- EUR

- EUR

- EUR

Pavasara omfalode nāk no Itālijas un Spānijas kalnu mežiem. Ilgmūžīga ziemciete, stublāji ložņājoši, veido blīvu lapu rozešu paklāju. No maija sākuma līdz jūnija sākumam zied ziliem neaizmirstuļu ziediem, kuri sakopoti skrajos ķekaros 15 cm augstu ziednešu galos. Noder stādījumiem ēnainās vietās.

- EUR

Pavasara omfalode, šķirne. Ilgmūžīga 15 cm augsta zaļa lapojuma paklājveida ziemciete baltiem neaizmirstuļu ziediem. Zied no maija sākuma līdz jūnija sākumam. Labi aug ēnainā vietā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Jutīgā onokleja jeb pērļpaparde savvaļā sastopama Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, kur aug mitros mežos un pļavās. Ilgmūžīga ziemciete, 60 cm augsta, sakneņi gari, ložņājoši, lapas gaiši zaļas.

- EUR

Akantu baltdadzis. Iespaidīgs divgadīgs dzeloņains lakstaugs ar zilganpelēku nokrāsu. Pirmajā gadā veido lielu lapu rozeti, otrajā strauji aug un zied. Stumbrs stāvs, zarains, 200 cm augsts, spēcīgs, lapas ļoti lielas, daivainas vai šķeltas, ziedi lielos kurvīšos zaru galos, violeti. Zied jūlijā un augustā. Pašizsēja. Labi aug saulainā vietā sausā augsnē. Savvaļā Eiropā un Rietumāzijā.

 EUR

Baltsārtā onosma. Zema ziemciete ziemzaļu lapojumu un baltsārtiem, nokareniem ziediem čemuros 20 cm augstu stublāju galotnēs. Stublāji koksnaini, aplapoti, rozešu lapas pelēkzaļas, vienkāršas, garenas, cietas, klātas asiem matiņiem, uz stublāja lapas lancetiskas. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama no Turcijas līdz Sīrijai, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs. Labi aug sausā augsnē saulainā vietā. Necieš lieku mitrumu ziemā. Kailsalā piesedz.

 EUR

 EUR

Plakanstublāja ofiopogona, šķirne. Augs 20 cm augsts, lēni izplatās ar īsiem sakneņiem, veido lapu rozešu audzi. Lapas mūžzaļas, lineāras, purpurmelnas, ziedi gaiši violeti, sakopoti īsos ķekaros. Zied jūlijā un augustā, vēlāk dekoratīvi, spīdīgi, violetmelni augļi. Stāda mitrumu saglabājošā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā, kailsalā piesedz. Īpaša izteiksmīgā lapojuma dēļ.

 EUR

Komanču opuncija. Ilgmūžīga kaktusu dzimtas ziemciete, veido vidēji blīvu stublāju puduri ar sēdošiem kausveida ziediem citrondzeltenā krāsā. Stublāji lapveidīgi, lieli, olveida formas, pavasarī sarkani, vēlāk zaļi, klāti ar ērkšķiem. Zied jūlijā, vēlāk sarkani augļi. Piemērota sausa, smilšaina, akmeņaina, drenēta augsne un saulaina vieta. Uz ziemu piesedz, speciālu piesegumu negatavojam. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

- EUR

Smaržīgā kalnpaparde. Skaista dzeltenzaļa lapojuma paparde ar citronu aromātu. Ceri 70 cm augsti, blīvi, lapas lielas, eliptiski lancetiskas, divkārt plūksnaini saliktas. Reta suga, savvaļā nevienmērīgi sastopama kalnu apvidos Eiropā un Āzijā, kur aug mitros skujkoku mežos un subalpīnajās pļavās. Dārzā labi aug daļējā noēnojumā mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē.

 EUR

Parastā raudene, šķirne ar dzeltenu lapojumu. Augs 30 cm augsts, aromātisks, ar laiku izveido lielu puduri. Ziedi sīki, gaiši violetsārti, zied jūlijā un augustā. Var stādīt garšaugu dārzā. Labi aug jebkurā augsnē saulē vai vieglā ēnā.

 EUR

Parastā raudene, šķirne. Augs 30 cm augsts, aromātisks, pudurveida, lapas balti zaļi raibas, ziedi sārti, zied jūlijā un augustā. Var izmantot kā garšaugu.

 EUR

Bārkstainā baltstarīte ir viena no pavasarī ziedošajiem sīpolaugiem. Savvaļā sastopama Balkānos un Turcijā. Zema auguma suga, lapas šauras, malas klātas matiņiem, ziedi blīvā čemurā augsnes līmenī starp lapām, balti. Efemeroīds.

 EUR

- EUR

Meža zaķskābene, varietāte ar violetrozā ziediem. Tikpat labi augoša kā balto ziedu radiniece, veido blīvu zaļa lapojuma puduri, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

 EUR

Deviņlapiņu zaķskābene nāk no Patagonijas un Folklenda salām. Augs līdz 10 cm augsts, parasti zemāks, lapas pelēkzaļas, staraini saliktas no deviņām vai vairāk lapiņām ar iešķeltiem galiem. Ziedi violetsārti, zied vasaras pirmajā pusē. Labi aug vidēji sausā, drenētā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Patagonijas zaķskābene. Pieaudzis augs veido 10 cm augstu lapojuma puduri ar ļoti lieliem, violetsārtiem ziediem maijā un jūnijā. Labi aug vidēji sausā, drenētā augsnē saulainā vietā. Ziedēšanas laikā iespaidīga.

 EUR

Lauku aslaiviņa. Mietsaknes augs, cers 15 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, garas, plūksnaini saliktas no zīdaini apmatotām lapiņām, pelēkzaļas. Ziedi dzelteni iegarenos ķekaros, zied no jūnija līdz augustam. Stāda saulainā vietā akmeņdārzā. Ziemeļu puslodes arktisko un alpīno reģionu suga. Ģints tuva traganzirņu ģintij (Astragalus).

 EUR

Purpura aslaiviņa. Cers 5 - 15 cm augsts, lapas plūksnaini saliktas, pelēkas, klātas ar pelēcīgiem matiņiem, ziedi violeti, sakopoti blīvās galviņveida ziedkopās ziednešu galos, zied no maija līdz jūlijam. Interesants tauriņziežu dzimtas mietsakņu augs saulainam akmeņdārzam. Savvaļā Albānijā un Ziemeļgrieķijā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs.  

 EUR

Shokanbetsu aslaiviņa. Reta suga, savvaļā sastopama tikai Hokaido salā Japānā Shokanbetsu kalnā. Neliels (15 cm) pazvils cerveida puskrūmiņs ar pelēkzaļu, plūksnainu lapojumu un sarkanvioletiem ziediem galviņveida ķekaros īsu ziednešu galos. Zied vasarā. Stāda saulainā vietā labi drenētā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR