Parastā egle, šķirne. Pundurforma, vainags pilienveida, zarojums ļoti blīvs, skujas zaļas. Lēnaudzīga, 25 gados 1.2 m augsta un tikpat plata. Viena no dekoratīvākajām egļu šķirnēm, izveidota Igaunijā. Piemērota soliteriem, grupām.

 EUR

Parastā egle, šķirne. Pundurforma, vainags blīvs, plati konisks ar noapaļotu virsotni. Skujas īsas, tumši zaļas, ziemas pumpuru ļoti daudz, tie oranži. Lēnaudzīga, pieaudzis augs varētu būt 5 m augsts un 3 metrus plats. Piemērota soliteriem un grupām, par kaimiņaugiem izvēloties augus ar atšķirīgu lapojumu un augumu.

 EUR

Parastā egle, šķirne. Dekoratīva pundurforma, sākumā zema, vainags spilvenveida, vēlāk iegūst konusveida formu. Jaunie dzinumi spēcīgi, resni, skujas zaļas. 25 gadus vecs augs 2 m augsts un 1.2 m plats.

 EUR

Skarbā egle. Vidēji liels, mūžzaļš koks ar plati konisku vainagu. Pieaudzis koks 15 – 20 m augsts un 5 m plats. Skujas asas, stīvas, pelēcīgi zaļas, čiekuri līdz 14 cm gari. Ārēji atgādina aso egli (P. pungens). Savvaļā Ķīnas rietumos un ziemeļrietumos.

 EUR

Skarbā egle, šķirne. Mana atlase no 1992. gada skarbās egles sējeņiem. Vainags konusveidīgs, zarojums izteikti vertikāls, zari ļoti spēcīgi, resni, sīko zariņu maz, skujojums zaļš. 25 gadu vecumā aptuveni 2.5 m augsta. Neparasts neliela auguma dekoratīvs koks soliteriem.

 EUR

Kanādas egle, šķirne. Ļoti dekoratīva pundurforma ar izteikti blīvu, konisku vainagu un viegli zilganzaļu skujojumu. Pieaudzis koks 2 m augsts un 1 m plats. Jāsargā no saules apdegumiem.

 EUR

Ajānu egle, Hokaido egle. Liels mūžzaļš koks ar plati konisku vainagu. Skujas plakanas, tumši zaļas, spīdīgas virspusē, gaišas apakšpusē, čiekuri nelieli, līdz 7 cm gari, viegli spīdīgi. Jaunībā lēnaudzīga, vēlāk augšanas temps palielinās. Ēncietīga, nepanes pārmitras augsnes. Pēc izcelsmes viena no senākajām sugām, savvaļā sastopama Austrumāzijā, kur aug no kalnu pakājes līdz 2700 m v.j.l.

 EUR

Likjangas egle. Vidēji liels skuju koks ar plati konisku vainagu, skujas zilgani zaļas, čiekuri cilindriski, līdz 12 cm gari, jaunībā sarkanbrūni, nogatavojušies brūni. Savvaļā Ķīnā, aug kalnu mežos 2500 – 4100 m augstumā v. j. l.

 EUR

Melnā egle. Mūžzaļš skujkoks, 6 – 20 m augsts ar šauri konisku vainagu. Zari tievi, bieži nokareni, skujas īsas, stīvas, zaļi pelēcīgas. Čiekuri mazi, gandrīz apaļi, sākumā sarkanzili līdz melni, vēlāk pelēkbrūni, pie zariem saglabājas vairākus gadus. Savvaļā izplatīta Kanādā, Aļaskā, ASV ziemeļdaļā.

 EUR

Meijera egle. Vidēji liels koks ar blīvu, konisku vainagu, ārēji līdzīga skarbajai eglei (P. asperata). Skujas zilganzaļas, čiekuri līdz 11 cm gari, brūni. Vidēji ātraudzīga, pievilcīga, stāda dekoratīviem nolūkiem. Savvaļā sasopama Ķīnā, kur aug kalnu mežos 1600 – 2700 m virs jūras līmeņa.

 EUR

Serbijas egle. Vidēji liels, mūžzaļš koks ar šauri konisku vainagu. Pieaudzis koks 15 - 20 m augsts un 3 – 4 m plats. Skujas plakanas, tumši zaļas, spožas, ar baltām atvārsnīšu joslām apakšpusē, savērptas. Sudrabotā puse izskatās kā virspuse. Čiekuri līdz 5 cm gari. Savvaļā Drinas upes vidusteces rajonā Bosnijā, Hercogovinā un Serbijā, endēms. Izcili dekoratīvs koks soliteriem un grupām.

 EUR

Sarkanā egle. Vidēji liels skuju koks ar slaidi konisku vainagu. Miza sarkanbrūna, zvīņaina, skujas dzeltenzaļas līdz zaļas, spīdīgas. Čiekuri iegareni olveida, jaunībā zaļi līdz violeti, vēlāk spīdīgi sarkanbrūni, nogatavojušies ātri nokrīt. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Sitkas egle. Ļoti liels koks ar plati konisku vainagu. Pieaudzis koks 35 – 50 m augsts. Skujas plakanas, šauras, tumši zaļas virspusē, gaišas apakšpusē. Čiekuri līdz 10 cm gari, gaiši brūni. Savvaļā sastopama šaurā joslā gar Klusā okeāna piekrasti Ziemeļamerikā. Visgarākā no egļu sugām, viena no augumā lielākajiem skuju kokiem pasaulē. Dabiskajās augšanas vietās var sasniegt 90 - 100 m augstumu, 5 m apkārtmēru un 700 gadu vecumu.

 EUR

Vilsona egle. Savvaļā liels, kultūrā neliels, ļoti lēnaudzīgs koks ar plati konisku vainagu. Zari horizontāli atstāvoši, skujas zaļas, blīvi noklāj zarus un stipri turas pie zariem, čiekuri dzeltenbrūni. Dabiskās augšanas vietas ir kalnu meži 1400 – 2800 m v.j.l. Ķīnas ziemeļrietumdaļā.

 EUR

Armanda priede, Dāvida priede, Ķīnas baltā priede. Savvaļā liels koks ar plati konisku vainagu, sastopama Ķīnas rietumu un centrālajā daļā, kur aug kalnu mežos 1000 – 3300 m augstumā. Skujas līdz 15 cm garas, pa 5 kopā, tievas, ļenganas, nedaudz nokarenas, dzeltenzaļas līdz svaigi zaļas. Čiekuri 10 – 20 cm gari, sākumā stāvi, otrā gadā nokarājas. Sēklas lielas, sarkanbrūnas, 10 – 12 mm garas, lieto pārtikā kā riekstus.

 EUR

Eldara priede. Savvaļā vidēji liels koks, aug Vidusjūras reģionā. Skujas smalkas, tievas, pa divām kopā, līdz 14 cm garas, koši zaļas līdz dzeltenzaļas. Čiekuri olveida līdz lodveidīgi, bez asumiem, apofīzes tikai nedaudz paceltas.

 EUR

Bunges priede, tempļa priede, mežģīņmizas priede. Neliels daudzstumbru koks vai krūms ar atplīstošu mizu kā platānām (Platanus). Jaunībā miza pelēkzaļa, vecākiem kokiem atsedz apaļigus laukumus olīvzaļā, oranži sarkanīgā, baltā krāsā, pieaugušiem kokiem dominē baltā krāsa. Skujas zaļas, pa 3 kopā, 6 – 10 cm garas. Čiekuri apaļīgi, 5-6 cm gari. Ļoti lēnaudzīga, savdabīga izskata, redzama no attāluma, stādīta tempļu tuvumā, dārzos reti sastopama. Savvaļā Ķīnas centrālajā daļā, aug kalnos 1400 – 2800 m augstumā.

 EUR

Eiropas ciedrupriede. Skaists, mūžzaļš koks ar blīvu, eliptisku vainagu, pieaudzis 10 – 25 m augsts. Skujas garas, pa 5 kopā, trīsšķautņainas, virspuse tumši zaļa, pārējās šķautnes viegli zilganas. Čiekuri apaļi - olveidīgi, līdz 8 cm gari ar ēdamām sēklām (ciedru rieksti). Savvaļā Alpos, Karpatos. Piemērota soliteriem un grupām. Grūti atšķirama no Sibīrijas ciedrupriedes (P. sibirica).

 EUR

Greizā piekrastes priede. Mazs koks, tikai 3 – 11 m augsta. Vainags neregulāri apaļīgs, jaunie dzinumi sagriezti, skujas salīdzinoši īsas (zem 5 cm), pa divām kopā, piesātināti zaļas ar divām sveķu ailēm. Čiekuri dzeltenbrūni, olveidīgi, ļoti nesimetriski un saliekti. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumu piekrastē.

 EUR

Klinškalnu priede, platskuju priede. Mūžzaļš koks, 20 m augsts ar konisku vainagu. Stumbrs drukns, miza pelēka, skujas platas, pa 2 kopā, zaļas, ziemā var krāsoties dzeltenīgas, čiekuri nesimetriski, gaiši brūni. Spēcīgāka izskata nekā parastā priede (P. sylvestris), tikai zemāka auguma. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Heldreiha priede, Bosnijas priede. Vidēji liels koks ar strupi konisku vainagu. Skujas spīdīgi zaļas, 6 – 9 cm garas, pa 2 kopā, blīvi izvietotas uz zariem. Čiekuri olveida, 7 – 8 cm gari, jaunie tumši violetzili, vēlāk iedzeltenbrūni. Skaista, lēnaudzīga suga, mīl grantainas, sausas augsnes. Savvaļā sastopama kalnu apvidos Balkānos, Itālijā, Grieķijā.

 EUR

Korejas ciedrupriede. Pieaudzis koks 10 – 15 m augsts, vainags blīvs, plati konisks, jauniem augiem šaurāks. Skujas pa 5 kūlīšos, līdz 15 cm garas, zilganzaļas. Čiekuri lieli, līdz 18 cm gari ar ēdamām sēklām. Dabiskajās augšanas vietās ražu dod 20 – 30 gadu vecumā. Ražas gados vienā kokā var būt 500 čiekuri ar lielu sēklu daudzumu. Izcili dekoratīva, saulmīle, piemērota soliteriem un grupām. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

 EUR

Melnā priede, Austrijas priede. Mūžzaļš koks, 20 m augsts, jaunībā vainags konisks, vecākiem kokiem plati izplests, virsotne saplacināta, jaunie dzinumi spēcīgi, resni, dzeltenbrūni, skujas druknas, pa 2 kopā, 10 – 12 cm garas, tumši zaļas, čiekuri līdz 7.5 cm gari, lielāki kā parastajai priedei (P. sylvestris). Savvaļā Viduseiropas un Dienvideiropas kalnos. Izcili dekoratīva, piemērota soliteriem, lielākām vai mazākām grupām.

 EUR

Rumēlijas priede, Maķedonijas priede. Mūžzaļš koks ar blīvi zarotu, konisku vainagu, pieaudzis 18 – 20 m augsts. Skujas kūlīšos pa 5, garas, trīsšķautņainas, pelēcīgi tumšzaļas. Čiekuri nokareni, cilindriski, līdz 10 cm gari, ienākušās sēklas strauji izbirst. Savvaļā sastopama kalnu rajonos Balkānu pussalā. Ļoti skaists koks soliteriem un grupām. No attāluma atgādina Eiropas vai Sibīrijas ciedrupriedi.

 EUR

Dzeltenā priede. Liels koks ar plati konisku, noapaļotu vainagu. Skujas tumši zaļas, 12 – 25 cm  garas, pa 2 vai 3 kopā. Čiekuri 8 – 15 cm gari, gaiši brūni, spīdīgi. Skaists koks soliteriem vai grupām. Savvaļā aug Ziemeļamerikas rietumdaļā no kalnu pakājes līdz 3300 m augstumam.

 EUR

Klājeniskā ciedrupriede. Lēnaudzīgs krūms ar izliektiem vai klājeniskiem zariem. Skujas pa 5 pušķīšos, 4 – 10 cm garas, zilganzaļas. Čiekuri zaru galos, pa vairākiem kopā, olveida, 3.5 – 4.5 cm gari, jaunie violetsarkani, vēlāk brūni, nokrīt no zariem kopā ar sēklām. Sēklas lielas, ēdamas (ciedru rieksti). Alpīno reģionu suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, aug smilšainās, akmeņainās, nabadzīgās augsnēs.

 EUR

Kaukāza priede. Ārējais izskats kā parastajai priedei (P. sylvestris), atšķiras ar nedaudz īsākām skujām, mazākiem čiekuriem un to formu. Savvaļā sastopama kalnos Kaukāzā, Krimā, Ziemeļturcijā. Dekoratīva zilganzaļā skujojuma dēļ, vērtīga kā ziemcietīga svešzemju suga, sausumizturīga, labi aug nabadzīgās augsnēs.

  EUR

Ķīnas priede. Neliels koks, dažreiz krūms ar platu, saplacinātu vai noapaļotu vainagu. Skujas pa 2 vai 3 kopā, blīvi dzinumu galos, 10 – 15 cm garas, smalkas, zilganzaļas. Čiekuri ovāli, 4 – 9 cm gari, jaunie zaļi, vēlāk dzeltenbrūni līdz tumšbrūni, vairākus gadus saglabājas zaros. Savvaļā sastopama Ķīnas ziemeļu un centrālajā daļā, Korejā, kur aug kalnu mežos līdz 2600 m augstumam.

 EUR

Japānas melnā priede. Savvaļā liels (40 m), kultūrā neliels (6 – 18 m) koks ar plati konisku, noapaļotu, bieži neregulāru vainagu. Raksturīgi drukni, gari pumpuri baltā krāsā, kas labi kontrastē ar tumši zaļo lapojumu. Skujas  pa 2 kopā, 10 – 12 cm garas, blīvi izvietotas. Čiekuri zaru galos, 4 – 6 cm gari, pa vienam, dažiem vai ļoti daudziem (40 – 60) kopā. Dabā aug Japānā un Korejā, dominējošā suga piekrastes kalnu mežos. Populāra bonsai entuziastu vidū.

 EUR

Pelēkā duglāzija. Skaists mūžzaļš koks ar plati konisku vainagu, skujas plakanas, mīkstas, zaļas ar pelēcīgu apsarmi virspusē, pelēcīgas apakšpusē, čiekuri spuraini, sēklsedze stipri garāka par čiekurzvīņām. Mūsu dārzā aug mālainā augsnē, 25 gadu vecumā ļoti veselīga izskata, 10 m augsta. Savvaļā sastopama Kanādas rietumdaļā.

 EUR

Parastā ieva, šķirne. Vasarzaļš neliels koks, 10 m augsts, vainags olveida. Lapojums pavasarī tumši zaļš, vēlāk sāk krāsoties sarkanos toņos, līdz rudenī jau tumši sarkans. Pavasarī zied baltiem ziediem. Izcili dekoratīvs koks.

 EUR

Irbeņlapu fizokarps, šķirne. Vasarzaļš krūms, 2.5 m augsts, lapojums tumši sarkans, ziedi balti ar rozīgu nokrāsu, sakopoti nelielos vairogos, zied jūnijā. Ļoti dekoratīvs augs soliteriem, grupām, krāsainām kompozīcijām, brīvi augošiem vai veidotiem dzīvžogiem.

 EUR

Irbeņlapu fozokarps, šķirne. Vasarzaļš krūms dzeltenzaļu lapojumu un baltiem ziediem maijā un jūnijā, sasniedz aptuveni 2.5 m augstumu. Neizvēlīgs, ātraudzīgs, labi aug saulē vai pusēnā. Piemērots krāsainām kompozīcijām, pateicīgs veidotiem dzīvžogiem.

 EUR

Trīslapu ptēleja. Vasarzaļš aromātisks krūms vai neliels koks ar noapaļotu, pārkarenu vainagu. Lapas trīslapiņu saliktas, tumši zaļas, spodras. Ziedi zaļgandzeltenīgi, čemurķekaros, zied jūnijā, vēlāk interesanti augļi - plakani, apaļi spārnuļi. Skaists augs, der soliteriem, grupām. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumu daļā.

 EUR