- EUR

Mjūrielas bambuss, šķirne. Pēc bambusu ziedēšanas Eiropā pagājušā gadsimta beigu posmā, atlasītas vairākas dekoratīvās formas. ‘Jumbo’ skaitās spēcīgāk augošs nekā pamatsuga. Mūžzaļš, svaigi zaļš lapojums, stublāji zaļi, aug blīvā pudurā. Pie mums zemo temperatūru dēļ lapojums saglabājas tikai piezemes daļā, pavasarī aug jaunas lapas. Jaunus, nelielus augus uz ziemu var piesegt, tad pavasarī priecēs acis ar koši zaļu lapojumu.

 EUR

Mjūrielas bambuss, šķirne. Zems, kupls, blīvs, mūžzaļš augs ar pārkareniem stiebriem.  Maksimālais augstums 1.5 – 2.0 m, pēc maigām ziemām lapojums koši zaļš, zemāku temperatūru ietekmē lapojums iet bojā, ataug pavasarī no jauna. Labi aug bagātīgās, mitrās, slikti drenētās augsnēs saulē vai daļējā noēnojumā no vējiem pasargātās vietās. Labvēlīgos apstākļos maksimālos parametrus var sasniegt 10 – 20 gadu laikā.

 EUR

 EUR

 EUR

Īslapu auzene, alpīnā auzene. Arktisko un alpīno reģionu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Cers blīvs, lapojums zaļš, reizēm ar pelēcīgu vai violetu toni, smalks, ziedu skaras 60 cm augstu stiebru galotnēs, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē drenētā, parastā dārza augsnē. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā.

 EUR

Pacietā auzene, šķirne. Blīvceru graudzāle, lapas zilganzaļas, vasaras otrajā pusē lapu galotnes daļa iegūst oranžīgu toni. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedēšanas laikā 40 - 60 cm augsta. Sausumizturīga, labi aug parastā augsnē saulainā vietā. Dekorativitāti zaudējušos cerus dala.

 EUR

 EUR

Milzu auzene. Cerveida graudzāle, līdz 150 cm augsta, rozešu lapas zaļas, platas, ziedi sakopoti skrajā, garā skarā. Skaras gali nolīkuši, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Eirāzijā, arī ne bieži Latvijā, kur aug ēnainos mežos.

- EUR

Zilganā auzene. Sausumizturīga blīvceru graudzāle saulainām vietām. Lapas ziemzaļas, zilganpelēkas, veido 25 cm augstu ceru. Ziedu skaras uz 60 cm augstiem ziednešiem, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā izplatīta Eiropā Alpu kalnos.

 EUR

Zilganā auzene, šķirne. Augs veido līdz 20 cm augstu lapojuma ceru. Lapojums intensīvi zils, zied reizē ar pamatsugu, jūnijā un jūlijā, ziedneši 40 - 50 cm augsti. Jo sausāka, nabadzīgāka augsne, jo zilāks lapojums, piemērota saulaina vieta. Ne tik izturīga kā pamatsuga. Dekorativitāti zaudējušos cerus dala.

 EUR

Mēra auzene nāk no Atlasa kalniem Ziemeļāfrikā. Sausumizturīga, veido ļoti lielus, blīvus cerus, lapas pelēkzaļas, šauri lineāras, garas (70 cm). Ziedu skaras 130 cm augstu ziednešu galotnēs. Zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulainā vietā labi drenētā, nabadzīgā augsnē. Piemērotos apstākļos var ļoti ilgi augt vienā vietā.

 EUR

Aitu auzene. Visā pasaulē plaši izplatīta graudzāle, arī Latvijā. Cers blīvs, lapojums zaļš, ziedu skaras 50 cm augstu ziednešu galos. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Dārzā piemērota sausa, nabadzīga augsne un saulaina vieta. Ļoti laba zaļa lapojuma graudzāle.

 EUR

Klinšu kalnu auzene nāk no Ziemeļamerikas, kur sastopama alpīnajos reģionos un prērijās. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedu skaras gaiši brūnas, zied no maija līdz jūlijam. Labi aug saulē drenētā, nabadzīgā, sausā augsnē. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kolorado.

 EUR

Nokaru auzene. Ēnu un mitrumu mīloša dekoratīva auzeņu suga no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Cers blīvs, vidēji 60 cm augsts, lapas platas, tumši zaļas, ziedu skaras ar noliektām galotnēm, zied jūnijā un jūlijā. Pielāgojas dažāda mitruma augsnēm un gaismas apstākļiem.

 EUR

Tatru auzene. Savvaļā sastopama tikai Karpatu rietumdaļā, kur aug no kalnu pakājes līdz alpīnajai joslai, endēms. Augs veido blīvu ceru, lapas smalkas, zilganzaļas, ziedu skaras līdz 50 cm augstu ziednešu galos. Zied no maija līdz jūlijam. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, nabadzīgā augsnē.

 EUR

Zilā pundurauzene. Viena no viszilākajām graudzālēm, veido blīvu, 15 cm augstu lapojuma ceru ar 25 cm gariem ziednešiem, zied no maija līdz jūlijam. Lapas ziemzaļas, adatveida, pelēcīgi zilas, ziedu skaras zilganas. Labi aug saulē, drenētā, sausā, nabadzīgā augsnē. Mitrās, slikti drenētās augsnēs augi ziemas mēnešos iznīkst. Variabla suga (lapojuma krāsa, cera augstums), savvaļā sastopama no Centrāleiropas līdz Centrālāzijai.

 EUR

 EUR

Kamčatkas vīgrieze savvaļā sastopama Japānā, Korejā un Kamčatkā. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 200 cm augsta, lapas ļoti lielas, staraini šķeltas, zaļas, apakšpusē ar mīkstiem matiņiem. Ziedi balti, sakopoti lielās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Patīk augt pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Korejas vīgrieze. Dekoratīva ziemciete, veido 90 cm augstu aplapotu ziednešu puduri ar lielām, daivainām lapām, kuras dažbrīd krāsojas bronzīgos toņos un viegli sārtiem ziediem nelielās skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Korejā un blakus esošajās teritorijās.

 EUR

Plaukstveida vīgrieze. Augs 80 cm augsts, veido īsus sāndzinumus, lapojums tumši zaļš, plūksnains, gala lapiņa ar 5 - 9 daivām. Ziedi balti, sakopoti kuplās skarās, zied jūlijā. Labi aug mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Austrumāzijā.

 EUR

 EUR

 EUR

Parastās vīgriezes šķirne. Īpaša ar balti zaļi raibo lapojumu. Labi augoša, puduris blīvs, labvēlīgos apstākļos 130 cm augsts. Ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug gaišā noēnojumā mitrā, trūdainā augsnē. Šķirnei nosaukums dots pēc atradēja A. Liruma vēlēšanās.

- EUR

Parastās vīgriezes šķirne. Augs 120 cm augsts, lapas tumši zaļas ar dzeltenu centrālo daļu, ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug pietiekami mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Labs augs krastmalu stādījumiem.

- EUR

- EUR

Lielziedu vīgrieze, šķirne baltiem, pildītiem ziediem. Cers 40 cm augsts, lapu rozetes blīvas, daļēji ziemzaļas, zied jūnijā un jūlijā. Stāda vidēji mitrā vai mēreni sausā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Labi panes sausumu.

 EUR

Zemeņu šķirne. Audžveida stīgojoša ziemciete, veido 15 cm augstu lapu rozešu paklāju ar koši sarkanrozā ziediem ziednešu galos. Zied visu vasaru, līdz jūlija sākumam bagātīgi, vēlāk pa kādam ziedam. Stāda saulē vai pusēnā vidēji mitrā dārza augsnē. Izveidota Holandē, F.x ananassa un Potentilla palustris krustojuma rezultāts.

- EUR

Rūtainā fritilārija, ziemcietīga sīpolpuķe. Maijā zied sarkanbrūniem, rūtotiem, nokareniem zvanveida ziediem 30 cm augstu ziednešu galos. Efemeroīds. Plaši izplatīta Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. Latvijā ļoti reti sastopama pārplūstošās palieņu pļavās Zemgales līdzenumā. Neizvēlīga, daudzus gadus var augt nepārstādīta.

- EUR

Bālziedu fritilārija. Viena no skaistākajām ģintī, ziedi lieli, citrondzelteni, līdz 10 ziediem uz 40 cm augsta aplapota stublāja. Lapojums zilganzaļš, lapas lancetiskas, zied maijā un jūnija sākumā. Vēlāk virszemes daļas atmirst. Ilgus gadus var augt nepārstādīta, sakuplojušie ceri sevišķi pievilcīgi. Labi aug mēreni sausā, labi drenētā, auglīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Vidusāzijā.

 EUR

- EUR

Pazvilā fumana. Ilgstoši ziedošs, neliels, ziemzaļš puskrūmiņš ar mazām, tumši zaļām, garenām lapām un dzelteniem ziediem lapu žāklēs. Zied no pavasara līdz vasaras otrajai pusei. Piemērota sausai, smilšainai, akmeņainai augsnei un saulainai vietai. Dārzā labi aug arī krietni mitrākā parastā augsnē. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Eiropā un dažviet Āzijā. Tuva saulrozītēm (Helianthemum).

 EUR