- EUR

- EUR

Bonarota pederota. Dienvidaustrumalpu endēms, sastopama uz klintīm un akmeņainās nogāzēs alpīnajā un subalpīnajā joslā 2600 m augstumā virs jūras līmeņa. Cerveida – pudurveida augs, klāts matiņiem, 20 cm augsts, aplapotiem stublājiem un violetziliem ziediem īsos, blīvos ķekaros. Stublāji stāvi un pacili, lapas ovālas, zobainu malu, viegli ādainas, tumši zaļas, ziedi šauri. Zied jūlijā un augustā. Labi jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā.

- EUR

Dzeltenā pederota savvaļā sastopama Alpu austrumdaļā, kur aug akmeņainās nogāzēs 1000 – 2100 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs līdz 30 cm augsts, viegli apmatots, veido aplapotu stublāju puduri ar tumši zaļām lapām un dzelteniem ziediem blīvos ķekaros. Līdzīga P. bonarota, lapas šaurākas, zobainākas. Zied jūlijā un augustā. Stāda saulainā vai daļēji noēnotā vietā akmeņdārzā.

 EUR

Sibīrijas peonija. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā, kur aug mitrās pļavās, retos mežos un alpīnajās pļavās. Cers 80 cm augsts, izcili dekoratīvs lapojums no pavasara līdz rudenim, stublājs ar vienu ziedu rožainā krāsā. Zied maijā un jūnijā. Pēc karstas vasaras lapojums sāk dzeltēt augusta beigās.

   EUR

Kaukāza peonija, tagad pazīstama ar nosaukumu P. daurica subsp. coriifolia. Augs veido spēcīgu, skaisti aplapotu ceru, ziedi vienkārši, koši rozā. Cera augstums 80 cm, zied maijā. Savvaļā sastopama Kaukāzā.

   EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne (Wissing, 1964). Ziedi ar patīkamu smaržu, puspildīti, ļoti lieli, līdz 18 cm diametrā, ziedēšanas sākumā spilgti koraļļsarkani, vēlāk izbalē līdz dzeltenoranžiem. Zieda centrā redzamas dzeltenas putekšņlapas. Ceri līdz 100 cm augsti, ziedneši stingri.

   EUR

Hibrīhu grupas peonija, šķirne. Wissing, 1965. Ziedi lieli, 16 cm diametrā, puspildīti, plaukst koši koraļļoranži, ziedēšanas laikā izbalē gaišāki, centrā dzeltenu putekšņlapu pušķis. Ziedneši spēcīgi, stingri, 90 cm augsti. Agrīna.

  - EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne (Auten, 1952). Ziedi vienkārši, 12 cm diametrā, tumši sarkani ar dzeltenām putekšņlapām centrā. Zied agri pavasarī. Cers 60 cm augsts, teicams lapojums no pavasara līdz rudenim.

   EUR

Intersekciju grupas peonija, šķirne. Hollingsworth, 1984. Ziedi lieli, puspildīti līdz pildīti, dzelteni ar viegli oranžu centru un patīkamu smaržu. Ceri 80 cm augsti, teicams lapojums no pavasara līdz rudenim, stingri ziedneši. Visaugstāk vērtētā intersekciju grupas šķirne. Brīnišķīga šķirne soliteriem vai grupās kopā ar citiem augiem.

  - EUR

Pienziedu peonija, šķirne (Klehm, 1995). Ziedi neparasti, kaktusu – dāliju tipa, 13 cm diametrā, daudzkrāsaini – balti, rozā un zaļi. Ziedu krāsa ziedēšanas laikā mainās no maigiem toņiem līdz piesātinātiem. Ziedēsanas beigās ziedlapu centrālā daļa kļūst rozīgi ķieģeļsarkana, vienlaikus redzamas augļkopas. Zied ilgstoši, ziedlapas nobirst pamazām, nepiesārņo apkārtni. Cers 70 cm augsts ar stingriem ziedkātiem.

   EUR

Pienziedu peonija. Savvaļas suga, izplatīta Sibīrijā, Ķīnā, Mongolijā, Korejā, kur aug atklātās vietās mežu klajumos un krūmājos. Cers 100 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi vienkārši, 10 cm diametrā, viegli sārti ar dzeltenām putekšņlapām centrā. Nozīme selekcijā.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Krekler,1962. Ziedi Japānas tipa, spoži tumšsarkani ar dzeltenu (sarkanas ar zeltainām maliņām) staminodiju pušķi centrā. Ceri 100 cm augsti. Izcili dekoratīva.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Calot, 1872. Ziedi ar spēcīgu smaržu, pildīti, rožveida, balti ar nelieliem sarkaniem lāsumiņiem centrā, reizēm starp ziedlapām pavīd kāda zeltaina putekšņlapa. Ceri 90 cm augsti, ziedneši stingri, labs lapojums, zied bagātīgi. Nelabvēlīgos laika apstākļos balsta.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Klehm, 1968. Cers 100 cm augsts, ziedi ļoti lieli, līdz 18 cm diametrā, pildīti, nevainojamas formas, rožveida, maigi rozā ar laškrāsas atblāzmu. Lapojums tumši zaļš, labs kontrasts, vēlu ziedoša.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Franklin, 1931. Ziedi nevainojamas formas, blīvi pildīti, blīva puslode uz apakšējo vainaglapu kārtām, ļoti tumši sarkanvioleti ar nelielu smaržu. Ceri spēcīgi, 90 cm augsti, ziedneši izturīgi, zied bagātīgi. Teicama grieztajiem ziediem.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Sass, 1949. Ziedi Japānas tipa, lieli, rozā ar dzeltenu staminodiju pušķi centrā.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Calot,1856. Ziedi pildīti, balti, plaukstot dzeltenīgi, cers 100 cm augsts. Ziediem patīkams maigs aromāts. Agra ziedlaika šķirne. Ziedi savu pievilcību parāda tad, kad cers ir labi ieaudzies, pirmajos gados pēc stādīšanas ziedi var būt nepilnīgi pildīti. Sena, joprojām pieprasīta.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Crousse, 1885. Liela auguma, cers 110 cm augsts. Ziedi vecrozā tonī, lieli, blīvi pildīti, zieda centrā piesātinātāka krāsa. Nelabvēlīgos laika apstākļos nepieciešami balsti.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Koppius, 1931. Tumši bordosarkani pildīti ziedi, reizēm starp ziedlapām redzama kāda dzeltena putekšņlapa. Ziedneši noturīgi jebkādos nelabvēlīgos laika apstākļos. Cers 100 cm augsts, teicams lapojums.

 EUR

Pienziedu peonijas šķirne. Miellez, 1851. Sena, joprojām populāra. Ziedi ļoti lieli, līdz 20 cm diametrā, pildīti, sniegbaltā krāsā. Centrā ziedlapu maliņas sarkanas. Cers 100 cm augsts. Saulainā laikā ziedneši stingri.

- EUR

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Landis/Rogers, 2004. Cers 80 cm augsts, ziedi lieli, līdz 18 cm diametrā, pildīti, plaukst tumši rozā, ziedēšanas laikā kļūst divkrāsaini. Ziedlapu pamatnes daļa izbalē līdz baltai krāsai, saglabājot rozā krāsu gar ziedlapu maliņām. Vidēja ziedlaika šķirne.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Krelage, 1912. Ziedi ar pikantu smaržu, pildīti, ļoti lieli, plaukst sārtā krāsā ar spilgtāku centrālo daļu un sarkaniem lāsumiem, vēlāk izbalē līdz gandrīz baltiem. Cers 100 cm augsts. Pieaugušiem augiem ziedneši stingri, bet nelabvēlīgos laika apstākļos lielie ziedi prasa balstus.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Dessert, 1913. Ziedi pildīti, apakšējās vainaglapas plaukst gaišsārtas, centrs citrondzeltens, vēlāk izbalē gandrīz balti. Cers 90 cm augsts, ziedneši stingri. Agrīna līdz vidēja ziedlaika šķirne. Savu pievilcību parāda labi ieaugušies ceri, jauniem augiem ziedi samērā plāni.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Doriat,1927. Lapojums tumši zaļš, ziedi sniegbalti, blīvi pildīti, rožveida, nevainojamas formas. Cers 100 cm augsts, zied jūnijā, ziediem patīkams aromāts. Nelabvēlīgos laika apstākļos nepieciešami balsti. Izcila ziedu pušķiem.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Uzieta Sibīrijā pie Olgas ciema. Ziedi skaisti, vienkārši, tīri balti ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā. Cers 80 cm augsts, zied agri, bagātīgi un tikpat labi ražo sēklas, pašizsēja.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Lemoine, 1906. gads. Populāra visā pasaulē. Ziedi ļoti lieli, blīvi pildīti, gaiši rožaini, ziedēšanas sākumā krāsa piesātinātāka, vēlāk nedaudz izbalē. Cers 100 cm augsts, ziedneši stingri, zied jūlija sākumā, ziediem patīkams aromāts.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Uzieta Dienvidkorejā 1987. gadā. Ziedi ļoti lieli, pildīti, trīskārši, sārti-dzeltenīgi-krēmkrāsas ar rožainu toni. Cers 80 cm augsts, zied jūnijā.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne, Klehm, 1972. Vidēja ziedlaika šķirne, ziedi ar vieglu smaržu, lodveida formas, ļoti blīvi pildīti, gaiši violetsārtā krāsā. Cers spēcīgs, 90 cm augsts, ziedneši stingri, bet nelabvēlīgos apstākļos jābalsta.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Kelway, 1929. Ziedi vidēji lieli, violetsarkani, anemonveida ziedu forma. Ziedneši ar daudz sānzariem, kas pagarina ziedēšanas laiku. Cers 100 cm augsts, zied jūnijā.

 EUR

Hibrīdu grupas peoniju šķirne ( P. lactiflora x P. daurica subsp. wittmanniana). Lemoine, 1905. Ziedi vienkārši, lieli, neparastas krāsas, maigi oranždzeltenīgā tonī ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā. Vidēja ziedlaika šķirne. Cers 80 cm augsts ar noturīgiem ziednešiem.

 EUR

Dzeltenā peonija, krūmpeoniju suga, savvaļā sastopama Rietumķīnā. Mūsu klimatiskajos apstākļos tā aug kā puskrūms, ziemā nosalst līdz sniega robežai, bet pavasarī strauji atjaunojas un jūnijā zied vienkāršiem, spilgti dzelteniem ziediem. Sasniedz 100 cm augstumu, lapojums dekoratīvs visu veģetācijas laiku.

 EUR

 EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Saunders, 1950, (P. mlokosewitschii x P. tenuifolia). Cers 80 cm augsts, lapojums dekoratīvs, gaiši zaļš, lapas dalītas un šķeltas šaurās daļās, ziedi vienkārši, 12 cm diametrā, gaišā perlamutra lašu rozā krāsā ar dzeltenu putekšņlapu gredzenu un rozā auglenīcām centrā. Eleganta, agri ziedoša.

   EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Glasscock, 1944. Ziedi spoži tumši sarkani, blīvi pildīti, ļoti lieli, nevainojamas formas, milzīga puslode uz apakšējo vainaglapu kārtām. Cers 90 cm augsts, ziedneši spēcīgi, noturīgi, ziedēt sāk pirms pienziedu peonijām. Pēc daudzu speciālistu vērtējuma, skaistākā peonija pasaulē.

   EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Bockstoce, Landis, 1974. Cers 80 cm augsts, ziedi lieli, blīvi pildīti, ziedēšanas maksimumā divkrāsaini. Plaukst koši rozā, ziedēšanas laikā ārējās vainaglapas izbalē gandrīz baltas, viducis saglabā rozā krāsu. Teicama grieztajiem ziediem.

  EUR

Krūmpeonija. Pazīstamās latviešu selekcionāres E. Zvaigznītes (1923-1990) krūmpeoniju hibrīdu pēcteči. Cēlušies no savulaik draudzenei dāvinātiem pašas veidotiem hibrīdiem ar vienkāršiem ziediem vīnsarkanā un rozā krāsā, kuriem radu raksti nav zināmi. Jaunie augi ir skaisti aplapoti krūmi ar lieliem ziediem, kuru krāsa variē no baltas līdz vīnsarsarkaniem toņiem. Ziedi ar violetmelnu plankumu centrā 20 cm un vairāk diametrā. Savai kolekcijai atlasījām četrus eksemplārus ar atšķirīgu ziedu krāsu. Sala izturīgi, nekad nav segti un vīstīti. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā, no valdošiem vējiem pasargātā vietā.

- EUR

 EUR

  EUR

Intersekciju grupas peonija, šķirne. Itoh / Smirnov, 1974. Viena no pirmajām intersekciju grupas peonijām. Ziedi dzelteni ar karmīnsarkaniem plankumiņiem pie ziedlapu pamatnes, puspildīti līdz pildīti, ļoti lieli. Cers līdz 70 cm augsts.

 EUR

Īstā sāre savvaļā izplatīta Ziemeļamerikā. Dominējošā graudzāļu suga prērijās. Cers līdz 200 cm augsts, lapas zilganzaļas, rudenī oranždzeltenas. Stingru ziednešu galos no jūlija līdz oktobrim veidojas gaisīgas ziedu skaras. Stāda saulainā vietā mēreni sausā, parastā dārza augsnē. Skaista graudzāle soliteriem un grupām.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Cers 140 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltens. No jūlija līdz septembrim veidojas sarkanbrūnas ziedu skaras. Labi aug saulainās vietās, pielāgojas gan sausām, gan mitrām jebkura tipa augsnēm.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Augs izteikti pelēcīgi zils, cers stāvs, 90 - 120 cm augsts, irdens, ziedu skaras gaisīgas, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē sausā, nabadzīgā augsnē. Mitrā, auglīgā augsnē mēdz sagāzties.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Viena no labākajām sarkanlapojuma šķirnēm. Cers irdens, 90 cm augsts, lapas pavasarī un vasaras sākumā pelēkzaļas, vēlāk lapu galotnes daļa iegūst tumši vīnsarkanu toni. Ziedu skaras gaisīgas, sārti tonētas. Zied no jūlija līdz oktobrim. Neizvēlīga, aug jebkurā augsnē, priekšroku dod saulainai vietai.

- EUR

Īstā sāre, šķirne. Augs veido 30 cm augstu vasarzaļu lapu puduri. Lapas šauri lineāras, pavasarī un rudenī zaļas ar baltu maliņu, vasarā pilnīgi zaļas. Praktiski nezied, ja zied, tad vasaras otrajā pusē un rudenī. Labi aug mēreni sausā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Austrumu magone, šķirne. Mietsakņu ziemciete, cers līdz 80 cm augsts, piezemes rozešu lapas lielas, plūksnaini dalītas, stublāji taisni, maz aplapoti ar vienu ziedu galā. Ziedi gaišā koraļļu krāsā ar tumšu plankumu pie ziedlapu pamatnes, zied maija beigās un jūnijā, drīz pēc ziedēšanas virszemes daļas atmirst. Pieauguši augi sausumizturīgi, stāda saulē, drenētā augsnē, mazās grupās.

 EUR

Austrumu magone, šķirne ar oranžsarkaniem, pildītiem ziediem. Augs 100 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, lapas plūksnaini dalītas, apmatotas, zied jūnijā. Drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Labi aug saulainā vietā vidēji mitrā līdz mēreni sausā, drenētā augsnē. Sena, bet ļoti laba, radusies ap 1900. gadu.

- EUR

Austrumu magones šķirne. Augs 70 cm augsts ar austrumu magonēm raksturīgu pelēkzaļu plūksnainu lapojumu un lieliem, tīri baltiem ziediem ar melnu vidu ziednešu galos. Zied jūnijā. Augsnes ziņā neizvēlīga, necieš lieku mitrumu ziemā, stāda saulainā vietā kopā ar augiem, kas to nosedz pēc ziedēšanas.

- EUR

Lilijziedu paradīzija. Ilgmūžīga asparāgu dzimtas ziemciete no Dienvideiropas kalnu reģioniem. Augs līdz 50 cm augsts, veido lineāru lapu rozešu ceru, maijā un jūnijā zied baltiem piltuvveida ziediem. Pusefemeroīds, vasaras otrajā pusē zaudē virszemes daļas. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā, nekaitē pārmērīgs mitrums pavasarī.

 EUR

Galvainā paronihija. Neļķu dzimtas ziemciete no Dienvideiropas kalnu apgabaliem. Līdz 10 cm augsta, paklājveida, lapas ziemzaļas, pelēkzaļas, sīkas, no jūnija līdz augustam zied maziem, baltiem, sausiem, pergamentveida ziediem. Ilgmūžīga, interesanta saulainu vietu ziemciete. Necieš pārmirkušas augsnes ziemas atkušņos.

 EUR

Skabiozlapu patrīnija. Ilgstoši ziedošs augs vasaras otrajai pusei. Cers līdz 170 cm augsts, lapojums zaļš, lapas garenas, plūksnaini šķeltas, ziedi spilgti dzelteni, sakārtoti vairogveida ziedkopās stingru, zarotu, ziednešu galos. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Sibīrijas patrīnija. Cers 15 cm augsts, lapas zaļas, piezemes rozetēs, līdz 10 cm garas, ziedi dzelteni čemurveidīgā ziedkopā, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā drenētā, nabadzīgā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama no Urāliem līdz Japānai, kur aug atklātās vietās kalnu akmeņainās nogāzēs līdz alpīnajai joslai. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Japānā.

 EUR

Matainā patrīnija. Ziedošie dzinumi 100 cm augsti, neziedošie ložņājoši, sakņojas, veido puduri. Lapojums gaiši zaļš, piezemes lapas lielas, garos kātos, zobainu malu, ziedi mazi, balti, sakopoti vairogveidīgās ziedkopās zarota stublāja galos. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Japānā.

 EUR

Telimveida peltoboikīnija ir ļoti reta suga no Honsju salas Japānā, kur aug ēnainos kalnu mežos. Augs var sasniegt 60-80 cm augstumu, lapas lielas, apaļas formas, daivainas, ziedi krēmdzelteni, sakārtoti skarās ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, epizodiski līdz rudenim. Labi aug pietiekami mitrā, nepāržūstošā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Peltoboikīnija. Līdzīga P. tellimoides, lapas dziļāk staraini šķeltas. Ziedi krēmdzelteni, zied jūnijā un jūlijā. Labos apstākļos ziedneši var sasniegt 90 cm augstumu. Labi aug mitrā, drenētā, trūdainā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Šikoku un Kjusju salās Japānā, kur aug mitros kalnu mežos.

 EUR

Lapsastu spalvzāle. Dekoratīva graudzāle, cers blīvs, līdz 70 cm augsts, lapas lineāras, zaļas, rudenī krāsojas oranžīgi dzeltenos toņos un saglabā labu izskatu ziemā. Zied septembrī un oktobrī. Ziedkopas cilindriskas ar gariem spalvveida akotiem sārtbrūnā krāsā. Labi jūtas siltā, saulainā vietā. Savvaļā sastopama pārsvarā Austrumāzijā.

 EUR

Lapsastu spalvzāles šķirne. Cers 70 cm augsts, augums stāvāks kā pamatsugai, ziedkopas cilindriskas, garas, sārtbrūnas ar spalvveida akotiem. Sāk ziedēt jau augustā un bagātīgi zied katru gadu. Lapojums rudenī krāsojas intensīvi dzeltens. Ziedēšanas laikā neatvairāma. Cieš no pārmērīgi slapjas augsnes.

- EUR

Lapsastu spalvzāles šķirne. Neliela auguma, veido blīvu 35-45 cm augstu ceru, lapas šauras, tumši zaļas, ziedu vārpas cilindriskas, 5 cm garas, zaļas ar baltiem sēklu akotiem. Zied septembrī un oktobrī. Priekšroku dod saulainai vietai, nedaudz noēnotās vietās zied vāji vai vispār nezied.

- EUR

Lapsastu spalvzāles šķirne. Vismazākā no visām lapsastu spalvzālēm, 20-30 cm augsta, veido blīvu ceru. Lapas ļoti šauras, tumši zaļas ar baltu maliņu, no attāluma augs izskatās gaišāks nekā zaļlapainās radinieces. Ziedkopas līdzīgas ‘Little Bunny’, cilindriskas, zaļas ar baltiem sēklu akotiem. Zied septembrī un oktobrī. Tāpat kā citas lapsastu spalvzāles, stāda saulainā vietā mēreni mitrā augsnē.

- EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Cers blīvs, 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgi sarkanos toņos. Ziedkopas cilindriskas, garas, tumši violetsarkanas, zied septembrī un oktobrī. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā, parastā augsnē. Izmanto grieztajiem ziediem.

- EUR

Purpurvioletā sarzāle. Viegli audzējama dekoratīva graudzāle no Ziemeļaustrumāfrikas. Augs 120 cm augsts, veido skraju pudurveida puduri, lapas lineāras, pelēkzaļas, ziedkopas garas, šauras, akotainas, brūnganas. Zied no jūlija līdz septembrim. Piemērota vidēji sausa, ūdenscaurlaidīga augsne un saulaina vieta.

- EUR

Bārdainā penstemone. Cerveida – pudurveida ziemciete, 100 cm augsta, lapojums daļēji ziemzaļš, ziedi cinobrsarkani, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no Nevadas līdz Kolorado, dienvidos līdz Meksikai, kur aug sausos pakalnos, ielejās un mežmalās. Viegli audzējama katrā drenētā, mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Bārdainā penstemone, šķirne. Ziedi visdažādākajās nokrāsās, rozā, sarkanos toņos. Augi 30 cm augsti, ceri blīvi, lapojums pelēkzaļš, zied no maija beigām līdz jūlija sākumam. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Hibrīdas izcelsmes bagātīgi ziedoši augi. Nav ilgmūžīgi, sakuplojušos cerus regulāri dala.

- EUR

Bārdainā penstemone, agri ziedošās formas šķirne. Augi 40 cm augsti, bagātīgi ziedoši, ceri blīvi. Ziedi dažādās krāsās, no tumši violetzilas līdz maigi sārtiem. Zied no maija līdz jūlijam, vēlāk dekoratīvi sēklu sastati. Labi jūtas saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Hibrīdas izcelsmes, augi īsmūžīgi, sakuplojušos cerus regulāri dala.

- EUR

Kaliko penstemone. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug gaišos mežos, mežmalās un pļavās. Augs 70 - 90 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, ziedi gaiši violeti, zied ilgstoši no maija līdz jūlijam. Dekoratīva arī pēc ziedēšanas, rudenī lapas krāsojas sarkanas. Mitrumizturīga, var augt vieglā noēnojumā.

 EUR

Košsarkanā penstemone. Līdz 80 cm augsta dekoratīva ziemciete no ASV Ņūmeksikas un Teksasas kalnainajiem apvidiem. Veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, lapas zilganzaļas, ovālas, zied jūnijā un jūlijā sarkaniem stobriņveida ziediem garā, vienpusējā ziedkopā. Prasa labi drenētu, mēreni sausu augsni vasarā un ziemas atkušņos, uz ziemu piesedz. Sēklas no dabiskajām augšanas vietām.

- EUR

Kardvela penstemone. 20 cm augsts ziemzaļš pudurveida puskrūmiņš violetziliem ziediem un nelielām eliptiskas formas gludām lapām, kuras rudenī krāsojas sarkanīgos toņos. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs. Dārzā labi aug saulainā vietā labi drenētā, mēreni sausā augsnē.

- EUR

Slaidā penstemone jeb dzeltenā penstemone savvaļā izplatīta Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumos, kur aug kalnu mežos gan atklātās, gan nedaudz noēnotās vietās, kā arī starp akmeņiem. Augs 30 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, zied no jūnija līdz augustam. Netipiski penstemonēm, ziedi gaiši dzelteni. Viegli audzējama, mitrumizturīga, dārzā labi aug saulainā vietā, daudzus gadus var augt nepārstādīta.

 EUR

Zilziedu penstemone. Ļoti dekoratīva suga koši ziliem ziediem blīvās, garās, šaurās ziedkopās. Veido 70 cm augstu ceru, stublāji stāvi, aplapoti, rozešu lapas daļēji ziemzaļas, eliptiskas līdz lancetiskas formas. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi sēklu sastati. Savvaļā sastopama Kaskāžu kalnos Ziemeļamerikā, kur aug akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz subalpīnajai joslai. Dārzā labi aug saulainā vietā, labi drenētā, vidēji sausā augsnē.

- EUR

Dāvidsona penstemones šķirne. Zema auguma, 10 cm augsta daļēji ziemzaļa paklāju veidojoša ziemciete ar lieliem, sarkanvioletiem ziediem maijā un jūnijā. Zied bagātīgi. Piemērota labi drenēta, mēreni mitra, smilšaina, akmeņaina augsne un saulaina vieta, kailsalā piesedz. Laba akmeņdārza ziemciete.

- EUR

Dāvidsona penstemones varietāte ir ASV Oregonas štata endēms. Augs 20 cm augsts, lapas miniatūras, ziemzaļas, dzinumi ložņīgi, koksnaini, ziedi violetzili, ļoti lieli, zied jūnijā un jūlijā. Stāda ūdens caurlaidīgā, vidēji sausā, akmeņainā augsnē saulainā vietā. Ziedēšanas laikā ļoti iespaidīga. Izturīgākā no Dāvidsona penstemonēm.

 EUR

Uzpirkstīšu penstemone, pazīstamākā no penstemoņu sugām. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas ziemeļaustrumdaļā, kur aug prērijās un citās atklātās vietās. Augs 80 cm augsts, pudurveida, lapas zaļas, rudenī krāsojas sārtas, daļēji ziemzaļas. Ziedi iegareni, balti, sakopoti žuburainās ziedkopās stingru, aplapotu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā, dekoratīva arī pēc ziedēšanas. Labi aug arī mitrākās vietās.

- EUR

Uzpirkstīšu penstemone, šķirne. Lapojums dzeltens ar sarkanbrūnu toni rudenī, īpaši krāšņs jauno lapu augšanas laikā pavasarī. Ziedi balti, sakopoti nelielās ziedkopās 40 cm augstos ziednešos, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. Augšanas temps zemāks nekā pamatsugai un sarkanlapu šķirnēm.

- EUR

Uzpirkstīšu penstemone, šķirne ar sarkanu lapojumu un baltiem ziediem 80 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā. Skaista, pieticīga, mitrumizturīga ziemciete, kura saglabā dekorativitāti līdz rudenim.

  EUR

Uzpirkstīšu penstemone, šķirne. Ziemzaļa pudurveida ziemciete, stublāji un lapas sarkanzaļi, ziedi gaišā lavandkrāsā, zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīva visu veģetācijas laiku. Labi aug mēreni mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Divlapu penstemone. Viegli audzējama suga no ASV Montānas rietumdaļas un Aidaho centrālās daļas, kur sastopama kalnos mērenā augstumā. Veido 50 cm augstu aplapotu stublāju ceru ar violetziliem ziediem skarveida-ķekarveida ziedkopās. Pamatdaļa koksnaina, lapas zaļas, gludas, plānas, vidēja lieluma ar zobainu malu, stublāja vidusdaļā pa divām kopā, ziedi lieli. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā, parastā augsnē.

- EUR

Zaļganpelēkā penstemone nāk no Kaskāžu kalniem, kur sastopama sausās, smilšainās, mežainās vietās mērenā augstumā. Augs ziemzaļš, veido blīvu rozešu lapu puduri ar nelieliem, lavandziliem ziediem vairākās blīvās mieturveida ziedkopās 60 cm augsta ziedneša augšdaļā. Zied no jūnija līdz augustam. Augiem sēklas no Linn apgabala Oregonas štatā.

- EUR

Skaulera penstemone. Viegli audzējama, dekoratīva, cers 20 cm augsts, krūmveidīgs, kupls. Stublāji zemākajā daļā koksnaini, aplapoti. Lapojums ziemzaļš, lapas ādainas, spīdīgas, zaļas, lancetiskas vai eliptiski lancetiskas ar viegli zobainu malu. Ziedi violetzili, līdz 5 cm gari, sakopoti šauros, blīvos, vairāk vai mazāk vienpusējos ķekaros, zied maijā un jūnijā. Labi aug drenētā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs no pakājes līdz alpīnajai joslai.

 EUR

Alpīnā penstemone. Sausumizturīga, veido 30 cm augstu ceru ar pamatdaļā koksnainiem, aplapotiem stublājiem un ļoti lieliem, dzidri ziliem ziediem blīvās, garās ziedkopās. Lapas vasarzaļas, plati lancetiskas, zilganzaļas. Vecākiem augiem saknenis pārkoksnējies, tādēļ stublāji var augt visos virzienos, arī horizontāli. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā kalnu subalpīnajā joslā. Dārzā labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā.

-EUR

Holla penstemone ir klasisks akmeņdārza augs. Savvaļā satopama Klinšu kalnos, kur aug uz klintīm 3500-4700 m augstumā virs jūras līmeņa. Cers 15 cm augsts, neliels, lapas daļēji ziemzaļas, biezas, garenas, zilganzaļas, sakopotas piezemes rozetēs, ziedi violetzili, zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulē nabadzīgā, akmeņainā augsnē.

 EUR

Skarbmatainā penstemone. Ļoti izturīga ziemzaļa ziemciete, savvaļā sastopama Kanādas un ASV austrumdaļā. Augs 70 cm augsts, lapojums zaļš, stublāji klāti ar matiņiem, ziedi violetbalti, zied bagātīgi jūnijā un jūlijā. Neizvēlīga, aug gan sausākās, gan mitrākās augsnēs.

 EUR

Skarbmatainā penstemone, baltziedu forma. Pudurveida ziemciete, 60 cm augsta, lapojums ziemzaļš, lapas gaišākas kā pamatsugai, zied jūnijā un jūlijā. Viegli audzējama un neizvēlīga.

 EUR

Skarbmatainā penstemone, zemā varietāte. Augs līdz 15 cm augsts, lapas ziemzaļas, tumši zaļas, rudenī krāsojas sarkanas, stublāji pacili un guloši, ziedi violetbalti. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē drenētā, mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Skarbmatainā penstemone, zemās varietātes baltziedu forma. Augs ziemzaļš, cers neliels, 10 cm augsts, lapas gaiši zaļas, zied jūnijā un jūlijā, ļoti bagātīgi. Izcils akmeņdārza augs.

 EUR

Zemā penstemone, sīklapu varietāte. Savvaļā sastopama ASV Jūtas štatā, kur aug kalnos uz klintīm 3000 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs 15 cm augsts, lapas sīkas, ziemzaļas, ziedi mazi, genciānzili, zied no jūnija līdz augustam. Endēms. Dārzā labi aug saulainā vietā labi drenētā, vidēji sausā, parastā augsnē.

 EUR

Kunca penstemone. Cerveida mietsakņu ziemciete ar garu ziedēšanas laiku. Augs 50 cm augsts, stublāji stāvi, nedaudz zaro, pamatdaļā koksnaini, lapas garenas, tumši zaļas, ziedi purpurrozā krāsā, sakopoti garos ķekaros. Zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā Meksikas centrālajā daļā, kur sastopama kalnos 3000 m augstumā, kur klimats ir gana skarbs. Parastās dobēs ziemošana nestabila, prasa sausāku augsni ziemas atkušņos, piesedz.

- EUR

Roezla penstemone, neliels augs koši sarkanrozā ziediem. Veido līdz 20 cm augstu ceru. Stublāji pamata daļā koksnaini, stublāja lapas eliptiskas, zilganzaļas. Zied jūnijā un jūlijā, atkārtoti septembrī. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļas kalnainajos apvidos, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs līdz 2500 m augstumam virs jūras līmeņa. Piemērota saulainam akmeņdārzam.

- EUR

Plato penstemone. Veido ziemzaļu lapu rozešu puduri ar 50 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas spožas, zaļas, ziedi izteiksmīgi, koši genciānzili, izkārtojušies mieturos garā, vairāk vai mazāk vienpusējā ziedkopā, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā, piemērotā vietā ilgmūžīga. Savvaļā sastopama Kolorādo rietumdaļā, kur aug Lielā Plakankalna (Grand Mesa) pašā augšdaļā.

 EUR

Meksikas penstemone, hibrīdo penstemoņu šķirne. Veido kuplu krūmveida ceru ar violetsārtiem ziediem garās ziedkopās. Cers 50 cm augsts, lapojums tumši zaļš, lapas šauri lancetiskas, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Pavasarī nogriež, kailsalā piesedz.

- EUR

Meksikas penstemone, hibrīdo penstemoņu šķirne. Cers 50 cm augsts, ziedi sarkanrozā krāsā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vidēji sausā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Pavasarī nogriež, kailsalā piesedz.

 EUR

Platlapu penstemone. Ļoti izskatīga penstemoņu suga no Kaskāžu kalnu rietumdaļas, kur sastopama gaišos kalnu mežos. Veido daļēji ziemzaļu lapu rozešu ceru ar ziliem ziediem garā ziedkopā. Cers 70 cm augsts, proporcionāls, lapojums zaļš, zied no maija līdz jūlijam. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

- EUR

Bālā penstemone. Smalkāka izskata nekā uzpirkstīšu penstemone ( P. digitalis ), veido 50 - 80 cm augstu ceru. Rozešu lapas eliptiskas, daļēji ziemzaļas, gaiši zaļas, ziedi balti, pumpuri sārti tonēti, sakopoti garā skarā. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug sausās atklātās vietās kalnu mežos, prērijās un smilšainos līdzenumos. Dārzā pietiekami labi aug parastā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

 EUR

Skujlapu penstemone, šķirne ar dzelteniem ziediem. Augs 20 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Piemērota silta, saulaina vieta un labi drenēta, mēreni sausa augsne. Uz ziemu piesedz.

 EUR

Sīkziedu penstemone veido ziemzaļu lapu rozešu puduri ar 40 cm augstiem, aplapotiem ziednešiem. Lapas ovālas līdz lancetiskas, tumši zaļas, ziedi mazi, zili, sakopoti vienā vai vairākās blīvās pušķveida ziedkopās. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama kalnu pļavās no Aļaskas līdz Kalifornijai. Labi aug jebkurā drenētā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Sīkziedu penstemone, šķirne. Viegli audzējama maza auguma (15 cm) kompakta pudurveida ziemciete daļēji ziemzaļu lapojumu un sārtiem ziediem blīvās ziedkopās. Lapojums dažbrīd var krāsoties sarkanos toņos. Izplešanās intensitāte neliela, zied maijā un jūnijā. Labs saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Tolmeja penstemone. Augstkalnu augs, savvaļā sastopama Ziemeļamerikā Kaskāžu kalnu dienvidaustrumu nogāzēs. Veido nelielu ziemzaļu lapu rozešu puduri ar gaiši ziliem ziediem vienā vai dažās pušķveida ziedkopās uz 15 cm augsta ziedneša. Rozešu lapas tumši zaļas, ovālas formas, mazākas nekā pamatsugai. Zied maijā un jūnijā.

- EUR

Ričardsona penstemone. Atšķirīga no citām penstemonēm, veido gaisīga izskata krūmveida ceru ar gariem, nolīkušiem stublājiem. Cers 50 cm augsts, lapas tumši zaļas, spožas, zāģzobainu malu. Ziedi šauri, violetrozā krāsā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Savvaļā sastopama Kaskāžu kalnu zemākajā joslā, kur aug atklātās akmeņainās vietās, nogāzēs un uz klintīm. Augiem sēklas nākušas no Klikikatas apgabala.

 EUR

Klinšu penstemone. Pievilcīga ziemzaļa penstemoņu suga no Ziemeļamerikas rietumu piekrastes kalnu apvidiem, kur sastopama uz klintīm un akmeņainās kalnu nogāzēs. Augs 10 cm augsts, stublāji koksnaini, aplapoti, lapas mazas, biezas, apaļīgas, zilganzaļas, ziedi lieli, spilgti rozā krāsā. Zied no jūnija līdz augustam. Izcils saulaina akmeņdārza augs. Sēklas no Linn apgabala Oregonas štatā.

- EUR

Zobainā penstemone ir pusziemzaļš, koksnains augs spoži zaļām lapām un violetsārtiem ziediem ķekarveida ziedkopā. Cers 60 cm augsts, stublāji pamata daļā pārkoksnēti, lapas plati lancetiskas līdz sirdsveidīgas ar zāģzobainu malu. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumdaļā, kur aug gan kalnu pakājē, gan 2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Dārzā labi aug saulē vai pusēnā mitrā, bet drenētā augsnē.

 EUR

Zobainā penstemone, šķirne. Cers 40 cm augsts, lapojums gaiši zaļš, ziedi tīri balti, zied jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Stāda tradicionālajās ziemciešu dobēs un akmeņdārzos.

 EUR

Smalla penstemone. Cers kupls, 60 cm augsts, piezemes rozešu lapas ziemzaļas, lielas, triangulāras, zaļas ar tumšu dzīslojumu, dažbrīd ar sarkaniem galiem, vēlā rudenī bronzas sarkanas. Ziedi skarās, violetrozā krāsā, zied jūnijā, jūlijā. Viena no dekoratīvākajām Ziemeļamerikas austrumu daļas penstemonēm, sastopama Great Smoky Mountains, kur aug akmeņainās nogāzēs daļēji noēnotās vietās. Dārzā labi aug arī saulainā vietā.

- EUR

Krāšņā penstemone. Veido vidēji blīvu piezemes lapu rozešu puduri ar reti izvietotiem 40 cm augstiem ziednešiem. Rozešu lapas eliptiskas, zilganzaļas, ziedi mazi, violetzili, sakopoti garā, šaurā ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā dažādās augšanas vietās, līdzenumos, kalnos līdz pat subalpīnajai joslai. Dārzā piemērota labi drenēta jebkura augsne un saulaina vieta.

- EUR

Stāvā penstemone. Skaista, viegli audzējama penstemoņu suga no Klinšu kalniem. Ziedi ļoti lieli, briljantzili, blīvās ziedkopās. Zied jūnijā un jūlijā, 60 - 70 cm augsta. Labi jūtas saulainā vietā drenētā, parastā augsnē.

 EUR

Embotiņveida penstemone. Zema penstemoņu suga ar adatveida lapām un lieliem, violetziliem ziediem. Augs 10 cm augsts, ziemzaļš, paklājveida, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama ASV Kolorado štata kalnos 2500-3000 m augstumā virs jūras līmeņa, kur aug sausās, akmeņainās vietās. Dārzā piemērota stādīšanai paaugstinātās dobēs vai akmeņdārzā, diezgan grūti audzējama mitruma dēļ. Regulāri atjauno.

 EUR

Trijziedu penstemone. Viena no dekoratīvākajām ģintī, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru ar 60 cm augstiem, aplapotiem ziednešiem. Rozešu lapas eliptiskas, ziedi sarkanrozā, ar iekšpusē tumšākām dzīslām, kopā pa 2 vai 3, sakopoti garā skarā. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama tikai Teksasas štatā ASV, Edvardsa plato endēms. Dabiskās augšanas vietas ir prērijas un pakalni. Dārzā labi aug drenētā, vidēji sausā, parastā augsnē saulainā vietā. Ziemā piesedz. Sēklas no Edvardsa reģiona populācijas.

- EUR

Trompetveida penstemone. Viegli audzējama dekoratīva penstemoņu suga no ASV austrumdaļas, kur aug prērijās un citās vietās. Ziedi tīri balti pa vairākiem kopā tuvu stublājam vairāk vai mazāk cilindriskā ziedkopā. Zied no maija beigām līdz jūlija vidum. Piezemes lapas ziemzaļas, ziedneši līdz 120 cm augsti. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē, labi panes pārmērīgu mitrumu pavasarī.

- EUR

Elegantā penstemone. Koksnains cerveida augs violetziliem ziediem šaurā, garā ziedkopā. Veido līdz 80 cm augstu ziednešu ceru, rozešu lapas dažas, vai to vispār nav, stublāji aplapoti, lapas lancetiskas ar zobainu malu. Parasti zied jūlijā un augustā. Savvaļā kalnos ASV ziemeļrietumos, kur sastopama akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz mērenam augstumam. Dārzā labi aug saulainā vietā mēreni sausā, labi drenētā augsnē.

 EUR

Zaļā penstemone. Ļoti dekoratīva ziemzaļa penstemoņu suga no Klinšu kalnu austrumdaļas Kolorado un Vaiomingas ASV, kur aug atklātās vietās kalnu mežu joslā un subalpīnajā joslā līdz 3200 m augstumam virs jūras līmeņa. Augs 20 – 30 cm augsts, pudurveida, rozešu lapas tumši zaļas, lancetiskas, apmatotas, ziedi zili ar violetzilu rīklīti, sakopoti blīvā ziedkopā aplapotu ziednešu augšdaļā. Nabadzīgās augsnēs ziedkopa blīvāka. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

Rīkstveida penstemone. Izcili dekoratīva sausumizturīga suga, savvaļā sastopama ASV Ņūmeksikas štatā, kur aug daļēji atklātās vietās kalnu mežos un pļavās. Augs 30 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru ar violetziliem ziediem garā, blīvā, šaurā, vienpusējā ziedkopā. Rozešu lapas šauri lancetiskas, pelēkzaļas. Zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Piemērota smilšaina, akmeņaina augsne, var augt daļējā noēnojumā.

- EUR

Rīkstveida penstemone, šķirne. Viegli audzējama, dekoratīva, veido blīvu lapu rozešu puduri ar 20 – 30 cm gariem ziednešiem. Lapas ziemzaļas, iegarenas, tumši zaļas. Ziedi lieli, violetzili, sakopoti ļoti blīvā ziedkopā, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā, parastā augsnē. Stāda tradicionālajās ziemciešu dobēs un akmeņdārzos.

 EUR

Vipleja penstemone. Cers 60 cm augsts, piezemes rozešu lapas ziemzaļas, ziedi skaisti, lieli, nokareni, tumši vīnsarkani, zied no jūnija vidus līdz augustam. Mitrumizturīga, viegli audzējama saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā, izņemot Klusā okeāna piekrasti, kur aug kalnos alpīnajā un subalpīnajā joslā.

 EUR

Vipleja penstemone, baltziedu forma. Viegli audzējama, izturīga, atšķirībā no lielā vairuma sugu, ļoti labi panes mitras augsnes un pusēnu. Bālo ziedu formas savvaļā sastopamas tikai Great Basin reģionā. Cers 40 cm augsts, rozešu lapas ziemzaļas, ziedi lieli, nokareni, sakopoti blīvā ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā.

- EUR

Balodeņlapu perovskija. 150 cm augsts aromātisks puskrūms ar sudrabaini pelēkzaļu lapojumu un sīkiem gaiši violetziliem ziediem garās, zarainās ziedkopās. Zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā sastopama Centrālāzijā, kur aug sausās, saulainās vietās. Pavasarī nogriež gandrīz līdz zemei, zied uz kārtējā gada dzinumiem.

  EUR

Hibrīdā perovskija, šķirne. Izcili dekoratīvs sausumizturīgs sudrabaini pelēks puskrūms ar violetziliem ziediem garās, zarainās ziedkopās. Augs 120 cm augsts, zied ilgstoši, no jūlija līdz septembrim. Labi sevi parāda tikai saulē.

- EUR

- EUR

Alpīnā sūrene. 150 cm augsts vasaras pirmajā pusē ziedošs izskatīgs pudurveida augs ar baltiem ziediem blīvās skarās. Stublājs aplapots, zarains ar iesārtu nokrāsu, lapas zaļas, lancetiskas. Savvaļā sastopama Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā un Āzijā. Stāda mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Svečveida sūrene. 90 cm augsts cerveida augs ar mirdzoši aveņsarkaniem ziediem garkātainās vārpās. Zied augustā un septembrī. Savvaļā Himalajos. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

 EUR

Veiriha sūrene. Cers kompakts, 100 cm augsts ar spēcīgiem, aplapotiem stublājiem līdz ziedkopai. Piezemes lapas ļoti lielas, ovālas, zaļas, uz stublāja lapas mazāka izmēra, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi mazi, zaļganbalti, sakopoti blīvi iespaidīgās ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē, pusēnā mitrā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Bastarda tūsklape. Pavasarī ziedošs mitrumu mīlošs audžveida augs ar ļoti lielām lapām vasarā. Ziedi sārti, sakopoti blīvā, iegarenā ķekarā, kas ziedēšanas laikā pagarinās. Zied aprīlī un maijā pirms lapu plaukšanas, ziednesis 40 cm augsts. Lapas apaļīgas, tumši zaļas, sākumā tūbainu apakšpusi, 60 cm diametrā un vairāk, lapojums sasniedz 90 cm augstumu. Labi aug gan saulē, gan noēnotās vietās. Savvaļā sastopama Eiropā, Rietumāzijā, arī Latvijā.

 EUR

Japānas tūsklape, šķirne. Liellapains audžveida augs, lapas zaļas ar baltiem līdz dzelteniem iesvītrotiem laukumiem. Ziedi balti, zied pavasarī. Ne tik spēcīga kā pamatsuga, labi aug saulē vai pusēnā mitrā, auglīgā augsnē. Pamatsuga savvaļā Japānā.

 EUR

Iepelēkā petrofīta. Ziemzaļš, blīvs augs ar mazām lāpstveida zilganzaļām rozešu lapām un baltiem ziediem cilindriskas formas ziedkopās 20 cm augstu, neaplapotu ziednešu galos. Zied no jūnija līdz septembrim. Piemērota saulaina vieta un labi drenēta, vidēji sausa, akmeņaina augsne. Savvaļā reta suga, Vašingtonas štata endēms.

 EUR

 EUR

Lodveida spožsēkle. Ziemzaļa cerveida graudzāle ar plati lineārām bambusveida rozešu lapām un gariem (150 cm), neaplapotiem ziednešiem ar skraju, līdz 40 cm garu, nolīkušu, zaļganu ziedu skaru, ko vēlāk rotā apaļu sēklu virtenes. Zied jūlijā un augustā. Piemērota vidēji mitra, drenēta augsne un no aukstiem vējiem aizsargāta viegli noēnota vieta. Ziemcietība nestabila, uz ziemu piesedz. Savvaļā sastopama Ķīnā, Japānā, Korejā.

   EUR

Stepes timotiņš. Cers blīvs, lapojums zilganzaļš, 15 – 20 cm augsts ar 70 cm augstiem ziednešiem. Ziedi cilindriskā, vārpveidīgā skarā, zied no jūnija līdz augustam. Dārzā labi aug saulē katrā mēreni sausā augsnē. Savvaļā Eirāzijā.

 EUR

 EUR

 EUR

Ārendsa floksis, šķirne. Cers spēcīgs, 100 cm augsts, ziedi nelieli, līdz 2 cm diametrā, violeti ar baltu maliņu, sakopoti ļoti blīvā ziedkopā, zied jūlijā un augustā. Izveidojis J. Verschoor Holandē, 2006. gads. Mūsdienīgās Ārendsa flokša šķirnes izveidotas krustojumu rezultātā, izmantojot senākās ārendsa flokša šķirnes un skaraino floksi. Iegūtie augi ir ar noturīgiem stublājiem, skaraino flokšu izskatu un zied skaraino flokšu ziedēšanas laikā.

- EUR

Ārendsa floksis, šķirne. Acij tīkams, mīlīga izskata, ziedi mazi, 2 – 2,5 cm diametrā, nevainojami apaļas formas, rozā ar lielu tumšu actiņu ļoti blīvā ziedkopā. Cers 70 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Selekcionārs J. Verschoor.

   EUR

Ārendsa floksis, šķirne. Vidēja auguma, cers 80 cm augsts, ziedi līdz 3 cm diametrā, balti ar rozā starveida actiņu. Zied jūlijā un augustā, bagātīgi. Izveidojis J. Verschoor Holandē.

- EUR

Ārendsa floksis, šķirne. Cers 80 cm augsts, skaisti aplapots, ziedi nelieli, 2 cm diametrā, balti ar pavisam mazu violetu actiņu. Zied jūlijā un augustā. Izveidojis J. Verschoor Holandē.

 EUR

Kalnu floksis. Savvaļā ASV dienvidrietumos, kur sastopams kalnu mežu joslā starp krūmājiem un atklātās akmeņainās vietās. Augs 10 cm augsts, veido blīvu ziemzaļu paklāju ar rozā zvaigžņveida ziediem uz ļoti īsiem ziednešiem. Lapas tumši zaļas, adatveida, sīkas, novietotas ļoti blīvi uz stublāja. Zied maijā un jūnijā, kultūrā ne vienmēr bagātīgi.

 EUR

Kalnu floksis. Neziedošs identisks iepriekšējam, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopami šīs sugas eksemplāri arī ar baltu ziedu krāsu. Samērā lēnaudzīgs, piemērots stādīšanai akmeņdārzā.

 EUR

Šķeltziedlapu floksis, šķirne. Blīvs 10 cm augsts ziemzaļš paklājveida augs ar baltiem ziediem maijā un jūnijā. Lapojums svaigi zaļš, lapas sīkas, lancetiskas, ziedi noapaļoti, mazi, ziedlapas ar šķēlumu galā. Labi aug katrā drenētā augsnē saulainā vietā. Pieskaita pie šķeltziedlapu flokša, augs ir P. bifida un P. subulata hibrīds, oriģinālais šķirnes nosaukums 'Mina Colvin' pārtapis par 'Minima Colvin'.

- EUR

Šķeltziedlapu floksis, šķirne. Cers irdens, lapas ziemzaļas, cietas, adatveida, līdz 6 cm garas, ziedi zvaigžņveida ar šķeltām ziedlapām, gaiši zili, zied maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā 20 cm augsts. Sausumizturīgs, labi aug saulē drenētā, nabadzīgā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama ASV austrumdaļas vidienē.

 EUR

Ciņu floksis, šķirne ar īsti ugunīgi sarkaniem ziediem. Vissarkanāko ziedu īpašnieks no visiem zemajiem floksīšiem. Augs 10 cm augsts, veido blīvu spilvenu, zied maijā un jūnijā. Spilgts akcents ikvienā akmeņdārzā.

 EUR

Zemo flokšu suga no Ziemeļamerikas rietumdaļas, sastopama dažādās augšanas vietās, arī augstkalnu rajonos. Augs 10 cm augsts, veido blīvu spilvenu, ziedi gaiši violetzili, noapaļoti, zied bagātīgi. Teicams akmeņdārza augs.

 EUR

Izplestais floksis. Augs 30 cm augsts, veido skraju ceru, piezemes rozešu lapas ziemzaļas, ziedi gaiši zili, zied maijā un jūnijā. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā, kur aug gaišos, mitros lapkoku mežos un pārplūstošās upju ielejās.

- EUR

Duglasa floksis, šķirne. Zems, blīvs spilvenveida augs daļēji ziemzaļu lapojumu un ziliem ziediem. Ziedi lieli, ziedlapas noapaļotas, zied maijā un jūnijā. Labi aug drenētā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Ziedi skaisti, noapaļoti, violeti ar tumši violetu actiņu, zied maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā 10 cm augsts. Brīnišķīgs papildinājums dekoratīvajiem stādījumiem.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Augs ziemzaļš, spilvenveida, blīvs, 10 cm augsts, ziedi lieli, noapaļoti, koši rozā krāsā. Zied maijā un jūnijā ļoti bagātīgi, vasaras nogalē pa kādam ziedam. Selekcionēts Igaunijā.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne gaiši violetsārtiem ziediem. Augs 10 cm augsts, ziemzaļš, zied maijā un jūnijā. Kā visi Duglasa flokši, lēni augošs, gulošie stublāji vāji sakņojas.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Ziedi skaisti, violetsārti ar tumšu actiņu, zied maijā un jūnijā. Augs blīvs, 10 cm augsts. Labi aug saulē mēreni sausā līdz vidēji mitrā jebkurā augsnē. Var augt arī vieglā noēnojumā. Parādījusies ap 1927. gadu.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Viena no labākajām zemo floksīšu baltziedu šķirnēm. Augs zems, blīvs, bagātīgi ziedošs, cers neliels, 10 cm augsts, zied maijā un jūnijā. Vislabāk iederas akmeņdārzā. Izveidojis vācu selekcionārs E. Schleipfer, tas ir sniegbaltā flokša P. nivalis 'Nivea' sējenis, ko izplata kā Duglasa flokša šķirni.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Cers neliels, 5 cm augsts, ziedi apaļīgi, ļoti gaišā violetzilā krāsā, zied maijā un jūnijā.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Cers neliels, ziedi gaiši violetsārti, apaļīgi, ziedlapas pārklājas, zied maijā un jūnijā.

   EUR

Duglasa floksis, šķirne. Cers neliels, 5 – 7 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi sarkani, bet ne tik koši kā ciņu floksim (P. caespitosa) ‘Zigeunerblut’. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Zems (līdz 10 cm), ziemzaļš spilvenveida augs ar tumši zaļu lapojumu un tumši violetiem ziediem. Bagātīgi zied maijā un jūnijā, atsevišķi ziedi vasaras nogalē. Pieauguši augi sausumizturīgi.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Blīvs, klājenisks, 10 cm augsts ziemzaļš augs karmīnsarkaniem ziediem ar vēl tumšāku actiņu, zied maijā un jūnijā. Lapojums tumši zaļš, zemei pieplakušie stublāji nesakņojas.

 EUR

Duglasa floksis, šķirne. Augs 10 cm augsts, lapojums ziemzaļš, blīvs, ziedi apaļīgi, balti ar mazu dzeltenīgu actiņu. Zied maijā un jūnijā, bagātīgi. 'Red Admiral' mutācija, radusies ap 1980. gadu.

 EUR

Hibrīdo flokšu šķirne. Viena no skaistākajām zemo floksīšu šķirnēm. Ziemzaļš zemu paklāju veidojošs augs, ziedi sārti ar sarkanu actiņu, zied maijā un jūnijā, 15 cm augsts. Teicams akmeņdārza augs. Selekcionārs J. Kelly.

- EUR

Sniegbaltais floksis ārēji līdzīgs aslapu floksim (P. subulata). Savvaļā sastopams ASV dienvidaustrumos, kur aug atklātās vietās priežu mežos, smilšainos līdzenumos un nogāzēs. ‘Nivea’ ir 10 cm augsts ziemzaļš, blīvs spilvenveida augs tumši zaļām, sīkām, lineārām lapām un baltiem ziediem maijā un jūnijā.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Ziedi lieli, maigi rozā ar tumšāku actiņu, sakārtoti ļoti lielās, kuplās skarās. Cers 80 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Viena no labākajām zilas ziedu krāsas šķirnēm. Ziedi aptuveni 3.5 cm diametrā, zili ar pavisam nelielu gaišu starveida actiņu. Cers 90 cm augsts, zied jūlijā un augustā.

 EUR

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Ziedi tumši violeti, nedaudz gaišāki kā 'Dusterlohe', līdz 4 cm diametrā. Cers 90 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Selekcionārs Fairburn, 1913.

- EUR

Skarainais floksis, šķirne. Cers 90 cm augsts, ziedi 3,5 cm diametrā, sārti ar sarkanīgu actiņu, zied no jūlija beigām līdz pat oktobrim. Lapojums tumši zaļš, dažbrīd krāsojas sarkanīgs.

 EUR

Skarainais flokšis, šķirne. Viena no labākajām balto ziedu šķirnēm. Cers 80 cm augsts, ziedi 3,5 cm diametrā, nevainojamas formas, ziedlapas platas, tās pārklājas, zied jūlijā un augustā. Selekcionārs J. Verschoor.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Liela auguma, cers līdz 110 cm augsts, ziedi 3,5 - 4,0 cm diametrā, ļoti tumši violeti, zied jūlijā un augustā. Selekcionārs K. Foerster, 1964.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Ziedi lieli, 4 cm diametrā, piesātināti rozā krāsā ar plašu baltu centru un tumšāku actiņu, cers 100 cm augsts, zied jūlijā un augustā. K. Foerster, 1934.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Cers 80 cm augsts, ziedi lieli, rozā ar karmīnsarkanu actiņu un dūmakaini svītrotu ziedlapu centrālo daļu, ziedlapas nedaudz uzlocītas, zied jūlijā un augustā. Selekcionārs Gaganovs, 1953, oriģinālais nosaukums ‘Uralskie Skazy’.

  EUR

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Viena no raiblapaina lapojuma šķirnēm. Ziedi tumši violeti, lapas tumši zaļas ar krēmbaltu malu, cers 80 cm augsts, augšanas intensitāte vidēja, zied jūlijā un augustā.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Ziedi mazi, līdz 2 cm diametrā, nevainojami apaļas formas, ziedlapas platas, tās pārklājas, balti ar zaļu marķējumu ziedlapu galos. Cers līdz 80 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Selekcionārs J. Verschoor.

  - EUR

Skarainais floksis, šķirne. Cers 90 cm augsts, ziedi lieli, koši oranžsārti, līdz 4 cm diametrā. Harčenko, 1962.

  - EUR

Skarainais floksis, šķirne. Lapas pavasarī plaukst tumši sarkanas, vēlāk tās tumši zaļas ar sarkanīgu toni. Ziedi 3,5 – 4 cm diametrā, tumši sarkani ar vēl tumšāku actiņu, cers 80 cm augsts, zied jūlijā un augustā.

   EUR

Skarainais floksis, šķirne. Nelliela auguma, cers nepārsniedz 60 cm augstumu. Ziedi koši rozā, zied jūlijā un augustā.

- EUR

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Ziedi koši sarkani, 3,5 cm diametrā, cers 60 - 80 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Dārzā redzams no attāluma. Selekcionārs J. Verschoor.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Cers 80 – 90 cm augsts, ziedi lieli, apaļīgi, ziedlapas pārklājas, patīkami rozā krāsā ar karmīnsarkanu actiņu, zied jūlijā un augustā. H. Copijn, 1948.

 EUR