Kalnu baldriāns. Pievilcīgs neliela auguma augs. Veido blīvu olīvzaļa lapojuma puduri ar rozīgi baltiem ziediem čemurveidīgās ziedkopās. Lapas vasarzaļas, vienkāršas, iegarenas līdz ovālas, ziedkāti bieži tumši brūngani krāsoti, 20 – 30 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Stāda drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams kalnu reģionos Eiropā, kur aug ameņainās nogāzēs mērenā augstumā.

 EUR

Ārstniecības baldriāns. Grezns, pievilcīgs augs ar vienmērīgi izkliedētu zaļi baltraibu lapojumu. Lapas vasarzaļas, plūksnainas, saliktas no 5 lapiņām. Vasarā zied baltiem ziediem, ziediņi mazi, sakopoti čemurveidīgās ziedkopās 50 cm augstu stublāju galos. Labi aug gaišā noēnojumā parastā dārza augsnē.

 EUR

Sešputekšņlapu vankūverija. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā no Vašingtonas līdz Kalifornijai, kur aug mitros piekrastes mežos. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, lēni izplatās ar sakneņiem, lapas zaļas, plūksnaini saliktas, apmatotas, ziedi nelieli, nokareni, balti, sakopoti skarās. Zied maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā līdz 35 cm augsta. Tuva epimēdijām (Epimedium). Lieto kā augsnes sedzēju, stāda ēnainos akmeņdārzos un ziemciešu dobēs.

 EUR

 EUR

 EUR

 EUR

Olimpa deviņvīruspēks. Iespaidīgs divgadīgs vai trīsgadīgs monokarps mietsakņu augs. Pirmajā gadā veido ziemzaļu piezemes lapu rozeti. Rozetes lapas ļoti lielas, plati lancetiskas, līdz 70 cm garas, pelēkzaļas, apmatotas. Otrajā vai trešajā gadā attīstās vismaz 200 cm augsts aplapots ziednesis ar masīvu, stipri zarotu, augšup vērstu ziedkopu. Ziedi mazi, dzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Pēc ziedēšanas atmirst. Pašizsēja. Patīk saulaina vieta un mēreni sausa, labi drenēta augsne. Savvaļā Grieķijā un Turcijā.

 EUR

Amerikas verbēna, šķirne. Pievilcīga izskata augs ar spoži rozā ziediem. Labvēlīgos apstākļos cers 150 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, augšdaļā žuburoti, tumši sarkanbrūni. Lapas lancetiskas, tumši zaļas. Ziedi mazi, sakopoti vārpveidīgās ziedkopās žuburu galos. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Pašizsēja. Dārzā dzīvo 3 - 4 gadus. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikā.

  EUR

Amerikas verbēna, šķirne. Viss augs gaiši zaļš, 120 cm augsts, ziedi balti, sakopoti vārpveidīgās ziedkopās augšdaļā žuburota stublāja žuburu galos. Zied ilstoši no jūlija līdz septembrim. Priekšroku dod mitrai augsnei, bet var augt diezgan sausā augsnē. Īsmūžīga, dārzā dzīvo 3 – 4 gadus. Pašizsēja.

 EUR

Pamīšlapu verbesīna. Dārzos reta, savvaļā sastopama mežainās vietās Ziemeļamerikas austrumu un centrālajā daļā. Cers 200 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, augšdaļā zaroti, no augusta līdz oktobrim zied dzelteniem ziediem. Lapas zaļas, lancetiski eliptiskas ar zobainu malu, sēdošas vai ar īsiem kātiņiem. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Piecieš īslaicīgus sausuma periodus.

 EUR

Kūlīšu vernonija. Salīdzinoši zema auguma agri ziedoša suga. Veido vertikālu, nezarotu stublāju puduri ar sarkanvioletiem ziediem blīvās ziedkopās. Cers 90 – 120 cm augsts, lapojums zaļš, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā līdz mitrā augsnē saulainā vietā, panes applūšanu un pārlieku slapjas augsnes ziemas mēnešos un agrā pavasarī. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Letermana vernonija, šaurlapu vernonija. Ilgmūžīga dekoratīva lapojuma un ziedu ziemciete. Cers 140 cm augsts, lapas ļoti šauras, tumši zaļas, ziedi piesātināti violetzili vairogveida ziedkopās, zied no septembra līdz novembrim. Sausumizturīga vasarā, labi panes applūšanu un slapjumu pavasarī, labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē, arī neauglīgā. Savvaļā ASV, sastopama tikai Ārkanzasā un Oklahomā.

 EUR

Ņujorkas vernonija. Liela auguma, 200 cm augsta ziemciete violetiem ziediem. Veido ļoti spēcīgu ceru, stublāji tumši sarkanbrūni, aplapoti, lapas tumši zaļas, šauri lancetiskas, zied augustā un septembrī. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā. Labi aug pietiekami mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Ņujorkas vernonija, šķirne. Cers spēcīgs, līdz 200 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, gaišāks nekā pamatsugai. Ziedi balti, zied augustā un septembrī. Labi aug saulē pietiekami mitrā, auglīgā augsnē. Ļoti labi panes pārmirkušas augsnes ziemas mēnešos un agrā pavasarī. Stādījumi ilgmūžīgi.

 EUR

Armēnijas veronika. Ziemzaļš, 10 cm augsts paklājveida augs ar smalku adatveida tumši zaļu lapojumu un piesātināti ziliem ziediem. Zied maijā un jūnijā, vasaras nogalē var uzziedēt atkārtoti. Labi aug saulainā vietā sausā, nabadzīgā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Savvaļā sastopama Aizkaukāzā.

 EUR

Krasta veronika. Augs 50 cm augsts, cers blīvs, stublāji aplapoti, lapas olveida ar zobainu malu, zaļas. Ziedi zili, sakopoti garā, piramidālā ķekarā, bagātīgi zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, labi aug mēreni sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama gaišos mežos un krūmājos Eiropā un Āzijā, arī Latvijā.

 EUR

Genciānveida veronika. Augs līdz 50 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri ar gaiši ziliem ziediem garos ķekaros. Piezemes rozešu lapas biezas, spīdīgas, eliptiskas, zaļas, uz stublāja lapas mazākas, atgādina genciānu lapas. Zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, drenētā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā. Savvaļā sastopama Kaukāzā, Turcijā, Irānā, kur aug kalnu pļavās, mežos un nogāzēs.

 EUR

Genciānveida veronika, šķirne. Lapas tumši zaļas ar nevienādi krēmbaltu malu, ziedi gaiši zili, gandrīz balti, ziedneši 50 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Atšķirībā no pamatsugas, veido paskraju lapu rozešu puduri. Labi aug mitrā, nepāržūstošā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

 EUR

Garlapu veronika, šķirne. Cers 70 cm augsts, lapas pelēcīgi zaļas ar baltu maliņu, ziedi sniegbalti, sakopoti garos, blīvos ķekaros ziednešu un vertikālu zaru galos. Zied ļoti ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Nevainojama, nekas nesagāžas, neko nenomāc, neuzbāzīgi skaista. Labi aug saulē vidēji mitrā augsnē. V. longifolia ‘Melanie White ‘ mutācija. Pamatsuga savvaļā izplatīta mērenā klimata joslā Ziemeļu puslodē.

- EUR

Misūri veronika. Nāk no ASV rietumdaļas, kur sastopama mitrās vietās kalnu mežos no pakājes līdz 2200 m augstumam virs jūras līmeņa. Cers 10 – 15 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, tumši zaļas, apaļīgas ar sirdsveida pamatni, zobainu malu, uz kātiņiem. Ziedi nelieli, violetzili, sakopoti blīvā ķekarā, zied aprīlī un maijā. Putekšņlapas garākas par ziedlapām, kas piedod ziedkopām pūkainu izskatu. No Synthyris ģints pārstāvjiem visvieglāk audzējamā suga, dārzā attīstās lēnām.

 EUR

Plūksnainā veronika, šķirne. Neparasta, blīvs pudurveida augs, smalks, plūksnains lapojums, ziedi gaiši zili vertikālos ķekaros. Zied jūnijā un jūlijā, ziedēšanas laikā 30 cm augsta. Ilgmūžīga, stāda saulē vai vieglā noēnojumā labi drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Āzijā, aug kalnainos apvidos.

  EUR

Porfīrija veronika savvaļā sastopama kalnu subalpīnajā joslā Sibīrijā, Vidusāzijā un Mongolijā. Augs veido blīvu lapu rozešu puduri, lapojums tumši zaļš, ziedi koši genciānzili, sakopoti pagaros ķekaros 25 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā parastā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne ar baltiem ziediem. Augs veido blīvu puduri, neziedošie stublāji guloši, ziedošie stāvi, aplapoti, līdz 15 cm augsti. Lapas mazas, iegarenas, tumši zaļas. Zied maijā un jūnijā, ļoti bagātīgi. Labi aug mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Ilgmūžīga.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Augs 15 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi balti ar zilganu nokrāsu, zied maijā un jūnijā. Skaista, sausumizturīga, viegli audzējama ziemciete saulainām vietām.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Neziedoša līdzīga citām pazvilās veronikas šķirnēm, atšķiras tikai ziedu krāsa. 'Lilac Time' tie ir atbilstoši šķirnes nosaukumam, ceriņu krāsā. Zied bagātīgi maijā un jūnijā. Sausumizturīga, piemērota saulainai vietai dobju apmalēs un akmeņdārzā.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Burvīga, smalkākā starp savas sugas pārstāvēm, zied intensīvi ziliem ziediem. Cers mazs, blīvs, lapojums tumši zaļš, nepārsniedz 5 - 8 cm augstumu, zied maijā un jūnijā.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Augs 15 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi gaiši zili, zied bagātīgi maijā un jūnijā. Burvīgas, nekaprīzas ziemcietes, piecieš arī mitrākas augsnes, sala izturīgas, nekad nav jāsedz.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne violetrozā ziediem.15 cm augsta, zied maijā un jūnijā. Ilgmūžīga, pieticīga ziemciete. Patīk augt saulainā vietā mēreni sausā augsnē.

 EUR

Pazvilā veronika, šķirne. Ziedi zili, zilāki nekā šķirnei ‘Nestor’, zied maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā 15 cm augsta.

 EUR

Sirmā veronika savvaļā sastopama stepēs, akmeņainās nogāzēs un sausos priežu mežos Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā un Āzijā, Latvijā ļoti rets ievazāts augs. Viss augs pelēcīgi balts, tūbaini apmatots, 40 cm augsts, ziedi violetzili. Zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Neīstā veronika, skarainā veronika. Augs 50 – 90 cm augsts, veido aplapotu stublāju puduri. Lapojums zaļš ar pelēcīgu toni, ziedi zili, sakopoti diezgan blīvos ķekaros zarainā ziedkopā (skarā), zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopas vieglas, gaisīgas. Savvaļā sastopama no Dienvidaustrumeiropas līdz Centrālāzijai, aug gan mitrās, gan sausās pļavās, mežmalās, upju krastos, stepēs un kalnu akmeņainās nogāzēs. Izcelsme Kazahstāna. 

 EUR

Lienošā veronika. Augs ziemzaļš, līdz 5 cm augsts, veido blīvu ložņīgu, aplapotu stublāju puduri ar rozā ziediem maijā un jūnijā. Stublāji viegli sakņojas, lapojums pelēkzaļš. Sausumizturīga, labi aug saulainā vietā. Kailsala ziemās piesedz. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Turcijā.

 EUR

Hibrīdā veronika, šķirne. Dekoratīva, viegli audzējama, cers 120 cm augsts, lapojums tumši zaļš, stublāji sarkanbrūni, ziedi violetsārti, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē.

 EUR

Sibīrijas veronika. Augs 120 cm augsts, veido diezgan blīvu ziedkātu puduri. Ziedpumpuri violetsarkani, ziedi violeti, zied no jūlija līdz septembrim. Īpašu pievilcību piešķir tumši sarkanie stublāji. Ļoti laba ziemciešu dobju ziemciete.

 EUR

Hokaido veronika. Līdzīga Virdžīnijas veronikai (Veronicastrum virginicum), bet zied nedaudz agrāk. Stublāji stingri, noturīgi, lapas mieturos, zaļas. Ziedi sīki, sakopoti garās vārpveida ziedkopās, zili, zied jūnijā un jūlijā, 150 - 170 cm augsta. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā, ēnainās vietās mēdz sagāzties. Savvaļā izplatīta no Sahalīnas līdz Hokaido Japānā. Sēklas augiem nākušas no Japānas.

 EUR

Virdžīnijas veronika. Augs līdz 150 cm augsts, stublāji stingri, aplapoti, lapas mieturos, lancetiskas ar sīki zāģzobainu malu, pelēkzaļas. Ziedi violetzili šauros, garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā līdz mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug mitrās pļavās un mežos, arī prērijās. Pieticīga ziemciete, kura saglabā dekorativitāti no pavasara līdz rudenim.

 EUR

Virdžīnijas veronika, šķirne. Augs 90 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedkāti tumši sarkanbrūni, ziedi druknās, blīvās ziedkopās violetzilā krāsā, zied jūlijā un augustā. Pievilcīga, viegli audzējama, stādījumos ilgmūžīga, labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Virdžīnijas veronika, šķirne. Pudurveida ziemciete, 120 - 150 cm augsta, stublāji stāvi, tumši sarkanbrūni, aplapoti, lapas tumši zaļas, ziedi balti, šauros, garos ķekaros. Zied no jūlija līdz septembrim. Stāda saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē. Pievilcīga ziemciete, dekoratīva no pavasara līdz rudenim.

 EUR

Virdžīnijas veronika. Augs 170 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi balti, raisās no viegli sārtiem pumpuriem, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug parastā dārza augsnē saulainā vietā. Ļoti laba tradicionālo ziemciešu dobju ziemciete, sezonas laikā neprasa pilnīgi nekādu īpašu aprūpi.

 EUR

Daudzziedu viguiera. Veido 60 cm augstu krūmveida ceru, stublāji stipri zaroti, lapas zaļas, lancetiskas ar sīki zobainu malu. Ziedi zeltdzelteni, zied ilgstoši no jūlija līdz oktobrim. Piemērota ļoti labi drenēta, sausa līdz mēreni mitra augsne un saulaina vieta. Pie mums mitruma dēļ ziemošana nestabila. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļā, kur aug kalnu akmeņainās nogāzēs no pakājes līdz subalpīnajai joslai.

 EUR

Mazā kapmirte, šķirne. Lapas krāšņas, spilgti dzeltenas ar tumši zaļu maliņu, ziedi violetzili, zied maijā un jūnijā. Lapojuma krāsa košāka saulainākā vietā. Īpaši izceļas vēlā rudenī, kad vairums augu zaudējuši lapotni un dabā valda mierīgas krāsas. Labi aug daļējā noēnojumā vai ēnā parastā dārza augsnē.

 EUR

 EUR

- EUR