Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Poaceae
Mjūrielas bambuss. Nācis no Ķīnas centrālās daļas kalnainajiem apvidiem. Ar laiku izveido druknas, blīvas saaudzes. Augs ziemzaļš, bet ziemā lapas var bojāt sals. Ziedi zaļgani, pušķos, pēc ziedēšanas augs pamazām atmirst. Atmiršanas process ilgst vairākus gadus. Vāc sēklas, sēj vai gādā jaunas paaudzes bambusa stādu. Mūsu kolekcijas jaunā paaudze izaudzēta no Latvijā ziedoša bambusa sēklām, šiem augiem ziedus neredzēsim, jo zied, kā raksta, apmēram 100 gadu vecumā. Stāda daļējā noēnojumā no vējiem aizsargātā vietā mitrā augsnē. Latvijā labos augšanas apstākļos var sasniegt 250 cm augstumu. |
- EUR |
Poaceae
Mjūrielas bambuss, šķirne. Pēc bambusu ziedēšanas Eiropā pagājušā gadsimta beigu posmā, atlasītas vairākas dekoratīvās formas. ‘Jumbo’ skaitās spēcīgāk augošs nekā pamatsuga. Mūžzaļš, svaigi zaļš lapojums, stublāji zaļi, aug blīvā pudurā. Pie mums zemo temperatūru dēļ lapojums saglabājas tikai piezemes daļā, pavasarī aug jaunas lapas. Jaunus, nelielus augus uz ziemu var piesegt, tad pavasarī priecēs acis ar koši zaļu lapojumu. |
EUR |
Poaceae
Mjūrielas bambuss, šķirne. Zems, kupls, blīvs, mūžzaļš augs ar pārkareniem stiebriem. Maksimālais augstums 1.5 – 2.0 m, pēc maigām ziemām lapojums koši zaļš, zemāku temperatūru ietekmē lapojums iet bojā, ataug pavasarī no jauna. Labi aug bagātīgās, mitrās, slikti drenētās augsnēs saulē vai daļējā noēnojumā no vējiem pasargātās vietās. Labvēlīgos apstākļos maksimālos parametrus var sasniegt 10 – 20 gadu laikā. |
EUR |
Poaceae
Spožais bambuss. Augs ziemzaļš, veido ļoti blīvu aplapotu stublāju ceru. Pēc vairākiem gadiem dzinumi un lapas iegūst tumšāku krāsu. Lapas nedaudz šaurākas kā Mjūrielas bambusam. Skaists, dekoratīvs augs, kurš ienes dārzā kustību un čabēšanu. Lielā salā lapas aiziet bojā, bet pavasarī atjaunojas. Mūsu dārzā sasniedzis vairāk kā 100 cm augstumu, kailsalā atsēdināts, atkal pastiepies garumā. Labi aug mitrā augsnē daļējā noēnojumā, vislabāk lielu koku vainagu patvērumā. Ilgmūžīgs. Savvaļā sastopams Ķīnā. |
20.0 EUR |
Poaceae
Īslapu auzene, alpīnā auzene. Arktisko un alpīno reģionu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Cers blīvs, lapojums zaļš, reizēm ar pelēcīgu vai violetu toni, smalks, ziedu skaras 60 cm augstu stiebru galotnēs, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē drenētā, parastā dārza augsnē. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā. |
EUR |
Poaceae
Sukveida auzene veido 10 cm augstu spilvenveida puduri. Lapas daļēji ziemzaļas, šauri lineāras ar asiem galiem, cietas, spilgti zaļas. Jūnijā un jūlijā veidojas 50 cm augstas ziedu skaras. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, mēreni mitrā, nabadzīgā augsnē. Piemērotos apstākļos var ļoti ilgi augt vienā vietā. Savvaļā sastopama kalnos Pireneju pussalā, kur aug uz klintīm un alpīnajās pļavās. |
EUR |
Poaceae
Zilganā auzene, šķirne. Augs veido līdz 20 cm augstu lapojuma ceru. Lapojums intensīvi zils, zied reizē ar pamatsugu, jūnijā un jūlijā, ziedneši 40 - 50 cm augsti. Jo sausāka, nabadzīgāka augsne, jo zilāks lapojums, piemērota saulaina vieta. Ne tik izturīga kā pamatsuga. Dekorativitāti zaudējušos cerus dala. |
EUR |
Poaceae
Mēra auzene nāk no Atlasa kalniem Ziemeļāfrikā. Sausumizturīga, veido ļoti lielus, blīvus cerus, lapas pelēkzaļas, šauri lineāras, garas (70 cm). Ziedu skaras 130 cm augstu ziednešu galotnēs. Zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulainā vietā labi drenētā, nabadzīgā augsnē. Piemērotos apstākļos var ļoti ilgi augt vienā vietā. |
EUR |
Poaceae
Klinšu kalnu auzene nāk no Ziemeļamerikas, kur sastopama alpīnajos reģionos un prērijās. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedu skaras gaiši brūnas, zied no maija līdz jūlijam. Labi aug saulē drenētā, nabadzīgā, sausā augsnē. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kolorado. |
EUR |
Poaceae
Tatru auzene. Savvaļā sastopama tikai Karpatu rietumdaļā, kur aug no kalnu pakājes līdz alpīnajai joslai, endēms. Augs veido blīvu ceru, lapas smalkas, zilganzaļas, ziedu skaras līdz 50 cm augstu ziednešu galos. Zied no maija līdz jūlijam. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, nabadzīgā augsnē. |
EUR |
Poaceae
Zilā pundurauzene. Viena no viszilākajām graudzālēm, veido blīvu, 15 cm augstu lapojuma ceru ar 25 cm gariem ziednešiem, zied no maija līdz jūlijam. Lapas ziemzaļas, adatveida, pelēcīgi zilas, ziedu skaras zilganas. Labi aug saulē, drenētā, sausā, nabadzīgā augsnē. Mitrās, slikti drenētās augsnēs augi ziemas mēnešos iznīkst. Variabla suga (lapojuma krāsa, cera augstums), savvaļā sastopama no Centrāleiropas līdz Centrālāzijai. |
EUR |
Rosaceae
Kamčatkas vīgrieze savvaļā sastopama Japānā, Korejā un Kamčatkā. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 200 cm augsta, lapas ļoti lielas, staraini šķeltas, zaļas, apakšpusē ar mīkstiem matiņiem. Ziedi balti, sakopoti lielās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Patīk augt pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. |
EUR |
Rosaceae
Korejas vīgrieze. Dekoratīva ziemciete, veido 90 cm augstu aplapotu ziednešu puduri ar lielām, daivainām lapām, kuras dažbrīd krāsojas bronzīgos toņos un viegli sārtiem ziediem nelielās skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Korejā un blakus esošajās teritorijās. |
EUR |
Rosaceae
Purpura vīgrieze, šķirne. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 150 cm augsta, lapas tumši zaļas, pavasarī plaukst sarkanas, ziedi sārti, sakārtoti lielās čemurveida skarās. Zied jūlijā un augustā. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā. Labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, parastā dārza augsnē. |
EUR |
Rosaceae
Zemeņu šķirne. Audžveida stīgojoša ziemciete, veido 15 cm augstu lapu rozešu paklāju ar koši sarkanrozā ziediem ziednešu galos. Zied visu vasaru, līdz jūlija sākumam bagātīgi, vēlāk pa kādam ziedam. Stāda saulē vai pusēnā vidēji mitrā dārza augsnē. Izveidota Holandē, F.x ananassa un Potentilla palustris krustojuma rezultāts. |
- EUR |
Liliaceae
Rūtainā fritilārija, ziemcietīga sīpolpuķe. Maijā zied sarkanbrūniem, rūtotiem, nokareniem zvanveida ziediem 30 cm augstu ziednešu galos. Efemeroīds. Plaši izplatīta Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. Latvijā ļoti reti sastopama pārplūstošās palieņu pļavās Zemgales līdzenumā. Neizvēlīga, daudzus gadus var augt nepārstādīta. |
- EUR |
Liliaceae
Bālziedu fritilārija. Viena no skaistākajām ģintī, ziedi lieli, citrondzelteni, līdz 10 ziediem uz 40 cm augsta aplapota stublāja. Lapojums zilganzaļš, lapas lancetiskas, zied maijā un jūnija sākumā. Vēlāk virszemes daļas atmirst. Ilgus gadus var augt nepārstādīta, sakuplojušie ceri sevišķi pievilcīgi. Labi aug mēreni sausā, labi drenētā, auglīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Vidusāzijā. |
EUR |
Liliaceae
Severcova fritilārija, Centrālāzijas suga, kura prasa mitrumu ziedēšanas laikā un sausumu vasarā. Ziedi vidēja lieluma, neparastas krāsas, zaļganbrūni, sakopoti garā ķekarā līdz 70 cm augsta, aplapota ziedneša galā. Lapojums zilganzaļš, lapas plati lancetiskas, zied ilgstoši, maijā un jūnijā, vasaras vidū virszemes daļas atmirst. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, smilšainā, akmeņainā augsnē. Vairākus gadus var augt nepārstādīta. |
- EUR |
Cistaceae
Pazvilā fumana. Ilgstoši ziedošs, neliels, ziemzaļš puskrūmiņš ar mazām, tumši zaļām, garenām lapām un dzelteniem ziediem lapu žāklēs. Zied no pavasara līdz vasaras otrajai pusei. Piemērota sausai, smilšainai, akmeņainai augsnei un saulainai vietai. Dārzā labi aug arī krietni mitrākā parastā augsnē. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Eiropā un dažviet Āzijā. Tuva saulrozītēm (Helianthemum). |
EUR |
© Stādaudzētava «Ozoli»
Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli