Sešputekšņlapu vankūverija. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā no Vašingtonas līdz Kalifornijai, kur aug mitros piekrastes mežos. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, lēni izplatās ar sakneņiem, lapas zaļas, plūksnaini saliktas, apmatotas, ziedi nelieli, nokareni, balti, sakopoti skarās. Zied maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā līdz 35 cm augsta. Tuva epimēdijām (Epimedium). Lieto kā augsnes sedzēju, stāda ēnainos akmeņdārzos un ziemciešu dobēs.

4.0 EUR

14.0 EUR

14.0 EUR

15.0 EUR

Melnais deviņvīruspēks. Ilgmūžīgs cerveida augs lielām, tumši zaļām rozešu lapām un tumši dzelteniem ziediem ar violeti bārkstainu centru. Veido lielu, 120 cm augstu ceru, rozešu lapas ovālas, apakšpusē gaišākas (ar matiņiem), stublājs nedaudz zarojas, ziedi garās ķekarveida ziedkopās stublāja un zaru galos. Zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā augsnē. Pašizsēja. Savvaļā izplatīts Eiropā un Rietumāzijā, arī Latvijā.

- EUR

Olimpa deviņvīruspēks. Iespaidīgs divgadīgs vai trīsgadīgs monokarps mietsakņu augs. Pirmajā gadā veido ziemzaļu piezemes lapu rozeti. Rozetes lapas ļoti lielas, plati lancetiskas, līdz 70 cm garas, pelēkzaļas, apmatotas. Otrajā vai trešajā gadā attīstās 200 cm augsts aplapots ziednesis ar stipri zarotu, augšup vērstu ziedkopu. Ziedi mazi, dzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Pēc ziedēšanas atmirst. Pašizsēja. Patīk saulaina vieta un mēreni sausa, labi drenēta augsne. Savvaļā Grieķijā un Turcijā.

- EUR

Purpursarkanais deviņvīruspēks. Daudzgadīga mietsakņu ziemciete, veido blīvu piezemes lapu rozešu ceru ar gariem (60 – 100 cm), maz zarotiem, maz aplapotiem ziednešiem. Lapojums tumši zaļš, ziedi violetos toņos, sakopoti garā ķekarā, zied maijā un jūnijā, vasaras nogalē var uzziedēt atkārtoti. Labi aug saulē mēreni sausā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopams Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Centrālāzijā.

 EUR

2.0 EUR

Amerikas verbēna, šķirne. Neilgi dzīvojošs pievilcīga izskata augs ar spoži rozā ziediem. Labvēlīgos apstākļos cers 150 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, augšdaļā žuburoti, tumši sarkanbrūni. Lapas lancetiskas, tumši zaļas. Ziedi mazi, sakopoti vārpveidīgās ziedkopās žuburu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Pašizsēja. Dārzā dzīvo 3 - 4 gadus. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Amerikas verbēnas šķirne. Viss augs gaiši zaļš, 120 cm augsts, ziedi balti, sakopoti vārpveidīgās ziedkopās augšdaļā žuburota stublāja žuburu galos. Zied ilstoši no jūlija līdz septembrim. Priekšroku dod mitrai augsnei, bet var augt diezgan sausā augsnē. Īsmūžīga, dzīvo 3 – 4 gadus. Pašizsēja.

 EUR

Pamīšlapu verbesīna. Dārzos reta, savvaļā sastopama mežainās vietās Ziemeļamerikas austrumu un centrālajā daļā. Cers 200 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, augšdaļā zaroti, no augusta līdz oktobrim zied dzelteniem ziediem. Lapas zaļas, lancetiski eliptiskas ar zobainu malu, sēdošas vai ar īsiem kātiņiem. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Piecieš īslaicīgus sausuma periodus.

7.0 EUR

Ņujorkas vernonija. Liela auguma, 200 cm augsta ziemciete violetiem ziediem. Veido ļoti spēcīgu ceru, stublāji tumši sarkanbrūni, aplapoti, lapas tumši zaļas, šauri lancetiskas, zied augustā un septembrī. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā. Labi aug pietiekami mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Armēnijas veronika. Ziemzaļš, 10 cm augsts paklājveida augs ar smalku adatveida tumši zaļu lapojumu un piesātināti ziliem ziediem. Zied maijā un jūnijā, vasaras nogalē var uzziedēt atkārtoti. Labi aug saulainā vietā, sausā, nabadzīgā augsnē. Savvaļā sastopama Aizkaukāzā.

 EUR

Krasta veronika. Augs 50 cm augsts, cers blīvs, stublāji aplapoti, lapas olveida ar zobainu malu, zaļas. Ziedi zili, sakopoti garā, piramidālā ķekarā, bagātīgi zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, labi aug mēreni sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama gaišos mežos un krūmājos Eiropā un Āzijā, arī Latvijā.

2.5 EUR

Genciānveida veronika. Augs līdz 50 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri ar gaiši ziliem ziediem garos ķekaros. Piezemes rozešu lapas biezas, spīdīgas, eliptiskas, zaļas, uz stublāja lapas mazākas, atgādina genciānu lapas. Zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, drenētā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā sastopama Kaukāzā, Turcijā, Irānā, kur aug kalnu pļavās, mežos un nogāzēs.

3.0 EUR

Genciānveida veronika, šķirne. Lapas tumši zaļas ar nevienādi krēmbaltu malu, ziedi gaiši zili, gandrīz balti, ziedneši 50 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Atšķirībā no pamatsugas, veido paskraju lapu rozešu puduri. Labi aug mitrā, nepāržūstošā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

 EUR

Garlapu veronika, šķirne. Cers 70 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas ar baltu maliņu, ziedi sniegbalti, sakopoti garos, blīvos ķekaros ziednešu un vertikālu zaru galos. Zied ļoti ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Nevainojama, nekas nesagāžas, neko nenomāc, neuzbāzīgi skaista. Labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. V. longifolia ‘Melanie White ‘ mutācija. Pamatsuga savvaļā izplatīta mērenā klimata joslā Ziemeļu puslodē.

- EUR

Zemteka. Blīvs paklājveida augs ar ložņīgiem aplapotiem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas un nelieliem gaiši ziliem ziediem stāvos ķekaros. Lapojums pelēcīgi zaļš, lapas otrādi olveida formas. Zied no jūnija līdz augustam, ziedneši līdz 30 cm augsti. Labi aug katrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā, Ziemeļamerikā, arī Latvijā, kur parasti aug sausās smilšainās augsnēs.

- EUR

Porfīrija veronika savvaļā sastopama kalnu subalpīnajā joslā Sibīrijā, Vidusāzijā un Mongolijā. Augs veido blīvu lapu rozešu puduri, lapojums tumši zaļš, ziedi koši genciānzili, sakopoti pagaros ķekaros 25 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne ar baltiem ziediem. Augs veido blīvu puduri, neziedošie stublāji guloši, ziedošie stāvi, aplapoti, līdz 15 cm augsti. Lapas mazas, iegarenas, tumši zaļas. Zied maijā un jūnijā, ļoti bagātīgi. Labi aug mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Ilgmūžīga.

2.5 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Augs 10 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi balti ar zilganu nokrāsu, zied maijā un jūnijā. Skaista, sausumizturīga, viegli audzējama ziemciete saulainām vietām.

2.5 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Neziedoša līdzīga citām pazvilās veronikas šķirnēm, atšķiras tikai ziedu krāsa. 'Lilac Time' tie ir atbilstoši šķirnes nosaukumam, ceriņu krāsā. Zied bagātīgi maijā un jūnijā. Sausumizturīga, piemērota saulainai vietai dobju apmalēs un akmeņdārzā.

2.5 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Augs 15 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi gaiši zili, zied bagātīgi maijā un jūnijā. Burvīgas, nekaprīzas ziemcietes, piecieš arī mitrākas augsnes, sala izturīgas, nekad nav jāsedz.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne violetrozā ziediem.15 cm augsta, zied maijā un jūnijā. Ilgmūžīga, pieticīga ziemciete. Patīk augt saulainā vietā mēreni sausā augsnē.

2.5 EUR

Sirmā veronika savvaļā sastopama stepēs, akmeņainās nogāzēs un sausos priežu mežos Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā un Āzijā, Latvijā ļoti rets ievazāts augs. Viss augs pelēcīgi balts, tūbaini apmatots, 40 cm augsts, ziedi violetzili. Zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Lienošā veronika. Augs ziemzaļš, līdz 5 cm augsts, veido blīvu ložņīgu, aplapotu stublāju puduri ar rozā ziediem maijā un jūnijā. Stublāji viegli sakņojas, lapojums pelēkzaļš. Sausumizturīga, labi aug saulainā vietā. Kailsala ziemās piesedz. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Turcijā.

 EUR

Virdžīnijas veronika. Augs līdz 150 cm augsts, stublāji stingri, aplapoti, lapas mieturos, lancetiskas ar sīki zāģzobainu malu, pelēkzaļas. Ziedi violetzili šauros, garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā līdz mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug mitrās pļavās un mežos, arī prērijās. Pieticīga ziemciete, kura saglabā dekorativitāti no pavasara līdz rudenim.

3.5 EUR

Virdžīnijas veronika, šķirne. Pudurveida ziemciete, 120 cm augsta, stublāji stāvi, tumši sarkanbrūni, aplapoti, lapas tumši zaļas, ziedi balti, šauros, garos ķekaros. Zied jūlijā un augustā. Stāda saulē vai pusēnā mitrā augsnē. Pievilcīga ziemciete, dekoratīva no pavasara līdz rudenim.

 EUR

Daudzziedu viguiera. Veido 60 cm augstu krūmveida ceru, stublāji stipri zaroti, lapas zaļas, lancetiskas ar sīki zobainu malu. Ziedi zeltdzelteni, zied ilgstoši no jūlija līdz oktobrim. Piemērota ļoti labi drenēta, sausa līdz mēreni mitra augsne un saulaina vieta. Pie mums mitruma dēļ ziemošana nestabila. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs no pakājes līdz subalpīnajai joslai.

 EUR

Mazā kapmirte, šķirne ar violetsarkaniem ziediem. Ilgmūžīga paklājveida ziemciete, 10 - 20 cm augsta, lapas tumši zaļas, mazas, plati lancetiskas, ādainas, mūžzaļas, stublāji gari, guloši, mezglu vietās sakņojas, zied maijā un jūnijā. Labi aug pusēnā vidēji mitrā augsnē. Izmanto kā augsnes sedzēju, labs augs kapu stādījumiem.

2.0 EUR

Mazā kapmirte, šķirne. Lapojums tumši zaļš, ziedi spoži balti, vienmēr dekoratīva, sevišķi ziedēšanas laikā. Zied maijā un jūnijā. Teicams augsnes sedzējaugs, atkarībā no augšanas apstākļiem paklājs 10 - 20 cm augsts.

2.5 EUR

Mazā kapmirte, šķirne. Lapas krāšņas, spilgti dzeltenas ar tumši zaļu maliņu, ziedi violetzili, zied maijā un jūnijā. Lapojuma krāsa košāka saulainākā vietā. Īpaši izceļas vēlā rudenī, kad vairums augu zaudējuši lapotni un dabā valda mierīgas krāsas.

- EUR

5.0 EUR

Korejas vijolīte, šķirne. Cers neliels, 10 cm augsts, lapas apaļīgas, zaļas ar sudrabainu dzīslojumu, atgādina ciklamenu lapas, ziedi violetzili, zied maijā un jūnijā. Piemērota drenēta, vēsā, mitra, bagātīga augsne un daļējs noēnojums. Labvēlīgos apstākļos spēcīga pašizsēja, jaunie augi veido blīvas audzes, atsevišķās vietās labi aug arī saulē.

- EUR

- EUR