EUR

Dzeloņainais akants. Līdzīgs Ungārijas akantam (A. hungaricus), atšķiras lapojums. Lapas spožas, šauras, plūksnaini dalītas gandrīz līdz galvenajai asij, katra daļa rupji zobainām, dzeloņainām malām. Stāda labi drenētā augsnē, nepanes slapjumu ziemas mēnešos, ieaugas lēnām. Savvaļā Vidusjūras apkaimē.

 EUR

 EUR

Vīgriežu pelašķis, šķirne. Cers līdz 120 cm augsts, lapas plūksnainas, pelēcīgi zaļas. Ziedi zeltaini dzelteni blīvās vairogveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Sausumizturīgs, aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Izmanto grieztajiem ziediem, teicams materiāls sauso augu kompozīcijām. Pamatsuga no Kaukāza līdz Centrālāzijai.

 EUR

Šķavu pelašķis, šķirne. Uzlabota pildīto ziedu šķirne. Augs veido līdz 70 cm augstu puduri, ziedi balti, ziedu kurvīši nelieli, zied no jūlija līdz septembrim. Pieticīgs, labi aug saulainā vietā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Japānas akhlis, Japānas vaniļlape. Retums no Japānas un Korejas mitrajiem, ēnainajiem mežiem. Veido pievilcīga lapojuma irdenu puduri ar baltiem ziediem blīvās vārpveida ziedkopās. Lēnām izplatās ar pazemes sakneņiem, lapas trīslapiņu saliktas, zaļas, reizēm ar brūnganu marmorējumu. Ziedi nelieli ar baltām putekšņlapām (bez kauslapām un vainaglapām), zied vasaras pirmajā pusē, ziedēšanas laikā 20 – 30 cm augsta. Labi aug tikai ēnainās vietās, stāda mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

 EUR

Ciesu ahnatēra, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu skaras dzeltenbrūnas, zied no jūlija līdz oktobrim. Ziedi lielāki un zied ilgāk nekā pamatsuga. Labi aug drenētā, parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Dzeltenziedu kurpīte. Lēnaudzīga, 60 – 80 cm augsta, lapojums tumši zaļš, lapas dalītas smalkās daļās. Ziedi lieli, apaļīgi, dzelteni ar zaļu toni pie pamatnes. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā Alpos, Karpatos, līdz Rietumsibīrijai, kur aug saulainās kalnu nogāzēs.

 EUR

Kaitīgā kurpīte, divkrāsu kurpīte, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi kapučveida, balti ar kontrastaini zilu maliņu, sakopoti blīvos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga, piemērotos apstākļos var augt desmitiem gadu.

 EUR

Kaitīgā kurpīte, šķirne. Labākā no rozā ziedu kurpītēm. Augs līdz 150 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas spožas, tumši zaļas, staraini dalītas. Ziedi kapučveida, apaļīgi, gaiši rozā, ziedlapu malas piesātinātākā krāsā. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

- EUR

- EUR

Kārmaikla kurpīte, šķirne. Lapojums pavasarī plaukst dzeltenīgs un kaut kādā mērā dzeltenums saglabājas vasaras mēnešos. Pie mums mainīgie laika apstākļi bieži ievieš savas korekcijas. Ziedi ļoti lieli, zili, zied septembrī un oktobrī, 60 cm augsta. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Hemslija kurpīte, šķirne. Ēnu mīlošs liānveida augs, stublāji vijīgi, tumši sarkani, 200 cm gari, lapas zaļas, staraini šķeltas. Ziedi lieli, tumši vīnsarkani, sakopoti nelielos ķekaros, zied augustā un septembrī. Stāda mitrā, trūdvielām bagātā augsnē pie dabīgiem balstiem (krūmi, koki) vai režģiem. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

 EUR

Dzeltenā kurpīte. Cers līdz 170 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi iegareni, gaiši dzelteni, reizēm ar zaļganu toni pie apziedņa lapu pamatnes, sakopoti garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga. Savvaļā sastopama daudzviet Eiropā, vietām Ziemeļāfrikā un Āzijā.

 EUR

Lapsu kurpīte visbiežāk savvaļā sastopama Centrāleiropā mitrās vietās pie upēm un avotiem. Augs 120 cm augsts, stublāji stāvi, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi nelieli, izstiepti kapučveida, gaiši dzelteni, sakopoti garā, šaurā ķekarveida ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā ēnā.

 EUR

Zilā kurpīte, rāceņu kurpīte, šķirne. Cers 90 – 120 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi apaļīgi, rozīgi balti, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, auglīgā augsnē.

 EUR

Zilā kurpīte, šķirne. Pudurveida ziemciete, līdz 150 cm augsta, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi balti, kapučveida, sakopoti blīvā ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Stāda mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Snīpja kurpīte, baltziedu forma. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi apaļīgi, sakopoti vertikālās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā auglīgā augsnē daļējā noēnojumā, ja mitruma pietiekami, var augt saulē.

 EUR

Austrumu kurpīte. Cers 150 cm augsts, piezemes lapas ļoti lielas, staraini šķeltas platās daivās, garos kātos, ziedi no gaiši dzelteniem līdz vidēji violetziliem, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā augsnē. Savvaļā Kaukāzā, Mazāzijā. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Piepunas kurpīte. Dārzos liels retums, nāk no Juņnaņas provinces Ķīnā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs 3300 m augstumā. Smalka, eleganta, cers līdz 200 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi nelieli, apaļīgi, violetbalti ar pelēcīgu toni pie pamatnes, sakopoti garās, gaisīgās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Labi aug daļēji noēnotā vietā drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Dārza kurpīte. Augs 150 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi zili, kapučveida, sakopoti vertikālās, maz zarotās ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Bez īpašiem nosacījumiem, labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Savvaļā Centrāleiropā, aug kalnu pļavās. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Čehijā.

 EUR

Hibrīdā kurpīte, šķirne. Stalta, pievilcīga, 150 cm augsta, lapojums tumši zaļš, ziedi sudrabaini zili pelēcīgā tonī, sakopoti garos, blīvos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē.

 EUR

- EUR

Zālveida kalme, šķirne. Mitrumu mīloša mūžzaļa lapojuma dekoratīva ziemciete. Lapas koši dzeltenas ar nelielu zaļu svītrojumu. Dzeltenās krāsas intensitāte mainīga. Labi aug saulainā vietā, kailsala ziemās piesedz.

 EUR

Amerikas sudrabsvece savvaļā sastopama ASV austrumos, ārēji līdzīga ķekarainajai sudrabsvecei (A. racemosa). Cers 150 cm augsts, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas, ziedi balti, sakārtoti garos ķekaros. Zied jūlijā un augustā, vēlāk nekā A. racemosa. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Arizonas sudrabsvece. Savvaļā sastopama Arizonas centrālājā daļā, kur aug ēnainos kalnu mežos, mežmalās un ielejās mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Arizonas endēms. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas, plaukst ar sārtu toni, lielas, saliktas, garkātainas. Ziedi balti garos ķekaros maz zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī.

 EUR

Netīkamā sudrabsvece. Cers 150 – 200 cm augsts, lapojums tumši zaļš, stublāji nezaraini, ziedi zaļganbalti, sakopoti 15 cm garos, pārkarenos ķekaros, zied augustā un septembrī. Ziediem piemīt viegls netīkams aromāts. Stāda daļējā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē. Kultūrā reta suga, savvaļā sastopama no Eiropas austrumdaļas līdz Austrumāzijai. Nozīme Ķīnas tautas medicīnā.

 EUR

Aveņlapu sudrabsvece. Izskatīgākā no savvaļas sugām. Dabā izmirstoša suga, sastopamas nedaudzas audzes ASV austrumdaļā Apalaču kalnu mežu joslā. Cers 150 cm augsts, stublāji sarkanbrūni, maz aplapoti, piezemes lapas lielas, divkārt trīslapu saliktas, katra atsevišķā lapiņa ar sirdsveida pamatni. Ziedi mazi, krēmbalti, sakopoti blīvos ķekaros zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Daurijas sudrabsvece. Augs 200 cm augsts, stublāji stāvi, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas. Ziedi sīki, balti, sakopoti blīvi skrajā, zarainā ziedkopā, zied septembrī un oktobrī. Vienīgā suga ģintī, kura ir divmāju augs. Patīk augt pusēnā vai ēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Korejā un Ķīnā.

 EUR

Japānas sudrabsvece, šķirne. Maza auguma sudrabsvece no Cheju - Do salas Dienvidkorejā. Cers 30 – 40 cm augsts, lapojums spoži zaļš, ziedi balti, zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Japānas sudrabsvece. Skaista, maza auguma, veido līdz 20 cm augstu lapojuma puduri ar 70 cm augstiem, maz zarotiem ziednešiem. Lapas tumši zaļas, spīdīgas, saliktas no nevienādi daivainām lapiņām. Ziedi balti, zied augustā un septembrī. Labi aug drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Ķekarainā sudrabsvece. Dārzos visplašāk audzētā suga. Augs ilgmūžīgs, cers 200 cm augsts, lapas zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, stublāji gaiši zaļi. Ziedi balti, sīki, sakopoti garos ķekaros ar nedaudz noliektām galotnēm maz zarotu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Kanādā un ASV centrālajā un austrumu daļā.

 EUR

Vienkāršā sudrabsvece, šķirne, viena no vairākām sarkanlapojuma šķirnēm. Cers 150 cm augsts, lapas un stublāji tumši purpursarkani, ziedi balti ar sārtu atblāzmu, pumpuros purpursarkani, sakārtoti garos, blīvos, maz zarainos ķekaros. Zied septembrī un oktobrī. Dekoratīva no pavasara līdz rudenim, īpaši izteiksmīgā lapojuma dēļ.

 EUR

Vienkāršā sudrabsvece, šķirne. Izcili dekoratīva ziemciete, 150 cm augsta, lapas un stublāji izteikti purpursarkani, ziedi sārti, sakārtoti garos, blīvos, maz zarotos ķekaros. Zied septembrī un oktobrī. Izteiksmīgāka nekā 'Brunette'.

 EUR

Vārpainā krauklene. Ziemeļu puslodes augs, sastopama ēnainos jauktajos mežos, krūmājos un upju ielejās. Veido 70 cm augstu, irdenu ceru, lapas zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, ziedi sīki, balti, sakopoti blīvā, īsā ķekarā stublāja galotnē un lapu žāklēs. Zied maijā un jūnija sākumā, vēlāk ienākas dekoratīvas melnas, spīdīgas ogas.

 EUR

Lilijlapu adenofora. Cers 60 cm augsts, piezemes lapas sirdsveidīgi apaļas, uz stublāja lancetiskas, zaļas, ziedi gaiši zili, zvanveida, nokareni, sakopoti garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Ilgmūžīga, labi aug saulē vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā no Centrāleiropas līdz Sibīrijai. Izmanto grieztajiem ziediem, ilgi glabājas vāzē.

 EUR

Trīslapu adenofora. Mietsakņu ziemciete, cers stāvs, 60 – 80 cm augsts. Lapas vienkāršas, ovāli eliptiskas līdz lancetiskas ar sīki zobainu malu, sakopotas uz stublāja mieturos pa 3 – 5, parasti pa 4, zaļas. Ziedi nelieli, nokareni, zili, zied jūlijā un augustā. Labi aug parastā, drenētā, mitrā augsnē saulainā vietā, ilgmūžīga. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Trīslapu adenofora, Japānas varietāte ar baltiem ziediem. Cers stāvs, 60 - 80 cm augsts, piezemes lapas apaļīgas, uz stublāja lancetiskas ar zobainu malu, sakopotas mieturos, zaļas. Ziedi mazi, zvanveida, nokareni, zied vasaras otrajā pusē. Stāda saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Alpu adenostile. Interesants Dienvideiropas kalnu augs ar nierveida lapām un violetsārtiem ziediem kuplās ziedkopās. Piezemes lapas lielas, uz stublāja mazāka izmēra, mala zobaina. Cers līdz 60 cm augsts, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē nabadzīgā, akmeņainā augsnē. Izcelsme Monti Lessini Itālija.

 EUR

Amūras adoniss, šķirne. Cers 10 cm augsts, irdens, lapojums tumši zaļš, plūksnains. Ziedi skaisti, pilnīgi pildīti, zeltdzelteni ar zaļu actiņu, zied aprīlī, efemeroīds. Radusies no šķirnes 'Sandanzaki'. Labi aug daļēji noēnotā vietā trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs un ļoti ilgmūžīgs. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

 EUR

Adoniss, šķirne. Sterils savvaļas hibrīds (A. ramosa x A. multiflora), atklāj adonisu ziedēšanas sezonu. Pie mums zied agrā pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas. Ziedi lieli, puspildīti, pa vienam vai vairākiem uz ziedneša, zeltdzelteni, parādās reizē ar lapojumu. Lapojums plūksnains, tumši zaļš, plaukst ar bronzas krāsas toni, puduris 10 - 20 cm augsts. Drīz pēc ziedēšanas nemanāmi zaudē lapojumu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ilgmūžīgs, viegli audzējams. Savvaļā Japānā.

 EUR

Pavasara adoniss. Viens no krāšņākajiem pavasarī ziedošajiem augiem. Ļoti ilgmūžīgs, cers līdz 25 cm augsts, lapas svaigi zaļas, vairākkārt plūksnaini dalītas, ziedi dzelteni, pa vienam aplapotu ziednešu galos. Zied aprīlī un maijā aptuveni 30 dienas, ziedi atveras saulē. Savvaļā sastopams Austrumeiropā un Vidusjūras apgabalā.

 EUR

Fenheļa daudzvārpiņa, fenheļa agastahe, anīsa izops, lofants. Dekoratīvs augs ar patīkamu anīsa aromātu. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, no jūlija līdz septembrim zied violetziliem ziediem. Labi attīstās mitrā, bet labi drenētā augsnē, stāda saulē. Savvaļā Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Ārēji līdzīga rievainajai agastahei (A. rugosa), kura sastopama Austrumāzijā,  bet ar labāku ziemcietību, bieži abas sugas jauc. Nozīme kulinārijā.

 EUR

Saulrieta agastahe. Vasarzaļš sudrabaini zaļa lapojuma cerveida augs ar dūmakaini oranžiem ziediem. Cers 60 cm augsts, lapas šauras, aromātiskas, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Piemērota silta, saulaina vieta, labi drenēta, vidēji mitra, smilšaina, nabadzīga augsne. Smagās, piemirkušās augsnēs ziemas mēnešos iet bojā. Viena no ziemcietīgākajām sugām ar oranžiem ziediem, savvaļā sastopama ASV dienvidrietumos.

 EUR

Rievainā krastkaņepe. Cers 120 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi balti, zied no augusta beigām līdz salam. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā mitrā, parastā dārza augsnē. Pievilcīga tradicionālo ziemciešu dobju ziemciete. Savvaļā sastopama mežos un krūmājos Ziemeļamerikas austrumdaļā. Izaudzēta no savvaļā vāktām sēklām Kanādā.

 EUR

Rievainā krastkaņepe, šķirne. Pievilcīga, cers kupls, 120 cm augsts, lapojums tumši violetsarkans, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied septembrī un oktobrī, vēlāk nekā pamatsuga, bieži ziedēšanu pārtrauc stiprākas rudens salnas. Stādījumi ilgmūžīgi, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Aromātiskā krastkaņepe. Ilgmūžīga cerveida ziemciete aplapotiem stublājiem un tīri baltiem ziediem vairogveida ziedkopās. Veido 150 cm augstu ceru, lapojums zaļš, sausās un karstās vasarās reizēm ar bronzas krāsas toni. Lapas vidēji lielas, plānas, sirdsveida, ziedu kurvīši sīki, bez mēlziediem. Parasti zied augustā un septembrī. Labi aug saulē vai pusēnā katrā mitrumu saglabājošā augsnē. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumdaļā.

 EUR

Parastais ancītis, ārstniecības ancītis. Dārzā dekoratīvs, cers spēcīgs, drukns, labi aplapots, 100 cm augsts. Lapojums zaļš, ziedi dzelteni, sakopoti garos ķekaros stublāja un zaru galos, zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim, kam seko zaļgani augļi, kas pieķeras visiem garāmgājējiem. Vecāki augi sausumizturīgi, labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē. Nozīme ārstniecībā. Savvaļā izplatīts Eirāzijā, arī Latvijā.

 EUR

Alpīnais rasaskrēsliņš savvaļā aug nabadzīgās augsnēs Eiropas centrālās un rietumu daļas kalnos, kā arī aukstākajos Eiropas ziemeļu rajonos. Ilgmūžīgs pudurveida augs, līdz 20 cm augsts, lapas līdz pamatnei staraini dalītas, zaļas, apakšpusē ar sudrabaini mirdzošiem matiņiem. Ziedi zaļgandzelteni, zied no jūnija līdz augustam.

 EUR

Mīkstais rasaskrēsliņš, šķirne. Cerveida ziemciete, 60 cm augsta, lapas lielas, matēti pelēkzaļas, ziedi dzelteni, mazi, sakārtoti kuplās plīvurveida skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīvs, pieticīgs, ilgmūžīgs augs jebkurai augsnei.

 EUR

Pelēkzilais sīpols. Pieticīgs sīpolaugs koši ziliem ziediem nelielās, blīvās lodveida ziedkopās līdz 50 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, efemeroīds. Labi aug saulē drenētā augsnē. Savvaļā Vidusāzijā.

 EUR

Izskatīgais sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, kurš saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim. Veido zilganzaļu lapu ceru ar violetsārtiem, nokareniem ziediem skrajās čemurveida ziedkopās 40 cm augstu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā, kad vairums sīpolaugu jau sen noziedējuši. Labi vairojas veģetatīvi, lieliski aug gan sausākā, gan mitrākā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Dienvideiropā un Turcijā.

 EUR

Kristofa sīpols, ļoti dekoratīva sīpolu suga no Vidusāzijas. Ziedi violeti ar metālisku spīdumu, zvaigžņveida, sakopoti ļoti lielā lodveida ziedkopā 50 cm augsta ziedneša galā. Ziedkopas diametrs var sasniegt 25 cm, jo vecāks un lielāks sīpols, jo lielāka ziedkopa. Zied jūnijā un jūlijā. Izteiksmīgs augs saulainai vietai.

 EUR

Dzeltenais sīpols. Ļoti dekoratīva, bagātīgi ziedoša sīpolu suga no Vidusjūras apgabala. Ziedi dzelteni, nokareni, sakopoti čemurveidīgā ziedkopā 50 cm augsta ziedneša galā, zied jūlijā un augustā. Podā pieci sīpoli.

 EUR

Karatavas sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, savvaļā sastopams Vidusāzijā, kur parasti aug kalnu nogāžu lejasdaļā akmeņainās vietās. Augs 20 cm augsts, lapas divas vai trīs, metāliski zaļas, līdz 12 cm platas, eliptiskas, ziedi sārti, sakārtoti lielā lodveida ziedkopā, kura saglabā dekoratīvu izskatu arī pēc ziedēšanas. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

 EUR

Ņevska sīpols. Ļoti dekoratīvs sīpolaugs ar divām lielām eliptiskas formas zilganzaļām lapām un metāliski sarkaniem ziediem lielās lodveida ziedkopās 10 – 20 cm gara ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, efemeroīds. Savvaļā sastopams Afganistānā un Tadžikistānā Pamira kalnos. Izcils saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Ošanina sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs ar baltiem ziediem blīvā lodveida ziedkopā 100 cm gara stublāja galā. Zied jūlijā, īpašu uzmanību piesaista vidusdaļā uzpūstais stublāja posms. Labi aug drenētā, parastā augsnē saulainā vietā. Nozīme kulinārijā, lieto kā parastos dārza sīpolus. Savvaļā Rietumāzijā.

 EUR

Dekoratīvais sīpols. Augs 20 cm augsts, lapas lineāras, zaļas, ziedi spoži balti, nokareni, sakopoti skrajā ziedkopā ziedneša galā. Zied agri pavasarī, vēlāk zaudē virszemes daļas. Labi jūtas daļēji noēnotās vietās mitrā augsnē. Ļoti izskatīga, interesanta sīpolu suga, savvaļā sastopama Kaukāzā un Irānā.

 EUR

Pskemas sīpols. Interesants, ļoti dekoratīvs sīpolaugs ar balonveidīgi uzpūstām lapām un stublāju. Lapas zilganzaļas, ziedi balti, sakopoti vidēji lielā lodveida ziedkopā 100 cm augsta ziedneša galā. Zied jūlijā un augustā, saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā Centrālāzijā.

 EUR

Smaržīgie sīpoli. Dekoratīvs sīpolaugs ar baltiem ziediem 70 cm augsta ziedneša galā, zied jūlijā un augustā. Ziediem piemīt patīkams aromāts. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopams Centrālāzijā.

 EUR

Apaļgalvas sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs ar tumši sarkaniem ziediem nelielās olveida ziedkopās 50 cm augstu ziednešu galos. Pavasarī veido smalku, tumši zaļu lapu puduri, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē, ziedēšanas laikā mērens mitrums, pēc ziedēšanas var būt sauss. Savvaļā sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā.

 EUR

Persijas sīpols, šķirne. Dekoratīvs sīpolaugs, ziedi balti blīvā lodveida ziedkopā līdz 120 cm augsta ziedneša galā. Ziedkopas 12 cm diametrā, zied maijā un jūnijā. Drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā.

 EUR

Uzvarošais sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs mitrām un ēnainām vietām. Augs spēcīgs, līdz 50 cm augsts, lapas plati eliptiskas vai lancetiskas, zaļas, ziedi zaļganbalti, sakopoti nelielā galviņveida ziedkopā ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, reizēm vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst. Savvaļā sastopams Eiropā un Āzijā.

 EUR

Zebdanas sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs, veido blīvu ceru, lapas garas, šauri lineāras, zaļas, nolīkušas, atgādina dažu sugu gŗīšļu lapas. Ziedi balti, sakopoti čemuros 50 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnija sākumā, pēc ziedēšanas lapojums atmirst. Labi aug sausā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Savvaļā Āzijas dienvidrietumos.

 EUR

Niedru lapsaste. Daļēji ziemzaļa zilganzaļa lapojuma graudzāle ar cilindriskām vārpveida skarām 80 cm augstu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā aug sāļās piekrastes augsnēs, sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Latvijā reti. Dārzā dekoratīva, pietiekami labi aug parastā darza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Hibrīdā alstremērija, šķirne. Cers 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi sarkanrozā krāsā ar krēmdzeltenu rīklīti, uz apziedņa lapām tumši marķējumi, zied no jūlija līdz oktobrim. Pietiekami salcietīga šķirne, netīk mūsu atkušņainās ziemas. Stāda mitrā, auglīgā, bet izcili drenētā augsnē saulainā vietā. Uz ziemu vēlams sauss piesegums.

 EUR

Armēnijas alteja. Daudzgadīga, dekoratīva ziemciete, radniecīga krāšņi ziedošajām divgadīgajām kāršrozēm, bet ar mazākiem ziediem. Cers spēcīgs, 120 - 150 cm augsts, lapas triangulāras, šķeltas vai dalītas, ar zobainu malu, pelēkzaļas. Ziedi piesātināti rozā krāsā, pa vienam vai pušķos lapu žāklēs. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi jūtas mitrā, labi drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Krievijas dienviddaļā, Ziemeļirānā un Armēnijā.

- EUR

Kaņepjveida alteja. Ziemcietīgs, ļoti liels, līdz 250 cm, cerveida augs stāviem, stipri zarotiem, aplapotiem stublājiem un rozā ziediem lapu žāklēs. Viss augs apmatots, lapas pelēkzaļas, dalītas, katra daļa lancetiska vai lineāra ar zāģzobainu malu, atgādina sējas kaņepes (Cannabis sativa) lapas. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Neizvēlīga, labi aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā.

 EUR

Ārstniecības alteja. Liela auguma (200 cm) malvu dzimtas lakstaugs spēcīgiem, stāviem, maz zarotiem, aplapotiem stublājiem un sārtiem ziediem pa vienam vai vairākiem kopā lapu žāklēs. Augs apmatots, lapas pelēkzaļas, sirdsveida, daivainas. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē. Nepatīk pārmitras vietas, labi panes sausumu. Savvaļā sastopama Dienvideiropā, daudzviet pārgājusi savvaļā, arī Latvijā.

- EUR

Iesirmā amorfa. Vasarzaļš puskrūms pelēkzaļu lapojumu  un violetziliem ziediem blīvos vārpveida ķekaros. Lapas glītas, plūksnaini saliktas no daudzām lapiņām, zied no jūlija līdz septembrim, 60 – 90 cm augsta. Sausumizturīga, stāda saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Pavasarī pēc vajadzības apgriež. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Hubrihta amsonija. Pievilcīgs cerveida augs ļoti dekoratīvu lapojumu un gaiši ziliem ziediem jūnijā. Augs 70 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas šauri lineāras, zaļas, rūdenī krāsojas dzeltenas, ziedi zvaigžņveida, sakopoti ķekaros stublāju galos. Pieauguši augi sausumizturīgi, lapojuma dzeltenā krāsa labāk izteikta saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV Arkanzasā un Oklahomā, kur aug sausās, akmeņainās vietās.

- EUR

Eiropas amsonija. Vienīgā amsoniju suga Eiropā, ievērojami mazāka auguma nekā līdzīgās Ziemeļamerikas sugas. Cers 40 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedi debeszili, zied maijā un jūnijā. Kā daudzas, iegūst zeltainu rudens nokrāsu, ja apstākļu kopums, kas to veicina, ir labvēlīgs. Dekoratīva, viegli audzējama, stāda saulē parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Turcijā un Grieķijā, kur tā ir aizsargājams augs.

 EUR

Amsonija. Ārēji līdzīga citām amsonijām. Cers 80 cm augsts, lapas spožas, tumši zaļas, lineāras, ziedi gaiši zili, zvaigžņveida, sakopoti piramidālos ķekaros aplapotu stublāju augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā, sēklas garās, tievās pākstīs. Labi jūtas pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā.

 EUR

Žerāra andropogone. Ilgmūžīga graudzāle, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas prērijās. Cers stāvs, blīvs, 180 cm augsts, lapas zaļas, šauri lineāras, garas, rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedi brūngani, sakopoti blīvās vārpiņās, zied no augusta līdz oktobrim. Izplešanās intensitāte neliela. Labi aug saulē mēreni sausā, nabadzīgā augsnē.

 EUR

Holla andropogone. Sausumizturīga dekoratīva graudzāle, cers blīvs, 150 cm augsts. Lapojums zilgans, reizēm ar viletsarkanu toni rudenī, stiebri un ziedu skaras zaļgandzeltenas, zied no augusta līdz oktobrim. Lēnaudzīga, labi aug saulē vidēji mitrā, smilšainā, parastā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Šķeltbārdas andropogone. Sausu, saulainu vietu graudzāle. Cers blīvs, 60 cm augsts, lapas un stiebri veģetācijas laikā mainās no zilganzaļiem pavasarī līdz violetoranžsarkaniem rudenī. Ziedu vārpiņas ar gariem, sudrabainiem matiņiem veidojas gandrīz visu stiebru garumā, zied no augusta līdz oktobrim. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Virdžīnijas andropogone. Dekoratīva graudzāle, cers šaurs, stāvs, līdz 100 cm augsts. Lapojums veģetācijas sākumā zaļš, vēlāk iegūst violetsarkanu nokrāsu, rudenī krāsojas oranži dzeltenos toņos. Ziedu skaras zaļganas, zied septembrī un oktobrī. Pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem, vislabāk sevi parāda nabadzīgās augsnēs saulainā vietā. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Saulrieteņu vairodzene. Zema, ziemzaļa, stīgojoša paklājveida ziemciete rozā ziediem. Lapas zaļas, sakopotas rozetēs, rozešu paklājs 3 cm augsts, ziedu čemuri līdz 10 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama Ziemeļrietumhimalajos. Viegli audzējama saulaina akmeņdārza ziemciete.

 EUR

Asfodeļu anemarrhena. Nozīmīgs augs Ķīnas tradicionālajā medicīnā, daudziem pilnīgi svešs, dārzos rets. Veido blīvu, 60 cm augstu lapojuma ceru ar 100 cm gariem ziednešiem. Lapas vasarzaļas, lineāras, zaļas, atgādina zālveida ziemciešu lapas. Ziedi mazi, gaiši violeti, smaržīgi, atveras vēlās vakara stundās un naktī, zied augustā un septembrī. Labi aug saulē, pusēnā drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē. Savvaļā sastopama Ķīnā, Korejā, Mongolijā.

 EUR

Jaukā anemone, šķirne. Brīnišķīgs pavasarī ziedošs bumbuļaugs ar mirdzoši baltiem ziediem. Veido 15 cm augstu puduri, lapas tumši zaļas, staraini šķeltas, garos kātos, ziedi lieli, saulē plaši atvērti, vakaros aizveras, zied aprīlī un maijā, drīz zaudē virszemes daļas. Viegli audzējama, patīk augt vidēji mitrā, drenētā augsnē.

 EUR

Kanādas anemone. 60 cm augsta ilgmūžīga ziemciete, veido aplapotu dzinumu audzi. Lapas tumši zaļas, garkātainas, trīskārt līdz pieckārt dalītas. Ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīva, bet var būt agresīva. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā. Neizvēlīga, labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Cilindriskā anemone savvaļā sastopama Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Augs līdz 100 cm augsts, cerveida, ziedi balti ar zaļganu toni, zied jūnijā un jūlijā. Sēklas sakopotas cilindriskā auglī. Piemērota saulaina vieta vai pusēna.

 EUR

Drumonda anemone. Ziemeļamerikas rietumdaļas kalnaino apvidu suga, sastopama no Aļaskas līdz Kalifornijai, aug alpīnajā joslā kalnu pļavās un akmeņainās nogāzēs. Cers 15 – 20 cm augsts, lapojums tumši zaļš, maijā un jūnijā zied baltiem ziediem. Stāda parastā dārza augsnē saulainā vietā.

 EUR

Pavedienu anemone. Cers 50 cm augsts, lapojums zaļš, no jūnija līdz augustam veidojas plašas čemurveida ziedkopas ar aptuveni 30 ziediem baltā krāsā. Labi aug parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Cēlusies no Edinburgas botāniskā dārza, mūsu dārzā nonākusi kā stāds no stādaudzētavas Lielbritānijā.

 EUR

Hubejas anemone, Japānas anemone. Veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar gaiši rozā ziediem 80 cm augstu, aplapotu ziednešu augšdaļā. Lapojums matēti zaļš, piezemes lapas garkātainas, vidēji lielas, staraini šķeltas. Zied ilgstoši no augusta līdz oktobrim. Ilgmūžīga. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mēreni mitrā augsnē. Kailsalā piesedz. Savvaļā Ķīnā, Japānā kopš seniem laikiem kultivēta un pārgājusi savvaļā.

 EUR

Hubejas anemone, Japānas anemone, šķirne. Augs 80 cm augsts, ziedi koši sarkanrozā krāsā. Zied ilgstoši no augusta līdz oktobrim. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mēreni mitrā augsnē. Kailsalā piesedz.

 EUR

Hibrīdā anemone, šķirne. Sena, joprojām populāra, ziedi lieli, spoži balti ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā, zied septembrī un oktobrī. Ilgmūžīga, puduris 120 – 150 cm augsts. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Bezsniega ziemās sedz.

 EUR

Hibrīdā anemone, šķirne. Augs līdz 120 cm augsts, ziedi ļoti lieli, maigi rozā krāsā, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē, pusēnā katrā pietiekami mitrā augsnē. Kailsalā sedz.

 EUR

Lesera anemone. Pievilcīgs, viegli audzējams A. multifida un A. sylvestris hibrīds. Cers 20 cm augsts, lapojums zaļš, vasaras sākumā zied sarkanrozā ziediem. Labi aug jebkurā drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā.

 EUR

Daudzdaļu anemone, šķirne. Cers neliels, 30 cm augsts, blīvs, lapojums pelēcīgi zaļš, lapas dalītas un šķeltas, garos kātos. Ziedi pa nedaudziem ziednešu galos, sarkanīgi rozā krāsā, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikā un vietām Dienvidamerikā.

 EUR

Baltais vizbulis, šķirne. Ziedi skaisti, pildīti, balti ar tumši zilu actiņu. Labi augoša, zied aprīļa otrajā pusē un maijā.

 EUR

Baltais vizbulis, šķirne. Viena no labākājām zilas ziedu krāsas šķirnēm. Zied aprīlī un maijā. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Baltais vizbulis, šķirne. Bagātīgi ziedoša, labi augoša, ziedi koši balti ar blīvi pildītu centru. Zied aprīlī un maijā.

 EUR

Baltais vizbulis, šķirne. Neparasta, ļoti interesanta, ziedi zaļi, sastāv lielākoties no šķeltām, lapām līdzīgām ziedlapām. Izskatās kā lapu rozetes pušķītis ziedneša galā. Zied aprīlī un maijā.

 EUR

Strupdaivu anemone, šķirne. Neparastu, samtainu ziedu īpašniece, lapu rozešu cers blīvs, 15 cm augsts. Ziedu krāsa ziedēšanas laikā mainās no tīri baltiem līdz piesātināti ziliem ar baltu maliņu, vienlaicīgi redzami gan balti, gan zili ziedi. Maksimālā ziedēšana maijā, epizodiski turpinās līdz vēlam rudenim. Labi aug drenētā, mitrā augsnē daļējā noēnojumā, kailsalā sedz. Cēlusies no kalnu apvidiem Utarpradēšas štatā Indijā.

 EUR

Daudzziedu anemone. Cers 50 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi skaisti, balti ar kontrastējošām tumšām putekšnīcām, reizēm ar gaiši violetzilu atblāzmu, sakopoti čemuros stublāju galos, zied jūnijā un jūlijā. Tuva narcišziedu anemonei (A. narcissiflora). Labi aug saulē vai pusēnā drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Himalajos, aug 2400 – 4300 m augstumā virs jūras līmeņa.

- EUR

Dzeltenais vizbulis, šķirne. Interesanti neregulāras formas pildīti ziedi, kur mijas īsākas un garākas apziedņa lapiņas zeltdzeltenā un zaļā krāsā. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Ddzeltenais vizbulis, šķirne. Viena no daudzajām pildīto ziedu formām, kuras atrastas Hījumā salā Igaunijā. Ziediņi skaisti pildīti, zied no aprīļa beigām līdz jūnijam. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Strautu anemone. Cers 50 cm augsts, lapojums zaļš, lapas trīsdaivainas, katra daiva zobainu malu, ziedpumpuri pelēcīgi zili, ziedi tīri balti, zied pavasarī un vasaras pirmajā pusē. Pievilcīga, viegli audzējama, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, bet mitrā augsnē. Savvaļā Himalajos.

 EUR

Meža vizbulis savvaļā sastopams visā Eiropā, Kaukāzā un Sibīrijā, arī Latvijā. Augs līdz 40 cm augsts, veido vidēji blīvu lapu rozešu audzi, piezemes lapas staraini dalītas, ziedi balti, lieli, pa vienam uz ziedneša, zied maijā un jūnijā.

- EUR

 EUR

Meža vizbulis, šķirne. Augs 25 – 30 cm augsts, ziedi lieli, blīvi pildīti, krēmbalti, atgādina kādu adatveida asteres šķirni, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā augsnē, panes sausuma periodus.

 EUR

Tūbainā anemone savvaļā sastopama Ziemeļķīnā. Ilgmūžīga ziemciete, 120 cm augsta, veido vidēji blīvu lapojuma audzi. Lapas tumši zaļas, lielas, trīslapiņu saliktas, apakšpusē balti tūbainas. Ziedi balti, ārpuse purpurrozā, sakopoti skrajās ziedkopās, zied jūlija beigās un augustā, vēlāk dekoratīvas augļkopas. Neizvēlīga.

 EUR

Hibrīdā anemone, šķirne. Burvīgs agri ziedošās A. rupicola un vēlu ziedošās A. hupehensis hibrīds. Augs 30 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi ļoti lieli, līdz 10 cm diametrā, balti ar violetzilu apakšpusi, labvēlīgos apstākļos zied no pavasara līdz rudenim. Labi aug saulē, pusēnā parastā augsnē. Populāra.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella. Izsmalcināts, ļoti ilgmūžīgs, lēni augošs gumsakņu augs zaļu lapojumu un baltiem anemoņveida ziediem pavasarī un vasaras sākumā. Cers 10 – 20 cm augsts, irdens, lapas nelielas, apaļas formas, trīsdaivainas, ziedi līdz 3 cm diametrā, pa vienam vai skrajos čemuros, zied ilgstoši. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļas mežos. Pusefemeroīds, vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst, vēsās vasarās lapojums saglabājas līdz rudenim. Labi aug pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

- EUR

Saulkrēsliņu anemonella. Brīvās apputes sēklaudzis. Ziedi lieli, balti, apziedņa lapas divās kārtās, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Ļoti ilgmūžīgas, stādījumos var augt desmitiem gadu. Praktiski neprasa nekādu kopšanu.

- EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, vienkārši, rozā krāsā, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Pieaudzis augs 15 - 20 cm augsts. Bez rūpēm, stādījumi ilgmūžīgi, uz ziemu nekad nav jāsedz.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Neziedoša līdzīga citām šķirnēm ar nelielām, apaļīgām, galos trīsdaivainām lapām un smalkiem, tieviem stublājiem. Ziedi skaisti, neparastas krāsas, gaiši zaļi, pilnīgi pildīti, zied maijā un jūnijā. Piemērotos apstākļos pieaudzis augs var sasniegt 20 cm augstumu. Patīk mitra augsne un daļēji ēnaina vieta.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi pilnīgi pildīti gaiši rozā krāsā, kuri ir tik pat lieli kā šķirnei ‘Oscar Schoaf’, bet stipri gaišāki. Līdzīga ‘Shiozaki’. Cers 10 – 15 cm augsts, bagātīgi zied no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Veido 10 – 20 cm augstu puduri ar blīvi pildītiem, bāli sārtiem ziediem maijā un jūnijā. Jauniem augiem ziedi samērā mazi. Visā krāšņumā sevi parāda, kad augi ir labi iejutušies savā augšanas vietā. Lieliski papildinās ēnu mīlošo augu kompozīcijas.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, vienkārši, gaiši rozīgi, zied bagātīgi un ilgstoši, parasti maijā un jūnijā, reizēm uzzied jau aprīlī. Cers 10 - 20 cm augsts.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Pievilcīgi zvaigžņveida ziedi jaunās krāsās – piesātināti violeti ar zaļganu centru. Apziedņa lapiņas stingras, vairākās kārtās, katra nedaudz ierullēta. Zied ilgstoši, vismaz divus mēnešus.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne ar pilnīgi pildītiem, baltiem ziediem. Burvīgie ziedi, pa vairākiem uz ziedneša, priecē vairāk kā divus mēnešus, labi kontrastē ar zaļo lapojumu. Cers 15 cm augsts.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Neparasta, pilnīgi atšķirīga no citām formām, ziedi zaļi ar sānis vērstiem, savērptiem putekšņlapu kātiņiem. Interesanta sabiedrotā citiem ēnu mīlošiem augiem. Cers 10 - 20 cm augsts.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi skaisti, lieli, pildīti, margrietiņu tipa, rozā krāsā ar putekšņlapu pušķīti centrā. Cers 10 – 15 cm augsts, zied no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, bagātīgā augsnē.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, pildīti, tīri baltā krāsā, centrā redzamas dzeltenas putekšņlapas, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Ziedēšanas laikā iespaidīga, pieaudzis augs 15 - 20 cm augsts.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi pilnīgi pildīti tīri baltā krāsā. Reizēm kāds zieds var būt daļēji pildīts, reizēm ziedi plaukst miesaskrāsas tonī, bet ziedēšanas maksimumā ir tīri balti. Cers 15 cm augsts, zied ilgstoši.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Japānā izveidota šķirne ar lieliem, pilnīgi pildītiem ziediem gaiši rozīgā krāsā, kuri ir pat lielāki kā ‘Oscar Schoaf’ ziedi. Ļoti līdzīga ‘Blushing Bride’. Cers 10 – 15 cm augsts, zied no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā augsnē.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Lieliski augoša, cers līdz 20 cm augsts, lapojums zaļš, reizēm ar brūnganu toni, ziedi lieli, rozā krāsā, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Viena no skaistākajām, ziedi lieli, pilnīgi pildīti, rozā krāsā, zied ilgstoši maijā un jūnijā. Pusefemeroīds, vēsās vasarās lapojums saglabājas līdz rudenim, ir gadījies, ka salapo vasaras nogalē un uzzied atkārtoti. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Liellapu anemonopsis. Paēnas aristokrāts no Honsjū salas Japānā, kur sastopams kalnu mežu joslā. Savvaļā un kultūrā reta suga. Cers 80 cm augsts, lapas lielas, tumši zaļas, divkārt vai trīskārt trīslapiņu saliktas, katra atsevišķa lapiņa ar zobainu malu. Ziedi gaiši violeti, nokareni, it kā vaskaini, sakopoti skrajās ziedkopās, zied augustā un septembrī. Labi aug drenētā, mitrā, nepāržūstošā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā, ilgmūžīgs.

 EUR

Liellapu anemonopsis, šķirne. Elegants augs, cers 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi kristālbalti, nokareni, sakopoti garā, skrajā ziedkopā, zied augustā un septembrī. Stāda no sausiem vējiem aizsargātā vietā daļējā noēnojumā vai pilnā ēnā mitrumu saglabājošā, trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs un ilgmūžīgs.

 EUR

Kalifornijas māņvizbulis, Kalifornijas anemopsis.  Veido lapu rozešu puduri ar koniskām ziedkopām 30 cm augstu ziedkātu galos. Lapas lielas, ādainas, vaskainas, līdz 20 cm garas. Ziediņi sīki, balti, pie ziedkopas pamatnes ir lielas, baltas seglapas, kas atgādina vainagu, zied vasaras otrajā pusē. Pavasarī mostas vēlu, saaug lēnām, labi aug slapjā līdz mitrā augsnē pilnā saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļā.

 EUR

Dižzirdzene. Masīvs, ļoti liels divgadīgs vai daudzgadīgs monokarps lakstaugs ar spēcīgu, dobu, zarotu stublāju, lielām, plūksnaini saliktām lapām un dzeltenzaļiem ziediem saliktos čemuros. Zied no jūnija līdz augustam, var sasniegt 250 cm augstumu. Labi aug mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Ziemeļeiropā, Latvijā reti. Nozīme ārstniecībā un kulinārijā.

 EUR

 EUR

Nezarainā zāļlilija nāk no Viduseiropas un Dienvideiropas kalnu pļavām. Augs līdz 60 cm augsts, veido blīvu zālveida lapu rozešu ceru. Ziedi balti ar uzkrītošām dzeltenām putekšņlapām, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Stādījumi ilgmūžīgi. Var izmantot grieztajiem ziediem.

 EUR

Ķekarainā zāļlilija. Cerveida ziemciete, līdz 80 cm augsta, stublāji stāvi, zaraini, rozešu lapas garas, šauri lineāras, pelēkzaļas, ziedi balti, zvaigžņveida, smalkāki kā A. liliago. Zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, labi aug katrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama krūmājos un pļavās  no Eiropas centrālās daļas līdz Turcijai.

 EUR

Parastā smaržzāle. Dekoratīva vietējās floras graudzāle, cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, ziedu skara zaļgana ar dzeltenīgām putekšņlapām, zied maijā un jūnijā. Augs aromātisks, piemīt patīkama svaiga siena (kumarīna) smarža, ko sajutīsim nevis kā parasti augu berzējot, bet žāvējot. Visvairāk kumarīna veidojas ziedēšanas laikā. Labi aug jebkurā augsnē, priekšroku dod sausai augsnei. Savvaļā izplatīta Eiropā, Āzijā, vietām Ziemeļāfrikā.

 EUR

Kalnu pērkonamoliņš, šķirne. Cerveida klājenisks ļoti ilgmūžīgs puskrūmiņš ar interesantiem karmīnsarkaniem ziediem. Lapas plūksnaini saliktas, pelēcīgas, ziedi sakopoti nelielās, blīvās galviņās. Zied maijā un jūnijā, 15 cm augsts. Savaļā sastopams Eiropas kalnos. Stāda sausā, akmeņainā, smilšainā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Ziemcietīgā lauvmutīte. Augs 60 cm augsts, veido kuplu krūmveida ceru ar citrondzelteniem ziediem garās, cilindriskās ziedkopās. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Labvēlīgos apstākļos pašizsēja. Bargās ziemās piesedz. Savvaļā sastopama Spānijas un Portugāles ziemeļdaļā.

 EUR

Monpeljē bezlape. Vidusjūras apgabala rietumdaļas endēms. Zilganzaļš augs bez lapām, veido blīvu, līdz 30 cm augstu ziednešu ceru ar ziliem piltuvveida ziediem maijā un jūnijā. Ziedi līdz 3 cm diametrā ar tumši zilu vidusdzīslu. Bez ziediem ārēji atgādina kādu auzeņu sugu. Piemērota sausa, akmeņaina, smilšaina augsne un saulaina vieta.

- EUR

Kanādas ozolīte. Cers 70 cm augsts, ziedi sarkani ar dzeltenu, nokareni, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Vienīgā ozolīšu suga Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Kanādas ozolīte, šķirne. Pievilcīga, cers neliels, 30 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi sarkani, nokareni, zied maijā un jūnijā. Viegli audzējama, labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Pamatsuga Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Sirdsveida arālija, šķirne. Izcils dzeltena lapojuma augs ar sarkani tonētiem stublājiem, lielām, plūksnaini saliktām lapām un smalkiem, baltiem ziediem jūlijā un augustā. Cers 100 cm augsts. Labi aug pietiekami mitrā, trūdvielām bagātā augsnē vieglā noēnojumā, dzeltena lapu krāsa saglabājas no pavasara līdz rudenim.

 EUR

Kalnu smiltene. Ziemzaļa spilvenveida ziemciete, 10 cm augsta, lapas tumši zaļas, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Ziedi noklāj pilnīgi visu augu. Savvaļā sastopama Dienvideiropas kalnos. Klasisks saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Purpursārtā smiltene savvaļā sastopama Pirenejos, kur aug uz klintīm 2800 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs 10 cm augsts, ziemzaļš, veido blīvu spilvenveida ceru, lapas tumši zaļas, sīkas, ziedi zvaigžņveida, rozā krāsā. Zied maijā un jūnijā. Pieticīga saulaina akmeņdārza ziemciete, var izmantot kapu stādījumiem.

 EUR

Zāļlapu smiltenīte, 30 cm augsts lakstaugs ar šauri lineārām rozešu lapām un baltiem ziediem kailu ziednešu augšdaļā. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama sausos priežu mežos Austrumeiropā un Rietumāzijā, Latvijā reti.

- EUR

Amūras arizēma. Dekoratīvs kallu dzimtas bumbuļaugs. Nobriedis bumbulis veido vienu garkātainu, trīsdaivainu lapu un ziednesi ar sīkiem, vālītē sakopotiem dzeltenīgiem ziediem, kuru aptver baltzaļa svītrojuma vīkallapa. Lapojums sasniedz 40 cm augstumu, ziedkopa īsāka. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvas oranžsarkanu ogu vālītes. Labi aug vieglā ēnā, vidēji mitrā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Sniegbaltā arizēma. Elegants kallu dzimtas augs, veģetāciju sāk jūnija otrajā pusē, zied, strauji aug un ražo sēklas. Piemērotos apstākļos lapojums 50 cm augsts, lapa liela, salikta no trīs plati ovālām lapiņām. Ziedkopa liela, vīkallapa gaiši rozā ar baltām svītrām. Vēlāk attīstās oranžsarkanu ogu vālītes. Stāda līdz 20 cm dziļi, uz ziemu piesedz. Priekšroku dod saulainākai vietai kā vairums sugu. Savvaļā Ķīnas dienvidrietumdaļā.

- EUR

Dzeltenā arizēma. Pieticīga suga, līdz 40 cm augsta, veģetāciju sāk jūnija otrajā pusē, zied un ražo augļus. Ziedkopa neliela, vālīti skaujošā seglapa koši dzeltena, lapas zaļas, plaukstveida, saliktas no 7 – 9 lancetiskām lapiņām. Labi aug daļēji noēnotā vietā trūdvielām bagātā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā izplatīta Austrumāzijā, Ziemeļāfrikā.  

 EUR

Jūrmalas armērija, šķirne ar baltiem ziediem. Augs veido blīvu ieapaļu spilvenveida ceru, lapojums ziemzaļš, zaļā krāsā, lapas šauri lineāras, ziedi sakopoti galviņveida ziedkopās 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē, piecieš pārmērīgu mitrumu pavasarī.

 EUR

 EUR

 EUR

Jūrmalas armērija. Šķirne ar ļoti tumšsarkanu lapojumu pavasarī un vasaras beigās, rudenī. Veido blīvu lapu rozešu spilvenveida ceru, lapas mazas, lineāras, ziedi koši rozā, sakopoti galviņās līdz 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Kaprīzāka nekā zaļlapainās radinieces.

 EUR

Aļaskas arnika. Veido piezemes lapu puduri ar dzelteniem ziedu kurvīšiem 20 cm augstu, aplapotu ziednešu galos. Lapas iegareni ovālas, matēti zaļas. Zied laika posmā no jūnija līdz augustam aptuveni vienu mēnesi. Labi aug drenētā, nepāržūstošā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Aļaskā, Japānā un Tālajos Austrumos Krievijā, aug piekrastes tundrā un kalnu alpīnajās pļavās.

 EUR

Bumbuļainā dižauza, šķirne. Dekoratīva graudzāle, cers 70 cm augsts, lapojums vasarzaļš, lapas šauri lineāras, zaļas ar baltu apmali. Ziedu skaras sudrabaini baltas, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, pacieš īslaicīgus sausuma periodus. Sablīvējušos bumbuļveida sakneņus regulāri dala.

 EUR

Pienziedu vībotne nāk no Rietumķīnas. Vienīgā vībotņu suga, ko audzē izskatīgo ziedu dēļ. Augs līdz 150 cm augsts, cers blīvs, lapas zaļas, plūksnaini šķeltas, stublāji stingri, aplapoti. No jūlija vidus līdz oktobrim zied maziem, krēmbaltiem ziediem. Sakuplojušos cerus regulāri dala. Dekoratīva, stāda vidēji mitrā parastā dārza augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Bargās bezsniega ziemās piesedz.

 EUR

Pienziedu vībotne, šķirne. Cers līdz 150 cm augsts, lapas tumši zaļas ar stiprāku vai vājāku purpura toni. Ziedi mazi, balti, skaras zari vairāk atstāvoši no stublāja nekā pamatsugai. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Ievākta Ķīnā Guidžou provincē 1985. gadā.

 EUR

Šmita vērmele, šķirne. Dekoratīva lapojuma ziemciete, cers ieapaļš, 25 cm augsts. Lapas sudrabaini pelēkas, samtainas, patīkami mīkstas, plūksnaini šķeltas. Ziedi gaiši dzelteni, ziedu kurvīši mazi, zied septembrī un oktobrī. Piemērota saulaina vieta un drenēta mēreni sausa augsne. Pievilcīgā lapojuma dēļ ļoti populāra.

 EUR

Parastā vībotne, šķirne. Dekoratīva lapojuma pudurveida ziemciete, 150 cm augsta, lapas zaļi dzelteni un krēmdzelteni raibas. Ziedi neievērojami, pelēkzaļi, sakopoti skarās stublāju galos, zied no jūlija līdz septembrim.

 EUR

Savādlapu kazbārdis. Ilgmūžīgs cerveida augs, 30 cm augsts, lapas smalkas, vairākkārt plūksnaini saliktas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos. Ziedi balti , šaurās, īsās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopams Korejā un Japānā. Dārzā labi aug jebkurā pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Divmāju kazbārdis, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, smalki plūksnains, ziedi balti, sīki, sakopoti garās skarās ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Attīstās lēnāk nekā pamatsuga. Audzē pievilcīgā lapojuma dēļ.

 EUR

Divmāju kazbārdis, šķirne. Cers spēcīgs, 170 cm augsts, lapas pavasarī bronzas krāsā, ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Sāk ziedēt vēlāk kā A. dioicus. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Kazbārdis, šķirne. Nedaudz mazāks kā savādlapu kazbārdis (A. aethusifolius), cers līdz 25 cm augsts. Lapas smalkas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos. Ziedi balti , zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā, piemērots ziemciešu dobju apmalēm un mitrākiem akmeņdārziem.

 EUR

Smilts asklēpija. Reta suga, savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā. Augs 40 cm augsts, lēni veido ceru, stublāji guloši līdz stāvi, aplapoti, lapas ādainas, ovālas, pelēkzaļas, ar baltu vidusdzīslu. Ziedi zaļgandzelteni, sakopoti čemuros lapu žāklēs. Zied jūlijā un augustā. Interesants saulaina akmeņdārza augs. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kolorado štata kalnos 1050 m augstumā virs jūras līmeņa.

- EUR

Antilopjragu asklēpija. Viens no nosaukumiem, attiecināms uz izliektajiem, vertikālajiem augļiem, kuri atgādina antilopju ragus. Cers 30 – 50 cm augsts, lapas šauras, garas, zaļā krāsā. Ziedi lodveida čemuros, dzeltenzaļi ar tumši violetsarkanu, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē, smilšainā, akmeņainā, vidēji sausā augsnē. Savvaļā ASV dienvidrietumdaļā. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Paceltā asklēpija. Gracioza asklēpiju suga no ASV austrumdaļas, kur aug mitros mežos un mežmalās. Augs līdz 150 cm augsts, lēni veido ceru, stublāji aplapoti, lapas zaļas ar sārti tonētu dzīslojumu, ziedi krēmbalti, nokareni, sakopoti irdenos čemuros. Zied no jūnija beigām līdz augustam. Labi aug saulainā vietā pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Kūlīšu asklēpija. Izskatīga, pievilcīga ziemciete, 80 cm augsta, kārtīgi, palēnām veido blīvu ceru. Lapas tumši zaļas, šauras, ļoti garas, ziedi violetsārti, sakopoti blīvos čemuros aplapotu stublāju augšdaļā. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Labi jūtas saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā.

 EUR

Holla asklēpija. Dārzos reta, savvaļā aug ASV dienvidrietumdaļas prērijās. Augs lēnām veido ceru, stublāji stāvi un pacili, 50 - 70 cm gari, aplapoti, lapas plati lancetiskas, ādainas, zilganzaļā krāsā. Ziedi blīvā lodveida ziedkopā, divkrāsaini, kronis balts, vainags violetzozā, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopami arī eksemplāri ar vienkrāsainiem ziediem, no krēmsārtiem līdz violetsārtiem. Vecāki augi necieš pārstādīšanu, pārstāda jaunus augus. Labi aug saulē drenētā, smilšainā, akmeņainā, parastā augsnē.

 EUR

 EUR

Tumšsārtā asklēpija, šķirne. Augs 100 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, aplapoti, lapas lancetiskas, ziedi sniegbalti, sakopoti blīvās čemurveida ziedkopās zaraina ziedneša galos. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim.

 EUR

Zemā asklēpija. Smalklapainākā no visām asklēpijām, savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā, kur aug sausos līdzenumos un kalnu akmeņainās nogāzēs. Augs 40 cm augsts, veido blīvi aplapotu stublāju ceru, lapas tumši zaļas, šauri lineāras. Ziedi balti, sakopoti čemurveida ziedkopās stublāju galos, zied jūlijā un augustā.

 EUR

Purpursārtā asklēpija. Veido aplapotu stublāju puduri ar apaļos čemuros sakopotiem rozīgi violetsarkaniem ziediem. Lapas lielas, ādainas, tumši zaļas, smailas, zied no jūnija līdz augustam, kam seko interesantas augļkopas, līdz 100 cm augsta. Izplešas ar lienošiem sakneņiem, bet nav tik agresīva kā Sīrijas asklēpija (A. syriaca), no nevēlamiem sāndzinumiem laicīgi atbrīvojas. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē pilnā saulē. Lielisks nektāravots bitēm un citiem kukaiņiem. Savvaļā ASV austrumdaļā.

 EUR

Krāšņā asklēpija. Liels, spēcīgs mietsakņu augs sarkanvioleti sārtiem vai rozā krēmkrāsas ziediem. Cers 150 cm augsts, lapas pelēkzaļas, ziedi 10 cm lielos ļodveida čemuros ar zvaigžņveida kroni, dekoratīvi sēklu sastati, zied jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, nabadzīgā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Labs nektāraugs, alternatīva agresīvajai Sīrijas asklēpijai (A. syriaca). Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

 EUR

Salivena asklēpija. Cers 120 cm augsts, lapas lielas, ādainas, pelēcīgi zaļas ar rozīgu vidusdzīslu. Ziedi rozā krāsā, sakopoti lodveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā, kam seko pievilcīgi sēklu sastati. Labi aug saulē parastā dārza augsnē. Pārstāda jaunus augus, dziļa mietsakne apgrūtina šo procesu.  Ārēji līdzīga Sīrijas asklēpijai, bet nav agresīva. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas centrālās daļas prērijās.

 EUR