- EUR

- EUR

 EUR

 EUR

Vīgriežu pelašķis, šķirne. Cers līdz 120 cm augsts, lapas plūksnainas, pelēcīgi zaļas. Ziedi zeltaini dzelteni blīvās vairogveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Sausumizturīgs, aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Izmanto grieztajiem ziediem, teicams materiāls sauso augu kompozīcijām. Pamatsuga no Kaukāza līdz Centrālāzijai.

 EUR

Šķavu pelašķis. Ziemeļu puslodes augs, sastopams mitrās pļavās un krūmājos. Augs veido līdz 80 cm augstu puduri, stublāji stāvi, zaraini, aplapoti. Lapas lancetiskas, zāģzobainu malu, pelēkzaļas. Ziedi balti, ziedu kurvīši nelieli, sakopoti vairogveida ziedkopā. Zied no jūnija līdz septembrim. Pieticīgs, labi aug saulainā vietā.

- EUR

Šķavu pelašķis, šķirne. Uzlabota pildīto ziedu šķirne. Augs veido līdz 70 cm augstu puduri, ziedi balti, ziedu kurvīši nelieli, zied no jūlija līdz septembrim. Pieticīgs, labi aug saulainā vietā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

 EUR

Dzeltenziedu kurpīte. Lēnaudzīga, 60 – 80 cm augsta, lapojums tumši zaļš, lapas dalītas smalkās daļās. Ziedi lieli, apaļīgi, dzelteni ar zaļu toni pie pamatnes. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā Alpos, Karpatos, līdz Rietumsibīrijai, kur aug saulainās kalnu nogāzēs.

 EUR

Kaitīgā kurpīte, divkrāsu kurpīte, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi kapučveida, balti ar kontrastaini zilu maliņu, sakopoti blīvos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga, piemērotos apstākļos var augt desmitiem gadu.

 EUR

Kaitīgā kurpīte, šķirne. Labākā no rozā ziedu kurpītēm. Augs līdz 150 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas spožas, tumši zaļas, staraini dalītas. Ziedi kapučveida, apaļīgi, gaiši rozā, ziedlapu malas piesātinātākā krāsā. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

- EUR

- EUR

Hemslija kurpīte, šķirne. Ēnu mīlošs liānveida augs, stublāji vijīgi, tumši sarkani, 200 cm gari, lapas zaļas, staraini šķeltas. Ziedi lieli, tumši vīnsarkani, sakopoti nelielos ķekaros, zied augustā un septembrī. Stāda mitrā, trūdvielām bagātā augsnē pie dabīgiem balstiem (krūmi, koki) vai režģiem. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

- EUR

Dzeltenā kurpīte. Cers līdz 170 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi iegareni, gaiši dzelteni, reizēm ar zaļganu toni pie apziedņa lapu pamatnes, sakopoti garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga. Savvaļā sastopama daudzviet Eiropā, vietām Ziemeļāfrikā un Āzijā.

- EUR

Lapsu kurpīte visbiežāk savvaļā sastopama Centrāleiropā mitrās vietās pie upēm un avotiem. Augs 120 cm augsts, stublāji stāvi, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi nelieli, izstiepti kapučveida, gaiši dzelteni, sakopoti garā, šaurā ķekarveida ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā ēnā.

 EUR

Zilā kurpīte. Sens kultūraugs, cēlusies no Tālajiem Austrumiem, daudzviet no dārziem pārgājusi savvaļā, arī Latvijā. Augs līdz 150 cm augsts, veido blīvu, apjomīgu ceru, stublāji stingri, noturīgi, lapas tumši zaļas, staraini dalītas, ziedi kapučveida, violetzili, sakopoti garos, blīvos ķekaros. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Zilā kurpīte, šķirne. Pudurveida ziemciete, līdz 150 cm augsta, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi balti, kapučveida, sakopoti blīvā ķekarveida ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Stāda mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Piepunas kurpīte. Dārzos liels retums, nāk no Juņnaņas provinces Ķīnā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs 3300 m augstumā. Smalka, eleganta, cers līdz 200 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi nelieli, apaļīgi, violetbalti ar pelēcīgu toni pie pamatnes, sakopoti garās, gaisīgās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Labi aug daļēji noēnotā vietā drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

- EUR

Amerikas sudrabsvece savvaļā sastopama ASV austrumos, ārēji līdzīga ķekarainajai sudrabsvecei (A. racemosa). Cers 150 cm augsts, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas, ziedi balti, sakārtoti garos ķekaros. Zied jūlijā un augustā, vēlāk nekā A. racemosa. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga.

- EUR

Arizonas sudrabsvece. Savvaļā sastopama Arizonas centrālājā daļā, kur aug ēnainos kalnu mežos, mežmalās un ielejās mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Arizonas endēms. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas, plaukst ar sārtu toni, lielas, saliktas, garkātainas. Ziedi balti garos ķekaros maz zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī.

 EUR

Aveņlapu sudrabsvece. Izskatīgākā no savvaļas sugām. Dabā izmirstoša suga, sastopamas nedaudzas audzes ASV austrumdaļā Apalaču kalnu mežu joslā. Cers 150 cm augsts, stublāji sarkanbrūni, maz aplapoti, piezemes lapas lielas, divkārt trīslapu saliktas, katra atsevišķā lapiņa ar sirdsveida pamatni. Ziedi mazi, krēmbalti, sakopoti blīvos ķekaros zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Daurijas sudrabsvece. Augs 200 cm augsts, stublāji stāvi, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas. Ziedi sīki, balti, sakopoti blīvi skrajā, zarainā ziedkopā, zied septembrī un oktobrī. Vienīgā suga ģintī, kura ir divmāju augs. Patīk augt pusēnā vai ēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Korejā un Ķīnā.

 EUR

Japānas sudrabsvece. Skaista, maza auguma, veido līdz 20 cm augstu lapojuma puduri ar 70 cm augstiem, maz zarotiem ziednešiem. Lapas saliktas, katra daļa apaļīgas formas, nevienādi daivaina, tās tumši zaļas, spīdīgas, ziedi balti vertikālos ķekaros, zied augustā un septembrī. Labi aug drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Ķekarainā sudrabsvece. Dārzos visplašāk audzētā suga. Augs ilgmūžīgs, cers 200 cm augsts, lapas zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, stublāji gaiši zaļi. Ziedi balti, sīki, sakopoti garos ķekaros ar nedaudz noliektām galotnēm maz zarotu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Kanādā un ASV centrālajā un austrumu daļā.

 EUR

Vienkāršā sudrabsvece. Augs 150 cm augsts, stublāji stāvi, maz zaroti, lapas plūksnaini saliktas, tumši zaļas, garos kātos. Ziedi balti, sakopoti blīvos, garos ķekaros, zied septembrī un oktobrī. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē daļējā noēnojumā. Dārzos šo sugu pārstāv popularitāti guvušās sarkanlapojuma šķirnes. Savvaļā Austrumāzijā.

- EUR

Vienkāršā sudrabsvece, šķirne, viena no vairākām sarkanlapojuma šķirnēm. Cers 150 cm augsts, lapas un stublāji tumši purpursarkani, ziedi balti ar sārtu atblāzmu, pumpuros purpursarkani, sakārtoti garos, blīvos, maz zarainos ķekaros. Zied septembrī un oktobrī. Dekoratīva no pavasara līdz rudenim, īpaši izteiksmīgā lapojuma dēļ.

 EUR

Vienkāršā sudrabsvece, šķirne. Izcili dekoratīva ziemciete, 150 cm augsta, lapas un stublāji izteikti purpursarkani, ziedi sārti, sakārtoti garos, blīvos, maz zarotos ķekaros. Zied septembrī un oktobrī. Izteiksmīgāka nekā 'Brunette'.

 EUR

Vārpainā krauklene. Ziemeļu puslodes augs, sastopama ēnainos jauktajos mežos, krūmājos un upju ielejās. Veido 70 cm augstu, irdenu ceru, lapas zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, ziedi sīki, balti, sakopoti blīvā, īsā ķekarā stublāja galotnē un lapu žāklēs. Zied maijā un jūnija sākumā, vēlāk ienākas dekoratīvas melnas, spīdīgas ogas.

 EUR

Lilijlapu adenofora. Cers 60 cm augsts, piezemes lapas sirdsveidīgi apaļas, uz stublāja lancetiskas, zaļas, ziedi gaiši zili, zvanveida, nokareni, sakopoti garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Ilgmūžīga, labi aug saulē vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā no Centrāleiropas līdz Sibīrijai. Izmanto grieztajiem ziediem, ilgi glabājas vāzē.

 EUR

Trīslapu adenofora. Mietsakņu ziemciete, cers stāvs, 60 – 80 cm augsts. Lapas vienkāršas, ovāli eliptiskas līdz lancetiskas ar sīki zobainu malu, sakopotas uz stublāja mieturos pa 3 – 5, parasti pa 4, zaļas. Ziedi mazi, nokareni, zili, novietojušies vairākos mieturos stublāja augšdaļā, zied jūlijā un augustā. Labi aug parastā, drenētā, mitrā augsnē saulainā vietā, ilgmūžīga. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Trīslapu adenofora, Japānas varietāte ar baltiem ziediem. Cers stāvs, 60 - 80 cm augsts, piezemes lapas apaļīgas, uz stublāja lancetiskas ar zobainu malu, sakopotas mieturos, zaļas. Ziedi mazi, zvanveida, nokareni, zied vasaras otrajā pusē. Stāda saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Amūras adoniss, šķirne. Cers 10 cm augsts, irdens, lapojums tumši zaļš, plūksnains. Ziedi skaisti, pilnīgi pildīti, zeltdzelteni ar zaļu actiņu, zied aprīlī, efemeroīds. Radusies no šķirnes 'Sandanzaki'. Labi aug daļēji noēnotā vietā trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs un ļoti ilgmūžīgs. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

 EUR

Īskātiņa adoniss. Cers 20 cm augsts, lapojums plūksnains, svaigi zaļš. Ziedu pumpuri zilganā krāsā, ziedi balti. Zied maijā un jūnijā, vēlāk kā citas adonisu sugas. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs, ilgmūžīgs, viegli audzējams, dārzos reti sastopams. Savvaļā Tibetā, Butānā un Ķīnas dienvidrietumdaļā, kur aug atklātās vietās kalnu nogāzēs.

 EUR

Adoniss, šķirne. Sterils savvaļas hibrīds (A. ramosa x A. multiflora), atklāj adonisu ziedēšanas sezonu. Pie mums zied agrā pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas. Ziedi lieli, puspildīti, pa vienam vai vairākiem uz ziedneša, zeltdzelteni, parādās reizē ar lapojumu. Lapojums plūksnains, tumši zaļš, plaukst ar bronzas krāsas toni, puduris 10 - 20 cm augsts. Drīz pēc ziedēšanas nemanāmi zaudē lapojumu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ilgmūžīgs, viegli audzējams. Savvaļā Japānā.

 EUR

Daudzziedu adoniss, šķirne. Cers 10 – 20 cm augsts, lapojums zaļš, plūksnains, ziedi lieli, pildīti, pa vairākiem uz ziedneša. Pildījums trīsslāņains, zeltdzeltens, zaļš, centrā dzeltena actiņa, zied aprīlī un maijā, efemeroīds. Lēnaudzīgs, ilgmūžīgs, labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā Korejā.

 EUR

Pavasara adoniss. Viens no krāšņākajiem pavasarī ziedošajiem augiem. Ļoti ilgmūžīgs, cers līdz 25 cm augsts, lapas svaigi zaļas, vairākkārt plūksnaini dalītas, ziedi dzelteni, pa vienam aplapotu ziednešu galos. Zied aprīlī un maijā aptuveni 30 dienas, ziedi atveras saulē. Savvaļā sastopams Austrumeiropā un Vidusjūras apgabalā.

 EUR

Muskusa bezslavīte. Augs līdz 15 cm augsts, lēni izplatās ar ložņājošiem sakneņiem, veido vidēji blīvu audzi. Lapas zilganzaļas, staraini dalītas vai šķeltas, ziedi mazi, ar muskusa smaržu, zaļgandzelteni, sakopoti nelielās galviņveida ziedkopās ziednešu galos. Zied no marta beigām līdz jūnijam, vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst. Savvaļā izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, arī Latvijā, kur sastopama mitros krūmājos, mežos un upju ielejās.

- EUR

Podagras gārsa, šķirne. Ilgmūžīgs audžveida augs baltraibu lapojumu un baltiem ziediem jūnijā un jūlijā. Veido 30 – 40 cm augstu lapojuma puduri ar 60 cm augstiem ziednešiem. Laikus novāc ziednešus, lai novērstu pašizsēju, nav agresīva. Labi aug vairāk vai mazāk ēnainā vietā mitrā augsnē. Pamatsuga ļoti bieži sastopama visā Eiropā.

- EUR

Lielziedu etionēma. Ziemzaļš cerveida puskrūmiņš, 20 cm augsts, lapas zilganpelēkas, sīkas, adatveida. Ziedi bāli rozā, sakopoti nelielās skarās, zied maijā un jūnijā. Pašizsēja. Savvaļā sastopama Eiropā, Rietumāzijā, Turcijā, kur aug saulainās, akmeņainās kalnu nogāzēs. Dārzā piemērota mēreni sausa augsne. Ziemā vēlams piesegums.

 EUR

Krokainā agastahe jeb Korejas mētra. Liels, 120 cm augsts, ļoti aromātisks pelēkzaļa lapojuma cerveida augs stāviem, aplapotiem, nedaudz zarotiem stublājiem un violetziliem ziediem līdz 10 cm garā, cilindriskā ziedkopā. Zied no jūlija līdz septembrim. Mūsu dārzā nepietiekami ziemcietīga, atjaunojas ar pašizsēju. Piemērota vidēji mitra, labi drenēta, viegla augsne un saulaina vieta. Var audzēt kā viengadīgu garšaugu dārzā vai piesegt. Anīsa smarža tējām un salātiem piešķir svaigumu. Savvaļā sastopama Austrumāzijā.

- EUR

Krokainā agastahe, šķirne. Izskatīgs dzeltena lapojuma augs ar anīsa aromātu. Cers 50 cm augsts, kupls, no jūlija līdz septembrim zied violetziliem ziediem. Ziemcietība nestabila, atjaunojas ar pašizsēju. Stāda vieglā, vidēji mitrā, ūdens caurlaidīgā augsnē saulainā vietā. Lieto kā garšaugu un ārstniecības augu.

- EUR

Rievainā krastkaņepe. Cers 120 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi balti, zied no augusta beigām līdz salam. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā mitrā, parastā dārza augsnē. Pievilcīga tradicionālo ziemciešu dobju ziemciete. Savvaļā sastopama mežos un krūmājos Ziemeļamerikas austrumdaļā. Izaudzēta no savvaļā vāktām sēklām Kanādā.

 EUR

Rievainā krastkaņepe, šķirne. Pievilcīga, cers kupls, 120 cm augsts, lapojums tumši violetsarkans, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied septembrī un oktobrī, vēlāk nekā pamatsuga, bieži ziedēšanu pārtrauc stiprākas rudens salnas. Stādījumi ilgmūžīgi, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Aromātiskā krastkaņepe. Ilgmūžīga cerveida ziemciete aplapotiem stublājiem un tīri baltiem ziediem vairogveida ziedkopās. Veido 120 cm augstu ceru, lapojums zaļš, sausās un karstās vasarās reizēm ar bronzas krāsas toni. Lapas vidēji lielas, plānas, sirdsveida, ziedu kurvīši sīki, bez mēlziediem. Parasti zied augustā un septembrī. Labi aug saulē vai pusēnā katrā mitrumu saglabājošā augsnē. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumdaļā.

 EUR

Parastais ancītis, ārstniecības ancītis. Dārzā dekoratīvs, cers spēcīgs, drukns, labi aplapots, 100 cm augsts. Lapojums zaļš, ziedi dzelteni, sakopoti garos ķekaros stublāja un zaru galos, zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim, kam seko zaļgani augļi, kas pieķeras visiem garāmgājējiem. Vecāki augi sausumizturīgi, labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē. Nozīme ārstniecībā. Savvaļā izplatīts Eirāzijā, arī Latvijā.

 EUR

Iegrieztais cekuliņš, šķirne. Neliels, 20 cm augsts dekoratīva lapojuma augs, veido vidēji blīvu aplapotu stublāju puduri ar koši ziliem ziediem lapu žāklēs. Lapas vasarzaļas, olveida formas ar nevienādi zobainu malu, pelēkzaļas ar krēmbaltu malu. Zied maijā un jūnijā. Labi aug drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Kailsalā piesedz. Interesants, neparasts augs kolekcijas papildināšanai. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā.

 EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne. Lapojums daļēji ziemzaļš, trīskrāsains. Lapas baltas ar pelēcīgi zaļganu vidusdaļu un tumši zaļu lapu maliņu, lapu apmale nedaudz izlocīta. Sezonas laikā atkarībā no augšanas apstākļiem krāsu proporcijas mainās. Ziedi tumši violetzili, zied maijā un jūnijā. Atbrīvojas no zaļa lapojuma rozetēm, kuras var parādīties augšanas laikā. Lieliski aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, parastā dārza augsnē, labs sedzējaugs.

- EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne. Veido blīvu lapu rozešu paklāju, lapojums tumši sarkanbrūns, daļēji ziemzaļš, lapas vidēji lielas, lāpstveida, metāliski spīdīgas. Ziedi violetzili, ziedneši 15 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Ātrs sedzējaugs.  

 EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne. Lapojums daudzkrāsains, lapas gaišāk vai tumšāk pelēkzaļi, violetsārti marmorētas. Lapojums daļēji ziemzaļš. Zied maijā un jūnijā ziliem ziediem, ziedneši 10 cm augsti. Labi aug vieglā noēnojumā.

 EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne. Pavasarī lapas gandrīz tumši zaļas, vēlāk pārklājas ar bronzas brūniem, sārtiem un dzeltenīgiem plankumiem, ziedi violetzili. Veido ļoti blīvu lapu rozešu puduri, nav agresīvs.

 EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne. Lapojums daļēji ziemzaļš, matēti sarkanbrūns, lapas lāpstveida formas, šaurākas nekā vairumam šķirņu. Ziedi zili, sakopoti blīvās mieturveida ziedkopās, zied maijā un jūnijā.

 EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne. Zemsedzes augs ar zaļu ziemzaļu lapojumu un rozā ziediem. Veido blīvu lapu rozešu paklāju, ziedneši 15 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Ložņu cekuliņš, šķirne ar baltraibu lapojumu. Smalkāka izskata, ne tik agresīvs kā citas šķirnes, piemērotos apstākļos veido blīvu, 3 cm augstu lapu rozešu paklāju. Ik pa laikam parādās atgriešanās pie pamatsugas. No zaļlapainajām lapu rozetēm regulāri atbrīvojas. Maijā un jūnijā zied spilgti ziliem ziediem, 10 cm augsts. Labi aug daļējā noēnojumā.

- EUR

Alpīnais rasaskrēsliņš savvaļā aug nabadzīgās augsnēs Eiropas centrālās un rietumu daļas kalnos, kā arī aukstākajos Eiropas ziemeļu rajonos. Ilgmūžīgs pudurveida augs, līdz 20 cm augsts, lapas līdz pamatnei staraini dalītas, zaļas, apakšpusē ar sudrabaini mirdzošiem matiņiem. Ziedi zaļgandzelteni, zied no jūnija līdz augustam.

 EUR

Sarkankātu rasaskrēsliņš nāk no Dienvideiropas. Augs 20 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri, lapas matēti pelēkzaļas, ieapaļas, daivainas, ziedi mazi, zaļgandzelteni, zied no jūlija līdz oktobrim. Dekoratīvs visu sezonu. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā vai daļējā noēnojumā. Izmanto akmeņdārzos, kapu stādījumos.

 EUR

Mīkstais rasaskrēsliņš, šķirne. Cerveida ziemciete, 60 cm augsta, lapas lielas, matēti pelēkzaļas, ziedi dzelteni, mazi, sakārtoti kuplās plīvurveida skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīvs, pieticīgs, ilgmūžīgs augs jebkurai augsnei.

 EUR

Aflatūnas sīpols. Veido piezemes lapu rozeti ar koši violetiem ziediem blīvā lodveida ziedkopā 120 cm augsta ziedneša galā. Lapas zilganzaļas, šķēpveida, ziedkopa 10 cm diametrā. Zied maijā un jūnijā, vēlāk virszemes daļas atmirst. Labi aug un vairojas drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Nozīme floristikā. Savvaļā Centrālāzijā.

 EUR

Pelēkzilais sīpols. Pieticīgs sīpolaugs koši ziliem ziediem nelielās, blīvās lodveida ziedkopās līdz 50 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, efemeroīds. Labi aug saulē drenētā augsnē. Savvaļā Vidusāzijā.

 EUR

Izskatīgais sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, kurš saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim. Veido zilganzaļu lapu ceru ar violetsārtiem, nokareniem ziediem skrajās čemurveida ziedkopās 40 cm augstu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā, kad vairums sīpolaugu jau sen noziedējuši. Labi vairojas veģetatīvi, lieliski aug gan sausākā, gan mitrākā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Dienvideiropā un Turcijā. Podā 7 sīpoliņi.

 EUR

Kristofa sīpols, ļoti dekoratīva sīpolu suga no Vidusāzijas. Ziedi violeti ar metālisku spīdumu, zvaigžņveida, sakopoti ļoti lielā lodveida ziedkopā 50 cm augsta ziedneša galā. Ziedkopas diametrs var sasniegt 25 cm, jo vecāks un lielāks sīpols, jo lielāka ziedkopa. Zied jūnijā un jūlijā. Izteiksmīgs augs saulainai vietai.

 EUR

Dzeltenais sīpols. Ļoti dekoratīva, bagātīgi ziedoša sīpolu suga no Vidusjūras apgabala. Ziedi dzelteni, nokareni, sakopoti čemurveidīgā ziedkopā 50 cm augsta ziedneša galā, zied jūlijā un augustā. Podā pieci sīpoli.

 EUR

 EUR

Karatavas sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, savvaļā sastopams Vidusāzijā, kur parasti aug kalnu nogāžu lejasdaļā akmeņainās vietās. Augs 20 cm augsts, lapas divas vai trīs, metāliski zaļas, līdz 12 cm platas, eliptiskas, ziedi sārti, sakārtoti lielā lodveida ziedkopā, kura saglabā dekoratīvu izskatu arī pēc ziedēšanas. Zied maijā un jūnijā.

 EUR

- EUR

Ņevska sīpols. Ļoti dekoratīvs sīpolaugs ar divām lielām eliptiskas formas zilganzaļām lapām un metāliski sarkaniem ziediem lielās lodveida ziedkopās 10 – 20 cm gara ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, efemeroīds. Savvaļā sastopams Afganistānā un Tadžikistānā Pamira kalnos. Izcils saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Melnais sīpols. Vasarā ziedošs dekoratīvs sīpolaugs no Vidusjūras apgabala. Ziedi balti ar zaļganbaltu centru skaistās vairogveida ziedkopās 70 cm augstu ziednešu galos. Pieticīgs, labi aug saulē vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Dekoratīvais sīpols. Augs 20 cm augsts, lapas lineāras, zaļas, ziedi spoži balti, nokareni, sakopoti skrajā ziedkopā ziedneša galā. Zied agri pavasarī, vēlāk zaudē virszemes daļas. Labi jūtas daļēji noēnotās vietās mitrā augsnē. Ļoti izskatīga, interesanta sīpolu suga, savvaļā sastopama Kaukāzā un Irānā.

 EUR

Pskemas sīpols. Interesants, ļoti dekoratīvs sīpolaugs ar balonveidīgi uzpūstām lapām un stublāju. Lapas zilganzaļas, ziedi balti, sakopoti vidēji lielā lodveida ziedkopā 100 cm augsta ziedneša galā. Zied jūlijā un augustā, saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā Centrālāzijā.

 EUR

Apaļgalvas sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs ar tumši sarkaniem ziediem nelielās olveida ziedkopās 50 cm augstu ziednešu galos. Pavasarī veido smalku, tumši zaļu lapu puduri, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē, ziedēšanas laikā mērens mitrums, pēc ziedēšanas var būt sauss. Savvaļā sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā.

 EUR

Persijas sīpols, šķirne. Dekoratīvs sīpolaugs, ziedi balti blīvā lodveida ziedkopā līdz 120 cm augsta ziedneša galā. Ziedkopas 12 cm diametrā, zied maijā un jūnijā. Drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā.

 EUR

Uzvarošais sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs mitrām un ēnainām vietām. Augs spēcīgs, līdz 50 cm augsts, lapas plati eliptiskas vai lancetiskas, zaļas, ziedi zaļganbalti, sakopoti nelielā galviņveida ziedkopā ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst. Savvaļā sastopams Eiropā un Āzijā.

 EUR

Zebdanas sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs, veido blīvu ceru, lapas garas, šauri lineāras, zaļas, nolīkušas, atgādina dažu sugu gŗīšļu lapas. Ziedi balti, sakopoti čemuros 50 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnija sākumā, pēc ziedēšanas lapojums atmirst. Labi aug sausā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Savvaļā Āzijas dienvidrietumos.

- EUR

Niedru lapsaste. Zilganzaļa lapojuma pudurveida graudzāle ar cilindriskām vārpveida skarām 80 cm augstu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā aug sāļās piekrastes augsnēs, sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Latvijā reti. Pietiekami labi aug parastā darza augsnē saulainā vietā, pagaidām agresivitāti neizrāda.

- EUR

Armēnijas alteja. Daudzgadīga, dekoratīva ziemciete, radniecīga krāšņi ziedošajām divgadīgajām kāršrozēm, bet ar mazākiem ziediem. Cers spēcīgs, 120 cm augsts, lapas triangulāras, šķeltas vai dalītas, ar zobainu malu, pelēkzaļas. Ziedi piesātināti rozā krāsā, pa vienam vai pušķos lapu žāklēs. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi jūtas mitrā, labi drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Krievijas dienviddaļā, Ziemeļirānā un Armēnijā.

- EUR

Kaņepjveida alteja. Ziemcietīgs, ļoti liels, līdz 250 cm, cerveida augs stāviem, stipri zarotiem, aplapotiem stublājiem un rozā ziediem lapu žāklēs. Viss augs apmatots, lapas pelēkzaļas, dalītas, katra daļa lancetiska vai lineāra ar zāģzobainu malu, atgādina sējas kaņepes (Cannabis sativa) lapas. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Neizvēlīga, labi aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā.

 EUR

Ārstniecības alteja. Liela auguma (200 cm) malvu dzimtas lakstaugs spēcīgiem, stāviem, maz zarotiem, aplapotiem stublājiem un sārtiem ziediem pa vienam vai vairākiem kopā lapu žāklēs. Augs apmatots, lapas pelēkzaļas, sirdsveida, daivainas. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē. Nepatīk pārmitras vietas, labi panes sausumu. Savvaļā sastopama Dienvideiropā, daudzviet pārgājusi savvaļā, arī Latvijā.

- EUR

Sudrabainā alise. Ziemzaļš cerveida puskrūmiņš pelēkzaļu lapojumu un maziem, dzelteniem ziediem maijā un jūnijā. Augs 40 cm augsts, vecāki augi platāki nekā augsti, lapas sīkas, garenas. Labi aug saulainā vietā mēreni sausā augsnē. Nepieciešamības gadījumā piefrizē. Savvaļā sastopama Itālijā un Alpu kalnu dienviddaļā.

 EUR

Iesirmā amorfa. Vasarzaļš puskrūms pelēkzaļu lapojumu  un violetziliem ziediem blīvos vārpveida ķekaros. Lapas glītas, plūksnaini saliktas no daudzām lapiņām, zied no jūlija līdz septembrim, 60 – 90 cm augsta. Sausumizturīga, stāda saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Pavasarī pēc vajadzības apgriež. Savvaļā Ziemeļamerikā.

- EUR

Hubrihta amsonija. Pievilcīgs cerveida augs ļoti dekoratīvu lapojumu un gaiši ziliem ziediem jūnijā. Augs 70 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas šauri lineāras, zaļas, rūdenī krāsojas dzeltenas, ziedi zvaigžņveida, sakopoti ķekaros stublāju galos. Pieauguši augi sausumizturīgi, lapojuma dzeltenā krāsa labāk izteikta saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV Arkanzasā un Oklahomā, kur aug sausās, akmeņainās vietās.

- EUR

Amsonija. Ārēji līdzīga citām amsonijām. Cers 80 cm augsts, lapas spožas, tumši zaļas, lineāras, ziedi gaiši zili, zvaigžņveida, sakopoti piramidālos ķekaros aplapotu stublāju augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā, sēklas garās, tievās pākstīs. Labi jūtas pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā.

 EUR

Piespiestā pundurmargrietiņa. Neliela auguma pusziemzaļa īsmūžīga cerveida ziemciete. Augs 10 cm augsts, pieplacis zemei, lapas plūksnainas, zilganzaļas, maijā un jūnijā zied baltiem, pumpuros rozā, margrietu ziediem. Izcila drenāža un saulaina vieta nodrošina veiksmīgu ziemošanu. Pašizsēja. Savvaļā Atlasa kalnos Ziemeļāfrikā.

 EUR

Pērļu kaķpēdiņa, šķirne. Sudrabaini pelēka lapojuma audžveida ziemciete sniegbaltiem ziediem. Augs 50 cm augsts, ziedu kurvīši nelieli, sakopoti vairogos ziednešu galos, zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Pamatsuga savvaļā Ziemeļamerikā un Āzijā. Izmanto sausziedu kompozīcijām.

 EUR

Žerāra andropogone. Ilgmūžīga graudzāle, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas prērijās. Cers stāvs, blīvs, 180 cm augsts, lapas zaļas, šauri lineāras, garas, rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedi brūngani, sakopoti blīvās vārpiņās, zied no augusta līdz oktobrim. Izplešanās intensitāte neliela. Labi aug saulē mēreni sausā, nabadzīgā augsnē.

 EUR

Holla andropogone. Sausumizturīga dekoratīva graudzāle, cers blīvs, 150 cm augsts. Lapojums zilgans, reizēm ar viletsarkanu toni rudenī, stiebri un ziedu skaras zaļgandzeltenas, zied no augusta līdz oktobrim. Lēnaudzīga, labi aug saulē vidēji mitrā, smilšainā, parastā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Šķeltbārdas andropogone. Sausu, saulainu vietu graudzāle. Cers blīvs, 60 cm augsts, lapas un stiebri veģetācijas laikā mainās no zilganzaļiem pavasarī līdz violetoranžsarkaniem rudenī. Ziedu vārpiņas ar gariem, sudrabainiem matiņiem, veidojas gandrīz visu stiebru garumā, zied no augusta līdz oktobrim. Savvaļā Ziemeļamerikā.

 EUR

Saulrieteņu vairodzene. Zema, ziemzaļa, stīgojoša paklājveida ziemciete rozā ziediem. Lapas zaļas, sakopotas rozetēs, rozešu paklājs 3 cm augsts, ziedu čemuri līdz 10 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama Ziemeļrietumhimalajos. Viegli audzējams saulaina akmeņdārza augs.

 EUR

Jaukā anemone, šķirne. Brīnišķīgs pavasarī ziedošs bumbuļaugs ar mirdzoši baltiem ziediem. Veido 15 cm augstu puduri, lapas tumši zaļas, staraini šķeltas, garos kātos, ziedi lieli, saulē plaši atvērti, vakaros aizveras, zied aprīlī un maijā, drīz zaudē virszemes daļas. Viegli audzējama, patīk augt vidēji mitrā, drenētā augsnē.

 EUR

Kanādas anemone, 60 cm augsta ilgmūžīga ziemciete, veido aplapotu dzinumu audzi. Lapas tumši zaļas, garkātainas, trīskārt līdz pieckārt dalītas. Ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Augs dekoratīvs, bet var būt agresīvs. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā. Neizvēlīga, labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Cilindriskā anemone savvaļā sastopama Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Augs līdz 100 cm augsts, cerveida, ziedi balti ar zaļganu toni, zied jūnijā un jūlijā. Sēklas sakopotas cilindriskā auglī. Piemērota saulaina vieta vai pusēna.

 EUR

Hubejas anemone, šķirne. Veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar sarkanrozā ziediem 80 cm augstu, aplapotu ziednešu augšdaļā. Lapojums matēti zaļš, piezemes lapas garkātainas, vidēji lielas, staraini šķeltas. Zied ilgstoši no augusta līdz oktobrim. Ilgmūžīga. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mēreni mitrā augsnē. Kailsalā piesedz.

- EUR

Hibrīdā anemone, šķirne. Sena, joprojām populāra, ziedi lieli, spoži balti ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā, zied septembrī un oktobrī. Ilgmūžīga, puduris 120 – 150 cm augsts. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Bezsniega ziemās sedz.

- EUR

Daudzdaļu anemone, šķirne. Cers neliels, 30 cm augsts, blīvs, lapojums pelēcīgi zaļš, lapas dalītas un šķeltas, garos kātos. Ziedi pa nedaudziem ziednešu galos, sarkanīgi rozā krāsā, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikā un vietām Dienvidamerikā.

 EUR

Baltais vizbulis. Vietējā mežos un krūmājos augošā pavasara puķe ar īsu veģetācijas laiku. Veido skraju, līdz 20 cm augstu lapu un ziednešu puduri. Lapas zaļas, staraini dalītas, garos kātos. Ziedi vidēja lieluma, balti, pa vienam uz ziedneša, atveras dienā un saulainā laikā. Ziedēt parasti sāk aprīļa vidū un zied apmēram mēnesi. Labi aug daļēji noēnotā vietā mitrā, nepāržūstošā, trūdvielām bagātā augsnē.

 EUR

Baltais vizbulis, šķirne. Ziedi skaisti, pildīti, balti ar tumši zilu actiņu. Labi augoša, zied aprīļa otrajā pusē un maijā.

- EUR

Baltais viabulis, šķirne. Bagātīgi ziedoša, labi augoša, ziedi koši balti ar blīvi pildītu centru. Zied aprīlī un maijā.

 EUR

Baltais vizbulis, šķirne. Neparasta, ļoti interesanta, ziedi zaļi, sastāv lielākoties no šķeltām, lapām līdzīgām ziedlapām. Izskatās kā lapu rozetes pušķītis ziedneša galā. Zied aprīlī un maijā.

- EUR

Strupdaivu anemone, šķirne. Neparastu, samtainu ziedu īpašniece, lapu rozešu cers blīvs, 15 cm augsts. Ziedu krāsa ziedēšanas laikā mainās no tīri baltiem līdz piesātināti ziliem ar baltu maliņu, vienlaicīgi redzami gan balti, gan zili ziedi. Maksimālā ziedēšana maijā, epizodiski turpinās līdz vēlam rudenim. Labi aug drenētā, mitrā augsnē daļējā noēnojumā, kailsalā sedz. Cēlusies no kalnu apvidiem Utarpradēšas štatā Indijā.

 EUR

Meža vizbulis savvaļā sastopams visā Eiropā, Kaukāzā un Sibīrijā, arī Latvijā. Augs līdz 40 cm augsts, veido vidēji blīvu lapu rozešu audzi, piezemes lapas staraini dalītas, ziedi balti, lieli, pa vienam uz ziedneša, zied maijā un jūnijā.

- EUR

 EUR

Tūbainā anemone savvaļā sastopama Ziemeļķīnā. Ilgmūžīga ziemciete, 120 cm augsta, veido vidēji blīvu lapojuma audzi. Lapas tumši zaļas, lielas, trīslapiņu saliktas, apakšpusē balti tūbainas. Ziedi balti, ārpuse purpurrozā, sakopoti skrajās ziedkopās, zied jūlija beigās un augustā, vēlāk dekoratīvas augļkopas. Neizvēlīga.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella. Izsmalcināts, ļoti ilgmūžīgs, lēni augošs gumsakņu augs zaļu lapojumu un baltiem anemoņveida ziediem pavasarī un vasaras sākumā. Cers 10 – 20 cm augsts, irdens, lapas nelielas, apaļas formas, trīsdaivainas, ziedi līdz 3 cm diametrā, pa vienam vai skrajos čemuros, zied ilgstoši. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļas mežos. Pusefemeroīds, vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst, vēsās vasarās lapojums saglabājas līdz rudenim. Labi aug pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

- EUR

Saulkrēsliņu anemonella. Brīvās apputes sēklaudzis. Ziedi lieli, balti, apziedņa lapas divās kārtās, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Ļoti ilgmūžīgas, stādījumos var augt desmitiem gadu. Praktiski neprasa nekādu kopšanu.

- EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, vienkārši, rozā krāsā, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Pieaudzis augs 15 - 20 cm augsts.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Neziedoša līdzīga citām šķirnēm ar nelielām, apaļīgām, galos trīsdaivainām lapām un smalkiem, tieviem stublājiem. Ziedi skaisti, neparastas krāsas, gaiši zaļi, pilnīgi pildīti, zied maijā un jūnijā. Piemērotos apstākļos pieaudzis augs var sasniegt 20 cm augstumu. Patīk mitra augsne un daļēji ēnaina vieta.

- EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Veido 10 – 20 cm augstu puduri ar blīvi pildītiem, bāli sārtiem ziediem maijā un jūnijā. Jauniem augiem ziedi samērā mazi. Visā krāšņumā sevi parāda, kad augi ir labi iejutušies savā augšanas vietā. Lieliski papildinās ēnu mīlošo augu kompozīcijas.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, pildīti, tīri baltā krāsā, centrā redzamas dzeltenas putekšņlapas, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Ziedēšanas laikā iespaidīga, pieaudzis augs 15 - 20 cm augsts.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Lieliski augoša, cers līdz 20 cm augsts, lapojums zaļš, reizēm ar brūnganu toni, ziedi lieli, rozā krāsā, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā.

 EUR

Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Viena no skaistākajām, ziedi lieli, pildīti, rozā krāsā, zied ilgstoši, maijā un jūnijā. Pusefemeroīds, vēsās vasarās lapojums saglabājas līdz rudenim, ir gadījies, ka salapo vasaras nogalē un uzzied atkārtoti. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga.

 EUR

Liellapu anemonopsis. Paēnas aristokrāts no Honsjū salas Japānā, kur sastopams kalnu mežu joslā. Savvaļā un kultūrā reta suga. Cers 80 cm augsts, lapas lielas, tumši zaļas, divkārt vai trīskārt trīslapiņu saliktas, katra atsevišķa lapiņa ar zobainu malu. Ziedi gaiši violeti, nokareni, it kā vaskaini, sakopoti skrajās ziedkopās, zied augustā un septembrī. Labi aug drenētā, mitrā, nepāržūstošā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā, ilgmūžīgs.

 EUR

Liellapu anemonopsis, šķirne. Elegants augs, cers 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi kristālbalti, nokareni, sakopoti garā, skrajā ziedkopā, zied augustā un septembrī. Stāda no sausiem vējiem aizsargātā vietā daļējā noēnojumā vai pilnā ēnā mitrumu saglabājošā, trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs un ilgmūžīgs.

 EUR

Dižzirdzene. Masīvs, ļoti liels divgadīgs vai daudzgadīgs monokarps lakstaugs ar spēcīgu, dobu, zarotu stublāju, lielām, plūksnaini saliktām lapām un dzeltenzaļiem ziediem saliktos čemuros. Zied no jūnija līdz augustam, var sasniegt 250 cm augstumu. Labi aug mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Ziemeļeiropā, Latvijā reti. Nozīme ārstniecībā un kulinārijā.

 EUR

- EUR

Divmāju kaķpēdiņa. Zems, blīvs, ziemzaļa sudrabaini pelēka lapojuma paklājveida augs ar baltiem ziediem 15 cm augstu ziednešu galos. Izplatās ar ložņājošiem virszemes dzinumiem, ziedu kurvīši mazi, pa vairākiem kopā. Zied maijā un jūnijā. Labi aug sausā, nabadzīgā, smilšainā augsnē saulainā vietā. Izmanto kapu stādījumiem. Savvaļā izplatīta ziemeļu puslodes mērenā un arktiskā klimata joslā. Sastopama arī Latvijā.

 EUR

Divmāju kaķpēdiņa, šķirne. Zems sudrabaini pelēkzaļa lapojuma paklājveida augs ar sarkanrozā ziediem 15 cm augstu ziednešu galos. Piemērota sausa, smilšaina, akmeņaina, nabadzīga augsne un saulaina vieta.

 EUR

Nezarainā zāļlilija nāk no Viduseiropas un Dienvideiropas kalnu pļavām. Augs līdz 60 cm augsts, veido blīvu zālveida lapu rozešu ceru. Ziedi balti, ar uzkrītošām dzeltenām putekšņlapām, sakārtoti ķekarveida ziedkopā ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Var izmantot grieztajiem ziediem.

 EUR

Ķekarainā zāļlilija. Cerveida ziemciete, līdz 80 cm augsta, stublāji stāvi, zaraini, rozešu lapas garas, šauri lineāras, pelēkzaļas, ziedi balti, zvaigžņveida, smalkāki kā A. liliago. Zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, labi aug katrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama krūmājos un pļavās  no Eiropas centrālās daļas līdz Turcijai.

 EUR

Parastā smaržzāle. Dekoratīva vietējās floras graudzāle, cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, ziedu skara zaļgana ar dzeltenīgām putekšņlapām, zied maijā un jūnijā. Augs aromātisks, piemīt patīkama svaiga siena (kumarīna) smarža, ko sajutīsim nevis kā parasti augu berzējot, bet žāvējot. Visvairāk kumarīna veidojas ziedēšanas laikā. Labi aug jebkurā augsnē, priekšroku dod sausai augsnei. Savvaļā izplatīta Eiropā, Āzijā, vietām Ziemeļāfrikā.

 EUR

Kalnu pērkonamoliņš. Cerveida klājenisks ļoti ilgmūžīgs puskrūmiņš ar interesantiem karmīnsarkaniem ziediem. Lapas plūksnaini saliktas, pelēcīgas, ziedi sakopoti nelielās, blīvās galviņās. Zied maijā un jūnijā, 15 cm augsts. Savaļā sastopams Eiropas kalnos. Stāda sausā, akmeņainā, smilšainā augsnē saulainā vietā.

- EUR

Ziemcietīgā lauvmutīte. Augs 60 cm augsts, veido kuplu krūmveida ceru ar citrondzelteniem ziediem garās, cilindriskās ziedkopās. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Labvēlīgos apstākļos pašizsēja. Bargās ziemās piesedz. Savvaļā sastopama Spānijas un Portugāles ziemeļdaļā.

 EUR

Monpeljē bezlape. Vidusjūras apgabala rietumdaļas endēms. Zilganzaļš augs bez lapām, veido blīvu, līdz 30 cm augstu ziednešu ceru ar ziliem piltuvveida ziediem maijā un jūnijā. Ziedi līdz 3 cm diametrā ar tumši zilu vidusdzīslu. Bez ziediem ārēji atgādina kādu auzeņu sugu. Piemērota sausa, akmeņaina, smilšaina augsne un saulaina vieta.

- EUR

Kanādas ozolīte, šķirne. Pievilcīga, cers neliels, 30 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi sarkani, nokareni, zied maijā un jūnijā. Viegli audzējama, labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Pamatsuga Ziemeļamerikas austrumdaļā.

 EUR

Vēdekļainā ozolīte, šķirne. Cers blīvs, 15 cm augsts, lapojums zilganzaļš, ziedi divkrāsaini, zili un balti, zied maijā un jūnijā. Pievilcīgs akmeņdārza un tradicionālo ziemciešu dobju priekšplāna augs, labi aug saulē, pusēnā parastā augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Japānā, Korejā, Sahalīnā.

 EUR

Kaukāza arābe, šķirne. Ziemzaļš pelēkzaļa lapojuma augs ar baltiem, pildītiem ziediem blīvos ķekaros. Augs 20 cm augsts, ilgmūžīgs, zied ļoti bagātīgi, sāk ziedēt aprīļa beigās un zied visu maija mēnesi. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Ja vēlas piešķirt kārtīgu izskatu, pēc ziedēšanas nogriež. Izmanto grieztajiem ziediem.

 EUR

Kaukāza arābe, šķirne. Ilgstoši un bagātīgi ziedoša, veido blīvu 15 cm augstu spilvenveida ceru ar rozā ziediem no aprīļa līdz jūnijam. Lapojums ziemzaļš, pelēcīgi zaļš. Stāda akmeņdārzos, mūru spraugās un dobju apmalēs.

- EUR

Ārendsa arābe, šķirne. Blīvs, 10 cm augsts pelēkzaļa lapojuma spilvenveida augs koši rozā ziediem īsos ķekaros. Zied bagātīgi aprīlī un maijā, ļoti dekoratīva. Labi aug saulainā vietā pietiekami mitrā, labi drenētā, parastā augsnē.

- EUR

Ferdinanda koburga arābe, šķirne. Blīva paklājveida ziemciete, lapas mūžzaļas, stingras, tumši zaļas ar platu dzeltenzaļu malu, ziedi balti nelielās ziedkopās 15 cm augstu ziednešu galos, zied maijā. Vecāki augi sausumizturīgi, labi aug saulē vai nelielā noēnojumā. Skaists zemsedzes augs, īpaši koša pavasarī.

- EUR

 EUR

Sirdsveida arālija, šķirne. Izcils dzeltena lapojuma augs ar sarkani tonētiem stublājiem, lielām, plūksnaini saliktām lapām un smalkiem, baltiem ziediem jūlijā un augustā. Cers 100 cm augsts. Labi aug pietiekami mitrā, trūdvielām bagātā augsnē vieglā noēnojumā, dzeltena lapu krāsa saglabājas no pavasara līdz rudenim.

 EUR

 EUR

Kalnu smiltene. Ziemzaļa spilvenveida ziemciete, 10 cm augsta, lapas tumši zaļas, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Ziedi noklāj pilnīgi visu augu. Savvaļā sastopama Dienvideiropas kalnos. Klasisks saulaina akmeņdārza augs.

- EUR

Purpursārtā smiltene savvaļā sastopama Pirenejos, kur aug uz klintīm 2800 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs 10 cm augsts, ziemzaļš, veido blīvu spilvenveida ceru, lapas tumši zaļas, sīkas, ziedi zvaigžņveida, rozā krāsā. Zied maijā un jūnijā. Pieticīgs saulaina akmeņdārza augs, var izmantot kapu stādījumos.

 EUR

Zāļlapu smiltenīte, 30 cm augsts lakstaugs ar šauri lineārām rozešu lapām un baltiem ziediem kailu ziednešu augšdaļā. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama sausos priežu mežos Austrumeiropā un Rietumāzijā, Latvijā reti.

- EUR

Amūras arizēma. Dekoratīvs kallu dzimtas bumbuļaugs. Nobriedis bumbulis veido vienu garkātainu, trīsdaivainu lapu un ziednesi ar sīkiem, vālītē sakopotiem dzeltenīgiem ziediem, kuru aptver baltzaļa svītrojuma vīkallapa. Lapojums sasniedz 40 cm augstumu, ziedkopa īsāka. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvas oranžsarkanu ogu vālītes. Labi aug vieglā ēnā, vidēji mitrā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

- EUR

Sniegbaltā arizēma. Elegants kallu dzimtas augs, veģetāciju sāk jūnija otrajā pusē, zied, strauji aug un ražo sēklas. Piemērotos apstākļos lapojums 50 cm augsts, lapa liela, salikta no trīs plati ovālām lapiņām. Ziedkopa liela, vīkallapa gaiši rozā ar baltām svītrām. Vēlāk attīstās oranžsarkanu ogu vālītes. Stāda līdz 20 cm dziļi, uz ziemu piesedz. Priekšroku dod saulainākai vietai kā vairums sugu. Savvaļā Ķīnas dienvidrietumdaļā.

- EUR

Dzeltenā arizēma. Pieticīga suga, 40 cm augsta, veģetāciju sāk jūnija otrajā pusē, zied un ražo augļus. Ziedkopa neliela, vālīti skaujošā seglapa koši dzeltena, lapas zaļas, plaukstveida, saliktas no 7 – 9 lancetiskām lapiņām. Labi aug daļēji noēnotā vietā trūdvielām bagātā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā izplatīta Austrumāzijā, Ziemeļāfrikā.  

 EUR

Jūrmalas armērija, šķirne ar baltiem ziediem. Augs veido blīvu ieapaļu spilvenveida ceru, lapojums ziemzaļš, zaļā krāsā, lapas šauri lineāras, ziedi sakopoti galviņveida ziedkopās 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē, piecieš pārmērīgu mitrumu pavasarī.

- EUR

- EUR

 EUR

Jūrmalas armērija. Šķirne ar ļoti tumšsarkanu lapojumu pavasarī un vasaras beigās, rudenī. Veido blīvu lapu rozešu spilvenveida ceru, lapas mazas, lineāras, ziedi koši rozā, sakopoti galviņās līdz 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Kaprīzāka nekā zaļlapainās radinieces.

 EUR

Bumbuļainā dižauza, šķirne. Graudzāle, veido 70 cm augstu ceru, lapojums vasarzaļš, lapas šauri lineāras, zaļas ar baltu apmali. Ziedu skaras sudrabaini baltas, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulainā vietā vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, pacieš īslaicīgus sausuma periodus. Sablīvējušos bumbuļveida sakneņus regulāri dala.

- EUR

Estragons, līdz 150 cm augsts lakstaugs, veido aplapotu dzinumu puduri, lapas lacetiskas ar veselu malu, ziedi nenozīmīgi, zaļgandzelteni, zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā izplatīts Dienvidaustrumeiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā, daudzviet kā dārzbēglis. Kultivē kā garšaugu, labi aug saulē, vidēji sausā līdz mēreni mitrā augsnē.

 EUR

Gmelina vērmele. Sausumizturīgs cerveida augs koksnainiem, aplapotiem stublājiem, zaļpelēku, plūksnainu lapojumu un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem no jūlija līdz septembrim. Sasniedz 150 cm augstumu. Labi aug saulainā vietā sausās, nabadzīgās augsnēs. Var augt pusēnā un mitrākās augsnēs, lapojums būs zaļāks. Savvaļā sastopama Centrālāzijā, Ķīnā, Mongolijā un Korejā, kur aug dažādās augšanas vietās.

 EUR

Pienziedu vībotne nāk no Rietumķīnas. Vienīgā vībotņu suga, ko audzē izskatīgo ziedu dēļ. Augs līdz 150 cm augsts, cers blīvs, lapas zaļas, plūksnaini šķeltas, stublāji stingri, aplapoti. No jūlija vidus līdz oktobrim zied skarās sakopotiem, maziem, krēmbaltiem ziediem. Sakuplojušos cerus regulāri dala. Dekoratīva, stāda parastā dārza augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Ļoti bargās bezsniega ziemās piesedz.

 EUR

Pienziedu vībotne, šķirne. Cers līdz 150 cm augsts, lapas tumši zaļas ar stiprāku vai vājāku purpura toni. Ziedi mazi, balti, skaras zari vairāk atstāvoši no stublāja nekā pamatsugai. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Ievākta Ķīnā Guidžou provincē 1985. gadā.

 EUR

Ludviga vībotne. Dekoratīva lapojuma ziemciete, veido vidēji blīvu dzinumu audzi. Lapas sudrabaini pelēkas, iegarenas, blīvi apmatotas. Ziedi bāli dzelteni, mazi, sakopoti stāvās skarās, zied no augusta līdz oktobrim. Augs 80 cm augsts. Piemērota akmeņaina, smilšaina augsne un saulaina vieta. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā.

 EUR

Šmita vērmele, šķirne. Dekoratīva lapojuma ziemciete, 25 cm augsta, veido ieapaļu ceru. Lapas sudrabaini pelēkas, samtainas, plūksnaini šķeltas. Ziedi gaiši dzelteni, ziedkurvīši mazi, sakopoti skarās. Zied septembrī un oktobrī. Piemērota saulaina vieta un mēreni sausa augsne. Pievilcīgā lapojuma dēļ ļoti populāra.

 EUR

Parastā vībotne, šķirne. Dekoratīva lapojuma pudurveida ziemciete, 150 cm augsta, lapas zaļi dzelteni un krēmdzelteni raibas. Ziedi neievērojami, pelēkzaļi, sakopoti skarās stublāju galos, zied no jūlija līdz septembrim.

- EUR

Savādlapu kazbārdis. Ilgmūžīgs cerveida augs, 30 cm augsts, lapas smalkas, vairākkārt plūksnaini saliktas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos. Ziedi balti , šaurās, īsās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopams Korejā un Japānā. Dārzā labi aug jebkurā pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Divmāju kazbārdis savvaļā sastopams ziemeļu puslodes mērenajā joslā, kur aug mitros mežos un krūmājos. Ļoti ilgmūžīgs, cers līdz 200 cm augsts, lapas lielas, plūksnaini saliktas, zaļas, rudenī krāsojas dzeltenos toņos. Ziedi krēmbalti, sīki, sakopoti lielās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīvs visu veģetācijas laiku.

 EUR

Divmāju kazbārdis, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, smalki plūksnains, ziedi balti, sīki, sakopoti garās skarās ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Attīstās lēnāk nekā pamatsuga. Audzē pievilcīgā lapojuma dēļ.

 EUR

Divmāju kazbārdis, šķirne, iespējams, ka tas ir hibrīds starp A. dioicus un A. sinensis. Augs 170 cm augsts, lapas un dzinumi pavasarī tonēti bronzas krāsā, ziedi balti, sakopoti lielās skarveida ziedkopās, zied jūnijā un jūlijā. Sāk ziedēt vēlāk kā A. dioicus. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Kazbārdis, šķirne. Nedaudz mazāks kā savādlapu kazbārdis (A. aethusifolius), cers līdz 25 cm augsts. Lapas smalkas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos. Ziedi balti , zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā, piemērots ziemciešu dobju apmalēm un mitrākiem akmeņdārziem.

 EUR

Eiropas kumeļpēda. Ilgmūžīga, ziemzaļa ziemciete ar tumši zaļām, ādainām, spīdīgām, nierveidīgām lapām. Veido 10 cm augstu lapu rozešu paklāju, ziedi tumši sarkanbrūni, paslēpti zem lapām, zied maijā un jūnijā. Savvaļā izplatīta arī Latvijā, aug lapkoku un jauktajos mežos, gravās un krūmājos. Skaists, pieticīgs augs ēnainām, mitrām vietām.

- EUR

Smilts asklēpija. Reta suga, savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā. Augs 40 cm augsts, lēni veido ceru, stublāji guloši līdz stāvi, aplapoti, lapas ādainas, ovālas, pelēkzaļas, ar baltu vidusdzīslu. Ziedi zaļgandzelteni, sakopoti čemuros lapu žāklēs. Zied jūlijā un augustā. Interesants saulaina akmeņdārza augs. Sēklas no dabiskajām augšanas vietām Kolorado štata kalnos 1050 m augstumā virs jūras līmeņa.

- EUR

Antilopjragu asklēpija. Viens no nosaukumiem, attiecināms uz izliektajiem, vertikālajiem augļiem, kuri atgādina antilopju ragus. Cers 30 – 50 cm augsts, lapas šauras, garas, zaļā krāsā. Ziedi lodveida čemuros, dzeltenzaļi ar tumši violetsarkanu, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē, smilšainā, akmeņainā, vidēji sausā augsnē. Savvaļā ASV dienvidrietumdaļā. Sēklas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Paceltā asklēpija. Gracioza asklēpiju suga no ASV austrumdaļas, kur aug mitros mežos un mežmalās. Augs līdz 150 cm augsts, lēni veido ceru, stublāji aplapoti, lapas  zaļas ar sārti tonētu dzīslojumu, ziedi krēmbalti, nokareni, sakopoti irdenos čemuros. Zied no jūnija beigām līdz augustam. Labi aug saulainā vietā pietiekami mitrā augsnē.

 EUR

Kūlīšu asklēpija. Izskatīga, pievilcīga ziemciete, 80 cm augsta, kārtīgi, palēnām veido blīvu ceru. Lapas tumši zaļas, šauras, ļoti garas, ziedi violetsārti, sakopoti blīvos čemuros aplapotu stublāju augšdaļā. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Labi jūtas saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā ASV rietumdaļā.

 EUR

Holla asklēpija. Dārzos reta, savvaļā sastopama ASV dienvidrietumdaļas prērijās. Augs lēnām veido ceru, stublāji stāvi un pacili, aplapoti, lapas plati lancetiskas, ādainas, zilganzaļā krāsā. Ziedi blīvā lodveida ziedkopā, krēmsārti, zied jūlijā un augustā. Necieš pārstādīšanu. Labi aug saulainā vietā smilšainā, akmeņainā, parastā augsnē.

- EUR

 EUR

Tumšsārtā asklēpija, šķirne. Ilgstoši ziedoša cerveida ziemciete, 100 cm augsta, stublāji un lapas gaiši zaļi, cers spēcīgs, ziedi balti, lielāki kā citām baltziedu šķirnēm, zied no jūlija līdz septembrim. Kā visām asklēpijām, dārzā piemērota saulaina vieta.

- EUR

Tumšsārtā asklēpija, šķirne. Augs 100 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, aplapoti, lapas lancetiskas, ziedi sniegbalti, sakopoti blīvās čemurveida ziedkopās zaraina ziedneša galos. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim.

 EUR

Zemā asklēpija. Smalklapainākā no visām asklēpijām, savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā, kur aug sausos līdzenumos un kalnu akmeņainajās nogāzēs. Augs 40 cm augsts, veido blīvi aplapotu stublāju ceru, lapas tumši zaļas, šauri lineāras. Ziedi balti, sakopoti čemurveida ziedkopās stublāju galos, zied jūlijā un augustā.

 EUR