Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Ziemcietes 26120553
Kokaugi 26305038
Balsaminaceae
Ziemcietīgā sprigane, raiblapainā forma. Rets balzamīņu dzimtas dekoratīva lapojuma augs ēnainām vietām. Augs 30 cm augsts, veido vidēji blīvu aplapotu stublāju puduri ar dzelteniem ziediem augšdaļā. Lapas lancetiskas, tumši zaļas ar izteiktu dzīslojumu un dzeltenīgu toni gar centrālo asi, sakopotas mieturos stublāja augšdaļā. Pie mums zied reti, bet to neapšaubāmi atsver izteiksmīgais lapojums. Stāda auglīgā, vidēji mitrā augsnē. Labi aug tikai noēnotās vietās, neprotestē pret rīta sauli. Ilgstošā kailsalā ziemo zem kārtīga pieseguma. Savvaļā Ķīnas rietumdaļā, endēms. |
EUR |
Asteraceae
Zobenlapu staģe, šķirne. Augs 20 cm augsts, veido blīvu, ieapaļu puduri. Ziedi zeltaini dzelteni pa vienam ziedu kurvītim aplapotu stublāju galotnē. Lapojums tumši zaļš, lapas mazas, lineāras. Zied ilgstoši jūlijā un augustā. Pieticīga ziemciete saulainai vietai, labi panes sausumu. Pamatsuga savvaļā no Centrāleiropas līdz Kaukāzam. |
4.0 EUR |
Asteraceae
Ķekarainā staģe. Iespaidīga liela auguma ziemciete ar dzelteniem ziedu kurvīšiem garos, skrajos ķekaros. Cers 200 – 250 cm augsts, piezemes lapas lielas, ar kātiņiem, uz stublāja mazāka izmēra ar īsiem kātiņiem vai sēdošas. Ziedu kurvīši novietojušies lapu žāklēs tuvu tumši krāsotajam stublājam, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Rietumhimalajos. |
6.0 EUR |
Asteraceae
Sakņgalvas staģe. Atšķirīgākā no visiem ģints pārstāvjiem, veido pie zemes pieplakušu lapu rozeti ar vairogveida ziedkopu rozetes centrā. Lapas lancetiskas, zaļas, ziedi dzelteni, zied jūnijā un jūlijā, 10 cm augsta. Zied vienreiz mūžā, jaunas rozetes neveido, veiksmīgi atjaunojas ar pašizsēju. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Vidusāzijā, kur aug akmeņainās nogāzēs 2100 – 3600 m augstumā virs jūras līmeņa. |
EUR |
Iridaceae
Atikas īriss. Neparasts, zema auguma, sasniedz tikai 10 – 15 cm augstumu. Lapojums zilganzaļš, lapas lancetiskas, dažas sirpjveidīgas, ziedi gaiši citrondzeltenā krāsā uz īsiem un drukniem ziednešiem, zied jūnijā. Labi aug saulē ūdenscaurlaidīgā, vidēji mitrā dārza augsnē. Savvaļā sastopams Dienvidaustrumeiropā, aug kalnu akmeņainās nogāzēs gandrīz no pakājes līdz 2100 m augstumam virs jūras līmeņa. |
EUR |
Iridaceae
Rudens īriss. Interesanta īrisu suga no Sibīrijas, Ķīnas, Mongolijas un Korejas. Cers 100 cm augsts, lapojums vasarzaļš, pelēcīgi zaļā krāsā, stublāji zaraini ar daudz ziediem. Ziedi smalki, smaržīgi, violetzilos toņos ar tumšāku zīmējumu, atveras pēcpusdienās. Zied vasaras otrajā pusē, ziedēšana ilgst 3 – 4 nedēļas. Stāda izcili drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Augšanas apstākļi kā Iris domestica. |
7.0 EUR |
Iridaceae
Ķīnas belamkanda. Augs 70 cm augsts, lapas zobenveida, vidēji zaļas, ziedi oranži ar tumšu punktojumu. Zied jūlijā un augustā. Īpaši dekoratīva vasaras nogalē un rudenī ar melnu, spīdīgu zirņveida sēklu sastatiem. Piemērota labi drenēta, vidēji mitra augsne un saulaina vieta. Savvaļā sastopama Ķīnā, Japānā, Himalajos. |
EUR |
Iridaceae
Neīstais īriss, šķirne. Pievilcīgs īriss ar lieliem, koši dzelteniem ziediem, ziedneši sasniedz 130 cm augstumu. Zied jūnijā un jūlijā, teicami sevi atrāda siltās vasarās. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Pamatsuga savvaļā sastopama no Dienvideiropas līdz Centrālāzijai. |
EUR |
Iridaceae
Diženais īriss, šķirne. Junona, sīpolīriss, kuram raksturīgas resnas, gaļīgas piesaknes un ārēji atgādina kukurūzas augu. Veido druknus, aplapotus, 60 cm augstus stublājus ar tīri baltiem ziediem lapu žāklēs. Lapas plati lancetiskas, spožas, gaiši zaļā krāsā, zied maijā, efemeroīds. Labi aug un zied saulainā vietā labi drenētā, mēreni mitrā augsnē, vasarā vēlams sausums. Vairākus gadus var augt nepārstādīts. J. Rukšāna atradums Uzbekistānā 1977. gadā. |
EUR |
Iridaceae
Sibīrijas īriss, šķirne (Warburton, 1986). Ziedi lieli, skaisti, izsmalcināti, apaļīgas formas, sniegbalti ar dzeltenīgi zaļganu dzīslojumu pie ziedlapu pamatnes un vairāk vai mazāk krokotām apziedņa lapām. Lēnaudzīgs pirmajos gados, pieauguši augi blīvi, dekoratīvi no pavasara līdz rudenim, 60 - 80 cm augsti, zied jūnijā. |
EUR |
Iridaceae
Sibīrijas īriss, šķirne (Bauer, Coble, 1993). Cers 70 cm augsts, ziedi biezu struktūru, gaišos perlamutra toņos. Ārējās ziedlapas gaišā lavandkrāsā ar gaišākām maliņām un neuzkrītoši tumšāku dzīslojumu. Iekšējās ziedlapas gandrīz baltas ar nedaudz viļņotām maliņām. Vēla ziedlaika šķirne. |
EUR |
Iridaceae
Sibīrijas īriss, šķirne. Elegants dārza augs ar īrisiem raksturīgu zobenveida lapojumu, kas saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim un nevainojamas formas ziediem jūnijā. Ziedi samtaini tumši zili ar baltu apmalīti, baltu svītrojumu ārējo ziedlapu pamatdaļā un viļņotām ziedlapu malām. Ziedneši 80 - 120 cm augsti. Labi aug pietiekami mitrā augsnē. |
EUR |
Iridaceae
Sibīrijas īriss, šķirne. Pievilcīgs daudzziedlapu puspildīts apaļas formas īriss lavandzilā krāsā ar dzeltenbrūnu pamatnes daļu. Cers 80 cm augsts, zied jūnijā. Dekoratīvs no pavasara līdz vēlam rudenim, piemērots krastmalu stādījumiem, jauktajās ziemciešu dobēs, lieliski iederas grīšļu (Carex) sabiedrībā. |
EUR |
Iridaceae
Daudzkrāsu īriss. Cers 60 - 70 cm augsts, īrisiem raksturīgs lapojums zilganzaļā krāsā, ziedi smalki, violetsarkani ar gandrīz baltu, svītrainu pamatni, zied jūnijā. Savvaļā sastopams ASV un Kanādā, aug purvainās vietās, ziedi dažādos toņos. Dārzā līdzīgi kā purva skalbe (I. pseudacorus) labi aug sausākās augsnēs. |
EUR |
Campanulaceae
Upju izotoma. Nāk no Austrālijas, Tasmānijas un Jaunzēlandes, kur parasti aug mitrās un slapjās vietās. Izplešas ar virszemes ložņu dzinumiem, kuri mezglu vietās sakņojas, veido blīvu paklāju gandrīz augsnes līmenī. Lapas sīkas, apaļas, zaļas, ziedi mazi, zvaigžņveida, gaiši zili, zied no jūnija līdz oktobrim. Pietiekami labi aug visur, mitrās augsnēs būs augumā lielāka. Labvēlīgos apstākļos var strauji savairoties. Kailsalā sedz. |
EUR |
© Stādaudzētava «Ozoli»
Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli