikas rietumdaļas kalnu apvidiem. Mietsaknes augs, veido zarotu, aplapotu stublāju ceru ar baltiem ziediem blīvos čemuros. Lapas koši zaļas, mazas, dalītas šaurās adatveida daļās, uz stublāja pretējas, izskatās kā pušķītis, ziedi ar dzeltenīgu actiņu, zied jūnijā un jūlijā. Pavirši uzmetot aci, atgādina kādu zemo floksīšu sugu. Neparasts saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Vēlā pīpene. Liela auguma ziemciete, veido vidēji blīvu aplapotu ziednešu puduri ar baltiem ziediem maz zarotu ziednešu galos. Lapas lancetiskas, plūksnaini šķeltas, zaļas. Ziedu kurvīši lieli ar zaļgandzeltenu stobrziedu centru, zied septembrī un oktobrī. Labvēlīgos apstākļos sasniedz 200 cm augstumu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama no Austrumeiropas līdz Ķīnai un Japānai.

 EUR

Izcilā pīpene, šķirne. Pievilcīga pildīto ziedu šķirne, augs 60 cm augsts, ziedi balti, zied jūlijā un augustā.

 EUR

Japānas krūmmētra, šķirne. Dekoratīva lapojuma augs, cers blīvs, apaļīgs, 60 – 80 cm augsts, lapojums zaļgandzeltens. Ziedi mazi, gaiši dzeltenīgi, sakopoti vārpveida ķekaros stublāju galos, zied vasaras nogalē un rudenī. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ziedēšana izpaliek. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē gaišā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā.

 EUR

Daiļā leicestērija. Dekoratīvs, vasarzaļš puskrūms ar interesantiem ziediem, 80 - 180 cm augsts. Lapas ovālas ar sirdsveida pamatni un garu gala smaili, tumši zaļas. Ziedi balti, nokarenos ķekaros, tos ieskauj tumši sarkanas vīkallapas, zied vasaras otrajā pusē. Ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Pavasarī nogriež līdz zemei, līdzīgi kā budlejas (Buddleia), uz ziemu sakņu rajonu mulčē. Savvaļā Ķīnā.

 EUR

Daiļā leicestērija, šķirne ar dzeltenu lapojumu. Reizēm lapu gali ar sarkanu toni, ziedi balti, nokarenos ķekaros zaru galos. Ziedus ieskauj krāšņas, tumši sarkanas vīkallapas, zied no augusta līdz oktobrim. Pie mums ar dižu augumu neizceļas. Stāda saulē vai vieglā noēnojumā drenētā, mitrā augsnē. Uz ziemu sakņu rajonu mulčē.  

 EUR

Vārpu liatre, šķirne. Cers līdz 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi violeti garā, cilindriskā vārpā, zied jūlijā un augustā. Ziedi nedaudz gaišāki kā L. spicata. Sausumizturīgas vasarā, ziemā necieš lieku mitrumu.

 EUR

Zobainā ligulārija, šķirne. Pievilcīga ziemciete, veido 100 cm augstu ceru, stublāji un lapas tumši sarkanbrūni, jūlijā un augustā zied koši oranždzelteniem ziediem. Sarkanbrūno lapojuma krāsu saglabā no pavasara līdz rudenim. Piemērota stādīšanai mitrumu saglabājošā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

 EUR

Zobainā ligulārija, šķirne. Cers līdz 120 cm augsts, lapas lielas, pavasarī sarkanbrūnas, īpaši lapu apakšpuse. Augam nobriestot, lapas iegūst tumši zaļu toni, sarkanbrūnais krāsojums saglabājas lapu apakšpusē. Ziedi oranži, zied jūlijā un augustā. Populāra, izmanto soliteriem, tradicionālajās ziemciešu dobēs, plaši krastmalu apstādījumiem.

 EUR

Japānas ligulārija, šķirne. Iespaidīgs augs, lapas ļoti lielas, staraini dalītas, skeletveida, ziedi oranždzelteni, kurvīši lieli, sakārtoti skrajos vairogos. Zied augustā un septembrī, cers 100 - 150 cm augsts. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā. Labi jūtas saulē vai pusēnā pietiekoši mitrā augsnē.

  EUR

Prževaļska ligulārija nāk no Ķīnas ziemeļdaļas. Ilgmūžīga cerveida ziemciete, 160 - 180 cm augsta, stublājs brūngans, lapas tumši zaļas, plaukstveidīgi daivainas. Ziedi dzelteni, kurvīši nelieli, sakārtoti garās, šaurās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Piemērota mitra, bagāta augsne un noēnojums dienas karstākajās stundās.

 EUR

Sahalīnas ligulārija. Cers 150 cm augsts, lapas vienkāršas, zaļas, nierveidīgas līdz sirdsveidīgas ar zobainu malu, ziedi dzelteni, sakopoti garos, vertikālos, vārpveidīgos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Piemērota trūdvielām bagāta, mitra augsne un noēnojums dienas karstākajās stundās. Savvaļā Āzijā.

 EUR

 EUR

Vorobjova ligulārija savvaļā sastopama Tālajos Austrumos. Augs līdz 200 cm augsts, rozešu lapas lielas, apaļas, tumši zaļas, ziedi oranždzelteni, sakopoti stāvās ķekarveida ziedkopās. Zied jūlijā un augustā. Piemērota mitra, vēsa, trūdvielām bagāta augsne, stāda saulē vai pusēnā. Labvēlīgos apstākļos izveido ļoti lielus pudurus.

 EUR

Vilsona ligulārija. Ilgmūžīga liela auguma pudurveida ziemciete mitrām vietām. Lapojums 80 cm augsts, rozešu lapas lielas, apaļīgas ar zobainu malu, zaļas. Ziedi zeltaini dzelteni, ziedu kurvīši nelieli, sakopoti garā, cilindriskā ķekarveida ziedkopā. Labvēlīgos apstākļos ziedneši sasniedz 200 cm augstumu. Zied jūlijā un augustā. Patīk pusēna, ja mitruma pietiekoši, var augt arī saulainā vietā. Savvaļā izplatīta Ķīnas centrālajā daļā.

 EUR

Alpu ligusti, Mutela zāle. Mazs čemurziežu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem. Lapojums plūksnains, vidēji zaļš, ziedi apaļos čemuros, zied laikā no jūnija līdz augustam, 5 – 15 cm augsts. Stāda drenētā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Dabiskās augšanas vietas ir kalnu pļavas no Eiropas centrālās daļas līdz Ķīnai un Tālajiem Austrumiem. Kalnu ganību augs, kas piedod piena produktiem specifisku garšu. Izcelsme – Francijas Alpi.

 EUR

Skotu lakricsakne. Pievilcīgs čemurziedis, cers 60 cm augsts, lapas spožas, tumši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas, sakopotas pie tumši violetsarkanu ziedkātu pamatnes. Ziedi balti blīvās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Nozīme kulinārijā un ārstniecībā. Savvaļā Ziemeļrietumeiropā.

 EUR

Sniegbaltā lilija, baznīcas lilija nāk no Balkāniem un Vidusjūras austrumu piekrastes valstīm. Augam sīpols balts, gandrīz augsnes līmenī, rudenī veido piezemes lapu rozeti, kura pārziemo. Ziedi tīri balti, sānis vērsti, smaržīgi, sakopoti 120 cm augsta, aplapota ziedneša augšdaļā, zied jūlijā. Labi aug saulainā vietā auglīgā, mitrumu saglabājošā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Sablīvējušās ligzdas dala.

 EUR

Martagonlilija, varietāte. Ziednesis l20 cm augsts, ziedi balti ar dzeltenām putekšņlapām, turbānveida, zied jūnijā un jūlija sākumā. Vairojas kūtri. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Alpīnie lini ir izturīgi, ilgmūžīgi augi no Alpu kalniem. Vieni no dekoratīvākajiem visā linu ģintī. Cers blīvs, kupls, 30 - 50 cm augsts, zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Stāda labi drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Muskaru liriope, šķirne. Veido daļēji ziemzaļu lapojuma puduri ar violetziliem, muskarēm līdzīgiem, ziediem vasaras otrajā pusē. Jaunās lapas plaukst baltas, vēlāk kļūst zaļi balti svītrainas, vasaras vidū tumši zaļas. Saaug lēnām, stāda saulē, pusēnā, katrā vidēji mitrā, drenētā augsnē, kailsalā sedz. Pamatsuga savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Košsarkanā lobēlija. Īssakņu augs, veido piezemes lapu rozešu puduri ar koši sarkaniem ziediem garos vārpveida ķekaros. Lapojums zaļš, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug auglīgā, vidēji mitrā līdz slapjā augsnē saulainā vai viegli noēnotā vietā, regulāri dala, kailsalā sedz. Savvaļā izplatīta no Kanādas dienvidaustrumiem līdz Centrālamerikai. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Ontario provincē Kanādā.

 EUR

 EUR

Zilā lobēlija, šķirne ar baltiem ziediem. Cers 100 cm augsts, zied no jūlija līdz septembrim. Stāda saulainā vietā vai pusēnā mitrā dārza augsnē, nekaitē pārmērīgs mitrums. Regulāri atjauno.

 EUR

Krāšņā lobēlija, šķirne. Augs 70 - 100 cm augsts, lapas zaļas, ziedi tumši purpurvioleti, sakopoti garās, šaurās ziedkopās. Zied ilgstoši un krāšņi augustā un septembrī. Sakuplojušos cerus regulāri dala. Bezsniega ziemās piesedz. Labi aug mitrā augsnē saulainā vietā, nekaitē pārmērīgs mitrums ziemā un agrā pavasarī.

 EUR

Greja lomatija. Dekoratīva lapojuma mietsakņu ziemciete, atkarībā no augsnes auglības, pieaugušiem augiem cers kupls, līdz 50 cm augsts. Lapas piezemes rozetēs, smalki plūksnainas, koši zaļas. Ziedi sīki, dzelteni, sakopoti saliktos čemuros, zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā, kur aug sausos, saulainos pakalnos, līdzenumos un kalnu akmeņainās nogāzēs mērenā augstumā. Vidēji ātraudzīga.

 EUR

 EUR

Daudzgadīgā mēnesene, mitru, ēnainu vietu dekoratīvs augs. Cers 120 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, augšdaļā zaroti, lapas sirdsveida, zaļas. Ziedi gaiši violeti, sakopoti skrajos ķekaros, zied jūnijā. Pēc ziedēšanas veidojas eliptiski, caurspīdīgi pāksteņi, kuros redzamas dažas sēklas. Savvaļā sastopama Eiropā, arī Latvijā.

 EUR

Daudzlapu lupīna, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi sarkani, sakopoti masīvās, blīvās ziedkopās, zied no maija beigām līdz jūlija sākumam. Viegli audzējama ziemciete, ļoti krāšņa ziedu laikā.

- EUR

Matainā zemzālīte. Pūkainās zemzālītes (L. pilosa) līdziniece Ziemeļamerikā. Cers 20 – 30 cm augsts, lapas zaļas, patīkami mīkstas, malas ar zīdainiem matiņiem. Pavasarī zied dzeltenīgiem ziediem. Augšanas temps lēns, labi aug daļējā noēnojumā mitrā augsnē. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā.

 EUR

Birztalas zemzālīte. Lēni izplatās ar sakneņiem, veido blīvu ziemzaļa lapojuma puduri ar 60 cm augstiem ziednešiem. Lapas vertikālas, lineāras, gaiši zaļas, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Dekoratīvs zemsedzes augs daļēji noēnotām vietām, labi aug vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Eiropā.

- EUR

Sniegbaltā zemzālīte. Dekoratīva zālveida ziemciete, cers 70 cm augsts, blīvs, lapas zaļas ar balti apmatotu malu, ziedi balti, sakopoti vairogveida ziedkopā, zied jūnijā. Neizvēlīga, labi aug jebkurā mitrumu saglabājošā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā sastopama Dienvideiropā.

 EUR

Pūkainā zemzālīte. Cers blīvs, līdz 30 cm augsts, lapojums ziemzaļš, tumši zaļā krāsā, ziedi brūngani, skrajā ziedkopā, zied aprīlī un maijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā Eirāzijā, arī Latvijā.

- EUR

Meža zemzālīte, šķirne. Mūžzaļa, cers blīvs, līdz 30 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas, krēmbalti apmalotas un svītrotas. Maijā un jūnijā zied brūnganiem ziediem. Stāda mitrā, trūdainā augsnē daļējā noēnojumā vai pilnā ēnā.

 EUR

Parastā sveķene, šķirne ar pildītiem ziediem. Augs 50 cm augsts, ziedi koši rozā (neonrozā, bārbiju rozā), zied vēlāk nekā pamatsuga, jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē drenētā, vidēji sausā augsnē, nepanes mitras augsnes.

 EUR

Sniegbaltā zeltene. Ilgmūžīga audžveida ziemciete ar gariem ložņu sakneņiem un baltiem ziediem vārpveidīgos ķekaros ar noliektām galotnēm. Zied no jūlija līdz septembrim, sasniedz aptuveni 80 cm augstumu. Savvaļā sastopama Japānā, Korejā un Ķīnā. Labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā augsnē.

- EUR

Punktainā zeltene, šķirne. Augs 60 cm augsts, lapas zaļas ar krēmbaltu malu, pavasarī plaukst rozā tonētas. Ziedi dzelteni stublāju augšdaļas lapu žāklēs, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā augsnē viegli noēnotā vietā.

 EUR

Vītolu vējmietiņš. Dekoratīvs 170 cm augsts cerveida augs violetsarkaniem ziediem garās ziedkopās. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Savvaļā izplatīts Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā, arī Latvijā, kur aug mitrās pļavās, grāvjos un upju krastos. Dārzā ļoti labi aug arī krietni sausākā augsnē. Atlase, īpaši dekoratīvs eksemplārs.

 EUR

Vītolu vējmietiņš. ‘Happy Lights’ - ziedi bagātīgā krāsu gammā no koši rozīgi sarkaniem līdz gaišākiem vai tumšākiem violetrozā toņiem, gaiši sārtiem un pat pilnīgi baltiem. Atlase, augi ar diezgan košiem violetrozā ziediem. Ceri līdz 120 cm augsti, zied ilstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug vidēji mitrā līdz slapjā augsnē.

 EUR

Vītolu vējmietiņš. Atlase, augi ar pilnīgi baltu ziedu krāsu. Ceri līdz 120 cm augsti, zied no jūlija līdz septembrim. Ļoti pievilcīgs, neparasta ziedu krāsa. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Vītolu vējmietiņš, šķirne. Cers 70 cm augsts, ziedi koši rozā krāsā, sakopoti blīvās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Mīl mitras augsnes, bet pietiekami labi aug arī sausākās augsnēs.

 EUR

Rīkstveida vējmietiņš, šķirne. Cers 200 cm augsts, sausākās augsnēs zemāks, ziedi violetrozā krāsā. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Pamatsuga savvaļā izplatīta Āzijā un Dienvidaustrumeiropā.

- EUR