EUR

 EUR

Fremonta naktssvece, šķirne. Cers kompakts, 15 cm augsts, lapas lancetiskas, šauras, pelēcīgi zaļas, no jūnija līdz septembrim lapu žāklēs veidojas lieli, citrondzelteni ziedi. Viegli audzējama, ilgmūžīga, piemērota vidēji mitra līdz sausa labi drenēta augsne, stāda saulainā vietā. Misūri naktssveces pasuga mainīga izskata, savvaļā sastopama ASV Kanzasā un Nebraskā.

 EUR

Jutīgā onokleja jeb pērļpaparde savvaļā sastopama Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, kur aug mitros mežos un pļavās. Ilgmūžīga ziemciete, 60 cm augsta, sakneņi gari, ložņājoši, lapas gaiši zaļas.

 EUR

Akantu baltdadzis. Iespaidīgs divgadīgs dzeloņains lakstaugs ar zilganpelēku nokrāsu. Pirmajā gadā veido lielu lapu rozeti, otrajā strauji aug un zied. Stumbrs stāvs, zarains, 200 cm augsts, spēcīgs, lapas ļoti lielas, daivainas vai šķeltas, ziedi lielos kurvīšos zaru galos, violeti. Zied jūlijā un augustā. Pašizsēja. Labi aug saulainā vietā sausā augsnē. Savvaļā sastopams Eiropā un Rietumāzijā.

 EUR

Baltsārtā onosma. Zema ziemciete ziemzaļu lapojumu un baltsārtiem, nokareniem ziediem čemuros 20 cm augstu stublāju galotnēs. Stublāji koksnaini, aplapoti, rozešu lapas pelēkzaļas, vienkāršas, garenas, cietas, klātas asiem matiņiem, uz stublāja lapas lancetiskas. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama no Turcijas līdz Sīrijai, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs. Labi aug sausā augsnē saulainā vietā. Necieš lieku mitrumu ziemā. Kailsalā piesedz.

 EUR

Mazā onosma. Retumiņš no Turcijas, savvaļā aug akmeņainās kalnu nogāzēs un klinšu spraugās 3200 m augstumā virs jūras līmeņa, endēms. Mūžzaļa, lapas nelielas, lineāras, pelēcīgi zaļas, ziedi nokareni, krēmdzelteni, sakopoti čemuros 15 cm augstu ziednešu galotnēs, zied vasaras sākumā. Ziedēšanas beigās ziedi sārtojas vai iegūst zilganu toni. Stāda labi drenētā sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Uz ziemu sedz.

 EUR

10.0 EUR

Plakanstublāja ofiopogona, šķirne. Augs 20 cm augsts, lēni izplatās ar īsiem sakneņiem, veido blīvu lapu rozešu audzi. Lapas mūžzaļas, lineāras, cietas, purpurmelnas, ziedi gaiši violeti, sakopoti īsos ķekaros. Zied jūlijā un augustā, vēlāk dekoratīvi, spīdīgi, violetmelni augļi. Stāda drenētā, mitrumu saglabājošā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā, kailsalā piesedz. Īpaša izteiksmīgā lapojuma dēļ.

 6.0 EUR

Hīrona opopanaks. Iespaidīgs čemurziežu dzimtas augs no Vidusjūras reģiona ar dzelteniem ziediem. Lapas lielas, plūksnainas, koši zaļas, ziednesis zarains, līdz 160 cm augsts, zied jūnijā un jūlijā. Stāda drenētā vidēji sausā līdz vidēji mitrā augsnē pilnā saulē. Ļoti lēnaudzīgs. Nozīme ārstniecībā.

 6.0 EUR

Pazvilā opuncija. Ziemcietīga kaktusu dzimtas ziemciete, savvaļā sastopama ASV centrālajā un austrumu daļā, viena no dažām kaktusu sugām, kas aug Ziemeļamerikas austrumdaļā. Veido plakanu, lapveidīgu, dzeloņainu stublāju puduri. Ziedi dzelteni, reizēm ar sarkanu centru, zied jūlijā. Stāda izcili drenētā, akmeņainā, smilšainā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē pilnā saulē. Uz ziemu piesedz ar egļu zariem.

 EUR

Komanču opuncija. Ilgmūžīga kaktusu dzimtas ziemciete, veido vidēji blīvu stublāju puduri ar sēdošiem kausveida ziediem citrondzeltenā krāsā. Stublāji lapveidīgi, lieli, olveida formas, pavasarī sarkani, vēlāk zaļi, klāti ar ērkšķiem. Zied jūlijā, vēlāk sarkani augļi. Piemērota sausa, smilšaina, akmeņaina, drenēta augsne un saulaina vieta. Uz ziemu piesedz ar egļu zariem, speciālu piesegumu negatavojam. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

 EUR

Smaržīgā kalnpaparde. Skaista dzeltenzaļa lapojuma paparde ar citronu aromātu. Ceri 70 cm augsti, blīvi, lapas lielas, eliptiski lancetiskas, divkārt plūksnaini saliktas. Reta suga, savvaļā nevienmērīgi sastopama kalnu apvidos Eiropā un Āzijā, kur aug mitros skujkoku mežos un subalpīnajās pļavās. Dārzā labi aug daļējā noēnojumā mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Lēnaudzīga, stādījumi ļoti ilgmūžīgi.

 EUR

Meža zaķskābene. Varietāte, ziedi violetrozā krāsā ar baltu actiņu. Tikpat labi augoša kā balto ziedu radiniece, veido blīvu zaļa lapojuma puduri, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Dziedzerlapu zaķskābene. Čiles un Argentīnas alpīnais augs. Veido pievilcīgu pelēcīgi zaļa lapojuma puduri ar lieliem ziediem rozīgā krāsā. Zied maijā un jūnijā, 5 cm augsta. Prasa pilnu saules gaismu, jo ziedi atveras tikai saulē. Pilnīgi ziemcietīga, stāda labi drenētās augsnēs.

 EUR

 EUR

Šķeltlapu zaķskābene. Skaista zaķskābeņu suga no Patagonijas ar smalki dalītām un krokotām lapām. Veido 5 cm augstu zaļganpelēka lapojuma spilventiņu, ko maijā un jūnijā nosedz lieli, lavandzili ziedi ar ļoti tumšu dzīslojumu. Stāda pilnā saulē labi drenētā augsnē, pilnīgi ziemcietīga.

 EUR

Patagonijas zaķskābene. Pieaudzis augs veido 10 cm augstu lapojuma puduri ar ļoti lieliem, violetsārtiem ziediem maijā un jūnijā. Labi aug vidēji sausā, drenētā augsnē saulainā vietā. Ziedēšanas laikā iespaidīga.

 EUR

Kalnu skābene. Arktisko un alpīno reģionu suga Ziemeļu puslodē. Veido piezemes lapojuma puduri ar 20 - 30 cm augstiem, zarotiem ziednešiem. Lapas nierveidīgas, nedaudz ādainas, zaļas. Ziedi plaukst zaļganīgi, ziedēšanas laikā iegūst sarkanīgu toni, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug mitrā augsnē saulainā vietā. Ja apstākļi labvēlīgi, var būt stipra pašizsēja, tā šis dārzos retais, pievilcīgais augs var kļūt par viegli izravējamu nezālīti.

 EUR

Lauku aslaiviņa. Mietsaknes augs, cers 15 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, garas, plūksnaini saliktas no zīdaini apmatotām lapiņām, pelēkzaļas. Ziedi dzelteni iegarenos ķekaros, zied no jūnija līdz augustam. Stāda saulainā vietā akmeņdārzā. Ziemeļu puslodes arktisko un alpīno reģionu suga. Ģints tuva traganzirņu ģintij (Astragalus).

 EUR

Purpura aslaiviņa. Cers 5 - 15 cm augsts, lapas plūksnaini saliktas, pelēkas, klātas ar pelēcīgiem matiņiem, ziedi violeti, sakopoti blīvās galviņveida ziedkopās ziednešu galos, zied no maija līdz jūlijam. Interesants tauriņziežu dzimtas mietsakņu augs saulainam akmeņdārzam. Veiksmīgi aug labi drenētās, ziemā nepārmirkušās augsnēs. Savvaļā sastopama Albānijā un Ziemeļgrieķijā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs.  

 EUR