EUR

Linlapu ziemastere. Cers līdz 40 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, lapas šauras, lancetiskas, ziedi dzelteni, sakopoti zarotās ziedkopās. Ziedi bez mēlziediem, ir tikai stobrziedu pušķis, zied no jūlija līdz oktobrim. Lēnaudzīga, labi aug mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā, patīk sausas un karstas vasaras. Savvaļā sastopama Eiropas lielākajā daļā un dažviet Āzijā. Izcelsme Ukraina.

5.0 EUR

Laimiņlapu ziemastere. Cers 100 cm augsts, blīvs, lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi violetzili, ziedu kurvīši nelieli, zied no jūlija līdz septembrim. Ilgmūžīga, labi aug saulē parastā dārza augsnē. Savvaļā Dienvideiropā un Vidusāzijā.

 EUR

Hartlanda galēga baltiem ziediem. Cers liels, kupls, 120 - 150 cm augsts, lapas plūksnainas, zaļas, zied ilgstoši, vismaz divus mēnešus, parasti jūlijā un augustā. Labi aug jebkurā drenētā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā.

  EUR

Ārstniecības galēga. Cers liels, līdz 150 cm augsts, stublāji vairāk vai mazāk vertikāli, lapas plūksnaini saliktas no daudzām eliptiskām lapiņām, zaļas. Ziedi gaiši violetzili garos ķekaros, zied no jūlija līdz septembrim. Mazprasīga, viegli audzējama, aug jebkurā augsnē saulainā vietā, panes nelielu noēnojumu. Dzimtene Vidusjūras apkaime.

 EUR

Ārstniecības galēga, šķirne. Cers krūmveida, liels, 100 - 150 cm augsts, ziedi tīri balti, zied no jūlija līdz septembrim. Viegli audzējama, stāda saulē vai nelielā noēnojumā parastā dārza augsnē.

 EUR

 EUR

Īstā madara. Sausu pļavu un mežmalu augs, vienīgā madaru suga Latvijā dzelteniem ziediem. Veido 60 - 80 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar blīvās skarās sakopotiem sīkiem ziediem. Lapas šauri lineāras, tumši zaļas, mieturos. Zied no jūnija līdz augustam. Mitrās augsnēs aug labi, bet sagāžas.

 EUR

Lieliskā galtonija, vasaras hiacinte. Sīpolaugs, pavasarī attīsta garas, platas lancetveida lapas svaigi zaļā krāsā. Ziedi lieli, zvanveida, nokareni, zaļganbalti, sakopoti skrajā, piramidālā ķekarā, zied no jūlija līdz septembrim, ziedneši 120 cm augsti. Mūsu dārzā kopš dzimšanas aug un ziemo lauka apstākļos, uz ziemu piesedzam. Oktobra beigās var norakt un uzglabāt kā gladiolas. Savvaļā Dienvidāfrikā.

 EUR

 EUR

Šaurlapu gazānija, šķirne. Daudzgadīga, ziemcietīga, dekoratīva, ilgstoši ziedoša, cers 10 – 15 cm augsts, lapas piezemes rozetēs, lineāri lancetiskas, daža ar kādu plūksnu, ādainas, tumši zaļas virspusē, sudrabaini pelēkas apakšpusē. Ziedu kurvīši lieli, zeltdzelteni, pie mēlziedu pamatnes var būt sarkanbrūns plankums vai punktojums. Zied visu veģetācijas laiku. Labi aug izcili drenētā smilšainā līdz parastā augsnē saulainā vietā, prasa sausumu ziemas mēnešos. Pamatsuga savvaļā sastopama Drakona kalnos Dienvidāfrikā.

- EUR

Bezstublāja genciāna, baltziedu formas šķirne. Mūžzaļa, veido blīvu lapojuma puduri ar ļoti lieliem ziediem vasaras sākumā. Labi aug drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

10.0 EUR

Bezstublāja genciāna, šķirne. Iekārojams augs ar ļoti lieliem, koši ziliem ziediem vasaras sākumā. Veido blīvu spilvenveida ceru, lapas mūžzaļas, mazas, biezu struktūru, spožas, ovālas formas, ziedi augšup vērsti, pa vienam īsa ziedneša galā, 10 cm augsts. Piemērota saulaina vieta un mēreni sārmaina, mitra, vēsa augsne visas sezonas garumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropas kalnos.

8.0 EUR

Krustlapu genciāna, krustlapu drudzene. Cers līdz 40 cm augsts, ziedneši blīvi aplapoti, lapas zaļas, uz ziednešiem krusteniski pretējas, ziedi augšējo lapu žāklēs un galotnē, zili, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā aug Eiropas centrālajā un austrumu daļā, Āzijas rietumdaļā, Latvijā sastopama reti. Izcelsme Austrija.

5.0 EUR

Dināru genciāna. Savvaļā reta, izmirstoša suga, sastopama Dienvideiropā Dināru kalnos. Tumši zaļās lapu rozetes veido blīvus cerus, vasaras sākumā zied tumši ziliem ziediem, nepārsniedz 10 cm augstumu. Ārēji līdzīga bezstublāja genciānai ( G.acaulis). Labi jūtas saulainā vietā mēreni mitrā augsnē.

- EUR

Genciāna, šķirne. Viena no nedaudzajām pildīto ziedu šķirnēm ar tumši ziliem ziediem. Veido 10 cm augstu gulošu, aplapotu stublāju puduri ar augšup vērstiem ziediem no augusta beigām līdz oktobra sākumam. Lapojums zaļš, lapas šauras. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, drenētā, mēreni skābā augsnē.

 EUR

Dzeltenā genciāna. Savvaļā sastopama Eiropas centrālās daļas kalnu nogāžu pļavās. Iespaidīgs augs, lapas ļoti lielas, gofrētas, eliptiskas, zilganzaļas, ziedi stublāju galotnēs un augšējo lapu žāklēs, dzelteni. Stublāji parasti līdz 150 cm augsti, bet labvēlīgos apstākļos sasniedz 200 cm augstumu, noturīgi. Sakņu sistēma spēcīga, dziļa, krasi reaģē uz pārstādīšanu, pārstāda jaunībā. No sēklas līdz ziedošam augam paiet 7 -10 un vairāki gadi. Veģetācijas laikā prasa pietiekamu mitrumu, labi aug saulē. Piemērotā vietā var augt gadu desmitus.

 EUR

Kaukāza genciāna. Cers blīvs, 20 cm augsts, lapas šauras, ziedi piesātināti zili, zied augustā un septembrī. Stāda labi drenētā, mitrā, viegli skābā vai neirālā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Rietumāzijā, Kaukāza kalnu endēms.

 EUR

Septiņdaivu genciāna. Viena no labākajām akmeņdārza ziemcietēm, savvaļā sastopama Kaukāzā, Turcijā, Irānā un Centrālāzijā. Cers 10 – 20 cm augsts, stublāji guloši, biezi aplapoti, lapas nelielas, ovālas formas, zaļas. Ziedi stublāju galotnēs pa vairākiem kopā, zili, zied augustā un septembrī. Viegli audzējama. Izcelsme Turcija.

3.0 EUR

Tibetas genciāna nāk no Himalaju kalniem Rietumķīnā un Tibetā. Augs 50 cm augsts, veido spēcīgu ceru, rozešu lapas garas, spožas, gaiši zaļā krāsā. Vasaras vidū zied baltiem trompetveida ziediem. Ziedi blīvos čemuros aplapotu stublāju galos. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā, var augt arī daļējā noēnojumā.

 EUR

5.0 EUR

Asfodeļveida gandrene. Cers 40 cm augsts, kupls, lapojums zaļš, lapas apaļīgas, staraini dalītas. Ziedi zvaigžņveida, ziedlapas šauras, rozīgā krāsā ar tumšāku dzīslojumu, zied bagātīgi maijā un jūnijā, vēsā laikā ziedēšana ilgstošāka. Novērojama pašizsēja. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Savvaļā Dienvideiropā. Kailsalā sedz.

5.0 EUR

Hibrīdā gandrene. Kompaktāka gandreņu šķirnes ‘Rozanne’ versija, ziedi nedaudz gaišāki, dzinumiem īsāki starpmezglu posmi, ceri augumā zemāki un ne tik plati. Zied bez apstājas no jūlija līdz salam. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Hibrīdā gandrene. Ziedi lieli, rozā krāsā ar baltu centrālo daļu, uz ziedlapām tumšs dzīslojums, centrā tumšas putekšnīcas, zied bez apstājas no jūlija līdz salam. Augšanas forma kā Valiča gandrenei (G. wallichianum), pieauguši augi 10 – 40 cm augsti un līdz 100 cm plati. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, mitrā dārza augsnē.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne. Dekoratīva lapojuma cerveida ziemciete, jaunās lapas pavasarī plaukst dzintardzeltenas, vēlāk iegūst zaļgandzeltenu nokrāsu. Pieaudzis augs 40 cm augsts, kupls, stublāji pacili. Ziedi piesātināti violetzili, zied jūnijā un jūlijā, vēsā laikā līdz rudenim. Lapojuma krāsa izteiksmīgāka saulainā vietā. Iespējams, ka tā ir gandreņu G. 'Ann Folkard' un G. wallichianum 'Buxton's Variety' hibrīds.

 EUR

Hibrīdā gandrene. Sarkanbrūna lapojuma cerveida ziemciete ar gariem, klājeniskiem, zarotiem stublājiem un rozā ziediem no vasaras sākuma līdz vēlam rudenim. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, drenētā augsnē. 

 EUR

Iezilganā gandrene. Ļoti reta Dienvidaustrumeiropas kalnaino apvidu suga. Cers 15 - 20 cm augsts, kupls, rozešu lapas mazas, staraini dalītas, ziedi nelieli, violetsārti, pa vienam vai diviem ziednešu galos. Zied bagātīgi jūnijā un jūlijā. Piemērota labi drenēta, mitra augsne un saulaina vieta.

 EUR

Kembridžas gandrene. Ziemzaļa, puduris 20 cm augsts, ziedi gandrīz balti ar mazu sārtumiņu centrā, zied bagātīgi maijā un jūnijā. Sausumizturīga, bet labāk attīstās mitrākās augsnēs, stāda saulē vai daļējā noēnojumā. Labs zemsedzes augs dobju priekšplānam un krūmu apmalēm.

 EUR

Kembridžas gandrene, šķirne. Zema pudurveida ziemciete, 20 cm augsta, lapojums ziemzaļš, lapas apaļas formas, daivainas, sausās vasarās un rudens pusē krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi purpursārti, zied bagātīgi maijā un jūnijā. Labi aug mēreni sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Krāšņa ziedu laikā, teicams zemsedzes augs lielākās vai mazākās grupās, pievilcīgs augs ziemciešu dobju apmalēm, kā arī stādīšanai zem kokiem.

 EUR

Kembridžas gandrene, šķirne (G. macrorrhizum 'Album' x G. dalmaticum 'Album'). Pudurveida ilgmūžīga ziemciete, 25 cm augsta, lapas ziemzaļas, rudens pusē krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi vieni no lielākajiem sugā, ziedēšanas sākumā balti, izziedot sārtojas. Zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, labi aug saulē vai pusēnā sausā līdz vidēji mitrā augsnē. Lielisks zemsedzes augs, piemērota stādīšanai zem kokiem.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Cers 15 cm augsts, blīvs, lapas nelielas, pelēkzaļas, ziedi vieni no lielākajiem pelēko gandreņu grupā, maigi violetsārti ar tumšāku dzīslojumu un tumšāku centru. Zied no jūnija līdz oktobrim, ziedēšanas sākumā bagātīgi, vēlāk epizodiski. Stāda saulē labi drenētā, mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Augs veido 15 cm augstu kompaktu ceru, bagātīgi zied pavasarī un vasaras sākumā, vēlāk epizodiski. Lapas nelielas, pelēkzaļas, ziedi gaiši violetrozā ar tumšāku dzīslojumu un tumšu centru. Labs augs saulainai vietai akmeņdārzā.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Ziedi lieli ar blīvu, tumši violetsarkanu dzīslojumu, tumšu centru un gaišu starveida zīmējumu uz ziedlapām. Cers 15 – 20 cm augsts, bagātīgi zied vasaras pirmajā pusē, vēlāk ne tik bagātīgi. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Cers 15 – 20 cm augsts, ziedi mirdzoši violetrozā krāsā ar tumšu dzīslojumu un ļoti tumšu centru. Bagātīgi zied maijā un jūnijā, vēlāk ziedēšana turpinās ar pārtraukumiem līdz rudenim. Stāda drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

4.0 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Cers 15 – 20 cm augsts, ziedi piesātināti violetsarkani ar vēl tumšāku dzīslojumu un tumšu centru, bagātīgi zied pavasarī un vasaras pirmajā pusē, epizodiski ziedēšana turpinās līdz rudenim. Labi aug drenētā augsnē saulainā vietā.

 EUR

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Pievilcīga cerveida ziemciete, 15 cm augsta, lapas nelielas, staraini dalītas, pelēkzaļas, ziedi lieli, gaiši rozā ar tumši rozā dzīslojumu un zaļganbaltu centru. Zied ar pārtraukumiem visu veģetācijas laiku. Piemērota saulaina vieta un labi drenēta augsne.

- EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne, pelēkās gandrenes šķirņu grupa. Cers 15 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi tumši violetsarkani ar vēl tumšāku dzīslojumu un centru. Ar maziem pārtraukumiem zied visu veģetācijas laiku. Laba.

 EUR

 EUR

Gandrene, šķirne. Klārka gandrenes (G. clarkei) ‘Kashmir Purple’ sējenis.  Veido zaļa lapojuma puduri ar rozā ziediem jūnijā un jūlijā. Lapas garos kātos, staraini šķeltas smalkās daļās, ziedi lieli, puduris 30 – 40 cm augsts. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

3.0 EUR

Dalmācijas gandrene, šķirne. Neziedoša līdzīga pamatsugai, augs 10 cm augsts, blīvs, ziedi lieli, balti, ziedēšanas beigās viegli sārtojas, zied jūnijā un jūlijā. Lapojums sausās vasarās un rudeņos krāsojas sarkanīgos toņos. Pieticīgs augs ziemciešu dobju apmalēm un akmeņdārzam.

4.0 EUR

Dalmācijas gandrene, šķirne ar īpatnēju ziedu krāsu. Ziedēšanas sākumā ziedi rozā krāsā, ziedēšanas beigās balti. Tas rada iespaidu, ka augs zied divkrāsu ziediem. Izplatās ar īsiem sakneņiem, veido blīvu puduri. Lapas sausās vasarās un rudenī krāsojas sarkanas. Zied jūnijā un jūlijā, 10 cm augsta. Labi aug saulē vai pusēnā.

4.0 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne (G. traversii x G. oxonianum ‘Wageningen’, A. Bremner, 1996.).  Burvīga zema auguma (20 cm) ilgstoši ziedoša gandrene. Lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi kausveida ar iegrieztām ziedlapiņām, viegli sārti ar gaišāku centru un tumšāku dzīslojumu, parasti zied no jūnija līdz septembrim, karstās vasarās ziedēšana nedaudz īsāka. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne. Augs 20 cm augsts, veido pacilu un gulošu aplapotu stublāju puduri. Lapas staraini dalītas, zaļas. Ziedi rozā krāsā ar tumšāku dzīslojumu, gaišām ziedlapu maliņām un gaišu centru. Labvēlīgos apstākļos zied visu vasaru. Neizvēlīga, labi aug saulē, pusēnā, sausā, mitrā jebkura tipa augsnē.

 EUR

Endresa gandrene. Ilgmūžīga pudurveida ziemciete, savvaļā sastopama mitrās vietās Dienvideiropā un Rietumāzijā. Augs 40 – 50 cm augsts, no jūnija līdz augustam zied rozā ziediem. Universāla, labi panes arī sausākas augsnes.

 EUR

Pūkainā gandrene. Cers 25 cm augsts, lapas šķeltas 7 – 9 zobainās daļās, zaļas, vēsos rudeņos krāsojas oranžīgi sarkanas. Ziedi lieli, violetzili ar tumšāku dzīslojumu, parasti zied maijā un jūnijā, reizēm zied ilgstoši, reizēm uzzied atkārtoti. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, parastā dārza augsnē. Variabla suga, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumdaļā, Austrumāzijā.

 EUR

Pūkainā gandrene, bālziedu forma. Cers kupls, 25 cm augsts, lapojums zaļš, reizēm rudenī krāsojas oranžsarkanos toņos. Ziedi gaiši violetzilā krāsā ar tumšāku dzīslojumu, zied maijā un jūnijā. Labi aug drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē daļējā noēnojumā. Izcelsme Japāna.

 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne. Cers spēcīgs, blīvs, 70 – 80 cm augsts, lapojums zaļš, lapas staraini dalītas, ziedi ļoti lieli (5 cm), lavandzili ar tumšāku dzīslojumu un smalku, baltu actiņu, zied bagātīgi jūnijā un jūlijā, vēsās vasarās ilgāk. Labi aug saulē, pusēnā parastā dārza augsnē. G. ‘Orion’ mutācija, kompaktāka, ziedi lielāki, bagātīgāka ziedēšana.

 EUR

Farrera gandrene. Viena no pievilcīgākajām un izsmalcinātākajām gandrenēm visā ģintī, savvaļā sastopama Rietumķīnā, kur aug kalnos līdz 4500 m augstumam virs jūras līmeņa. Augs 15 cm augsts, veido nelielu ceru, lapas sniegotās ziemās ziemzaļas, tumši zaļā krāsā. Ziedi lieli, bāli sārti līdz balti ar uzkrītošām violetmelnām putekšnīcām. Zied jūnijā un jūlijā. Labi jūtas saulainā vietā vidēji mitrā, labi drenētā dārza augsnē.

 EUR

Smalkā gandrene nāk no Ziemeļaustrumturcijas un Kaukāza. Veido 40 - 60 cm augstu ceru, rozešu lapas staraini šķeltas un dalītas ar nedaudz spožu virspusi. Ziedi violetsārti ar gaišāku centru un tumšāku dzīslojumu. Apakšdaļā zaroti ziedneši piešķir augam gaisīgu izskatu. Zied no jūnija līdz augustam. Piemērota vidēji mitra, labi drenēta parasta dārza augsne un viegli ēnaina vieta.

 EUR

Himalaju gandrene, šķirne. Veido 30 cm augstu zaļa lapojuma puduri ar ļoti lieliem ziediem vasaras pirmajā pusē. Ziedi balti ar gaiši violeti pelēcīgu atblāzmu un violetsarkanu dzīslojumu. Labi aug mitrā, vidēji auglīgā augsnē daļējā noēnojumā. Uzieta Nepālā 1984. gadā, nosaukta atradēja vārdā.

 4.0 EUR

Gruzijas gandrene. Cers liels, 50 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, lapas apaļas formas, daivainas, apmatotas. Ziedi lieli, 4,5 cm diametrā, violetzili ar tumšāku dzīslojumu, bagātīgi zied jūnijā un jūlijā. Pārziedējušo ziednešu novākšana veicina jaunu ziedpumpuru veidošanos, ziedēšana epizodiski var turpināties līdz vasaras beigām. Ilgmūžīga, labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Kaukāzā.

 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne. Cers 60 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi maigā fuksiju rozā krāsā ar brūnganmelnu centru un tumšu starveida zīmējumu uz ziedlapām. Zied jūnijā un jūlijā, ja apstākļi labvēlīgi, ziedēšana turpinās augustā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā. Iespējams, G. psilostemon un G. x oxonianum hibrīds.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne (G. pratense x G. himalayense). Klasisks, 40 cm augsts zaļa lapojuma pudurveida augs ar violetziliem ziediem. Zied maijā un jūnijā. Patīk mēreni siltas vasaras, pēc ziedēšanas karstā laikā zaudē dekorativitāti. Nogriež līdz zemei, lai veicinātu jaunu lapu augšanu un atkārtotu ziedēšanu. Mīl vidēji mitru augsni un saulainu līdz mēreni noēnotu vietu. Radusies ap 1950. gadu, vispopulārākā šķirne pirms parādījās 'Rozanne'.

 EUR

Korejas gandrene. Cers 40 cm augsts, kupls, lapas staraini šķeltas, zaļas, rudenī krāsojas spilgti oranži sarkanos toņos. Lietainos rudeņos lapu krāsojums izpaliek. Ziedi rozīgi ar gaišāku actiņu un violetu dzīslojumu, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Korejā.

 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne (G. argenteum x G. cinereum). Cers 10 - 20 cm augsts, lapojums sudrabaini pelēkzaļš, lapas nelielas, apaļas formas, staraini dalītas, katra atsevišķa daļa trīsdaivaina. Ziedi maigi sārti ar tumšāku dzīslojumu, sakopoti līdz 20 cm garu, zarotu, pacilu vai gulošu ziednešu galos. Zied vasaras sākumā, vēlāk atkārtoti. Ļoti labs augs saulainai vietai akmeņdārzā, prasa izcili drenētu augsni.

- EUR

Lielsakņu gandrene. Ilgmūžīga ziemciete, savvaļā izplatīta Eiropas dienvidos. Augs 40 cm augsts, aromātisks, veido blīvu ziemzaļu lapu rozešu puduri. Ziedi purpursārti, sakārtoti čemurveida ziedkopās, zied maijā un jūnijā. Aug gan sausākā, gan mitrākā augsnē, piemērota stādīšanai zem kokiem, arī zem bērziem.

 EUR

Lielsakņu gandrene, šķirne. Veido blīvu ziemzaļu lapu rozešu spilvenveida puduri, ziedi balti ar vāji sārtu atblāzmu un sārtu dzīslojumu, pumpuri sarkanbrūni. Zied maijā un jūnijā, sasniedz 40 cm augstumu. Veģetatīvās izplešanās intensitāte zemāka nekā pamatsugai. Ievācis V. Ingversens Bulgārijā.

 EUR

 EUR

Lielsakņu gandrene, raiblapainā šķirne. Puduris 25 cm augsts ar neregulāri dzelteni - balti apmalotām un iesvītrotām lapām, papildus dekorativitāti piešķir rozīgi sarkanie ziedpumpuri un rozā ziedi maijā un jūnijā. Lapojuma raibums neuzkrītošs, veģetācijas laikā mainīgs. Sausumizturīga, labāk sevi atrāda mitrās augsnēs.

 EUR

Plankumainā gandrene, šķirne ar izcili dekoratīvu lapojumu. Augs līdz 70 cm augsts, veido kompaktu ceru, lapas šokolādes brūnā krāsā, ziedi gaiši violetsārti, zied maijā un jūnijā. Saulainā vietā lapojuma krāsa izteiksmīgāka. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

 EUR

Krāšņā gandrene, šķirne. Augs līdz 60 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi violetzili ar tumšāku dzīslojumu, zied jūnijā, nedaudz vasaras nogalē. Salīdzinoši ar x magnificum (G. ibericum subsp. ibericum x G. platypetalum) ‘Rosemoor’ ir kompaktāka, ziedi gaišāki, iespējama otrreizēja ziedēšana. Pēc noziedējušo lakstu nogriešanas ātri ataug jauns lapojums. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā parastā, mitrā augsnē.

3.0 EUR

Cēlziedu gandrene. Veido ziemzaļu smalka lapojuma spilvenveida ceru ar rozīgi violetiem ziediem jūnijā un jūlijā. Cers 20 cm augsts, lapas škeltas un dalītas šaurās daļās, pelēcīgi zaļas, rudenī iekrāsojas oranžīgi sarkanos toņos. Ziedi vidēja lieluma, paspilgtina pievilcīgo lapojumu. Labi aug saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā sastopama Drakona kalnos Dienvidāfrikā, kur aug akmeņainās nogāzēs līdz 3200 m augstumam.

 EUR

Hibrīdā gandrene (G. clarkei x G. collinum), šķirne. Cers 60 cm augsts, lapas dekoratīvas, dziļi šķeltas 7 daļās, katra daļa rupji zobainu malu, zaļas, rudenī krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi lavandzili ar tumšāku dzīslojumu, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Mezglainā gandrene. Cers līdz 50 cm augsts, lapas gaiši zaļas, staraini šķeltas, virspuse gluda, spīdīga. Ziedi nelieli, gaiši violetzili. Zied ilgstoši no vasaras sākuma līdz vēlam rudenim. Pielāgojas gan sausākām, gan mitrākām augsnēm, nepatīk karstie saules stari, labi aug noēnotās vietās. Savvaļā sastopama kalnu mežos Dienvideiropā.

 EUR

Oksfordas gandrene, šķirne. Augs 60 cm augsts, lapojums zaļš, cers blīvs,  maijā un jūnijā zied rozā ziediem. Dekoratīva arī pēc ziedēšanas. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Oksfordas gandrenes šķirne ar gandrenēm neparastu ziedu krāsu. Ziedi mirdzoši lašu rozā krāsā. Augs 40 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri, ziedneši maz aplapoti. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ziedēšanas ilgums saīsinās. Labi aug pusēnā jebkurā drenētā, mitrā, vēsā dārza augsnē.

4.0 EUR

Thurstona gandrene. Interesantu ziedu gandrene, tie zvaigžņveida, ziedlapas šauras, rozā krāsā ar tumšāku dzīslojumu un gaišāku pamatnes daļu. Cers 30 – 40 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, zied jūnijā un jūlijā. Ilgmūžīga, bez īpašām vajadzībām, labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

4.0 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne. Augsti vērtēts G. endressii un G. psilostemon hibrīds. Cers 60 - 70 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi koši violetrozā ar melnu starveida actiņu, zied jūnijā un jūlijā. Vēsās vasarās var ziedēt visu vasaru. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā drenētā, vidēji mitrā dārza augsnē.

 EUR

Tumšbrūnā gandrene, šķirne. Jaunums gandreņu pasaulē, pirmā un pagaidām vienīgā tumšbrūno gandreņu šķirne pildītiem ziediem. Ziedi skaisti, nedaudz krokotām ziedlapām, tumši violetsarkani ar uzkrītošiem gaiši zaļiem ziedlapu galiem zieda centrā, zied maijā un jūnijā. Lapojums svaigi zaļš, ziedēšanas laikā 60 cm augsta. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Sarkanbrūnā gandrene, šķirne. Ilgstoši ziedoša dekoratīva lapojuma gandrene daļēji noēnotām vietām. Lapas lielas, vidēji zaļas ar dzeltenīgi baltu zīmējumu lapas centrālajā daļā, kas īpaši labi izceļas pavasarī un rudenī. Ziedi dūmakaini violetsarkani, zied no maija līdz jūlijam, ziedēšanas laikā 50 - 70 cm augsta.

 EUR

Tumšbrūnā gandrene, šķirne. Cers 40 – 60 cm augsts, lapojums vienkrāsains, vidēji zaļš, ziedi violeti ar gaišu centru un tumši violetu starveida dzīslojumu, zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, vidēji auglīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ja lapojums pēc ziedēšanas kļuvis nepievilcīgs, to var nogriezt, tas veicina svaiga lapojuma ataugšanu, kas saglabā dekoratīvu izskatu līdz sezonas beigām.

 EUR

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne (G. renardii x G.platypetalum). Augs 40 cm augsts, cerveida, apmatots, rozešu lapas pelēcīgi zaļas, daivainas, līdzīgas Renarda gandrenes (G. renardii) lapām. Ziedi lieli, tumši violetzili, zied maijā un jūnijā. Pēc ziedēšanas augu nogriež līdz zemei. Tas veicina jaunu lapu augšanu, kuras saglabā dekoratīvu izskatu līdz veģetācijas beigām. Labi jūtas saulainā vietā parastā dārza augsnē.

 EUR

Plakanziedu gandrene. Viss augs apmatots, cers 40 cm augsts, lapas lielas, raupjas, dalītas un zobainas, zaļas, dažbrīd krāsojas sarkanos toņos, ziedi plakani vai ar atliektām ziedlapām gaiši violetzili ar blāvāku centru, zied aptuveni mēnesi no maija līdz jūlijam. Labi aug saulē vai pusēnā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

 EUR

Juņnaņas gandrene. Dārzos reta suga, nāk no Juņnaņas provinces Ķīnā, kur aug kalnu mežos un pļavās 3500 m augstumā virs jūras līmeņa. Cers 30 – 50 cm augsts, lapas zaļas, ziedi violetrozā krāsā ar melnām putekšnīcām, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē vai pusēnā mitrā, bet labi drenētā augsnē.

 EUR

Pļavas gandrene, šķirne. Viena no violetsarkanā lapojuma šķirnēm. Cers 50 cm augsts, lapas tumši violetsarkanas, ziedi zili, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Saulē lapojuma krāsa izteiktāka.

 EUR

Pļavas gandrene, šķirne. Augs veido 40 - 70 cm augstu ceru, ziedi skaitās puspildīti, balti ar violetsārtu centru. Zied jūnijā un jūlijā. Lai veicinātu jaunu lapu augšanu, pēc ziedēšanas augu nogriež līdz zemei. Piemērota mitra parasta dārza augsne un saulaina vai nedaudz noēnota vieta.

 EUR

Pļavas gandrene, šķirne ar tumši violetsarkanu lapojumu. Augs 50 cm augsts, ziedi gaiši violeti, zied jūnijā un jūlijā. Līdzīga citām violetsarkana lapojuma gandrenēm. Labi aug saulē pietiekami mitrā augsnē, ilgmūžīga.

 EUR

 EUR

Pļavas gandrene, šķirne. Pagaidām izteiksmīgākā no sarkanlapojuma šķirnēm. Cers 30 – 40 cm augsts, reizēm augstāks, lapojums tumši bronzīgi violetsarkans no pavasara līdz rudenim, ziedi balti ar neuzkrītošu dzīslojumu. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Pļavas gandrenes šķirne. Cers 60 cm augsts, lapojums pavasarī sarkanbrūns, vasarā tumši zaļš ar viegli sarkanīgu toni. Jūnijā un jūlijā zied violetiem ziediem. Pēc ziedēšanas augu nogriež līdz zemei, no jauna ataugušās lapas saglabā dekoratīvu izskatu līdz veģetācijas beigām. Patīk mitrums, saulainā vietā lapojuma krāsa izteiksmīgāka.

 EUR

Pļavas gandrene, šķirne. Cerveida ziemciete, īpaši labvēlīgos apstākļos līdz 100 cm augsta, parasti 60 - 70 cm, lapojums zaļš, ziedi neregulāri svītraini, balti ar violetzilu. Zied jūnijā un jūlijā. Ilgmūžīga.

 EUR

Pļavas gandrene, baltziedu šķirne. Cers parasti 60 - 70 cm augsts, īpaši labvēlīgos apstākļos var sasniegt 100 cm, stingrs. Ziedi lieli, tīri balti, bez citas krāsas piejaukuma, zied ilgstoši no maija beigām līdz jūlija sākumam. Labi aug mitrā augsnē saulainā vietā vai vieglā noēnojumā. Ilgmūžīga.

4.0 EUR

Pļavas gandrene, baltziedu formas šķirne pildītiem ziediem. Cers 60 cm augsts, ziedi pilnīgi pildīti, tīri balti. Zied jūnijā un jūlijā. Ievērojami uzlabota šķirne 'Plenum Album', kaut arī pilnīgi visi ziedi nav blīvi pildīti.

 EUR

Armēnijas gandrene. Cers 70 cm augsts, lapojums zaļš, reizēm rudenī krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi lieli, piesātināti fuksiju rozā krāsā ar gandrīz melnu centru un tumšu starveida dzīslojumu uz ziedlapām. Zied jūnijā un jūlijā, vēsās vasarās ziedēšana turpinās augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Kaukāzā, Turcijā, Armēnijā.

 EUR

Pireneju gandrene, šķirne. Labākā no Pireneju gandrenes šķirnēm. Līdz 30 cm augsta, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru ar zarainiem stublājiem. Lapas vidēja lieluma, apaļas formas, staraini šķeltas, apmatotas. Ziedi smalki, tumši violeti ar šķeltām ziedlapām, zied ilgstoši no jūnija līdz oktobrim. Piemērota labi drenēta mēreni sausa augsne un saulaina vieta. Stipra pašizsēja. Pamatsuga savvaļā sastopama no Dienvidrietumeiropas līdz Kaukāzam.

 EUR

Pireneju gandrenes baltziedu forma. Ilgstoši ziedoša, gaisīga izskata, cers 30 -50 cm augsts, ziedi smalki, karstās vasarās ar sārtu atblāzmu. Zied no jūnija līdz oktobrim. Ziemā necieš lieku mitrumu. Pašizsēja.

- EUR

Renarda gandrene. Cers blīvs, 30 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi gandrīz balti ar violetu dzīslojumu, zied jūnijā un jūlijā. Ilgmūžīga, labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Kaukāzā.

 EUR

Ričardsona gandrene. Ziemeļamerikas rietumdaļas kalnaino apvidu suga baltiem ziediem. Cers 30 - 50 cm augsts, lapojums zaļš, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā aug mitrās, ēnainās kalnu pļavās un mežos. Dārzā audzē piemērotos apstākļos, kaut gan tīri labi panes sausākas augsnes un saulainākas vietas.

 EUR

Riverslejas gandrene, šķirne (G. endressii x G. traversii). Veido zaļa lapojuma paugurveida ceru ar fuksiju krāsas ziediem. Pieaugušiem augiem cers 40 cm augsts un 80 – 100 cm plats, zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug drenētā parastā dārza augsnē saulainā vietā, nepanes pārmirkušas augsnes ziemas mēnešos, kailsalā piesedz.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne ( G. wallichianum 'Buxton’s Variety' x G. himalayense). Viens no labākajiem gandreņu hibrīdiem. Cers 60 cm augsts un 120 cm plats, stublāji zaroti, guloši un pacili, lapojums zaļš, ziedi ļoti lieli, zili ar plašu, baltu centru. Zied ilgstoši no jūnija līdz oktobrim. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā mitrā, drenētā augsnē.

 EUR

Asinssarkanā gandrene veido kuplu stāvu un pacilu aplapotu dzinumu puduri. Izplatās ar īsiem pazemes sakneņiem. Augs 50 cm augsts, lapas tumši zaļas, staraini šķeltas, ziedi karmīnsarkani. Zied jūnijā un jūlijā. Sausumizturīga, der jebkura augsne, ilgmūžīga. Savvaļā sastopama Eiropas lielākajā daļā, Kaukāzā un Turcijas ziemeļos.

 EUR

Asinssarkanā gandrene, šķirne. Zema, kupla pudurveida ziemciete tumši zaļu lapojumu un tīri baltiem ziediem. Augs 30 cm augsts, stublāji stāvi un pacili, lapas vidēja lieluma, staraini dalītas un atkal šķeltas, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug jebkurā augsnē saulē vai vieglā ēnā. Pievilcīga.

 EUR

 EUR

Asinssarkanā gandrene, šķirne. 40 cm augsta ziemciete ar tumši zaļu lapojumu un sārtiem ziediem no jūnija līdz augustam. Lapas rudenī krāsojas sarkanīgos toņos. Neizvēlīga, ilgmūžīga.

3.0 EUR

Sēdziedu gandrene, varietāte ar kastaņbrūnān lapām. Dzimtene Jaunzēlandes Dienvidalpi un Andu kalni Dienvidamerikā. Cers 10 cm augsts, dziļa mietsakne, lapas nelielas, ziemzaļas, ziedi mazi, balti, cera iekšpusē, zied visu vasaru. Labvēlīgos apstākļos spēcīga pašizsēja. Teicams saulaina akmeņdārza augs. Bezsniega ziemās sedz.

 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne. Radusies kā Endresa gandrenes (G. endressii) brīvās apputes sēklaudzis ar vairāk kā divas reizes lielākiem ziediem. Cers blīvs, 40 – 50 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi rozā krāsā ar tumšāku dzīslojumu, zied jūnijā un jūlijā. Bez īpašām prasībām, labi aug saulē, pusēnā vidēji mitrā, parastā augsnē.

 4.0 EUR

Šikoku gandrene. Viegli audzējama, reti sastopama gandreņu suga no Japānas. Cers 30 cm augsts, dzinumi gan stāvi, gan guloši, ziedi violetsārti ar tumšu dzīslojumu. Lapas staraini dalītas un šķeltas, pavasarī dzeltenīgi oranžas, vēlāk tumši zaļas. Zied ilgstoši no jūlija līdz oktobrim. Stāda labi drenētā, mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

  EUR

Ķīnas gandrene. Mietsakņu augs ar gariem (50 - 70 cm), paciliem, vertikāliem, aplapotiem stublājiem un melnsarkaniem ciklamenveida ziediem. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā. Patiks epimēdiju, hostu, paparžu sabiedrība, kur pats cers nosegts, bet labi saskatāmi interesantie, pievilcīgie ziedi. Zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā Ķīnas dienvidrietumdaļā.

 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne (G. gracile x G.ibericum, H. Simon). Cers 40 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi lieli, 5 cm diametrā, ceriņrozā krāsā ar baltu actiņu un sarkanvioletu starveida dzīslojumu uz ziedlapām, zied vasaras pirmajā pusē. Labi aug saulē, pusēnā, vidēji mitrā, bagātīgā augsnē.

4.0 EUR

Atvašu gandrene, šķirne. Zema auguma dekoratīva lapojuma un īpatnējas ziedu krāsas ziemciete. Cers 30 - 40 cm augsts, rozešu lapas vidēja lieluma, apaļas formas, trīskārt staraini dalītas un šķeltas, zaļas, rudenī krāsojas sārtos toņos. Ziedi vecrozā krāsā ar tumšāku starainu marķējumu pamata daļā. Zied vasaras otrajā pusē.

 EUR

Hibrīdo gandreņu šķirne. Cerveida ziemciete, 60 cm augsta, stublāji stāvi, zaraini, lapas staraini dalītas, katra atsevišķa daļa daivaina un zobaina. Ziedi skaisti, pilnīgi pildīti, gaiši violetsārti ar baltdzeltenu centru. Zied jūnijā un jūlijā, ļoti bagātīgi. Pēc ziedēšanas nogriež, drīz ataug svaigs lapojums. Labi aug saulē mitrā augsnē.

 EUR

Meža gandrene, šķirne ar baltiem ziediem. Pievilcīga, cers 70 cm augsts, stublāji stāvi, zaraini, lapojums gaiši zaļš, zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Patīk augt vieglā noēnojumā mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Meža gandrene, šķirne. Zilāko ziedu īpašniece no meža gandrenēm, augumā zemāka, cers līdz 50 cm augsts. Lapojums zaļš, ziedi zili ar baltu centru, zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Nekaprīza, labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga.

 EUR

Meža gandrene, šķirne. Cers 70 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi violetzili ar baltu centru, lielāki un zilāki nekā līdzīgajai ‘Birch Lilac’. Zied maijā un jūnijā, vēlāk epizodiski. Labi aug pietiekami mitrā augsnē daļējā noēnojumā.

4.0 EUR

Meža gandrene, šķirne. Cers 50 - 70 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi maigi rozā krāsā ar baltu actiņu, zied maijā un jūnijā, vēlāk epizodiski. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā dārza augsnē.

 EUR

Tunberga gandrene, šķirne. Cers līdz 20 cm augsts, klājenisks, stublāji gari, zaraini, guloši. Pavasarī lapojums zaļi - krēmdzelteni - sarkanīgi raibs, vēlāk baltraibs, vasarā raibums neuzkrītošs. Ziedi nelieli, rozā krāsā, zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā, kailsalā piesedz. 

 EUR

Hibrīdā gandrene, šķirne (G. sanguineum ‘Ankum’s Pride’ x G. psilostemon). Cers 20 – 30 cm augsts, paugurveidīgs, plašs. Stublāji gari (50 cm), guloši un pacili, lapojums tumši zaļš, ziedi lieli, rozā krāsā ar tumši sarkanu dzīslojumu, pamatziedēšana maijā un jūnijā, epizodiski turpinās līdz salam. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.  

 EUR

Daudzkrāsu gandrene. Daļēji ziemzaļa, cers 40 cm augsts, lapas piecdaivainas, zaļas ar brūnu plankumu starp daivām. Ziedi balti ar violetsarkanu dzīslojumu, pamatziedēšana maijā un jūnijā, epizodiski turpinās līdz septembrim. Labi aug gaiši noēnotās vietās drenētā, mitrā augsnē. Savvaļā Itālijā, Sicīlijā, Balkānu pussalā.

 EUR

Valiča gandrene. Ilgstoši ziedoša suga no Himalajiem. Veido nelielu, 20 cm augstu ceru ar gariem paciliem un gulošiem dzinumiem. Lapojums zaļš, ziedi lieli ar gaišu centru, krāsa variē no gaiši zilas, rozā līdz piesātināti violetsarkanai, zied no jūlija līdz oktobrim. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Valiča gandrene, šķirne. Viena no labākajām un skaistākajām gandrenēm. Augs 20 cm augsts, veido kompaktu ceru, stublāji guloši, līdz 30 cm gari, ziedi lieli, zili ar plašu, baltu centru. Zied ilgstoši no jūlija līdz oktobrim. Karstās vasarās ziedēšanas sākumā ziedi var būt violeti ar baltu centru, iestājoties vēsākam laikam, tie ir zili. Patīk viegla ēna un mēreni mitra augsne. Viens no vecākaugiem vairākām jaunām ilgziedošām šķirnēm.

 EUR

Vlasova gandrene. Cers kupls, 30 - 40 cm augsts, lapas lielas, staraini šķeltas 5 – 7 daļās, pavasarī plaukst brūngansarkanas, vasarā zaļas, rudenī krāsojas oranži sarkanos toņos. Ziedi violetzili ar tumšāku dzīslojumu un mazu, baltu actiņu, zied jūnijā un jūlijā, vēsās vasarās līdz rudenim. Labi aug mitrā, drenētā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Austrumāzijā. Sevišķi īpaša krāšņā rudens lapojuma dēļ.

 EUR

Honsjū gandrene. Augs veido 10 cm augstu paklājveida ceru. Stublāji gari, guloši, zaraini, lapojums pelēcīgi zaļš, ziedi mazi, koši rozā krāsā. Zied ilgstoši no jūlija līdz oktobrim. Spēcīga pašizsēja. Stāda labi drenētā augsnē saulē vai pusēnā. Kailsalā piesedz. Savvaļā sastopama Honsjū salā Japānā.

 EUR

Kalnu bitene. Cers 15 cm augsts, lapojums ziemzaļš, tumši zaļā krāsā, ziedi zeltdzelteni pa vienam vai vairākiem uz ziedneša, zied maijā un jūnijā. Vēlāk redzami dekoratīvi sēklu matiņu pušķi. Labi aug saulē vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Eiropā. Nozīme ārstniecībā.

 EUR

Trīsziedu bitene. Neparasta, interesanta ziemciete dekoratīvu plūksnainu lapojumu un nokareniem ziediem pa trīs kopā līdz 40 cm augstu ziednešu galos. Lapu rozetes ziemzaļas, rudenī krāsojas sarkanīgas. Zied maijā un jūnijā, ziedi krēmdzelteni, tos ietver rozīgi sarkanas kauslapas, kas pārsniedz ziedlapu garumu. Vēlāk dekoratīvi sēklu matiņu pušķi. Labi aug saulainā vietā sausā līdz vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

5.0 EUR

Pielapiņu gilēnija. Atgādina trīslapiņu gilēniju (G. trifoliata), smalkāka izskata, viegli atšķirama. Cers 60 – 90 cm augsts, lapas trīslapiņu saliktas ar neparasti lielām, vīkalveidīgām pielapēm pie lapu pamatnes, kas saglabājas visu veģetācijas laiku, nenobirst, izskatās kā pieclapiņu saliktas. Lapiņas ar izteikti zobainu malu, zemākās uz stublāja ar plūksnainu malu. Ziedi zvaigžņveida, balti, irdenās ziedkopās, zied vasaras pirmajā pusē. Labi aug daļēji noēnotās vietās mitrā augsnē, pieauguši augi piecieš sausuma periodus. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Trīslapiņu gilēnija. Izcili dekoratīva ilgmūžīga cerveida ziemciete ēnainām vietām. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļas mežos. Līdz 100 cm augsta, lapas tumši zaļas, trīslapiņu saliktas no iegarenām lapiņām, rudenī krāsojas sarkanas, stublāji noturīgi, sarkani, jūnijā un jūlijā zied baltiem zvaigžņveida ziediem.

 EUR

Trīslapiņu gilēnija, šķirne ar rozīgiem ziediem. Gaisīgs, ēterisks augs, cers 70 cm augsts, stublāji tumši vīnsarkani, lapas pavasarī plaukst bronzīgi zaļas, vasaras vidū tumši zaļas, rudenī krāsojas sarkanbrūnos toņos. Īpašu vieglumu piešķir irdenās ziedkopās sakopotie zvaigžņveida ziedi. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji auglīgā, vidēji mitrā augsnē, var nepatikt karsta pēcpusdienas saule. Uzieta savvaļā ap 1987. gadu.

 EUR

Anatolijas gladiola. Ziemcietīga savvaļas gladiolu suga no Turcijas. Augs smalks, ar gadiem veido vidēji blīvu lineāru lapu ceru ar 30 cm augstiem ziednešiem. Maijā un jūnijā zied nelieliem, violetsārtiem gladiolu ziediem. Uz ziedneša parasti trīs vai četri ziedi, bet var būt arī vairāk. Stāda saulē labi drenētā, mēreni mitrā augsnē.

5.0 EUR

Jumstiņu gladiola. Pievilcīga vietējās floras pārstāve. Ziedneši sasniedz 100 cm augstumu, ziedi vienpusējā vārpā, purpursārti, zied no jūnija beigām līdz jūlija beigām. Dārzā labi aug jebkurā pietiekami mitrā augsnē saulainā vietā.

  EUR

- EUR

Plaukstveida glaucīdija, varietāte ar baltiem ziediem. Cers 50 cm augsts, lapojums gaiši zaļš, zied maijā un jūnijā. Ilgmūžīga, lēnaudzīga, labi aug gaišā noēnojumā mitrā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Burvīga.

 EUR

 EUR

Svītrainā ūdenszāle. Izcili pievilcīga zaļa lapojuma graudzāle ar zaļganvioletām vārpskarām ziedēšanas laikā. Lapojums stāvs, stingrs, ziedu skaras līganas, skaras zariņi nokareni, zied jūnijā un jūlijā. Atkarībā no augšanas apstākļiem cers 60 – 100 cm augsts. Labi aug mitrā, slapjā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā nēnojumā. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikā, sastopama Eiropā, pie mums Latvijā tā ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Ziemeļamerikā.

 EUR

Kailā lakricsakne. Augs ar spēcīgu sakneni, cers 150 cm augsts, nedaudz zarotiem, aplapotiem stublājiem, plūksnaini saliktām lapām un gaiši violetiem ziediem jūlijā un augustā. Vēlāk dekoratīvi, sarkanbrūni sēklu sastati. Stāda saulainā vietā vidēji mitrā, auglīgā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Savvaļā sastopama Vidusjūras apkaimē un Dienvidrietumāzijā. Nozīme ārstniecībā, neparasts, dekoratīvs krāšņumaugs.

 EUR

Vesellapu grindēlija. Cers 60 - 80 cm augsts, stublāji zaroti, aplapoti, lapas lancetiskas, piezemes lapas līdz 30 cm garas, lekni zaļas, biezas. Ziedi dzelteni, vīkallapas pārklātas ar patīkami smaržojošiem sveķiem, zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug saulē parastā dārza augsnē. Īsmūžīga, dārzā dzīvo 3 - 4 gadus, atjaunojas ar pašizsēju. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā piekrastes joslā no Kanādas dienvidiem līdz Oregonai ASV.

 EUR

Krāsu gunnera, Čīles gunnera. Piemērotākā suga mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Savvaļā sastopama Čīles dienviddaļā un tai blakus esošajā Argentīnas teritorijā. Savā dzimtenē tā ir iespaidīgs augs ar ļoti lielām lapām garos kātos, kuru diametrs un lapu kātu garums sasniedz 150 cm un konisku ziedkopu 100 cm augstumā. Lapas daivainas ar robotu malu, raupjas, apakšpuse un lapu kāti ar rupjiem dzeloņiem. Pie mums nezied, siltās vasarās var sasniegt labos apstākļos augoša rabarbera apmērus. No attāluma arī atgādina rabarberu, kurš nav radinieks. Dekorativitāte stabila no pavasara līdz rudenim. Piemērota silta, no vējiem aizsargāta saulaina vieta un mitra, trūdvielām bagāta augsne. Uz ziemu piesedz.

 EUR

Radzeņveida ģipsene nāk no Himalajiem, kur sastopama 1200 – 4700 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs 10 cm augsts, lapas mazas, olveida, zaļas. Jūnijā zied lieliem, baltiem ziediem. Labi aug izcili drenētā augsnē, nepanes pārmirkušas augsnes ziemas mēnešos. Piemērota akmeņdārzam.

 EUR

Klusā okeāna ģipsene. Savvaļā sastopama Austrumāzijā, kur aug ozolu mežos, mežmalās, pļavās, arī akmeņainās vietās. Mietsakņu ziemciete, cers 100 - 150 cm augsts, stublāji stāvi, diezgan nenoturīgi, lapojums pelēkzaļš, zied augustā un septembrī rozā ziediem. Ziedi lielāki nekā skarainajai ģipsenei (G.paniculata).

 EUR

Ložņu ģipsene, šķirne ar rozā ziediem. Augs 15 cm augsts, cerveida, dzinumi gari, guloši, zaroti, aplapoti. Lapas mazas, tumši zaļas, lancetiskas, zied no jūnija līdz augustam. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropas kalnos.

 EUR

Ložņu ģipsene baltiem ziediem. Augs 15 cm augsts, veido gulošu dzinumu paklāju, zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Pieticīga, izturīga, labi aug saulainā akmeņdārzā un ziemciešu dobēs.

3.0 EUR

Šaurlapu ģipsene, 10 cm augsts spilvenveida augs. Lapas šauri lineāras, gaiši zaļas ,ziedi bāli sārti skrajās ziedkopās 20 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā katrā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Izmanto kapu stādījumiem. Savvaļā Kaukāzā un Mazāzijā.

 EUR