Zāģzoblapu ozols. Savvaļā vidēji liels koks, sastopams Austrumāzijā, aug kalnos līdz 2200 m augstumam virs jūras līmeņa. Lapas šauri eliptiski lancetiskas, līdz 20 cm garas, malas ar regulāriem, smailiem zobiņiem, atgādina kastaņu (Castanea) lapas, tumši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenbrūnas. Zīles ovālas, vidēji lielas ar bārkstainu cepurīti, kas ietver zīli līdz pusei. Ražot sāk agri, bet ne ātrāk kā 10 gadu vecumā. Tuvs Austrijas ozolam (Q. cerris).

 EUR

Zāģzoblapu ozols. Forma ‘Gobbler’ atlasīta 1986. gadā ASV, laba izturība pret slimībām un ļoti vērtīgs barības avots savvaļas kustoņiem, zīles nedaudz mazākas un bagātīgāka raža nekā pamatsugai. Ražot sāk agri, bauda acīm zīļu laikā. Pavairo ģeneratīvi, sējeņi var būt neviendabīgi.

 EUR

Divkrāsu ozols. Vidēji liels koks, vainags apaļīgs. Miza gaiši pelēkbrūna, zvīņaina, atplīstoša kā platānām (Platanus). Lapas ovālas, līdz 18 cm garas ar seklām daivām vai strupi zobainas, spoži zaļas virspusē, balti tūbainas vai samtaini pelēkzaļas apakšpusē. Lapas rudenī krāsojas no oranždzeltenām līdz sarkanbrūnām. Zīle gareni ovāla, 2 – 3 cm gara, kausveida vīkals pelēks, aptver zīli līdz trešdaļai. Vidēji ātraudzīgs, savvaļā sastopams Ziemeļamerikā.

 EUR

Bukleja ozols. Mazs daudzstumbru koks vai krūms, radniecīgs Šumarda ozolam (Q. shumardii). Lapas eliptiskas vai olveida, malas dziļi daivainas, daivas ar zobainiem, akotveidīgiem galiem, zaļas, rudenī krāsojas spilgti sarkanas un oranžas. Zīles apaļīgas ar seklu cepurīti. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikā, Oklahomas un Teksasas endēms.

 EUR

Austrijas ozols. Vidējs vai liels koks, savvaļā aug Eiropas dienviddaļā un Āzijas dienvidrietumdaļā, dominējošā suga jauktajos mežos. Lapas nelielas, iegareni lancetiskas ar rupji zobainu vai daivainu malu, tumši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenīgas. Lapas turas kokā līdz vēlam rudenim, jauniem kociņiem līdz pavasarim. Zīles vidēja lieluma, kausveida vīkals blīvi bārkstains, aptver zīli līdz pusei. Dekoratīvs koks, Eiropā bieži sastopams apstādījumos.

 EUR

Elipszīļu ozols. Vidēji liels koks ar noapaļotu vainagu. Lapas eliptiskas, 5 – 7 daivainas, katra daiva ar vairākiem asi nosmailotiem zobiem, spoži tumši zaļas, rudenī krāsojas sarkanas. Zīles elipses veida, līdz 2.5 cm garas, vīkals apņem zīli gandrīz līdz pusei no tās garuma. Līdzīgs purva ozolam (Q. palustris), viena no atšķirības pazīmēm - zīles šaurākas un garākas. Savvaļā sastopams Lielo ezeru apkaimē Ziemeļamerikā.

 EUR

Dižskābaržu ozols. Mazs koks vai krūms ar platu vainagu. Lapas ādainas, spīdīgas, ovālas vai otrādi olveida ar neregulāri zobainu malu, tumši zaļas virspusē, gaišākas apakšpusē. Zīles vidēja lieluma, cilindriskas, vīkals ietver zīli līdz ceturtdaļai no tās garuma. Savvaļā sastopams Eiropas dienvidrietumos, kur aug kalnu nogāzēs no 500 – 1900 m augstumam virs jūras līmeņa.

 EUR

Gambela ozols. Mazs daudzstumbru koks vai krūms. Lapas eliptiskas līdz iegarenas, malas neregulāri daivainas, pavasarī plaukst sarkanīgas, vasarā zaļas, rudenī krāsojas dzeltenoranži sarkanbrūnos toņos. Zīles nelielas, cepurīte ietver ¼  - ½  no tās garuma. Pietiekami sausumizturīgs, stāda labi drenētā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Klinšu kalnos Ziemeļamerikā, aug 1000 – 3000 m augstumā virs jūras līmeņa.

 EUR

Jumstiņu ozols. Ziemeļamerikas suga ar veselām lapām. ............................................................................................................

 EUR

Lirveida ozols. Nāk no mitrām un purvainām vietām ASV austrumdaļā un dienvidcentrāldaļā. Vidēji liels koks ar platu, apaļīgu vainagu, dārzos parasti 12 – 18 m augsts. Lapas iegarenas, bieži liras veida, daivainu malu, tumši zaļas virsrusē, gaišākas apakšpusē, rudenī krāsojas sarkani dzeltenbrūnas. Zīles īpatnējas, ovālas, līdz 2,5 cm garas ar dadžveidīgu cepurīti, kas apņem gandrīz visu zīli vai 2/3 no tās garuma. Lēnaudzīgs, panes slikti drenētas augsnes un daļēju noēnojumu.

 EUR

Dižzīļu ozols. Vidējs vai liels koks, viens no Ziemeļamerikas majestātiskākajiem ozoliem. Lapas ādainas,  dziļāk vai seklāk daivainu malu, tumši zaļas virspusē, pelēcīgi zaļas apakšpusē, rudenī krāsojas dzeltenbrūnas. Zīles ļoti lielas, ovālas, līdz 5 cm garas un līdz 4 cm platas. Kausveida vīkals ar bārkstainu, dadžveidīgu apmali, ietver zīli līdz pusei vai nedaudz vairāk no tās garuma. Augšanas temps lēns, stāda saulainās vietās, necieš noēnojumu un pārmērīgi mitras augsnes.

 EUR

Mišo ozols. Savvaļā vidēji liels vai liels koks, sastopams purvainās vietās ASV no dienvidaustrumdaļas līdz centrāldaļas dienvidrietumiem, ārēji līdzīgs vairākām Ziemeļamerikas ozolu sugām. Lapas no otrādi olveida līdz plati eliptiskām ar noapaļoti zobainu, viļņveidīgu malu, līdz 28 cm garas, spoži zaļas, rudenī krāsojas tumši sarkanas. Zīles vidēja lieluma, 2.5 – 3.5 cm garas, kausveida vīkals pelēcīgs vai gaiši brūns, aptver zīli gandrīz līdz pusei. Piecieš nelielu noēnojumu, stāda saulainās vietās.

 EUR

Kastaņu ozols. Vidēji liels koks ar apaļīgu vainagu, savvaļā sastopams Apalaču kalnu reģionā Ziemeļamerikā. Lapas iegarenas, zobainu malu, tumši zaļas, rudenī krāsojas dzelteni brūnas. Zīles lielas, ovālas, cepurīte kārpaina, ietver zīli līdz pusei no tās garuma. Grūti atšķirams no sev līdzīgiem – Q. michauxii, Q. muehlenbergii, Q. prinoides.

 EUR

Dzeltenais ozols. Krāšņs, vidēji liels koks (20 m) ar apaļīgu vainagu. Lapas gareni lancetiskas, 10 – 16 cm garas, malas rupji zobainas, atgādina kastaņu (Castanea) lapas. Lapas virspuse tumšzaļa vai dzeltenzaļa, apakšpuse ar baltenu tūbojumu. Rudens krāsojums variē starp dzeltenoranžu un brūnganu. Augļi ovāli, 2 cm gari, vīkals apņem zīli gandrīz līdz pusei no tās garuma. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā un centrāldaļā.

 EUR

Purva ozols. Vidēji liels koks ar plati piramidālu vainagu. Zari horizontāli atstāvoši un kā nosēti ar īsām neattīstītām spurdzītēm. Lapas plati garenas ar 5 – 7 smailiem un zobotiem daivu pāriem, līdz 15 cm garas, zaļas, rudenī krāsojas sarkanas. Zīles gandrīz apaļas, 1.0 – 1.5 cm platas, vīkals sarkanbrūns, ietver zīli līdz trešdaļai. Seklās sakņu sistēmas dēļ  viegli pārstādāms. Krāšņs koks soliteriem un grupām. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Klinšu ozols. Vidēji liels, līdz 20 m augsts koks ar platu vainagu.  Pavirši uzlūkojot, līdzīgs parastajam ozolam (Q. robur). Atšķirībā no tā, klinšu ozolam galvenais stumbrs iet līdz pat galotnei, lapas pamats ieapaļš vai ķīļveidīgs, zīles ar īsiem kātiņiem vai sēdošas. Kultūrā sena suga, stāda grupās, alejās, kā soliteraugu. Savvaļā Eiropā, Mazāzijā.

 EUR

Šumarda ozols. Vidēji liels koks, dārzos parasti 12 – 18 m augsts. Vainags jaunībā piramidāls vai ovāls, vecākiem kokiem izplests. Lapas dekoratīvas, plati ovālas ar asi nosmailoti zobainām daivām, spīdīgas, tumši zaļas virspusē, gaišākas apakšpusē. Zīles salīdzinoši lielas, gandrīz apaļas ar seklu, platu cepurīti. Stāda saulē, pielāgojas augt dažādos augsnes mitruma apstākļos. Savvaļā sastopams ASV austrumu piekrastes daļā.

 EUR

Zvaigžņveida ozols. Ziemeļamerikas suga ar krustveida lapām.................................

 EUR

Samtainais ozols. Vidēji liels koks, pēc izskata līdzīgs sarkanajam ozolam (Q. rubra). Lapas ovālas līdz iegareni ovālas, dziļi daivainas, katra daiva ar smailiem zobiem, līdz 25 cm garas. Lapas virspuse spoži tumšzaļa, apakšpuse rūsasbrūna, ar matiņu pušķīšiem, raupja. Rudenī lapas iegūst sarkanbrūnu un dzeltenoranžu krāsojumu. Zīles nelielas, ovālas, vīkals apņem pusi no tās garuma. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR