- EUR

 EUR

Lielā zeltzāle, šķirne. Lēnaudzīga dekoratīva graudzāle zeltdzeltenu lapojumu. Cers 20 cm augsts, lapas plānas, lineāras, parasti noliecas uz vienu pusi. Atkarībā no apgaismojuma lapojuma krāsa var būt gaiši dzeltena, koši zeltaina, gaiši zaļa. Pilnā ēnā lapojums ir zaļš, neatšķiras no pamatsugas. Zied vasaras nogalē, ziedneši starp lapām, neuzkrītoši. Piemērota vidēji mitra, drenēta augsne, rīta saule un pēcpusdienas ēna. Pamatsuga Japānā.

 EUR

 EUR

Lipīgā haplopāpa. Neliels, 15 cm augsts paugurveida puskrūmiņš ar tumši zaļu lapojumu un zeltdzelteniem ziediem. Lapas mazas, eliptiskas, plūksnaini šķeltas, savā dzimtenē ziemzaļas, pie mums daļēji ziemzaļas. Zied no augusta līdz oktobrim. Savvaļā sastopama Čīlē un Argentīnā, kur aug starp akmeņiem un kalnu pļavās līdz 2200 m augstumam virs jūras līmeņa. Labi aug sausā augsnē saulainā vietā, ziemā piesedz.

 EUR

Smaržīgā vienkāršlape. Aromātisks augs ar rūtu dzimtas augiem raksturīgu aromātu. Cers līdz 40 cm augsts, stublāji stāvi un pacili, visā garumā aplapoti ar zilganpelēkām, iegareni lancetiskām lapiņām. Ziedkopas stublāja galā ar dzelteniem ziediem, zied no jūnija līdz augustam. Sausumizturīga, stāda drenētā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Eiropas dienvidaustrumos, Mazāzijā, reta.

 EUR

Kolhidas efeja. Mūžzaļš dekoratīva lapojuma krūms ar ložņājošiem vai kāpelējošiem zariem, pie virsmas piestiprinās ar īsām gaisa saknēm. Lapas lielas, ādainas, spīdīgas, vairāk vai mazāk sirdsveida formas, tumši zaļas, reizēm ar brūnsarkanu zīmējumu. Pie mums kalpo kā lielisks paklājveida augs noēnotiem nostūriem. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē, kailsalā sedz. Savvaļā Aizkaukāzā, Mazāzijā, Irānā.

 EUR

Alpīnais medusāboliņš. Reti audzēts, saldi smaržojošs tauriņziežu dzimtas pārstāvis. Cers līdz 40 cm augsts, lapojums zaļš, plūksnains, ziedi violetsarkani, ķekaros stublāju galos, zied jūlijā un augustā. Sausumizturīgs, stāda saulē. Savvaļā sastopams kalnu apvidos ziemeļu puslodē, kur aug kalnu pļavās līdz 2500 m augstumam virs jūras līmeņa.

 EUR

Rudens helēnija, šķirne. Augs līdz 150 cm augsts, veido spēcīgu, aplapotu ziednešu puduri. Lapas zaļas, lancetiskas, ziedi zeltdzelteni ar brūnu vidu. Zied augustā un septembrī. Regulāri dala, jo neveido daudzgadīgu sakneni. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulainā vietā. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Rudens helēnija, šķirne. Augi 100 – 120 cm augsti, stublāji aplapoti, lapojums zaļš, ziedi sarkandzeltenos toņos, zied augustā un septembrī. Klasiska ziemciešu dobju ziemciete, labi aug saulē vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

 EUR

Hibrīdā saulrozīte, šķirne oranžiem, pildītiem ziediem. Paugurveida puskrūmiņš, 20 cm augsts un 100 cm plats, stublāji guloši un pacili, koksnaini, lapas sīkas, garenas, pelēkzaļas. Zied visu vasaru, katrs zieds īsmūžīgs, notiek nemitīga jaunu ziedu veidošanās. Labi aug saulainā vietā vidēji sausā augsnē.

 EUR

Raupjā saulgrieze. Augs 180 cm augsts, veido blīvu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem zaraina stublāja galos. Lapas plati lancetiskas, zaļas, ziedu kurvīši vidēji lieli, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā, parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas prērijās.

 EUR

Vītollapu saulgrieze. Neparasta, interesanta, dekoratīva lapojuma ziemciete. Stublāji 250 cm augsti, veido aplapotu dzinumu audzi, lapas lineāras, nokarenas, ziedu kurvīši nelieli, dzelteni, zied vēlu rudenī. Mūsu apstākļos zied reti, bet to atsver izskatīgais lapojums. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā, kur aug sausās, kaļķainās augsnēs.

 EUR

Tjanšana salmene, šķirne. Daļēji ziemzaļa ziemciete, cers 20-30 cm augsts, lapas sudrabainas, lancetiskas, klātas pūkainiem matiņiem. Ziedi dzelteni, sakopoti čemurveida ķekaros. Augs aromātisks. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug tikai saulē, drenētā, sausā augsnē, necieš lieku mitrumu ziemā.

 EUR

Mūžzaļā pļavauzīte. Sausumizturīga blīvceru graudzāle, veido 70 cm augstu lapu rozešu ceru. Lapas daļēji ziemzaļas, zilganas, stublāji līdz 150 cm augsti, to galotnēs ziedu skaras. Zied jūnijā un jūlijā. Piemērota saulaina vieta un labi drenēta katra dārza augsne. Savvaļā sastopama Eiropas un Āzijas stepēs un kalnu apvidos.

 EUR

Skarbā saulesactiņa. Cers spēcīgs, līdz 150 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi zeltaini dzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Sausumizturīga, ilgmūžīga, koša, ilgstoši ziedoša ziemciete saulainai vietai. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Skarbā saulesactiņa, šķirne. Cers 120 cm augsts, stublāji tumši sarkani, lapojums tumši zaļi sarkanīgs, ziedu kurvīši lieli, 10 - 12 cm diametrā, mēlziedi divkrāsaini, zeltdzelteni ar gaišāk vai tumšāk sarkanu pamatnes daļu, zied no jūlija līdz oktobrim. Lieliska, piemīt visas vēlamās īpašības – viegli audzējama, sausumizturīga, ilgmūžīga, stalta, ziedi koši, izteiksmīgs lapojums, ilgstoša ziedēšana.

 EUR

Skarbās saulesactiņas šķirne. Cers 120 cm augsts, blīvs, stublāji stāvi, aplapoti, stingri, lapojums zaļš. Ziedi zeltdzelteni, puspildīti, ziedu kurvīši lieli, 10 cm diametrā. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Pieticīga, labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā, ilgmūžīga.

- EUR

Skarbā saulesactiņa, šķirne. Lapojums ar rozīgi sarkanu marmorējumu, ziedi dzelteni. Zied no jūlija līdz septembrim.

EUR

Saulgriežu saulesactiņa, šķirne. Visā pasaulē populāra ziemciete, ko audzē izskatīgā lapojuma dēļ. Cers 70 cm augsts, blīvs, lapas zaļganbaltas ar tumši zaļu dzīslojumu. Ziedi zeltdzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Izmanto grieztajiem ziediem.

EUR

Hibrīdā ziemziede. Veido 40 cm augstu ceru, lapas ādainas, tumši zaļas, staraini saliktas, garos kātos, saglabājas arī ziemā. Jaunās lapas pilnībā attīstās pēc ziedēšanas un saglabā dekoratīvu izskatu līdz vēlam rudenim. Ziedi lieli, kausveida, nokareni, ļoti tumši sarkani, sakopoti nelielos ķekaros ziednešu galos. Zied ilgstoši aprīlī un maijā. Labi aug un attīstās mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Hibrīdā ziemziede. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi lieli, pildīti, balti ar tumši violetu apziedņa lapu maliņu. Apziedņa lapiņas nedaudz viļņainas. Zied aprīlī un maijā.

 EUR

Hibrīdā ziemziede. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, saglabājas ziemā, ziedi pildīti, lieli, tumši violetsarkani, parasti zied aprīlī un maijā, reizēm uzzied oktobrī un novembrī.

 EUR

Hibrīdā ziemziede. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, daļēji ziemzaļš, ziedi lieli, nokareni, rozīgā krāsā ar sarkanbrūnu punktojumu iekšpusē. Zied aprīlī un maijā.

- EUR

Hibrīdā ziemziede, šķirne. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, daļēji saglabājas ziemā, ziedi lieli, nokareni, tumši sarkani. Zied ilgstoši aprīlī un maijā. Labi aug un attīstās mitrā, trūdainā augsnē daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga.

 EUR

Hibrīdā ziemziede. Cers 40 cm augsts, lapojums tumši zaļš, daļēji ziemzaļš, ziedi lieli, nokareni, balti ar sarkanbrūnu punktojumu iekšpusē. Zied aprīlī un maijā.

- EUR

Melnā ziemziede, šķirne. Neziedoša līdzīga pamatsugai, bet uzzied jau oktobra beigās un ziedēšana turpinās līdz janvārim. Krāšņums bezsniega vēlajiem rudeņiem. Mīl paēnu un mitru, trūdainu augsni.

- EUR

Sārtā ziemziede. Veido 30 cm augstu vasarzaļu lapu rozešu ceru ar pelēcīgi purpursārtiem nokareniem ziediem ziednešu galos. Zied aprīlī. Piemērota noēnota vieta un trūdvielām bagāta mitra augsne. Pietiekami mitrā augsnē var augt arī saulainā vietā. Savvaļā izplatīta Austrumeiropā.

- EUR

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Morss, 1987. gads). Cers 50 – 60 cm augsts, ziedi 14 cm diametrā, violetrozā ar tumši violetu gredzenu centrā un zaļganu rīklīti, ziedlapu malas nedaudz krokotas.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Petit, 2005. gads). Cers 80 cm augsts, ziedi lieli, 15 cm diametrā, rievotu struktūru, oranždzelteni ar stipri krokotām ziedlapu malām.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Gates, 1983. gads). Ziedi lieli, 15 cm diametrā, ķiršsarkani ar gaišu svītriņu ziedlapu centrā un zaļganu rīklīti. Cers 70 cm augsts, zied jūlijā un augustā.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Pierce, 1981. gads). Cers 80 cm augsts, ziedi gaiši dzelteni, apaļas, nevainojamas formas, 15 cm diametrā, ziedlapas platas ar krokotām maliņām. Zied jūlijā un augustā.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Salter, 1992.g.). Cers 60 cm augsts, ziedi lieli, 15 cm diametrā, krēmrozā ar tumšu plūmju krāsas gredzenu centrā un plūmju krāsas krokotām ziedlapu apmalītēm.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Kropf, 1982.gads). Cers 80 cm augsts, ziedi pildīti, 14 cm diametrā, dzelteni.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Hall, 1969.gads). Cers 80 cm augsts, ziedi skaisti, lieli, 15 cm diametrā, dzelteni ar zaļu rīklīti, ziedlapas atliektas un nedaudz izlocītas.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Petit, 2005. gads). Viena no labākajām balto ziedu šķirnēm. Cers 70 cm augsts, ziedi lieli, 15 cm diametrā, balti ar zaļu rīklīti, ziedlapu maliņas nedaudz krokotas. Var veidot kādu pildītu ziedu.

 EUR

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Petit, 2004. gads). Cers 60 cm augsts, ziedi lieli, 15 cm diametrā, kontrastaini, oranžzeltaini ar gandrīz melnu gredzenu centrā, oranžmelnām kruzuļotām malām un salātzaļu rīklīti.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. V. Baņģiera selekcija, 2012. gads. Cers 60 cm augsts, ziedi skaisti, nevainojamas formas, ļoti lieli, 17 cm diametrā, violeti ar stipri krokotu gaišu ziedlapu malu.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Spalding-Guillory, 1984. gads). Ziedi lieli, 15 cm diametrā, apaļas formas, nevainojami, rozā krāsā ar krokotām ziedlapu maliņām un zaļganu rīklīti. Cers 45 cm augsts, zied jūlijā un augustā.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. V. Baņģiera selekcija, 2011. Cers 60 – 70 cm augsts, ziedi krēmbalti ar platu violetmelnu gredzenu centrā un violetmelnu, stipri krokotu ziedlapu malu.

 EUR

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Spalding, 1983. gads). Cers līdz 60 cm augsts, ziedi 14 cm diametrā, apaļas formas, gaišā ceriņkrāsā ar zaļganu rīklīti, zied jūlijā un augustā.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. Ziedi vidēja lieluma piesātinātā sārtvioletā krāsā ar zaļganu rīklīti, ziedneši 100 cm augsti.

 EUR

Dzeltenā dienziede. Savvaļas suga, īpaša ar agru ziedēšanu un smaržīgiem ziediem. Cers līdz 80 cm augsts, blīvs, lapas garas, ziedi trompetveida, dzelteni, zied jūnijā. Labi aug saulē katrā dārza augsnē. Nākusi no Austrumāzijas.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Williamson, 1970. gads). Zema auguma sīkziedu šķirne. Cers 30 - 40 cm augsts, lapas daļēji ziemzaļas, ziedi 10 cm diametrā, piesātinātā biešu krāsā ar zaļganu rīklīti. Agrīna.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. J. Vasarieša selekcija. Cers 80 cm augsts, ziedi 13 cm diametrā, ļoti tumši samtaini melnsarkani ar zaļganu rīklīti.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Carpenter, 1982. gads). Cers 90 cm augsts, ziedi zirnekļveida, milzīgi, līdz 25 cm diametrā, rozā ar krēmzaļu centru un zaļganu rīklīti.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Marsh, 1970. gads). Cers 70 cm augsts, ziedi 14 cm diametrā, violetzilā nokrāsā ar zilganāku pamata daļu un zaļganu rīklīti.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. V. Baņģiera selekcija, 2010. gads. Cers 80 cm augsts, ziedi trīsstūrveida, 14 cm diametrā, piesātināti oranžā krāsā ar gaišu svītru ziedlapu viducī.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. J. Vasarieša selekcija. Cers 70 cm augsts, ziedi skaisti, lieli, 15 cm diametrā, piesātināti brūndzeltenā krāsā ar krokotām ziedlapu maliņām un zaļganu rīklīti.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. Selekcionārs Vasarietis. Iespaidīga auguma un milzīgi lielu ziedu ziemciete. Labvēlīgos apstākļos sasniedz 120 cm augstumu, ziedi koši dzelteni, 17 cm diametrā. Zied jūlijā un augustā. Ļoti laba.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (P. Henry, 1976. gads). Zema auguma pievilcīga sīkziedu šķirne, cers 40 - 50 cm augsts, ziedi līdz 10 cm diametrā, krēmdzelteni ar tumši sarkanu centru un zaļu rīklīti.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Stamile, 2003.gads). Cers 50 - 60 cm augsts, ziedi lieli, 16 cm diametrā, violeti ar stipri krokotu dzeltenu malu un zaļu rīklīti.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne (Moldovan, 1984. gads). Klasiska tumšo ziedu šķirne. Ziedi lieli, 15 cm diametrā, melnpurpursarkani ar gaišu centru, cers 70 cm augsts, zied jūlijā un augustā.

- EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne. V. Baņģiera selekcija, 2006. gads. Cers 40 cm augsts, blīvs, ziedi vidēja lieluma, apaļīgi, krēmsārti ar tumšāku centru un stipri krokotu zeltainu maliņu, zied jūlijā un augustā.

 EUR

Hibrīdā dienziede, šķirne  (Petit, 2005). Cers 70 cm augsts, ziedi pildīti, 15 cm diametrā, violetrozā krāsā ar dzeltenu, krokotu malu.

- EUR

Zilā vizbulīte. Viena no krāšņāk ziedošajiem mūsu savvaļas augiem. Zied agri pavasarī, pirms jaunās lapas attīstījušās. Ziedu krāsa parasti tumši zila, retāk citu nokrāsu ziedi – violeti, gaiši zili, rozā vai balti. Cers 10 – 15 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, lapas trīsdaivainas, zaļas, attīstās ziedēšanas beigās. Labi aug mitrā, nepāržūstošā, trūdvielām bagātā augsnē lapu koku vai krūmu noēnojumā.

- EUR

Zilā vizbulīte. Brīvās apputes sēklaudzis no sava dārza. Cers 15 cm augsts, ziedi lieli, balti ar debeszilu atblāzmu un ar tumšākām ziedlapu maliņām, zied bagātīgi aprīlī un maijā.

- EUR

Zilā vizbulīte, šķirne. Pagaidām dārzos visbiežāk sastopamā pildīto ziedu šķirne. Skaists augs, cers 10 cm augsts, ziedi pilnīgi pildīti, piesātināti rozā krāsā, zied aprīlī un maijā.

- EUR

Transilvānijas vizbulīte. Savvaļā reta suga, sastopama Rumānijas ziemeļu daļā Karpatu kalnu mežos. Augumā lielāka nekā mūsu mežos augošā zilā vizbulīte, atšķiras lapas, kas ir piecdaivainas, ziedi lieli, līdz 4 cm diametrā, zili, zied aprīlī un maijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā.

- EUR

Matainā neīstā zeltastere. Ilgstoši ziedoša ziemciete dzelteniem ziediem. Viss augs klāts sarainiem matiņiem, cers 70 - 90 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas lancetiskas, pelēkzaļas, ziedu kurvīši vidēja lieluma, zied no augusta līdz oktobrim. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā un vidusdaļā, kur aug sausās, smilšainās, akmeņainās vietās prērijās un no kalnu pakājes līdz subalpīnajai zonai.

 EUR

Amerikas heihēra, šķirne. Labi augoša, lapas sudrabaini zaļas ar sarkanbrūnu marmorējumu, ziedi sīki, zaļganbalti, ziedneši 60 cm augsti. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Uzieta kalnos Ziemeļkarolīnā, pirmavots daudzajām mūsdienu hibrīdajām šķirnēm.

- EUR

Hibrīdā heihēra, šķirne. Dekoratīvu ziedu īpašniece, tie lieli, maina krāsu no rozā uz krēmbaltu, kas rada divkrāsainu ziedu iespaidu. Lapojums zaļš, nedaudz marmorēts. Piemērotos apstākļos zied bagātīgi un ilgstoši no jūnija līdz augustam, ziedneši 60 cm augsti. Labi aug vidēji mitrā augsnē vieglā noēnojumā dienas karstākajās stundās.

- EUR

Hibrīdā heihēra, šķirne (1993. gads). Viena no pirmajām un labākajām sarkanlapojuma šķirnēm. Lapojums daļēji ziemzaļš, lapas lielas, apaļīgas, staraini šķeltas, garkātainas, jaunās lapas stipri krokotas, sarkanbrūnas, apakšpuse vīnsarkana. Ziedi sīki, balti, sakopoti skarās tumšsarkanu ziednešu galotnēs. Zied jūnijā un jūlijā.

- EUR

Cilindriskā heihēra. Spēcīgi augoša ziemciete ar lielām, apaļīgām, robotām zaļas krāsas rozešu lapām un zaļganiem ziediem blīvās, cilindriskās ziedkopās stingru, druknu, 70 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, trūdainā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

- EUR

Hibrīdā heihēra, šķirne. Labi augoša, lapas staraini šķeltas, stipri krokotas, tumši biešu sarkanas, ziedi sīki, balti, 50 cm augstu ziednešu galotnēs. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

 EUR

Hibrīdā heihēra, šķirne. Labi augoša, lapojums zaļš, lapas staraini šķeltas, stipri krokotas, ziedi balti, sakopoti 50 cm augstu ziednešu galotnēs. Zied jūnijā un jūlijā.

 EUR

Ērkšķoglapu heihēra. Izcila suga no Ziemeļamerikas rietumdaļas, kur sastopama kalnu akmeņainās nogāzēs un ielejās līdz alpīnajai joslai. Veido 10 - 15 cm augstu ziemzaļu lapu rozešu puduri ar 40 cm augstiem ziednešiem. Lapas nelielas, daivainas, tumši zaļas, ziedi salīdzinoši lieli, balti, sakopoti blīvā, cilindriskā skarā. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, parastā dārza augsnē.

- EUR

Hibrīdā heihēra, šķirne. Krāšņa lapojuma īpašniece, cers blīvs, lapas staraini šķeltas, gofrētas, veģetācijas laikā krāsa mainās no dzintara krāsas līdz piesātinātam bronzas krāsas tonim. Ziedi sīki, brūngani, sakopoti 50 cm augstu ziednešu galotnēs, zied jūnijā un jūlijā. Izturīga, labi augoša, košs akcents.

 EUR

Hibrīdā heihēra, šķirne. Augs 60 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, lapas apaļas, daivainas, garkātainas, metāliski sudrabaini violetas ar tumši vīnsarkanu dzīslojumu. Ziedi sīki, krēmbalti ar sārtu tonējumu, zied jūnijā un jūlijā.

- EUR

Hibrīdā heiherella, šķirne. Augs 40 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, cers blīvs, lapas apaļas, daivainas, atgādina heihēru lapas, pavasarī sudrabaini violetsarkanas, vēlāk tumši zaļas ar violetsarkanu toni. Ziedi sīki, zvaigžņveida, balti, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

- EUR

Tiarellveida heiherella. Sens, sterils hibrīds starp Heuchera x brizoides un Tiarella cordifolia. Augs 30 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru, lapas gaiši zaļas, rudenī krāsojas sarkanīgas. Ziedi sīki, sārti lašsarkani, sakopoti skarās neaplapotu ziednešu galos. Zied jūnijā un jūlijā. Stāda saulainā vietā vai pusēnā parastā dārza augsnē.

 EUR

Gludais hibisks savvaļā sastopams mitrās vietās Ziemeļamerikas centrālajā un austrumu daļā. Cers līdz 200 cm augsts, stublāji stāvi, pārsvarā nezaraini, aplapoti. Lapas triangulāras, 3 – 5 daivainas, atsevišķas var būt arī nedaivainas. Ziedi lieli, līdz 15 cm diametrā, novietojušies lapu žāklēs un stublāja galotnē, sārti ar violetsarkanu rīklīti. Zied vasaras otrajā pusē, ziedēšana ilgst aptuveni vienu mēnesi, katrs zieds zied vienu dienu. Piemērota saulaina vieta un mitra augsne.

 EUR

Pūkainā mauraga. Viena no dekoratīvākajām mauragām, pūkaina izskata, cers 30 cm augsts, lapas pelēkas, klātas baltiem, mīkstiem matiņiem, garenas. Ziedi dzelteni, ziedu kurvīši nedaudz zarotu, aplapotu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Eiropas kalnos.

 EUR

Pušķainā hipokrēpe. Dekoratīva tauriņziežu dzimtas ilgmūžīga ziemciete, cers 15 cm augsts, lapojums ziemzaļš, plūksnains, zaļā krāsā, ziedi dzelteni, sakopoti čemurveidīgās ziedkopās ziednešu galos, zied maijā un jūnijā. Piemērota stādīšanai akmeņdārzā vai grupās kopā ar citiem augiem. Savvaļā aug sausās, saulainās pļavās un akmeņainās nogāzēs, sastopama Eiropā.

 EUR

Villainā meduszāle. Dekoratīva graudzāle, veido blīvu ceru, lapas mīkstas, svaigi zaļas, lineāras, ziedu skara ar pelēcīgi sārtu nokrāsu 70 cm augsta ziedneša galā. Zied no jūnija līdz augustam. Labi aug ļoti nabadzīgā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Eiropā, dažviet Āzijā un Āfrikā, arī Latvijā.

- EUR

Pireneju hormīnija. Mūžzaļa ziemciete ar violetziliem ziediem vairāk vai mazāk vienpusējos ķekaros. Cers 20 – 30 cm augsts, lapas ovālas ar rantainu malu, sakopotas piezemes rozetēs, tumši zaļas, zied jūnijā un jūlijā, reizēm vasaras nogalē zied atkārtoti. Labi aug saulē vai pusēnā drenētā, mitrā, auglīgā augsnē. Savvaļā Pirenejos un Alpos.

 EUR

Hosta, šķirne (Avent, 1998). Liela, lapojums 60 cm augsts, lapas biezas ar izteiktu dzīslojumu, eliptiskas formas ar nosmaiļotiem galiem, olīvzaļas ar šauru, neregulāru, dzeltenu apmali, malas viļņotas, Ziedi lavandzili, ziedneši līdz 80 cm augsti. Labi panes saulainas vietas. H. 'Sun Power' mutācija.   

- EUR

Hosta, šķirne (G. Heemskerk, 2005.g). Vidēji liela, lapojums 40 cm augsts, ziedneši līdz 70 cm augsti, lapas gandrīz apaļas ar sirdsveida pamatni un smailu galu, zaļas ar platu, gaiši dzeltenu apmali, kas pavasarī ir košāka, vasarā krēmkrāsā, ziedi gaiši violetzili. Labi aug daļējā noēnojumā vai ēnā. Līdzīga H. 'Twilight'.

 EUR

Hosta, šķirne (Langfelder/Summers/Ruh, 1996). Klasiska dzeltenlapu hosta. Vidēja lieluma, lapojuma augstums līdz 50 cm, lapas gaiši zaļas pavasarī, vēlāk dzeltenas, ziedi bāli violeti, gandrīz balti, ziedneši 70 cm augsti. Zied jūlijā un augustā. Dzeltenā lapu krāsa prasa vairāk saules kā vairums hostu.

 EUR

Hosta, šķirne (R. Savory, 1983). Liela, lapojums 60 – 70 cm augsts, lapas apaļīgas, kausveida, krokotu struktūru, ļoti tumši zaļas, ziedi gaiši violetzili, sakopoti līdz 120 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā. Hostas 'Green Gold' sējenis. Labi aug daļējā noēnojumā mitrumu saglabājošā augsnē. Lapu krokojums izteikts vecākiem augiem.

 EUR

Hibrīdā hosta, šķirne (E. Smith/BHHS, 1988). Vidēja lieluma, lapojums līdz 35 cm, lapas bāli zilganzaļas, biezu struktūru, vaskainas, ovāli sirdsveida, nedaudz viļņotu malu, ziedi gaiši lavandzili, zied jūlijā, ziedneši līdz 50 cm augsti. Labi aug noēnotās vietās mitrā augsnē, saulē lapojuma krāsa strauji kļūst zaļa. Līdzīga H. 'Hadspen Heron'.

 EUR

Hosta, šķirne (A. Summers, 1986). Maza, cers 15 – 25 cm augsts. Lapas plātne eliptiska ar nedaudz viļņotām malām, zaļa ar dzeltenu pavasarī, vēlāk baltu maliņu. Ziedi balti, ziedneši 40 cm augsti, zied jūlijā un augustā. Labi aug daļējā noēnojumā. Iespējams, H. sieboldii hibrīds. Pārsteidzoša ziedu laikā.

 EUR

Hosta, šķirne (E. Smith/BHHS, 1988). Vidēja lieluma, lēni augoša, lapojums 40 cm augsts, lapas apaļīgas, biezas, pamats sirdsveidīgs, pavasarī intensīvi zilas. Ziedi gaiši violetzili 50 cm augstu ziednešu augšdaļā. Piemērota ēnaina vieta un mitra augsne. Viena no zilākajām Tardiana Group hostām ar apaļīgām lapām.

 EUR

Hosta, šķirne. Vidēja lieluma, lapojuma augstums līdz 45 cm, lapas zilas, sirdsveida, ziedi violetzili, zied jūlijā un augustā, ziedneši 70 cm augsti. Augam nobriestot, lapas iegūst intensīvāku zilo toni. Piemērota noēnota vieta.

 EUR

Hosta, šķirne (Lachman, 1991. g.). Maza līdz vidēja lieluma, lapojums 25 – 30 cm augsts. Lapas plātne eliptiska, lapas centrālā daļa pavasarī dzeltenīga, vēlāk krēmīgi balta, apmales zaļas. Ziedneši tumši ķiršsarkani, 60 cm augsti ar violetiem ziediem augšdaļā. Zied jūlijā. Prasa nedaudz vairāk saules kā vairums hostu. Ļoti pievilcīga.

 EUR

 EUR

Hosta, šķirne (R. Solberg, 2002). Miniatūra, lapojums 10 cm augsts, lapas mazas, intensīvi dzeltenas ar šauru, zaļu maliņu. Ziedi violetzili, zied jūlijā un augustā. Piemērota akmeņdārziem, var augt arī saulainākā vietā.

 EUR

Cirtainā hosta. Liela, lapojuma augstums līdz 70 cm, lapas lielas, viļņotu malu, pelēkzaļas ar nevienādi baltu apmali, ziedi gaiši violetzili, zied jūlijā un augustā. Ziedneši 110 cm augsti. Savvaļā Austrumāzijā. Stāda daļējā noēnojumā.

 EUR

Hibrīdā hosta, šķirne (Lachman, 1989. g.). Vidēja lieluma, cers blīvs, 40 cm augsts. Lapas apaļīgas, sirdsveida, viegli viļņotas, zilganzaļas ar šauru, pavasarī dzeltenu, vēlāk krēmdzeltenu apmali. Ziedi violetzili 70 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied augustā. Stāda daļējā noēnojumā. Iespaidīga pivilcīgā lapojuma un ziedu dēļ. Līdzīga H. 'Tambourine'.

 EUR

Hosta, šķirne (P. Aden, 1982). Vidēja, lapojums 50 cm augsts, lapas izteiksmīgās krāsās, salātzaļas ar krēmbaltu malu, vēlāk salātzaļo krāsu nomaina gaiši dzeltena. Ziedi gandrīz balti, lieli, smaržīgi, sakopoti blīvās ziedkopās, zied jūlijā un augustā, ziedneši 90 cm augsti. Saules izturīga. Līdzīgas H. 'Crystal Moon', H. 'Sugar and Cream'.

 EUR

 EUR

Hosta, šķirne. Liela, lapojums 60 – 70 cm augsts, lapas lielas ar izteiktu dzīslojumu, nedaudz kausveidīgas, ieapaļas, biezas, zilganas ar plašu zeltdzeltenu malu pavasarī, ziedi balti, ziedneši 80 cm augsti. Lēnaudzīga pirmajos gados. Piemērota viegla līdz pilna ēna. Atradusi F. Viljamsa 1936. gadā hostas sieboldiana ‘Elegans’ stādījumos.

 EUR

- EUR

Hosta, šķirne (Maroushek, 1978). Liela auguma, lapojuma augstums 80 cm, lapas lielas, ovālas ar sirdsveida pamatni, zaļas ar šauru baltu apmali, viegli viļņotas. Ziedi bāli violeti, gandrīz balti, zied jūlijā, ziedneši 100 cm augsti. Piemērota gaiša līdz mēreni noēnota vieta. H. montana hibrīds. Klasiska, viena no labākajām sev līdzīgo vidū.

 EUR

Hosta, šķirne (Craig, Summers, 1986). Maza, cers blīvs, lapojums 15 – 25 cm augsts. Lapas lancetiskas, tumši zaļas ar baltu maliņu, ziedi violeti 40 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied augustā. Labi aug vieglā noēnojumā.

 EUR

Hosta, šķirne. P. Banyai, 1976. Liela auguma, spēcīgi augoša, veido blīvu 60 cm augstu lapu rozešu ceru. Lapas ovālas ar noapaļotu pamatni, dzeltenas ar tumši zaļu apmali. Ziedi bāli violeti, sakopoti garā vienpusējā ķekarā, zied jūlijā, ziedneši 80 cm augsti. Labi aug daļējā noēnojumā.

 EUR

 EUR

Hosta, šķirne (M. Laviana/A. Malloy, 2001). Vidēja lieluma, lapojuma augstums 40 cm, lapas stingras, biezu struktūru, ovālas, nosmaiļotu galu un ar sirdsveida pamatni, zilas ar dzeltenu vidusdaļu. Ziedi zili, zied jūlijā, ziedneši līdz 60 cm augsti. Iespaidīga. Samērā lēnaudzīga, piemērota rīta saule un pēcpusdienas ēna.

 EUR

 EUR

Hibrīdā hosta, šķirne, H. plantaginea hibrīds, introducēta 1952. gadā. Liela, lapojums 60 cm augsts, lapas zaļas, eliptiskas ar sirdsveida pamatni un nedaudz viļņainām malām. Ziedi gaiši violeti līdz balti, smaržīgi, sakopoti 100 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā un augustā. Labi aug un zied viegli noēnotā vietā.

 EUR

Hosta, šķirne (Inniswood Metro Gardens, 1994). Liela, veido 60 cm augstu lapu rozešu ceru. Lapas plati ovālas ar sirdsveida pamatni un nedaudz viļņotām malām, zeltainas ar nelielu tumši zaļu malu. Ziedi bāli violetzili 75 cm augstu ziednešu augšdaļā, zied jūlijā. Labi aug vieglā ēnā. Hostas ‘Sun Glow’ mutācija.

 EUR

Hosta, šķirne (G. Heemskerk, 2005). Vidēja līdz liela, lapojuma augstums 50 - 60 cm, lapas tumši zaļas ar krēmbaltu līdz baltu apmali, plati ovālas ar noapaļotu pamatni, viegli spīdīgas, augšup vērstas. Ziedi violetzili, ziedneši 90 cm augsti. Labi aug vieglā noēnojumā līdz ēnā.

 EUR

Hosta, šķirne. G. Krossa, A. Krossa, 1980. Nākusi no Japānas, H. Nigrescens sējenis. Ļoti liela, iespaidīga, veido 75 cm augstu vāzes formas lapu rozešu ceru. Lapas matēti zilas (precīzāk, gaiši pelēkzilas), ovālas, ar viļņotu apmali, ziedi violetzili, sakopoti līdz 150 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied augustā. Piemērota gaiša līdz pilna ēna.

 EUR

Hosta, šķirne (Paul Aden, 1978). Maza, lapojums 15 – 25 cm augsts. Lapas mazas, sirdsveida, biezu struktūru, zeltdzeltenas ar metālisku spīdumu. Ziedi bāli violetzili, gandrīz balti, ziedneši 30 cm augsti, zied jūlijā un augustā. Saules izturīga, labi aug saulainā vai viegli noēnotā vietā. Lēnaudzīga, labi der akmeņdārziem.

- EUR

Hibrīdā hosta, šķirne (Aden, 1978). Vidēja līdz liela, lapojuma augstums 50 cm. Lapas lielas, kausveida, apaļīgas ar sirdsveida pamatni, biezas, krunkainu struktūru, zilganzaļas. Karstā laikā vasaras otrajā pusē lapas iegūst zaļu krāsojumu. Ziedi gandrīz balti, sakopoti blīvos ķekaros, zied jūlijā, ziedneši 60 cm augsti. Lēni augoša pirmajos gados, pēc tam attīstās straujāk. Piemērota viegli noēnota vieta.

 EUR

Hibrīdā hosta, šķirne. Benedict/AHS/Walek, 2009. Vidēji liela, lapojums 40 cm augsts, ziedneši 60 cm augsti, lapas ovālas ar sirdsveida pamatni, tumši zaļas ar platu, neregulāru dzeltenu apmali, kas maina krāsu uz krēmbaltu, lapu malas nedaudz viļņotas, ziedi gaiši violetzili. Piemērota stādīšanai daļēji ēnainā vai arī vairāk noēnotā vietā.

 EUR

Hosta, šķirne (Zilis, Solberg, 1999). Vidēja lieluma, strauji augoša, lapojuma augstums 40 cm, lapas eliptiskas, tumši zaļas, ziedneši tumši ķiršsarkani, ziedi tumši violeti, sakopoti 80 cm augstu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā un augustā. Atšķirīga no citām hostām. Piemērota gaiša līdz pilna ēna. H. 'Cherry Berry' mutācija.

 EUR

Mazā hosta, dekoratīva suga no Korejas. Veido blīvu 15 cm augstu lapu rozešu puduri ar 25 cm augstiem ziednešiem. Lapas mazas, ovālas, lapu malas viļņotas, zaļas. Ziedi tumši violeti, ļoti izteiksmīgi, zied jūlijā un augustā. Piemērota stādīšanai daļējā noēnojumā vai pilnā ēnā.

 EUR

Hosta, šķirne. Machen, 1994. Vidēja lieluma, lapojums 40 cm augsts, lapas ļoti tumši zaļas ar platu, tīri baltu apmali, ziedi lavandzili, ziedneši 60 cm augsti. Līdzīga hostai ‘Patriot’, augumā mazāka, lapojuma krāsas izteiksmīgākas. Saules izturīga, priekšroku dod gaiši noēnotai vietai. H. ‘Francee’ mutācija.

 EUR

Hosta, šķirne (Walters Gardens, 1984). Liela, lapojums 60 – 70 cm augsts, lapas apaļīgas ar sirdsveida pamatni, pavasarī zilganzaļas ar baltu maliņu, vasaras vidū kļūst zaļas ar zaļganbaltu maliņu, ziedi gandrīz balti, ziedneši 80 cm augsti. H. sieboldiana ‘Elegans’ mutācija. Labi aug daļējā noēnojumā.

 EUR

Hosta, šķirne. Vidēja lieluma, ļoti lēni augoša, pavasarī mostas vēlu, lapojums 30 cm augsts, lapas plānas, pavasarī koši citrondzeltenas, vēlāk gaiši krēmdzeltenas ar tumši zaļu apmalīti, ziedi gaiši violetzili, ziedneši 70 cm augsti. Piemērota gaiša, viegli noēnota vieta. H.montana mutācija, P. Aden, 1986. Skaista, ir vērts gaidīt.

 EUR

Hosta, šķirne. R. Solberg, 2002. Vidēja lieluma, lapojuma augstums 40 cm, lapas zilganzaļas ar plašu oranždzeltenu centrālo daļu pavasarī, vēlāk krāsas mierīgākas, centrālā daļa iegūst krēmkrāsas nokrāsu. Ziedi violeti, ziedneši 65 cm augsti. 'Pauls Glory' mutācija. Piemērota gaiši noēnota vieta.

- EUR

Hosta, šķirne (Machen, 1991). Vidēja līdz liela, lapojums 50 cm augsts, lapas zaļas ar neregulāru dzeltenīgu apmali pavasarī, kas vasarā kļūst balta. Ziedi violeti, zied jūlijā, ziedneši 70 cm augsti. H. ‘Francee’ mutācija, lapas plānākas, baltā apmale nedaudz platāka. Piemērots mērens noēnojums. Kopš introducēšanas ļoti populāra.

 EUR

Hosta, šķirne. Vidēja lieluma, cers blīvs, lapojuma augstums līdz 40 cm. Lapas zilganzaļas, nelielas ar sirdsveida pamatni. Ziedi violetzili, ziedneši 60 cm augsti, zied jūlijā un augustā. Ļoti laba zilgano lapu hosta. Lapojuma krāsa izteiktāka vairāk vai mazāk noēnotā vietā. H. 'Gold Edger' mutācija.

 EUR

Baltmalu hosta, šķirne. Maza, lapojuma puduris 30 cm augsts, lapas eliptiskas, olīvzaļas ar šauru, baltu maliņu, reizēm ar nelielu iesvītrojumu pamatdaļas virzienā. Ziedi violeti svītraini, ziedneši 60 cm augsti. Labi aug gaišā noēnojumā. Savvaļā radusies zaļlapainu hostu mutācija, kuras aug vairākos reģionos Japānā.

 EUR

Hibrīdā hosta, šķirne. J. Grulleman/Wayside/AHS, 1986. Liela auguma, lapojuma augstums 60 cm. Lapas ovālas ar sirdsveida pamatni, spīdīgas, dzidri zaļas ar viegli viļņotu lapu malu. Ziedi spoži balti, lieli, smaržīgi, ziedneši 90 cm augsti, zied augustā un septembrī. Ziedēšanas laikā ļoti iespaidīga. Saulaina vieta, noēnojums karstākajās stundās.

 EUR

Hosta, šķirne. Ļoti liela, lapojums 70 – 80 cm augsts, lapas lielas, ovālas, zilganzaļas ar krēmdzeltenu viļņotu apmali, ziedi gaiši violeti, ziedneši 150 cm augsti. Piemērota viegli noēnota līdz vidēji noēnota vieta. Watanabe, 1996.

 EUR

Hosta, šķirne. Mārtiņa Erminasa selekcija. Vidēja līdz liela, lapojums 50 cm augsts, lapas ieapaļas līdz ovālas ar sirdsveida pamatni un nosmaiļotu galu, dzeltenas, vasaras otrajā pusē gaiši dzeltenas, ziedi violetzili.

- EUR

Zībolda hosta, varietāte. Liela auguma, lapojums līdz 70 cm augsts, lapas lielas, nedaudz krunkainu struktūru, zilganas, ziedi balti, sakopoti īsos, blīvos ķekaros. Zied jūlijā un augustā, ziedneši 80 cm augsti. Viena no labākajām zināmajām hostām. Introducējis G. Ārends 1905. gadā.

- EUR

Hibrīdā hosta, šķirne (E. Smith, 1988). Ļoti liela, lapojuma augstums 70 cm, lapas lielas, ovālas, biezu tekstūru, zilganzaļas pavasarī, vēlāk vairāk zaļas. Ziedi balti, ziedneši 120 cm augsti. Vislabāk jūtas pusēnā, pacieš arī sauli.

- EUR

Hibrīdā hosta, šķirne. Maza, lapojums 15 – 25 cm augsts, lapas garenas, zaļas ar baltu maliņu, lapu malas viļņainas, ziedi violeti uz 40 cm augstiem ziednešiem. Piemērota viegli noēnota līdz vidēji noēnota vieta. P. Aden, 1987.

- EUR

Hosta, šķirne (Thompson, 1991). Liela auguma, lapojums 50 cm augsts, lapas ovālas, nedaudz viļņotas, ar baltu svītriņu starp dzeltenzaļo centru un plaši zaļo malu. Ziedi violeti, zied jūlijā, ziedneši 75 cm augsti. Atkarībā no apgaismojuma lapojuma krāsa nedaudz mainās. Labi aug daļējā noēnojumā.

 EUR

Hosta, šķirne (P.Aden,1980). Gigantiska auguma, lapojuma augstums 100 cm. Lapas ļoti lielas, plati ovālas ar izteiktu dzīslojumu, gaiši salātzaļas pavasarī, vēlāk dzeltenzaļas, uz rudens pusi dzeltenas. Ziedi gaiši violetzili, ziedneši līdz 150 cm augsti, zied jūlijā. Saule lielākajā dienas daļā un mitrums.

 EUR

 EUR

Viļņotā hosta. Maza izmēra, lapojuma augatums līdz 30 cm. Lapas lancetiskas, ļoti stipri viļņotas, galotne spirāliski sagriezta, krēmbaltas ar tumši zaļu apmali. Lapu krāsa nestabila, vasarā var parādīties pilnīgi zaļas vai ar zaļām svītrām uz balta pamata. Ziedi violeti, zied jūlijā, ziedneši aplapoti, līdz 50 cm augsti. Piemērota gaiši noēnota vieta.

 EUR

Viļņotā hosta, varietāte. Vidēja lieluma, lapojuma augstums 40 cm. Lapas eliptiskas ar viļņotu malu, galotne spirāliski sagriezta, tumši zaļas ar šauru baltu joslu centrā. Ziedi violeti, zied jūlijā, ziedneši aplapoti, 65 cm augsti. Spēcīgāka nekā H. undulata, teicams lapojums no pavasara līdz rudenim. Piemērota gaiši noēnota vieta.

- EUR

Hosta, šķirne (J.Kulpa, 1989). Vidēja lieluma, lapojuma augstums 40 cm, lapas augšup vērstas, izlocītas, zaļas ar dzeltenbaltu centru un zaļām joslām. Vasaras vidū centrs iegūst zaļganīgu nokrāsu. Raksturīgās lapojuma krāsas parāda nobrieduši augi. Ziedi lavandzili, zied jūlijā, ziedneši 75 cm augsti. Piemērota viegli noēnota vieta.

 EUR

Hosta, šķirne (P. Oudolf / G. Heemskerk, 2000). Vidēja, veido vidēji blīvu, 40 cm augstu lapojuma puduri ar gariem, taisniem, vertikāliem, 120 cm augstiem ziednešiem. Lapas ovālas, pelēcīgi zaļas, ziedi balti ar vieglu smaržu. Lēnaudzīga, pievilcīga garo ziednešu un balto ziedu dēļ. Labi aug gan saulē, gan daļējā noēnojumā.

 EUR

 EUR

Sirdsveida hotūnija, šķirne. Krāšņa, daudzkrāsaina lapojuma audžveida augs mitrām vietām. 30 cm augsta, sakneņi ložņīgi, veido diezgan blīvu dzinumu audzi. Lapas dzelteni, zaļi un sarkani krāsotas, vislabāk sevi parāda saulainā vietā. Ziedi balti, zied no jūnija līdz augustam. Var augt 10 cm dziļā ūdenī, pietiekami labi aug arī pasausā augsnē.

 EUR

 EUR

Virdžīnijas ūdenslape. Pievilcīga, neparasta ziemciete mitrām un ēnainām vietām no Ziemeļamerikas austrumdaļas. Veido zaļa lapojuma puduri ar gaiši violetiem ziediem apaļīgās ziedkopās. Lapas lielas, plūksnainas, reizēm ar gaišiem plankumiem, garkātainas. Ziedi zvanveida ar garām putekšņlapām, kas pārsniedz ziedlapu garumu, zied maijā un jūnijā. Atkarībā no augšanas vietas un augsnes mitruma ziedēsanas laikā 30 – 60 cm augsta. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kanādā.

- EUR

Asinszāle. Zaļa lapojuma cerveida puskrūms ar dzelteniem ziediem un dekoratīviem augļiem. 60 - 80 cm augsts, ziedi lieli, augļi sākumā sarkani, nogatavojušies melni. Zied no jūlija līdz septembrim. Vasaras nogalē vienlaikus redzami gan ziedi, gan augļi. Piemērota vidēji mitra, drenēta augsne un saulaina vieta. Pavasarī nogriež līdz zemei. Ziemcietība nestabila, uz ziemu piesedz. Savvaļā Vidusjūras apgabalā.

 EUR

Olimpa asinszāle. Ziemzaļš cerveida puskrūmiņš (25 cm augsts) ar zilganzaļu lapojumu un spilgti dzelteniem ziediem. Lapas mazas, ovālas, ziedi, salīdzinot ar lapām, ļoti lieli ar garām putekšņlapām. Zied no jūnija līdz septembrim. Labi aug drenētā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Pavasarī nogriež. Kailsalā piesedz. Savvaļā Dienvideiropā.

 EUR

Austrumu asinszāle, līdz 20 cm augsts cerveida puskrūmiņš, savvaļā sastopams Kaukāzā, Turcijā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs. No jūnija līdz augustam zied dzelteniem ziediem. Bezsniega ziemās piesedz.

- EUR

Izplestā dzeloņzāle. Dekoratīva graudzāle, cers irdens, līdz 120 cm augsts, lapas lineāras, koši zaļas, dažbrīd krāsojas sarkanīgas. Ziedu vārpiņas sakopotas cilindriskās ziedkopās, katras vārpiņas galā akots, zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas prērijās. Stāda labi drenētā augsnē siltā, saulainā vietā. Vecāki augi slikti panes pārstādīšanu.

- EUR