Ozoli stādaudzētava

Ziemcietes             26120553

Kokaugi                  26305038

Search form
Meklēt
    • Ienākt ar:
    • anazana
    • facebook
    • Ziemcietes
    • F-ziemcietes
      • Stādaudzētava «Ozoli»
      • Ziemcietes
        • A-ziemcietes
        • B-ziemcietes
        • C-ziemcietes
        • D-ziemcietes
        • E-ziemcietes
        • F-ziemcietes
        • G-ziemcietes
        • H-ziemcietes
        • I-ziemcietes
        • J-ziemcietes
        • K-ziemcietes
        • L-ziemcietes
        • M-ziemcietes
        • N-ziemcietes
        • O-ziemcietes
        • P-ziemcietes
        • Q-ziemcietes
        • R-ziemcietes
        • S-ziemcietes
        • T-ziemcietes
        • U-ziemcietes
        • V-ziemcietes
        • W-ziemcietes
        • X-ziemcietes
        • Y-ziemcietes
        • Z-ziemcietes
      • Kokaugi
        • A-kokaugi
        • B-kokaugi
        • C-kokaugi
        • D-kokaugi
        • E-kokaugi
        • F-kokaugi
        • G-kokaugi
        • H-kokaugi
        • I-kokaugi
        • J-kokaugi
        • K-kokaugi
        • L-kokaugi
        • M-kokaugi
        • N-kokaugi
        • O-kokaugi
        • P-kokaugi
        • Q-kokaugi
        • R-kokaugi
        • S-kokaugi
        • T-kokaugi
        • U-kokaugi
        • V-kokaugi
        • W-kokaugi
        • X-kokaugi
        • Y-kokaugi
        • Z-kokaugi
      • Mūsu dārzs
      • Ainavu arhitektūra
      • Kontakti
       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      FALLOPIA SACHALINENSIS

      FARGESIA MURIELAE

      Poaceae

      Mjūrielas bambuss. Nācis no Ķīnas centrālās daļas kalnainajiem apvidiem. Ar laiku izveido druknas, blīvas saaudzes. Augs ziemzaļš, bet ziemā lapas var bojāt sals. Ziedi zaļgani, pušķos, pēc ziedēšanas augs pamazām atmirst. Atmiršanas process ilgst vairākus gadus. Vāc sēklas, sēj vai gādā jaunas paaudzes bambusa stādu. Mūsu kolekcijas jaunā paaudze izaudzēta no Latvijā ziedoša bambusa sēklām, šiem augiem ziedus neredzēsim, jo zied, kā raksta, apmēram 100 gadu vecumā.  Stāda daļējā noēnojumā no vējiem aizsargātā vietā mitrā augsnē. Latvijā labos augšanas apstākļos var sasniegt 250 cm augstumu.

      - EUR

      FARGESIA MURIELAE 'JUMBO'

      Poaceae

      Mjūrielas bambuss, šķirne. Pēc bambusu ziedēšanas Eiropā pagājušā gadsimta beigu posmā, atlasītas vairākas dekoratīvās formas. ‘Jumbo’ skaitās spēcīgāk augošs nekā pamatsuga. Mūžzaļš, svaigi zaļš lapojums, stublāji zaļi, aug blīvā pudurā. Pie mums zemo temperatūru dēļ lapojums saglabājas tikai piezemes daļā, pavasarī aug jaunas lapas. Jaunus, nelielus augus uz ziemu var piesegt, tad pavasarī priecēs acis ar koši zaļu lapojumu.

       EUR

      FARGESIA MURIELAE 'SIMBA'

      Poaceae

      Mjūrielas bambuss, šķirne. Zems, kupls, blīvs, mūžzaļš augs ar pārkareniem stiebriem.  Maksimālais augstums 1.5 – 2.0 m, pēc maigām ziemām lapojums koši zaļš, zemāku temperatūru ietekmē lapojums iet bojā, ataug pavasarī no jauna. Labi aug bagātīgās, mitrās, slikti drenētās augsnēs saulē vai daļējā noēnojumā no vējiem pasargātās vietās. Labvēlīgos apstākļos maksimālos parametrus var sasniegt 10 – 20 gadu laikā.

       EUR

      FARGESIA NITIDA

      Poaceae

      Spožais bambuss. Augs ziemzaļš, veido ļoti blīvu aplapotu stublāju ceru. Pēc vairākiem gadiem dzinumi un lapas iegūst tumšāku krāsu. Lapas nedaudz šaurākas kā Mjūrielas bambusam. Skaists, dekoratīvs augs, kurš ienes dārzā kustību un čabēšanu. Lielā salā lapas aiziet bojā, bet pavasarī atjaunojas. Mūsu dārzā sasniedzis vairāk kā 100 cm augstumu, kailsalā atsēdināts, atkal pastiepies garumā. Labi aug mitrā augsnē daļējā noēnojumā, vislabāk lielu koku vainagu patvērumā. Ilgmūžīgs. Savvaļā sastopams Ķīnā.

       EUR

      FESTUCA AMETHYSTINA

      Poaceae

      Ametista auzene. Veido smalka zilganzaļa lapojuma ceru ar violetsarkanām ziedu skarām tumši krāsotu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā, 50 cm augsta. Labi aug saulē mēreni sausā augsnē. Savvaļā Centrāleiropā.

       EUR

      FESTUCA BRACHYPHYLLA

      Poaceae

      Īslapu auzene, alpīnā auzene. Arktisko un alpīno reģionu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Cers blīvs, lapojums zaļš, reizēm ar pelēcīgu vai violetu toni, smalks, ziedu skaras 60 cm augstu stiebru galotnēs, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug saulē drenētā, parastā dārza augsnē. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā.

       EUR

      FESTUCA DURIUSCULA 'GLAUCA'

      Poaceae

      Pacietā auzene, šķirne. Blīvceru graudzāle, lapas zilganzaļas, vasaras otrajā pusē lapu galotnes daļa iegūst oranžīgu toni. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedēšanas laikā 40 - 60 cm augsta. Sausumizturīga, labi aug parastā augsnē saulainā vietā. Dekorativitāti zaudējušos cerus dala.

       EUR

      FESTUCA GAUTIERI

      Poaceae

      Sukveida auzene veido 10 cm augstu spilvenveida puduri. Lapas daļēji ziemzaļas, šauri lineāras ar asiem galiem, cietas, spilgti zaļas. Jūnijā un jūlijā veidojas 50 cm augstas ziedu skaras. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, mēreni mitrā, nabadzīgā augsnē. Piemērotos apstākļos var ļoti ilgi augt vienā vietā. Savvaļā sastopama kalnos Pireneju pussalā, kur aug uz klintīm un alpīnajās pļavās.

       EUR

      FESTUCA GIGANTEA

      Poaceae

      Milzu auzene. Cerveida graudzāle, līdz 150 cm augsta, rozešu lapas zaļas, platas, ziedi sakopoti skrajā, garā skarā. Skaras gali nolīkuši, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Eirāzijā, arī ne bieži Latvijā, kur aug ēnainos mežos.

      - EUR

      FESTUCA GLAUCA

      Poaceae

      Zilganā auzene. Sausumizturīga blīvceru graudzāle saulainām vietām. Lapas ziemzaļas, zilganpelēkas, veido 25 cm augstu ceru. Ziedu skaras uz 60 cm augstiem ziednešiem, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā izplatīta Eiropā Alpu kalnos.

       EUR

      FESTUCA GLAUCA 'FRUHLINGSBLAU'

      Poaceae

      Zilganā auzene, šķirne. Augs veido līdz 20 cm augstu lapojuma ceru. Lapojums intensīvi zils, zied reizē ar pamatsugu, jūnijā un jūlijā, ziedneši 40 - 50 cm augsti. Jo sausāka, nabadzīgāka augsne, jo zilāks lapojums, piemērota saulaina vieta. Ne tik izturīga kā pamatsuga. Dekorativitāti zaudējušos cerus dala.

       EUR

      FESTUCA MAIREI

      Poaceae

      Mēra auzene nāk no Atlasa kalniem Ziemeļāfrikā. Sausumizturīga, veido ļoti lielus, blīvus cerus, lapas pelēkzaļas, šauri lineāras, garas (70 cm). Ziedu skaras 130 cm augstu ziednešu galotnēs. Zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulainā vietā labi drenētā, nabadzīgā augsnē. Piemērotos apstākļos var ļoti ilgi augt vienā vietā.

       EUR

      FESTUCA OVINA

      Poaceae

      Aitu auzene. Visā pasaulē plaši izplatīta graudzāle, arī Latvijā. Cers blīvs, lapojums zaļš, ziedu skaras 50 cm augstu ziednešu galos. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Dārzā piemērota sausa, nabadzīga augsne un saulaina vieta. Ļoti laba zaļa lapojuma graudzāle.

       EUR

      FESTUCA SAXIMONTANA

      Poaceae

      Klinšu kalnu auzene nāk no Ziemeļamerikas, kur sastopama alpīnajos reģionos un prērijās. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedu skaras gaiši brūnas, zied no maija līdz jūlijam. Labi aug saulē drenētā, nabadzīgā, sausā augsnē. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kolorado.

       EUR

      FESTUCA SUBVERTICILLATA

      Poaceae

      Nokaru auzene. Ēnu un mitrumu mīloša dekoratīva auzeņu suga no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Cers blīvs, vidēji 60 cm augsts, lapas platas, tumši zaļas, ziedu skaras ar noliektām galotnēm, zied jūnijā un jūlijā. Pielāgojas dažāda mitruma augsnēm un gaismas apstākļiem.

       EUR

      FESTUCA TATRAE

      Poaceae

      Tatru auzene. Savvaļā sastopama tikai Karpatu rietumdaļā, kur aug no kalnu pakājes līdz alpīnajai joslai, endēms. Augs veido blīvu ceru, lapas smalkas, zilganzaļas, ziedu skaras līdz 50 cm augstu ziednešu galos. Zied no maija līdz jūlijam. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā, nabadzīgā augsnē.

       EUR

      FESTUCA VALESIACA VAR. GLAUCANTHA

      Poaceae

      Zilā pundurauzene. Viena no viszilākajām graudzālēm, veido blīvu, 15 cm augstu lapojuma ceru ar 25 cm gariem ziednešiem, zied no maija līdz jūlijam. Lapas ziemzaļas, adatveida, pelēcīgi zilas, ziedu skaras zilganas. Labi aug saulē, drenētā, sausā, nabadzīgā augsnē. Mitrās, slikti drenētās augsnēs augi ziemas mēnešos iznīkst. Variabla suga (lapojuma krāsa, cera augstums), savvaļā sastopama no Centrāleiropas līdz Centrālāzijai.

       EUR

      FICARIA VERNA 'ALBA PLENA'

      FILIPENDULA ‘KAHOME’

      Rosaceae

      Hibrīdo vīgriežu šķirne. Pievilcīga ziemciete, 60 cm augsta, veido blīvu ceru ar vīgriezēm raksturīgu lapojumu un koši rozā ziediem skrajās skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai pusēnā katrā parastā dārza augsnē.

       EUR

      FILIPENDULA CAMTSCHATICA

      Rosaceae

      Kamčatkas vīgrieze savvaļā sastopama Japānā, Korejā un Kamčatkā. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 200 cm augsta, lapas ļoti lielas, staraini šķeltas, zaļas, apakšpusē ar mīkstiem matiņiem. Ziedi balti, sakopoti lielās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Patīk augt pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

       EUR

      FILIPENDULA GLABERRIMA (SYN. F. KOREANA)

      Rosaceae

      Korejas vīgrieze. Dekoratīva ziemciete, veido 90 cm augstu aplapotu ziednešu puduri ar lielām, daivainām lapām, kuras dažbrīd krāsojas bronzīgos toņos un viegli sārtiem ziediem nelielās skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Korejā un blakus esošajās teritorijās.

       EUR

      FILIPENDULA PALMATA

      Rosaceae

      Plaukstveida vīgrieze. Augs 80 cm augsts, veido īsus sāndzinumus, lapojums tumši zaļš, plūksnains, gala lapiņa ar 5 - 9 daivām. Ziedi balti, sakopoti kuplās skarās, zied jūlijā. Labi aug mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Austrumāzijā.

       EUR

      FILIPENDULA PURPUREA 'ELEGANS'

      Rosaceae

      Purpura vīgrieze, šķirne. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 150 cm augsta, lapas tumši zaļas, pavasarī plaukst sarkanas, ziedi sārti, sakārtoti lielās čemurveida skarās. Zied jūlijā un augustā. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā. Labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, parastā dārza augsnē.

       EUR

      FILIPENDULA RUBRA

      Rosaceae

      Sarkanā vīgrieze savvaļā sastopama ASV ziemeļaustrumos. Ļoti ilgmūžīga pudurveida ziemciete, 180 cm augsta, ziedi tumši sārti, sakārtoti lielās skarās, zied jūlijā un augustā. Audzējama saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē.

       EUR

      FILIPENDULA ULMARIA 'LIRIOVARIEGATA'

      Rosaceae

      Parastās vīgriezes šķirne. Īpaša ar balti zaļi raibo lapojumu. Labi augoša, puduris blīvs, labvēlīgos apstākļos 130 cm augsts. Ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug gaišā noēnojumā mitrā, trūdainā augsnē. Šķirnei nosaukums dots pēc atradēja A. Liruma vēlēšanās.

      - EUR

      FILIPENDULA ULMARIA 'VARIEGATA'

      Rosaceae

      Parastās vīgriezes šķirne. Augs 120 cm augsts, lapas tumši zaļas ar dzeltenu centrālo daļu, ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug pietiekami mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Labs augs krastmalu stādījumiem.

      - EUR

      FILIPENDULA VULGARIS

      Rosaceae

      Lielziedu vīgrieze. Cers 80 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, paparžveida, tumši zaļas, ziedi balti, pumpuros sārti, zied jūnijā un jūlijā. Sausumizturīgāka kā vairums sugu, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Eiropā, Āzijas centrālajā un ziemeļdaļā, sastopama arī Latvijā.

      - EUR

      FILIPENDULA VULGARIS ‘PLENA’

      Rosaceae

      Lielziedu vīgrieze, šķirne baltiem, pildītiem ziediem. Cers 40 cm augsts, lapu rozetes blīvas, daļēji ziemzaļas, zied jūnijā un jūlijā. Stāda vidēji mitrā vai mēreni sausā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Labi panes sausumu.

       EUR

      FRAGARIA ‘LIPSTICK’

      Rosaceae

      Zemeņu šķirne. Audžveida stīgojoša ziemciete, veido 15 cm augstu lapu rozešu paklāju ar koši sarkanrozā ziediem ziednešu galos. Zied visu vasaru, līdz jūlija sākumam bagātīgi, vēlāk pa kādam ziedam. Stāda saulē vai pusēnā vidēji mitrā dārza augsnē. Izveidota Holandē, F.x ananassa un Potentilla palustris krustojuma rezultāts.

      - EUR

      FRITILLARIA MELEAGRIS

      Liliaceae

      Rūtainā fritilārija, ziemcietīga sīpolpuķe. Maijā zied sarkanbrūniem, rūtotiem, nokareniem zvanveida ziediem 30 cm augstu ziednešu galos. Efemeroīds. Plaši izplatīta Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. Latvijā ļoti reti sastopama pārplūstošās palieņu pļavās Zemgales līdzenumā. Neizvēlīga, daudzus gadus var augt nepārstādīta.

      - EUR

      FRITILLARIA PALLIDIFLORA

      Liliaceae

      Bālziedu fritilārija. Viena no skaistākajām ģintī, ziedi lieli, citrondzelteni, līdz 10 ziediem uz 40 cm augsta aplapota stublāja. Lapojums zilganzaļš, lapas lancetiskas, zied maijā un jūnija sākumā. Vēlāk virszemes daļas atmirst. Ilgus gadus var augt nepārstādīta, sakuplojušie ceri sevišķi pievilcīgi. Labi aug mēreni sausā, labi drenētā, auglīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Vidusāzijā.

       EUR

      FRITILLARIA SEWERZOWII

      Liliaceae

      Severcova fritilārija, Centrālāzijas suga, kura prasa mitrumu ziedēšanas laikā un sausumu vasarā. Ziedi vidēja lieluma, neparastas krāsas, zaļganbrūni, sakopoti garā ķekarā līdz 70 cm augsta, aplapota ziedneša galā. Lapojums zilganzaļš, lapas plati lancetiskas, zied ilgstoši, maijā un jūnijā, vasaras vidū virszemes daļas atmirst. Labi aug saulainā vietā labi drenētā, smilšainā, akmeņainā augsnē. Vairākus gadus var augt nepārstādīta.

      - EUR

      FRITILLARIA VERTICILLATA

      FUMANA PROCUMBENS

      Cistaceae

      Pazvilā fumana. Ilgstoši ziedošs, neliels, ziemzaļš puskrūmiņš ar mazām, tumši zaļām, garenām lapām un dzelteniem ziediem lapu žāklēs. Zied no pavasara līdz vasaras otrajai pusei. Piemērota sausai, smilšainai, akmeņainai augsnei un saulainai vietai. Dārzā labi aug arī krietni mitrākā parastā augsnē. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Eiropā un dažviet Āzijā. Tuva saulrozītēm (Helianthemum).

       EUR

       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      Stādaudzētava «Ozoli»  |  Ziemcietes  |  Kokaugi  |  Mūsu dārzs  |  Ainavu arhitektūra  |  Kontakti

      © Stādaudzētava «Ozoli»

      Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli

      Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana