EUR

Bonarota pederota. Dienvidaustrumalpu endēms, sastopama uz klintīm un akmeņainās nogāzēs alpīnajā un subalpīnajā joslā 2600 m augstumā virs jūras līmeņa. Cerveida – pudurveida augs, klāts matiņiem, 20 cm augsts, aplapotiem stublājiem un violetziliem ziediem īsos, blīvos ķekaros. Stublāji stāvi un pacili, lapas ovālas, zobainu malu, viegli ādainas, tumši zaļas, ziedi šauri. Zied jūlijā un augustā. Labi jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā.

- EUR

Dzeltenā pederota savvaļā sastopama Alpu austrumdaļā, kur aug akmeņainās nogāzēs 1000 – 2100 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs līdz 20 cm augsts, viegli apmatots, veido aplapotu stublāju puduri ar tumši zaļām lapām un dzelteniem ziediem blīvos ķekaros. Līdzīga P. bonarota, lapas šaurākas, zobainākas. Zied jūlijā un augustā. Stāda saulainā vai daļēji noēnotā vietā akmeņdārzā.

 EUR

Sibīrijas peonija. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā, kur aug mitrās pļavās, skrajos mežos un alpīnajās pļavās. Cers 80 cm augsts, izcili dekoratīvs lapojums no pavasara līdz rudenim, stublājs ar vienu ziedu rožainā krāsā. Zied maijā un jūnijā. Pēc karstas vasaras lapojums sāk dzeltēt augusta beigās.

  EUR

Veiča peonija. Cers 50 – 70 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi vienkārši, violetrozā krāsā ar dzeltenām putekšņlapām centrā. Stāda mitrā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Ķīnas centrālajā daļā.

  EUR

Hibrīdā peonija, šķirne (Auten, 1939).  Ziedi Japānas tipa, izteiksmīgi sarkanbrūni ar koši dzelteniem staminodiju galiem. Variabla šķirne, reizēm vienā cerā ziedi var būt gan daļēji pildīti, gan pildīti. Ceri 80 cm augsti ar stingriem ziednešiem. Vidēja ziedlaika šķirne, ziediem viegls, patīkams aromāts.

  EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne (Wissing, 1964). Ziedi puspildīti, ļoti lieli, līdz 18 cm diametrā, plaukst spilgti koraļļsarkani, vēlāk izbalē līdz dzeltenoranžiem un ziedēšanas beigās pavisam bāliem, zieda centrā redzamas dzeltenas putekšņlapas. Ziedēšanas laikā cerā redzami dažādu nokrāsu ziedi. Ceri 100 cm augsti, ziedneši stingri.

   EUR

Hibrīhu grupas peonija, šķirne. Wissing, 1965. Ziedi lieli, 16 cm diametrā, puspildīti, plaukst koši koraļļoranži, ziedēšanas laikā izbalē gaišāki, centrā dzeltenu putekšņlapu pušķis. Ziedneši spēcīgi, stingri, 90 cm augsti. Agrīna.

   EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne (Auten, 1952). Ziedi vienkārši, 12 cm diametrā, tumši sarkani ar dzeltenām putekšņlapām centrā. Zied agri pavasarī. Cers 60 cm augsts, teicams lapojums no pavasara līdz rudenim.

   EUR

Intersekciju grupas peoniju šķirne, Anderson, 1986. Vidēja ziedlaika peonija ar ceriņvioletiem ziediem. Ziedi lieli, daļēji pildīti, centrā dzeltenu putekšņlapu pušķis. Cers 90 cm augsts ar stingriem ziednešiem.

   EUR

Intersekciju grupas peonija, šķirne. Hollingsworth, 1984. Ziedi lieli, puspildīti līdz pildīti, dzelteni ar viegli oranžu centru un patīkamu smaržu. Ceri 80 cm augsti, teicams lapojums no pavasara līdz rudenim, stingri ziedneši. Visaugstāk vērtētā intersekciju grupas šķirne. Brīnišķīga šķirne soliteriem vai grupās kopā ar citiem augiem.

    EUR

Hibrīdo peoniju šķirne (Laning/Klehm, R.G., 2008). Fantastiska krāšņa lapojuma peonija baltiem, vienkāršiem ziediem. Jaunie dzinumi plaukst izteiksmīgi zeltaini oranžos toņos, lapojuma krāsa sezonas laikā mainās no koši zeltdzeltenas krāsas pavasarī līdz dzelteni zaļganai vasaras vidū un uz rudens pusi iegūst dzeltenīgi gaiši zaļu toni. Agra ziedlaika šķirne ar stingriem ziednešiem, cers 70 – 80 cm augsts.

  EUR

Pienziedu peonija, šķirne (Klehm, 1995). Ziedi neparasti, kaktusu – dāliju tipa, 13 cm diametrā, daudzkrāsaini – balti, rozā un zaļi. Ziedu krāsa ziedēšanas laikā mainās no maigiem toņiem līdz piesātinātiem. Ziedēsanas beigās ziedlapu centrālā daļa kļūst rozīgi ķieģeļsarkana, vienlaikus redzamas augļkopas. Zied ilgstoši, ziedlapas nobirst pamazām, nepiesārņo apkārtni. Cers 70 cm augsts ar stingriem ziedkātiem.

   EUR

Intersekciju grupas peonija, šķirne. Anderson, 1999. Cers 80 cm augsts, labi aplapots, ziedi lieli, līdz 17 cm diametrā, puspildīti līdz pildīti, plaukst koši violetsārti, ziedēšanas beigās iegūst krēmsārtu toni. Ziedēšanas laikā cerā vienlaikus redzami dažādu nokrāsu ziedi. Vidēja ziedlaika peonija ar stigriem ziednešiem un patīkamu smaržu.

    EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Krekler,1962. Ziedi Japānas tipa, spoži tumšsarkani ar dzeltenu (sarkanas ar zeltainām maliņām) staminodiju pušķi centrā. Ceri 100 cm augsti, ziedneši stingri. Izcili dekoratīva.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Krekler, 1985. Ziedi Japānas tipa, piesātināti rozā ar krēmīgi sārtos toņos akurāti veidotu blīvu puslodi centrā. Cers 90 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedneši izturīgi, zied bagātīgi.  

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Klehm, 1968. Cers 100 cm augsts, ziedi ļoti lieli, līdz 18 cm diametrā, pildīti, nevainojamas formas, rožveida, maigi rozā ar laškrāsas atblāzmu. Lapojums tumši zaļš, labs kontrasts, vēlu ziedoša.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Franklin, 1931. Ziedi nevainojamas formas, blīvi pildīta puslode uz apakšējo vainaglapu kārtām, ļoti tumši sarkanvioleti ar nelielu smaržu. Ceri spēcīgi, 90 cm augsti, ziedneši izturīgi, zied bagātīgi.

 EUR

Pienziedu peonija šķirne. Auten, 1946. Japānas tipa izsmalcināti maigi ziedi, ārējās vainaglapas viegli sārtas, centrs irdens, kur mijas garākas un īsākas staminodijas no krēmkrāsas līdz piesātināti rozīgi sarkaniem toņiem. Ziediem patīkams, neuzkrītošs aromāts. Vidēja ziedlaika šķirne ar stingriem ziednešiem.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Crousse, 1885. Liela auguma, cers 110 cm augsts. Ziedi vecrozā tonī, lieli, blīvi pildīti, zieda centrā piesātinātāka krāsa. Nelabvēlīgos laika apstākļos nepieciešami balsti.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Koppius, 1931. Tumši bordosarkani pildīti ziedi, reizēm starp ziedlapām redzama kāda dzeltena putekšņlapa. Ziedneši noturīgi jebkādos nelabvēlīgos apstākļos. Cers 100 cm augsts, teicams lapojums.

 EUR

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Landis/Rogers, 2004. Cers 80 cm augsts, ziedi lieli, līdz 18 cm diametrā, pildīti, plaukst tumši rozā, ziedēšanas laikā kļūst divkrāsaini. Ziedlapu pamatnes daļa izbalē līdz baltai krāsai, saglabājot rozā krāsu gar ziedlapu maliņām. Vidēja ziedlaika šķirne ar stingriem ziednešiem.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Krelage, 1912. Ziedi ar pikantu smaržu, pildīti, ļoti lieli, plaukst sārtā krāsā ar spilgtāku centrālo daļu un sarkaniem lāsumiem, vēlāk izbalē līdz gandrīz baltiem. Cers 100 cm augsts. Pieaugušiem augiem ziedneši stingri, bet nelabvēlīgos laika apstākļos lielie ziedi prasa balstus.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Doriat,1927. Lapojums tumši zaļš, ziedi skaisti, sniegbalti, blīvi pildīti, rožveida, simetriski, nevainojamas formas, cers 90 - 100 cm augsts. Vidēja ziedlaika šķirne, ziediem patīkams aromāts. Nelabvēlīgos laika apstākļos nepieciešami balsti. Izcila ziedu pušķiem.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne (Millet, 1902). Ceri 100 cm augsti, lapojums pavasarī plaukst tumši sarkanbrūns un tāds saglabājas aptuveni pusotru mēnesi, rudenī atkal iegūst sarkanīgu toni. Ziedi lieli, pildīti, rubīnsarkani, reizēm starp ziedlapām pavīd kāda dzeltena putekšņlapa. Vidēja ziedlaika peonija ar maigu smaržu.

  EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Uzieta Sibīrijā pie Olgas ciema. Ziedi skaisti, vienkārši, tīri balti ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā. Cers 80 cm augsts, zied agri, bagātīgi un tikpat labi ražo sēklas, var novērot pašizsēju.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne (Sosnovets, 1952.). Ziedi lieli, blīvi pildīti, gaišā vecrozā krāsā, cers 100 cm augsts. Zied ļoti vēlu, kad citas peonijas jau ir noziedējušas.

  EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Klehm, 1999. Ziedi kaktusu - dāliju tipa, balti ar aveņsarkanu svītrojumu, ziedlapas izlocītas un iešķeltas, centrā dzeltenu putekšņlapu pušķītis. Vidēja ziedlaika šķirne ar stingriem ziednešiem. Ziedneši 80 cm augsti, labi paceļas virs tumši zaļā lapojuma.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne. Lemoine, 1906. gads. Ziedi ar patīkamu smaržu, ļoti lieli, blīvi pildīti, gaiši rožaini, ziedēšanas sākumā krāsa piesātinātāka, vēlāk izbalē nedaudz gaišāki. Cers 100 cm augsts, ziedneši stingri, bet nelabvēlīgos apstākļos prasa balstus. Vidēji vēlīna ziedlaika peoniju šķirne.

 EUR

Pienziedu peonija, šķirne (Winchell, 1956). Ziedi lieli, 16 cm diametrā, smaržīgi, Japānas tipa, kontrastaini, piesātināti sarkani ar lielu sudrabaini baltu staminodiju pušķi centrā, staminodijas pamata daļā rozīgas.  Ceri 100 cm augsti ar ļoti stingriem ziednešiem. Vidēja ziedlaika šķirne.

   EUR

Pienziedu peonija, šķirne (Gorobecs/Tirana, 1989). Burvīga Japānas tipa peonija mirdzoši maigos toņos. Ziedi smaržīgi, līdz 15 cm diametrā, vainaglapas divās kārtās, gaiši violetrozā krāsā ar daudzkrāsainu dzeltenīgi sarkanrozā un krēmkrāsas staminodiju pušķi centrā. Vidēja ziedlaika škirne ar stingriem ziednešiem. Uz ziedneša vairāki ziedpumpuri, kas pagarina ziedēšanas laiku. Ceri 80 cm augsti.

  EUR

Hibrīdu grupas peoniju šķirne ( P. lactiflora x P. daurica subsp. wittmanniana). Lemoine, 1905. Ziedi vienkārši, lieli, neparastas krāsas, maigi oranždzeltenīgā tonī ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā. Putekšņlapu kātiņi balti, centrā redzamas auglenīcas. Vidēja ziedlaika šķirne. Cers 80 cm augsts ar noturīgiem ziednešiem.

 EUR

Hibrīdā peonija, šķirne ( Laning, 1993). Ziedi lieli, akurāti pildīti, daudzkrāsaini, kur mijas rozā toņu nokrāsas ar dzeltenīgi krēmkrāsas toņiem. Ceri 80 cm augsti ar stingriem ziednešiem, agra ziedlaika šķirne.

  EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Hollingsworth, 1996. Ziedi pilnīgi pildīti, koši, ar mainīgām oranžo un rozā toņu proporcijām ziedēšanas laikā. Neparastā ziedu krāsa, izcili stingrie ziedkāti un tumši zaļais lapojums ļauj baudīt šīs peonijas pievilcību no liela attāluma. Vidēja ziedlaika peoniju šķirne ar ļoti stingriem ziednešiem.

 EUR

Dzeltenā peonija, krūmpeoniju suga, savvaļā sastopama Rietumķīnā. Mūsu klimatiskajos apstākļos tā aug kā puskrūms, bargās ziemās nosalst līdz sniega robežai, bet pavasarī strauji atjaunojas un jūnijā zied vienkāršiem, spilgti dzelteniem ziediem. Sasniedz 100 cm augstumu, lapojums dekoratīvs visu veģetācijas laiku.

 EUR

Dzeltenā peonija, hibrīda izcelsme. Mātes augs 150 cm augsts un 150 cm plats. Piedāvājumā sēklaudži.....................

 EUR

 EUR

 EUR

Intersekciju grupas peonija, šķirne (Anderson, 1999). Cers 70 – 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš. Ziedi lieli, violeti ar tumšāku pamatnes daļu un dzeltenām putekšņlapām centrā, ziedlapas trijās rindās, vietām iešķeltas un nedaudz izlocītas. Ziedneši stingri. Pievilcīga peonija ar viegli smaržīgiem ziediem, agri ziedoša šķirne.

  EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Saunders, 1950, (P. mlokosewitschii x P. tenuifolia). Cers 80 cm augsts, lapojums dekoratīvs, gaiši zaļš, lapas dalītas un šķeltas šaurās daļās, ziedi vienkārši, 12 cm diametrā, gaišā perlamutra lašu rozā krāsā ar dzeltenu putekšņlapu gredzenu un rozā auglenīcām centrā. Eleganta, agri ziedoša.

   EUR

Osta peonija. Krūmpeoniju suga, Henaņas provinces endēms Ķīnā, pirmoreiz aprakstīta 1992. gadā. Krūms 100 – 150 cm augsts, lapas plūksnainas, zaļas, ziedi vienkārši, lieli, balti, var būt ar sārtu toni. Stāda drenētā, vidēji mitrā augsnē, saulainā, no aukstiem vējiem pasargātā vietā. Nozīme Ķīnas tradicionālajā medicīnā. Izcelsme Ķīna.

  EUR

Balkānu peonija. Dienvideiropas mežu suga. Lakstveida peonija tumši zaļu, spožu lapojumu un augšup vērstiem ziediem piesātināti sarkanā krāsā ar dzeltenām putekšņlapām centrā. Cers 60 cm augsts, ziedi 12 cm diametrā, zied maijā. Sausumizturīga, stāda drenētā, parastā dārza augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Nozīme hibridizācijā.

  EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Glasscock, 1944. Ziedi spoži tumši sarkani, blīvi pildīti, ļoti lieli, nevainojamas formas, milzīga puslode uz apakšējo vainaglapu kārtām. Cers 90 cm augsts, ziedneši spēcīgi, noturīgi, ziedēt sāk pirms pienziedu peonijām. Pēc daudzu speciālistu vērtējuma, skaistākā peonija pasaulē.

   EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Bockstoce, Landis, 1974. Cers 80 cm augsts, ziedi lieli, blīvi pildīti, ziedēšanas maksimumā divkrāsaini. Plaukst koši rozā, ziedēšanas laikā ārējās vainaglapas izbalē gandrīz baltas, viducis saglabā rozā krāsu. Ziediem patīkams, viegls aromāts. Teicama grieztajiem ziediem.

  EUR

Krūmpeonija, kokveida peonija. Ievērojamā vecumā 200 cm augsta, ziedi pusdienu šķīvju lielumā. Piedāvājumā sēklaudži. Ziedi parasti baltā krāsā, bet var būt izņēmumi.

 EUR

Krūmpeonija, kokveida peonija. Pazīstamās latviešu selekcionāres E. Zvaigznītes (1923 - 1990) krūmpeoniju hibrīdu pēcteči. Cēlušies no, savulaik, draudzenei dāvinātiem pašas veidotiem hibrīdiem ar vienkāršiem ziediem vīnsarkanā un rozā krāsā, kuriem radu raksti nav zināmi. Jaunie augi ir skaisti aplapoti krūmi ar lieliem ziediem, kuru krāsa variē no baltas līdz vīnsarsarkaniem toņiem. Ziedi ar violetmelnu plankumu centrā 20 cm un vairāk diametrā. Savai kolekcijai atlasījām četrus eksemplārus ar atšķirīgu ziedu krāsu. Sala izturīgi, nekad nav segti un vīstīti. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā, no valdošiem vējiem pasargātā vietā.

Piedāvājumā attēlā redzamās peonijas sēklaudži sarkaniem ziediem.

 EUR

 EUR

  EUR

Hibrīdu grupas peonija, šķirne. Saunders, 1947., P. lactiflora x P. emodi. Cers 150 cm augsts, ziedi vienkārši, balti, vainaglapas divās kārtās, 13 cm diametrā. Vēla ziedlaika bagātīgi ziedoša šķirne. Pieauguši ceri ļoti iespaidīgi.

   EUR

Intersekciju grupas peonija, šķirne. Itoh / Smirnov, 1974. Viena no pirmajām intersekciju grupas peonijām. Ziedi dzelteni ar karmīnsarkaniem plankumiņiem pie ziedlapu pamatnes, puspildīti līdz pildīti, ļoti lieli. Cers līdz 70 cm augsts, ziedneši stingri, bet smagajiem ziediem tendence skatīties sānis.

 EUR

Rūgtā sāre. Cers līdz 140 cm augsts, lapojums patīkami zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgs, no augusta līdz oktobrim veidojas zaļganbrūnas ziedu skaras. Atšķirībā no īstās sāres (P. virgatum), priekšroku dod smilšainai vai labi drenētai augsnei. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumu piekrastes daļā, Kubā un Bahamās.

 EUR

Īstā sāre savvaļā izplatīta Ziemeļamerikā. Dominējošā graudzāļu suga prērijās. Cers līdz 200 cm augsts, lapas zilganzaļas, rudenī oranždzeltenas. Stingru ziednešu galos no jūlija līdz oktobrim veidojas gaisīgas ziedu skaras. Stāda saulainā vietā mēreni sausā, parastā dārza augsnē. Skaista graudzāle soliteriem un grupām.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Cers 140 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas dzeltens. No jūlija līdz septembrim veidojas sarkanbrūnas ziedu skaras. Labi aug saulainās vietās, pielāgojas gan sausām, gan mitrām jebkura tipa augsnēm.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Cers 160 cm augsts, izteikti blīvs un stāvs, lapojums olīvzaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgs. No augusta līdz novembrim veidojas zaļganas ziedu skaras. Pielāgojas augt dažādās augsnēs.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Augs izteikti pelēcīgi zils, cers stāvs, 90 - 120 cm augsts, irdens, ziedu skaras gaisīgas, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē sausā, nabadzīgā augsnē. Mitrā, auglīgā augsnē mēdz sagāzties.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Viena no labākajām sarkanlapojuma šķirnēm. Cers irdens, 90 cm augsts, lapas pavasarī un vasaras sākumā pelēkzaļas, vēlāk lapu galotnes daļa iegūst tumši vīnsarkanu toni. Ziedu skaras gaisīgas, sārti tonētas. Zied no jūlija līdz oktobrim. Neizvēlīga, aug jebkurā augsnē, priekšroku dod saulainai vietai.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Cers 120 cm augsts, lapojuma krāsa mainās no zilganzaļas pavasarī līdz vīnsarkanam iekrāsojumam rudenī. Ziedu skaras rozīgi brūnganas, zied no jūlija līdz oktobrim. Labi sevi parāda nabadzīgā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Mitrās, bagātīgās augsnēs un noēnotās vietās mēdz sagāzties.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Cers 120 cm augsts, lapojums zaļš, vasaras nogalē lapu gali iekrāsojas sarkani. Ziedu skaras sarkanīgas, zied no jūlija līdz oktobrim. Labi aug saulē sausā līdz vidēji mitrā parastā dārza augsnē.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. ‘Sunburst’ – ievērojami lielākas sēklas, augstāka sējeņu izdzīvošanas pakāpe, straujāka augšana vasaras pirmajā pusē. Cers spēcīgs, 150 – 200 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, no jūlija līdz septembrim veidojas zaļganīgas ziedu skaras ar noliektām galotnēm, kam seko bagātīga sēklu raža. Mums kalpo kā dekoratīva graudzāle un vērtīgs iztikas avots putniem. Augiem sēklas nākušas no lielsēklu eksemplāriem Ziemeļamerikā.

 EUR

Īstā sāre, šķirne. Augs veido 30 - 40 cm augstu vasarzaļa lapojuma puduri. Lapas šauri lineāras, pavasarī un rudenī zaļas ar baltu maliņu, vasarā pilnīgi zaļas. Balti zaļā lapojuma krāsa izteiktāka pavasarī. Praktiski nezied, ja zied, tad vasaras otrajā pusē un rudenī. Labi aug mēreni sausā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Austrumu magone, šķirne. Mietsakņu ziemciete, cers līdz 80 cm augsts, piezemes rozešu lapas lielas, plūksnaini dalītas, stublāji taisni, maz aplapoti ar vienu ziedu galā. Ziedi gaišā koraļļu krāsā ar tumšu plankumu pie ziedlapu pamatnes, zied maija beigās un jūnijā, drīz pēc ziedēšanas virszemes daļas atmirst. Pieauguši augi sausumizturīgi, stāda saulē, drenētā augsnē, mazās grupās.

 EUR

Austrumu magones šķirne. Augs 70 cm augsts ar austrumu magonēm raksturīgu pelēkzaļu plūksnainu lapojumu un lieliem, tīri baltiem ziediem ar melnu vidu ziednešu galos. Zied jūnijā. Augsnes ziņā neizvēlīga, necieš lieku mitrumu ziemā, stāda saulainā vietā kopā ar augiem, kas nosedz to pēc ziedēšanas.

- EUR

Lilijziedu paradīzija. Ilgmūžīga asparāgu dzimtas ziemciete no Dienvideiropas kalnu reģioniem. Augs līdz 50 cm augsts, veido lineāru lapu rozešu ceru, maijā un jūnijā zied baltiem piltuvveida ziediem. Pusefemeroīds, vasaras otrajā pusē zaudē virszemes daļas. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā, nekaitē pārmērīgs mitrums pavasarī.

 EUR

Gansu atālene. Mitru, ēnainu vietu ziemciete, savvaļā sastopama Gansu provincē Ķīnas ziemeļrietumdaļā un ziemeļcentrālajā daļā, aug krastmalās un mitrās pļavās 1300 – 3500 m augstumā virs jūras līmeņa. Cers līdz 20 cm augsts, piezemes lapas nelielas, sirdsveidīgas, tumši zaļas, ar kātiņiem, uz stublāja viena sēdoša lapa. Ziedi ārkārtīgi skaisti, balti ar īpatnējām bārkstīm pie ziedlapām, zied augustā un septembrī. Stāda trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Galvainā paronihija. Neļķu dzimtas ziemciete no Dienvideiropas kalnu apgabaliem. Līdz 10 cm augsta, paklājveida, lapas ziemzaļas, pelēcīgi zaļas, sīkas, no jūnija līdz augustam zied maziem, baltiem, sausiem, pergamentveida ziediem. Ilgmūžīga, interesanta saulainu vietu ziemciete. Necieš pārmirkušas augsnes ziemas atkušņos.

 EUR

Savvaļas hinīns. Viegli audzējams asteru dzimtas augs no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Cers līdz 90 cm augsts, lapas aromātiskas, iegarenas, zobainu malu, raupjas, zaļā krāsā. Ziedi nelieli, balti, sakopoti platos vairogos, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē parastā augsnē, piecieš nelielu noēnojumu.

   EUR

Dažādlapu patrīnija. Zema auguma ilgstoši ziedoša suga, veido tumši zaļa lapojuma puduri ar dzelteniem ziediem blīvos vairogos. Ziedneši sasniedz 30 – 40 cm augstumu, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, bet drenētā augsnē. Savvaļā sastopama Mongolijā un Ķīnā, kur aug kalnu nogāzēs un pļavās līdz 2600 m augstumam virs jūras līmeņa. Nozīme Ķīnas tautas medicīnā.

 EUR

Skabiozlapu patrīnija. Ilgstoši ziedoša ziemciete vasaras otrajai pusei. Cers līdz 170 cm augsts, lapojums zaļš, lapas garenas, plūksnaini šķeltas, ziedi spilgti dzelteni, sakārtoti vairogveida ziedkopās stingru, zarotu, ziednešu galos. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Matainā patrīnija. Ziedošie dzinumi stāvi, 100 cm augsti, neziedošie ložņājoši, sakņojas, veido puduri. Lapojums gaiši zaļš, piezemes lapas lielas, garos kātos, zobainu malu, ziedi mazi, balti, sakopoti vairogveidīgās ziedkopās zarota stublāja galos. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Japānā.

 EUR

Peltoboikīnija. Nāk no mitriem kalnu mežiem Japānā. Lapas lielas, apaļas formas, staraini šķeltas, ziedi krēmdzelteni, zied maijā un jūnijā, epizodiski līdz rudenim. Labos apstākļos ziedneši sasniedz 90 cm augstumu. Labi aug pietiekami mitrā, nepāržūstošā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Lapsastu spalvzāle. Dekoratīva graudzāle, cers blīvs, līdz 70 cm augsts, lapas lineāras, zaļas, rudenī krāsojas oranžīgi dzeltenos toņos un saglabā labu izskatu ziemā. Zied septembrī un oktobrī. Ziedkopas cilindriskas ar gariem spalvveida akotiem sārtbrūnā krāsā. Labi jūtas siltā, saulainā vietā. Savvaļā sastopama, pārsvarā, Austrumāzijā.

 EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Pieauguši ceri lieli, blīvi, lapojums zaļš, ja veģetācijas sezona labvēlīga, septembrī veidojas brūni melnas ziedkopas. Piemērota siltai, saulainai vietai, nepanes pārmirkušas augsnes ziemas mēnešos.

 EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Cers 70 cm augsts, augums stāvāks kā pamatsugai, ziedkopas cilindriskas, garas, sārtbrūnas ar spalvveida akotiem. Sāk ziedēt jau augustā un bagātīgi zied katru gadu. Lapojums rudenī krāsojas intensīvi dzeltens. Ziedēšanas laikā neatvairāma. Cieš no pārmērīgi slapjas augsnes ziemas mēnešos.

 EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Neliela auguma, veido blīvu 35 - 45 cm augstu ceru, lapas šauras, tumši zaļas, ziedu vārpas cilindriskas, 5 cm garas, zaļas ar baltiem sēklu akotiem. Zied septembrī un oktobrī. Priekšroku dod saulainai vietai, nedaudz noēnotās vietās zied vāji vai vispār nezied.

 EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Vismazākā no visām lapsastu spalvzālēm, 20 - 30 cm augsta, veido blīvu ceru. Lapas ļoti šauras, tumši zaļas ar baltu maliņu, no attāluma augs izskatās gaišāks nekā zaļlapainās radinieces. Ziedkopas līdzīgas ‘Little Bunny’, cilindriskas, zaļas ar baltiem sēklu akotiem. Zied septembrī un oktobrī. 

 EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Cers blīvs, 60 - 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš, rudenī krāsojas dzeltenīgi sarkanos toņos. Ziedkopas cilindriskas, garas, tumši violetsarkanas, zied septembrī un oktobrī. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā, parastā augsnē. Izmanto grieztajiem ziediem.

 EUR

Lapsastu spalvzāle, šķirne. Cers blīvs, 90 cm augsts, lapojums zaļš, rudenī krāsojas oranži dzeltenīgs. Ziedkopas ziedēšanas laikā mainās no sarkanīgām ziedēšanas sākumā līdz gaiši brūnganām ziedēšanas beigās, lielākoties redzamas rozīgi violetbrūnas. Stāda saulē labi drenētā augsnē.

 EUR

Purpurvioletā sarzāle. Viegli audzējama dekoratīva graudzāle no Ziemeļaustrumāfrikas. Augs 120 cm augsts, veido skraju puduri, lapas lineāras, pelēkzaļas, ziedkopas garas, šauras, akotainas, brūnganas. Zied no jūlija līdz septembrim. Piemērota vidēji sausa, ūdenscaurlaidīga augsne un saulaina vieta.

 EUR

Bārdainā penstemone. Cerveida – pudurveida ziemciete, 100 cm augsta, lapojums daļēji ziemzaļš, ziedi cinobrsarkani, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no Nevadas līdz Kolorado, dienvidos līdz Meksikai, kur aug sausos pakalnos, ielejās un mežmalās. Viegli audzējama katrā drenētā, mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Kaliko penstemone. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug gaišos mežos, mežmalās un pļavās. Augs 70 - 90 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, ziedi gaiši violeti, zied ilgstoši no maija līdz jūlijam. Dekoratīva arī pēc ziedēšanas, rudenī lapas krāsojas sarkanas. Mitrumizturīga, var augt vieglā noēnojumā.

 EUR

Košsarkanā penstemone. Līdz 80 cm augsta dekoratīva ziemciete no ASV Ņūmeksikas un Teksasas kalnainajiem apvidiem. Veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, lapas zilganzaļas, ovālas, zied jūnijā un jūlijā sarkaniem stobriņveida ziediem garā, vienpusējā ziedkopā. Prasa labi drenētu, mēreni sausu augsni vasarā un ziemas atkušņos, kailsalā piesedz. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Kardvela penstemone. 10 - 20 cm augsts ziemzaļš pudurveida puskrūmiņš violetziliem ziediem un nelielām eliptiskas formas gludām lapām, kuras rudenī krāsojas sarkanīgos toņos. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs. Dārzā labi aug saulainā vietā labi drenētā, mēreni sausā augsnē. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Slaidā penstemone jeb dzeltenā penstemone savvaļā izplatīta Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumos, kur aug kalnu mežos gan atklātās, gan nedaudz noēnotās vietās, kā arī starp akmeņiem. Augs 30 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, zied no jūnija līdz augustam. Netipiski penstemonēm, ziedi gaiši dzelteni. Viegli audzējama, mitrumizturīga, dārzā labi aug saulainā vietā, daudzus gadus var augt nepārstādīta.

 EUR

Pazvilā penstemone. Zems paklājveida augs ar mazām, apaļīgām lapiņām un ziliem ziediem. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Gunnison apgabala endēms Kolorado štatā ASV, aug kalnu akmeņainās nogāzēs līdz 3000 m augstumam virs jūras līmeņa. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Kazika penstemone. Ziemzaļa, veido blīvu lapu rozešu puduri ar violetziliem ziediem bagātīgās ziedkopās. Zied maijā un jūnijā, ziedneši 20 – 30 cm augsti. Labi aug ūdenscaurlaidīgā, mēreni mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā.

 EUR

Zilziedu penstemone. Ļoti dekoratīva suga koši ziliem ziediem blīvās, garās, šaurās ziedkopās. Veido 70 cm augstu ceru, stublāji stāvi, aplapoti, rozešu lapas daļēji ziemzaļas, eliptiskas līdz lancetiskas formas. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi sēklu sastati. Savvaļā sastopama Kaskāžu kalnos Ziemeļamerikā, kur aug akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz subalpīnajai joslai. Dārzā labi aug saulainā vietā, labi drenētā, vidēji sausā augsnē.

 EUR

Hibrīdā penstemone, šķirne. Ziemzaļa, cers līdz 90 cm augsts, lapojums tumši vīnsarkans, ziedi gaiši violetsārti, zied jūnijā un jūlijā. Līdzīga šķirnei ‘Husker Red’, lapojums spilgtāks, ziedi rozīgi, nav balti. Stāda saulē parastā augsnē.

 EUR

Dāvidsona penstemones varietāte ir ASV Oregonas štata endēms. Augs 20 cm augsts, lapas miniatūras, ziemzaļas, dzinumi ložņīgi, koksnaini, ziedi violetzili, ļoti lieli, zied jūnijā un jūlijā. Stāda ūdenscaurlaidīgā, vidēji sausā, akmeņainā augsnē saulainā vietā. Ziedēšanas laikā ļoti iespaidīga. Izturīgākā no Dāvidsona penstemonēm.

 EUR

Uzpirkstīšu penstemone, pazīstamākā no penstemoņu sugām. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas ziemeļaustrumdaļā, kur aug prērijās un citās atklātās vietās. Augs 80 cm augsts, pudurveida, lapas zaļas, rudenī krāsojas sārtas, daļēji ziemzaļas. Ziedi iegareni, balti, sakopoti žuburainās ziedkopās stingru, aplapotu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā, dekoratīva arī pēc ziedēšanas. Labi aug arī mitrākās vietās.

 EUR

Uzpirkstīšu penstemone, šķirne. Lapojums dzeltens ar sarkanbrūnu toni rudenī, īpaši krāšņs jauno lapu augšanas laikā pavasarī. Ziedi balti, sakopoti nelielās ziedkopās 40 cm augstos ziednešos, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. Augšanas temps zemāks nekā pamatsugai un sarkanlapu šķirnēm.

 EUR

Uzpirkstīšu penstemone, šķirne ar sarkanu lapojumu un baltiem ziediem 80 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā. Skaista, pieticīga, mitrumizturīga ziemciete, kura saglabā dekorativitāti līdz rudenim.

  EUR

Divlapu penstemone. Viegli audzējama suga no ASV Montānas rietumdaļas un Aidaho centrālās daļas, kur sastopama kalnos mērenā augstumā. Veido 50 cm augstu krūmveida ceru, lapas zaļas, stublāja vidusdaļā pa divām kopā, ziedi lieli, violetzili. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā, parastā augsnē.

 EUR

Zaļganpelēkā penstemone nāk no Kaskāžu kalniem, aug sausās, smilšainās, mežainās vietās mērenā augstumā. Ziemzaļa, veido blīvu lapojuma puduri ar nelieliem, lavandziliem ziediem mieturveida ziedkopās 60 cm augsta ziedneša augšdaļā. Zied no jūnija līdz augustam. Augiem sēklas no Linn apgabala Oregonas štatā.

 EUR

Skaulera penstemone. Viegli audzējama, dekoratīva, cers 20 cm augsts, krūmveidīgs, kupls. Lapojums zaļš, ziedi violetzili, zied maijā un jūnijā. Labi aug drenētā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs no pakājes līdz alpīnajai joslai.

 EUR

Alpīnā penstemone. Sausumizturīga, veido 30 cm augstu ceru ar pamatdaļā koksnainiem, aplapotiem stublājiem un ļoti lieliem, dzidri ziliem ziediem blīvās, garās ziedkopās. Lapas vasarzaļas, plati lancetiskas, zilganzaļas. Vecākiem augiem saknenis pārkoksnējies, tādēļ stublāji var augt visos virzienos, arī horizontāli. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā kalnu subalpīnajā joslā. Dārzā labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā.

-EUR

Skarbmatainā penstemone. Ļoti izturīga ziemzaļa ziemciete, savvaļā sastopama Kanādas un ASV austrumdaļā. Augs 70 cm augsts, lapojums zaļš, stublāji klāti ar matiņiem, ziedi violetbalti, zied bagātīgi jūnijā un jūlijā. Neizvēlīga, aug gan sausākās, gan mitrākās augsnēs, stāda saulainā vietā.

 EUR

Skarbmatainā penstemone, baltziedu forma. Pudurveida ziemciete, 60 cm augsta, lapojums ziemzaļš, lapas gaišākas kā pamatsugai, zied jūnijā un jūlijā. Viegli audzējama un neizvēlīga.

 EUR

Skarbmatainā penstemone, zemā varietāte. Augs līdz 15 cm augsts, lapas ziemzaļas, tumši zaļas, rudenī krāsojas sarkanas, stublāji pacili un guloši, ziedi violetbalti. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē drenētā, mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Skarbmatainā penstemone, zemās varietātes baltziedu forma. Augs ziemzaļš, cers neliels, 10 cm augsts, lapas gaiši zaļas, zied jūnijā un jūlijā, ļoti bagātīgi. Izcils akmeņdārza augs.

 EUR

Plato penstemone. Veido ziemzaļu lapu rozešu puduri ar 50 cm augstiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas spožas, zaļas, ziedi izteiksmīgi, koši genciānzili, izkārtojušies mieturos garā, vairāk vai mazāk vienpusējā ziedkopā, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā, piemērotā vietā ilgmūžīga. Savvaļā sastopama Kolorādo rietumdaļā, kur aug Lielā Plakankalna (Grand Mesa) pašā augšdaļā.

 EUR

Meksikas penstemone, hibrīdo penstemoņu šķirne. Veido kuplu krūmveida ceru ar violetsārtiem ziediem garās ziedkopās. Cers 50 cm augsts, lapojums tumši zaļš, lapas šauri lancetiskas, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Pavasarī nogriež, kailsalā piesedz.

 EUR

Meksikas penstemone, hibrīdo penstemoņu šķirne. Cers 50 cm augsts, ziedi sarkanrozā krāsā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vidēji sausā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Pavasarī nogriež, kailsalā piesedz.

 EUR

Bālā penstemone. Smalkāka izskata nekā uzpirkstīšu penstemone ( P. digitalis ), veido 50 - 80 cm augstu ceru. Rozešu lapas eliptiskas, daļēji ziemzaļas, gaiši zaļas, ziedi balti, pumpuri sārti tonēti, sakopoti garā skarā. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug sausās atklātās vietās kalnu mežos, prērijās un smilšainos līdzenumos. Dārzā pietiekami labi aug parastā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

 EUR

Skujlapu penstemone, šķirne ar dzelteniem ziediem. Augs 20 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Piemērota silta, saulaina vieta un labi drenēta, mēreni sausa augsne. Uz ziemu piesedz.

 EUR

Skujlapu penstemone, šķirne. Smalks, zems, daļēji ziemzaļš puskrūmiņš koši oranžsarkaniem ziediem. Līdzīga pamatsugai, ne mūsu klimata augiem atšķirības no pamatsugas grūti izvērtēt. Stāda siltās, aizsargātās vietās, uz ziemu noteikti jāpiesedz, nevaram paļauties uz maigu vai sniegotu ziemu.

 EUR

Tolmeja penstemone. Augstkalnu augs, savvaļā sastopama Ziemeļamerikā Kaskāžu kalnu dienvidaustrumu nogāzēs. Veido nelielu ziemzaļu lapu rozešu puduri ar gaiši ziliem ziediem vienā vai dažās pušķveida ziedkopās uz 15 cm augsta ziedneša. Rozešu lapas tumši zaļas, ovālas formas, mazākas nekā pamatsugai. Zied maijā un jūnijā.

- EUR

Ričardsona penstemone. Atšķirīga no citām penstemonēm, veido gaisīga izskata krūmveida ceru ar gariem, nolīkušiem stublājiem. Cers 50 cm augsts, lapas tumši zaļas, spožas, zāģzobainu malu. Ziedi šauri, violetrozā krāsā, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Savvaļā sastopama Kaskāžu kalnu zemākajā joslā, kur aug atklātās akmeņainās vietās, nogāzēs un uz klintīm. Augiem sēklas nākušas no Klikikatas apgabala.

 EUR

Zobainā penstemone. Daļēji ziemzaļa ziemciete ar spoži zaļām lapām un violetsārtiem ziediem. Cers 60 cm augsts, stublāji pamata daļā pārkoksnēti, lapas plānas, plati lancetiskas līdz sirdsveidīgas ar zāģzobainu malu. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumdaļā, kur aug gan kalnu pakājē, gan 2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Dārzā labi aug saulē vai pusēnā mitrā, bet drenētā augsnē.

 EUR

Zobainā penstemone, šķirne. Cers 40 cm augsts, lapojums gaiši zaļš, ziedi tīri balti, zied jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Stāda tradicionālajās ziemciešu dobēs un akmeņdārzos.

 EUR

Smalla penstemone. Cers kupls, 60 cm augsts, piezemes rozešu lapas ziemzaļas, lielas, triangulāras, zaļas ar tumšu dzīslojumu, dažbrīd ar sarkaniem galiem, vēlā rudenī bronzas sarkanas. Ziedi skarās, violetrozā krāsā, zied jūnijā, jūlijā. Viena no dekoratīvākajām Ziemeļamerikas austrumu daļas penstemonēm, sastopama Great Smoky Mountains, kur aug akmeņainās nogāzēs daļēji noēnotās vietās. Dārzā labi aug arī saulainā vietā. Īsmūžīga.

 EUR

Krāšņā penstemone. Veido vidēji blīvu piezemes lapu rozešu puduri ar reti izvietotiem 40 cm augstiem ziednešiem. Rozešu lapas eliptiskas, zilganzaļas, ziedi mazi, violetzili, sakopoti garā, šaurā ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā dažādās augšanas vietās, līdzenumos, kalnos līdz pat subalpīnajai joslai. Dārzā piemērota labi drenēta jebkura augsne un saulaina vieta.

 EUR

Stāvā penstemone. Skaista, viegli audzējama penstemoņu suga no Klinšu kalniem. Ziedi ļoti lieli, briljantzili, blīvās ziedkopās. Zied jūnijā un jūlijā, 60 - 70 cm augsta. Labi jūtas saulainā vietā drenētā, parastā augsnē.

 EUR

Trompetveida penstemone. Viegli audzējama dekoratīva penstemoņu suga no ASV austrumdaļas, kur aug prērijās un citās vietās. Ziedi tīri balti pa vairākiem kopā tuvu stublājam vairāk vai mazāk cilindriskā ziedkopā. Zied no maija beigām līdz jūlija vidum. Piezemes lapas ziemzaļas, ziedneši līdz 120 cm augsti. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē, labi panes pārmērīgu mitrumu pavasarī.

 EUR

Elegantā penstemone. Koksnains cerveida augs violetziliem ziediem šaurā, garā ziedkopā. Veido līdz 80 cm augstu ziednešu ceru, rozešu lapas dažas, vai to vispār nav, stublāji aplapoti, lapas lancetiskas ar zobainu malu. Parasti zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama kalnos ASV ziemeļrietumos, aug akmeņainās nogāzēs no kalnu pakājes līdz mērenam augstumam. Dārzā labi aug saulainā vietā mēreni sausā, labi drenētā augsnē.

 EUR

Zaļā penstemone. Ļoti dekoratīva ziemzaļa penstemoņu suga no Klinšu kalnu austrumdaļas Kolorado un Vaiomingas ASV, kur aug atklātās vietās kalnu mežu joslā un subalpīnajā joslā līdz 3200 m augstumam virs jūras līmeņa. Augs 20 – 30 cm augsts, pudurveida, rozešu lapas tumši zaļas, lancetiskas, apmatotas, ziedi zili ar violetzilu rīklīti, sakopoti blīvā ziedkopā aplapotu ziednešu augšdaļā. Nabadzīgās augsnēs ziedkopa blīvāka. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

Rīkstveida penstemone. Izcili dekoratīva sausumizturīga suga, savvaļā sastopama ASV Ņūmeksikas štatā, kur aug daļēji atklātās vietās kalnu mežos un pļavās. Augs 30 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru ar violetziliem ziediem garā, blīvā, šaurā, vienpusējā ziedkopā. Rozešu lapas šauri lancetiskas, pelēkzaļas. Zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Piemērota smilšaina, akmeņaina, labi drenēta, mēreni sausa augsne, stāda saulainā vietā.

 EUR

Rīkstveida penstemone, šķirne. Viegli audzējama, dekoratīva, veido blīvu lapu rozešu puduri ar 20 – 30 cm gariem ziednešiem. Lapas ziemzaļas, iegarenas, tumši zaļas. Ziedi lieli, violetzili, sakopoti ļoti blīvā ziedkopā, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē drenētā, parastā augsnē. Stāda tradicionālajās ziemciešu dobēs un akmeņdārzos.

 EUR

Vipleja penstemone. Cers 60 cm augsts, piezemes rozešu lapas ziemzaļas, ziedi skaisti, lieli, nokareni, tumši vīnsarkani, zied no jūnija vidus līdz augustam. Mitrumizturīga, viegli audzējama saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā, izņemot Klusā okeāna piekrasti, kur aug kalnos alpīnajā un subalpīnajā joslā.

 EUR

Hibrīdā perovskija, šķirne. Izcili dekoratīvs sausumizturīgs sudrabaini pelēks puskrūms ar violetziliem ziediem garās, zarainās ziedkopās. Augs 120 cm augsts, zied ilgstoši, no jūlija līdz septembrim. Labi sevi parāda tikai saulē.

 EUR

Alpīnā sūrene. 150 cm augsts vasaras pirmajā pusē ziedošs izskatīgs pudurveida augs ar baltiem ziediem blīvās skarās. Stublājs aplapots, zarains ar iesārtu nokrāsu, lapas zaļas, lancetiskas. Savvaļā sastopama Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā un Āzijā. Stāda mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Svečveida sūrene. 90 cm augsts cerveida augs ar mirdzoši aveņsarkaniem ziediem garkātainās vārpās. Zied augustā un septembrī. Savvaļā Himalajos. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

 EUR

Daudzveidīgā sūrene. Veido lielu un kuplu zaļi aplapotu krūmveida ceru 200 cm augstumā. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim ar smalkiem, krēmbaltiem ziediem, kuri sakopoti bagātīgās skarās. Ziedēšanas beigās ziedkopas kļūst bronzīgi rozīgas, sarkanbrūnas augļu laikā. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā Himalajos.

 EUR

Veiriha sūrene. Cers kompakts, 100 cm augsts ar spēcīgiem, aplapotiem stublājiem līdz ziedkopai. Piezemes lapas ļoti lielas, ovālas, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi mazi, zaļganbalti, sakopoti blīvi iespaidīgās ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē, pusēnā mitrā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Milzu Japānas tūsklape, šķirne. Liellapains audžveida augs, lapas zaļas ar baltiem līdz dzelteniem iesvītrotiem laukumiem. Ziedi balti, zied pavasarī. Ne tik spēcīga kā pamatsuga, labi aug saulē vai pusēnā mitrā, auglīgā augsnē.

 EUR

Iepelēkā petrofīta. Mūžzaļš, blīvs augs ar mazām lāpstveida zilganzaļām rozešu lapām un baltiem ziediem cilindriskas formas ziedkopās 20 cm augstu, neaplapotu ziednešu galos. Zied no jūnija līdz septembrim. Piemērota saulaina vieta un labi drenēta, vidēji sausa, akmeņaina augsne. Savvaļā reta suga, Vašingtonas štata endēms.

 EUR

 EUR

Ārstniecības rūgtdille. Veido kuplu tumši zaļa lapojuma ceru ar zaļgandzelteniem ziediem 120 cm augstos, zarotos ziednešos. Lapas dekoratīvas, plūksnainas, plūksnu daļas tievas, atgādina diļļu lapojumu, zied no jūlija līdz septembrim. Stāda mitrumu saglabājošā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. Izskatīgs krāšņumaugs, nozīme ārstniecībā. Lēnaudzīga.

   EUR

Kalnu rūgtdille. Izskatīga, viegli audzējama, veido piezemes lapojuma puduri ar 100 cm augstiem, zarotiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapas dekoratīvas, vairākkārt plūksnaini saliktas, tumši zaļas, ziedi balti, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Eiropā, Latvijā reti.

   EUR

Meistarsakne, šķirne. Pievilcīga čemurziežu dzimtas ziemciete, veido dekoratīva lapojuma puduri ar 60 - 80 cm augstiem ziednešiem. Lapas sudrabaini pelēcīgi zaļas ar krēmbaltu maliņu, ziedi balti, zied jūlijā. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā aug Eiropā, Latvijā sastopama ļoti reti.

   EUR

Lodveida spožsēkle. Ziemzaļa cerveida graudzāle ar plati lineārām bambusveida rozešu lapām un gariem (150 cm), neaplapotiem ziednešiem ar skraju, līdz 40 cm garu, nolīkušu, zaļganu ziedu skaru, ko vēlāk rotā apaļu sēklu virtenes. Zied jūlijā un augustā. Piemērota vidēji mitra, drenēta augsne un no aukstiem vējiem aizsargāta, viegli noēnota vieta. Ziemcietība nestabila, uz ziemu piesedz. Savvaļā sastopama Ķīnā, Japānā, Korejā.

   EUR

Kausveida femerante. Neliels zaļa lapojuma sukulents augs ar mirdzoši rozīgi sarkaniem ziediem. Lapas vasarzaļas, cilindriskas, gaļīgas, ļoti šauras, 5 cm garas, atrodas auga piezemes daļā. Ziedi irdenās ziedkopās 10 – 20 cm garu, neaplapotu ziednešu galos, zied jūlijā un augustā. Labi aug nabadzīgā, smilšainā, akmeņainā, sausā līdz vidēji mitrā, ūdenscaurlaidīgā augsnē pilnā saulē. Savvaļā ASV centrālajā daļā.

 EUR

Stepes timotiņš. Cers blīvs, lapojums zilganzaļš, 15 – 20 cm augsts ar 70 cm augstiem ziednešiem. Ziedi cilindriskā, vārpveidīgā skarā, zied no jūnija līdz augustam. Dārzā labi aug saulē katrā mēreni sausā augsnē. Savvaļā Eirāzijā.

 EUR

 EUR

Krāšņā flomoīde. Nāk no kalnu reģioniem Centrālāzijā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs 1000 – 1700 m augstumā virs jūras līmeņa. Veido piezemes lapu rozešu ceru ar 30 – 50 cm augstiem, aplapotiem ziednešiem. Lapas lielas, līdz 20 cm garas, plūksnainas, var būt liras veida, pelēcīgi zaļas. Ziedi dzelteni, sēdoši, sakopoti blīvās, iegarenās, eliptiskās ziedkopās, zied jūnijā un jūlijā. Stāda labi drenētās augsnēs saulainā vietā. Izcelsme Kirgizstāna.

 EUR

 EUR

Kalnu floksis. Savvaļā ASV dienvidrietumos, kur sastopams kalnu mežu joslā starp krūmājiem un atklātās akmeņainās vietās. Augs 10 cm augsts, veido blīvu ziemzaļu paklāju ar rozā zvaigžņveida ziediem uz ļoti īsiem ziednešiem. Lapas tumši zaļas, adatveida, sīkas, novietotas ļoti blīvi uz stublāja. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

Kalnu floksis. Neziedošs identisks iepriekšējam, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopami šīs sugas eksemplāri arī ar baltu ziedu krāsu. Samērā lēnaudzīgs, piemērots stādīšanai akmeņdārzā.

 EUR

Ciņu floksis, šķirne ar īsti ugunīgi sarkaniem ziediem. Vissarkanāko ziedu īpašnieks no visiem zemajiem floksīšiem. Augs 10 cm augsts, veido blīvu spilvenu, zied maijā un jūnijā. Spilgts akcents ikvienā akmeņdārzā.

 EUR

Zemo flokšu suga no Ziemeļamerikas rietumdaļas, sastopama dažādās augšanas vietās, arī augstkalnu rajonos. Augs 10 cm augsts, veido blīvu spilvenu, ziedi gaiši violetzili, noapaļoti, zied bagātīgi. Teicams akmeņdārza augs.

 EUR

Sniegbaltais floksis ārēji līdzīgs aslapu floksim (P. subulata). Savvaļā sastopams ASV dienvidaustrumos, kur aug atklātās vietās priežu mežos, smilšainos līdzenumos un nogāzēs. ‘Nivea’ ir 10 cm augsts ziemzaļš, blīvs spilvenveida augs tumši zaļām, sīkām, lineārām lapām un nelieliem, baltiem ziediem maijā un jūnijā.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Viena no raiblapaina lapojuma šķirnēm. Ziedi tumši violeti, lapas tumši zaļas ar krēmbaltu malu, cers 80 cm augsts, augšanas intensitāte vidēja, zied jūlijā un augustā.

 EUR

Skarainais floksis, šķirne. Cers 80 cm augsts, pievilcīgs lapojums, lapas zaļas ar neregulāru krēmbaltu malu, ziedi nelieli, balti ar rozā actiņu, sakopoti kuplās skarās, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Lēnaudzīgs, pietiekami mitrā augsnē dekoratīvs no pavasara līdz rudenim. Radies ap 1950. gadu.

 EUR

Hibrīdo flokšu šķirne (P. bifida x P. subulata). 20 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, vairāk atgādina aslapu flokšu lapojumu. Ziedi kā šķeltziedlapu floksim ar šķeltām ziedlapām, maigi sārti ar mazu violetu actiņu, smaržīgi. Zied ļoti bagātīgi maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. B. Linden, P. Linden, 1991.

 EUR

Spilvenveida floksis. Cers mazs, plakans, 2 cm augsts un 10 cm plats, lapojums pelēcīgi zaļš, ziemā nesaglabājas. Ziedi ledus zili, pamatziedēšana pavasarī, vasaras nogalē pa kādam ziedam. Savvaļā ziedu krāsa variē no ļoti gaiši zilas līdz piesātinātiem toņiem, violetzili reti atrodami. Sastopams kalnos Ziemeļamerikas rietumdaļā, kur aug atklātās vietās līdz augstkalnu tundras joslai. Stāda labi drenētā augsnē.

 EUR

Rugela floksis. Savvaļas hibrīds (P.amoena x P.divaricata). Zems, ziemzaļš, klājenisks augs ar tumši violetsārtiem ziediem, veido blīvu, 10 cm augstu paklāju, zied bagātīgi maijā un jūnijā.

 EUR

 EUR

Neīstais miešķis. Augs 20 cm augsts, stublāji aplapoti, daļēji guloši, viegli sakņojas, diezgan strauji aizņem atvēlēto vietu. Lapas šauras, zaļas, sakopotas mieturos. Ziedi sārti, smaržīgi, lodveida ziedkopās stublāju galotnēs, zied no jūnija līdz augustam. Sausumizturīgs, labi aug saulainā vietā. Savvaļā sastopams Kaukāzā, Ziemeļirānā.

- EUR

Neīstais miešķis, šķirne. Neziedošs identisks pamatsugai, 20 cm augsts, ziedi sarkani, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Alpīnā fizārija. Viena no skaistākajām Kolorado fizārijām, aug kalnos 3500 – 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs ar dziļu mietsakni, neliels, līdz 8 cm augsts. Veido sudrabaini pelēcīgu lapu rozeti ar dzelteniem ziediem īsos ķekaros, zied jūnijā un jūlijā. Piemērota sausa līdz vidēji mitra, izcili drenēta, akmeņaina augsne, labi aug pilnā saulē. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Virdžīnijas fizostēģija, šķirne. Blīva pudurveida ziemciete, 100 cm augsta, stublāji stāvi, drukni, aplapoti, lapas lancetiskas, pelēkzaļas ar baltu maliņu. Ziedi rozā, sakopoti blīvās vārpās ziednešu galos, zied augustā un septembrī. Nav agresīva, labi aug saulainā vietā vidēji mitrā augsnē, neskādē pārmērīgs mitrums pavasarī.

 EUR

Sirdsveida septiņvīre. Rets pulkstenīšu dzimtas augs no Alpu kalniem, kur aug uz klintīm 2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs 25 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu ceru, lapas tumši zaļas ar sirdsveida pamatni, ziedi zili, sakopoti lodveida ziedkopās ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Izcils saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Puslodveida septiņvīre. Neliela cerveida ziemciete ar ziliem ziediem puslodveida ziedkopās 20 cm augstu ziednešu galos. Cers blīvs, rozešu lapas lancetiskas, tumši zaļas. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Pirenejos, Alpos un Apenīnos, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs un pļavās.

 EUR

 EUR

Vārpu septiņvīre. Ilgmūžīga, dekoratīva, 60 cm augsta cerveida ziemciete baltiem ziediem blīvā konusveida vārpā. Piezemes rozešu lapas plati olveidīgas ar sirdsveida pamatni un zāģzobainu malu, ziedneši aplapoti, nezaraini, galā apmēram 8 cm gara viena ziedu vārpa. Zied jūnijā un jūlijā, neatvairāma. Savvaļā sastopama Viduseiropā, arī Latvijā, kur aug lapkoku mežos, krūmājos un pļavās.

 EUR

Vārpu septiņvīre, zilziedu varietāte. Savvaļā sastopama Centrāleiropas dienvidu daļā, kur aug gaišos, auglīgos mežos un krūmājos. Augs 70 - 100 cm augsts, lēni veido ceru, ziedu vārpas var būt līdz 10 cm garas. Zied no maija līdz jūlijam. Ilgmūžīga, labi aug daļēji noēnotā vietā mēreni mitrā augsnē.

- EUR

Amerikas fitolaka, šķirne. Cers līdz 150 cm augsts, lapas vienmērīgi balti – dzelteni – zaļi raibas. Īpašu pievilcību piešķir violetsārti tonētie stublāji un melno ogu ķekari rudenī. Zied vēlāk nekā pamatsuga, augustā un septembrī. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Lielā noraga, šķirne. Burvīga čemurziežu dzimtas ziemciete rozā ziediem. Cers 80 cm augsts, lapojums plūksnains, zaļā krāsā, ziedi plakanos, saliktos čemuros, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Lieliski papildina savvaļas tipa stādījumus.

 EUR

 EUR

Lielziedu platpulkstenīte, šķirne. Cers 60 – 80 cm augsts, stāvs, blīvs, ziedi lieli, puspildīti, zili. Zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā, barības vielām bagātīgā augsnē saulainā vietā. Var augt viegli noēnotā vietā.

   EUR

Alpīnā skarene. Dekoratīva graudzāle, cers neliels, lapas lineāras, īsas, biezas, stingras, zilgani zaļas, ziedu skara 20 cm augstu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē drenētā, nabadzīgā, sausā augsnē. Savvaļā izplatīta Ziemeļu puslodes arktiskajos un kalnu reģionos, dominējošā graudzāļu suga alpīnajās pļavās. Interesanta, sēklas sadīgst jau ziedkopā, nokrīt no auga un iesakņojas, tā notiek sugas saglabāšanās savvaļā.

   EUR

Šeksa skarene. Dekoratīva graudzāle, cers blīvs, lapas daļēji ziemzaļas, platas, spoži zaļas, no jūnija līdz augustam veidojas zaļganas ziedu skaras. Ziedēšanas laikā 80 cm augsta. Priekšroku dod viegli noēnotām vietām, piemērojas dažādām augsnēm. Savvaļā sastopama Eiropā, Āzijā, Latvijā vecos parkos, reti.

 EUR

Zilganā skarene, šķirne. Izsmalcināta zilgana lapojuma graudzāle, cers blīvs, lapas šauras, īsas, ziedu skaras gaisīgas, ziedneši 30 cm augsti, zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Teicami aug saulainās vietās sausā, smilšainā, akmeņainā, nabadzīgā augsnē. Mitrākās un bagātīgākās augsnēs lapojums ir zaļš.

 EUR

Birztalas skarene. Dekoratīva tumši zaļa lapojuma cerveida graudzāle ar violetas nokrāsas ziedu skarām. Cers blīvs, 70 cm augsts, zied jūnijā un jūlijā. Bez īpašiem noteikumiem, labi aug saulē, pusēnā jebkurā augsnē, arī slikti drenētā. Savvaļā izplatīta Ziemeļu puslodē, sastopama arī pie mums Latvijā.

 EUR

Vairogveida pēdlape. 40 cm augsts audžveida augs no Ziemeļamerikas austrumu daļas mežiem. Lapas lielas, vairogveida, dalītas 5 – 8 daļās, ziedi balti, nokareni, vēlāk apaļi, dzelteni augļi, zied pavasarī. Labi aug vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Pēdlape. Neparasta pavasarī ziedoša raiblapaina ziemciete noēnotām vietām. Veido 30 – 40 cm augstu lapojuma puduri ar nokareniem, sarkaniem ziediem. Lapojuma krāsa sezonas laikā mainās no dzeltenīgi zaļas ar tumši brūniem plankumiem pavasarī līdz zaļai ar gaišāk brūniem plankumiem vasarā. Stāda drenētā, bet mitrā augsnē.                                                                                                

 EUR

Zilā kāpnīte, šķirne. Augs 60 cm augsts, lapas zaļas ar dzeltenbaltu maliņu, ziedi zili. Parasti zied jūnijā un jūlijā, vēsās vasarās zied līdz septembrim. Glītu izskatu saglabā daļēji noēnotās vietās.

 EUR

Hukera mugurene. Neparasta, zema (7 cm) suga no Himalajiem, lēnām izplatās ar pazemes sakneņiem, veido zaļa lapojuma puduri. Pavasarī mostas vēlu, tikai maijā, ziedi violetsārti, gandrīz augsnes līmenī, plaukst pirms lapojums sācis attīstīties. Labi aug drenētā, bagātīgā, mitrā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Zemā mugurene. Pudurveida ilgmūžīga ziemciete, veido vidēji blīvu aplapotu stublāju puduri. Lapojums tumši zaļš, lapas plati lancetiskas. Maijā un jūnijā zied zaļganbaltiem, nokareniem ziediem. Sasniedz 20 cm augstumu. Savvaļā sastopama Austrumāzijā, kur aug mitros mežos. Labs augs ēnainām vietām.

 EUR

Hibrīdā mugurene, šķirne ar balti svītrotu lapojumu. Labi aug daļējā noēnojumā vai ēnā bagātīgā, mitrā augsnē.

 EUR

Smaržīgā mugurene, šķirne. Japāņu selekcija. Kontrastaina lapojuma īpašniece, kur pārsvarā dominē baltā krāsa. Lapas plaukst zaļganas, drīz lielākā lapas daļa no pamatnes kļūst balta. Ziedi krēmbalti, nokareni, zied maijā un jūnijā. Baltās krāsas pārsvars vērojams pieaugušiem augiem. Labi aug noēnotās vietās mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR

Ārstniecības mugurene, šķirne. Dekoratīva lapojuma ziemciete, 60 cm augsta, veido aplapotu stublāju puduri. Lapas glītas, zaļas ar baltu maliņu, ziedi zaļganbalti, nokareni, zied maijā un jūnijā. Varietāte savvaļā sastopama Japānā un Korejā. Labi aug daļējā noēnojumā, pietiekami mitrās vietās arī saulē.

 EUR

Mieturu mugurene, šķirne. Augs 100 - 150 cm augsts, veido vidēji blīvu aplapotu stublāju puduri ar zaļgandzelteniem, nokareniem ziediem lapu žāklēs. Lapas tumši zaļas, lineāri lancetiskas, sakopotas mieturos, zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā augsnē daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropā, Āzijā, Latvijā reti.

 EUR