Ozoli stādaudzētava

Ziemcietes             26120553

Kokaugi                  26305038

Search form
Meklēt
    • Ienākt ar:
    • anazana
    • facebook
    • Ziemcietes
    • A-ziemcietes
      • Stādaudzētava «Ozoli»
      • Ziemcietes
        • A-ziemcietes
        • B-ziemcietes
        • C-ziemcietes
        • D-ziemcietes
        • E-ziemcietes
        • F-ziemcietes
        • G-ziemcietes
        • H-ziemcietes
        • I-ziemcietes
        • J-ziemcietes
        • K-ziemcietes
        • L-ziemcietes
        • M-ziemcietes
        • N-ziemcietes
        • O-ziemcietes
        • P-ziemcietes
        • Q-ziemcietes
        • R-ziemcietes
        • S-ziemcietes
        • T-ziemcietes
        • U-ziemcietes
        • V-ziemcietes
        • W-ziemcietes
        • X-ziemcietes
        • Y-ziemcietes
        • Z-ziemcietes
      • Kokaugi
        • A-kokaugi
        • B-kokaugi
        • C-kokaugi
        • D-kokaugi
        • E-kokaugi
        • F-kokaugi
        • G-kokaugi
        • H-kokaugi
        • I-kokaugi
        • J-kokaugi
        • K-kokaugi
        • L-kokaugi
        • M-kokaugi
        • N-kokaugi
        • O-kokaugi
        • P-kokaugi
        • Q-kokaugi
        • R-kokaugi
        • S-kokaugi
        • T-kokaugi
        • U-kokaugi
        • V-kokaugi
        • W-kokaugi
        • X-kokaugi
        • Y-kokaugi
        • Z-kokaugi
      • Mūsu dārzs
      • Ainavu arhitektūra
      • Kontakti
       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      ACANTHUS HUNGARICUS

      Acanthaceae

      Ungārijas akants. Pudurveida augs, lapas lielas, plūksnaini dalītas, ziedi blīvās četrrindu vārpās, seglapas ar dzeloņiem. Zied no jūnija līdz augustam ar rozā violetiem ziediem. Augstums līdz 100 cm. Izturīgākā suga, piemērotā vietā ziemo bez pieseguma. Labi aug krūmu grupu apmalēs drenētā, vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulainā vai viegli noēnotā vietā, ieaugas lēnām, pieauguši augi grūti iznīcināmi. Savvaļā Eiropas dienvidos.

       EUR

      ACANTHUS SPINOSUS

      Acanthaceae

      Dzeloņainais akants. Līdzīgs Ungārijas akantam (A. hungaricus), atšķiras lapojums. Lapas spožas, šauras, plūksnaini dalītas gandrīz līdz galvenajai asij, katra daļa rupji zobainām, dzeloņainām malām. Stāda labi drenētā augsnē, nepanes slapjumu ziemas mēnešos, ieaugas lēnām. Savvaļā Vidusjūras apkaimē.

       EUR

      ACANTHUS 'WHITEWATER'

      ACHILLEA CLAVENNAE

      Asteraceae

      Sudraba pelašķis. Ziemzaļš, 20 cm augsts sudrabaina lapojuma augs ar baltiem ziediem maijā un jūnijā. Pieauguši augi sausumizturīgi, labi aug saulainā vietā, ziemā necieš pārlieku mitrumu. Dekorativitāti zaudējušie ceri pavasarī viegli atjaunoami. Ilgstošā kailsalā piesedz. Savvaļā sastopams Centrāleiropā, Alpos un Balkānu pussalā.

       EUR

      ACHILLEA FILIPENDULINA 'PARKER'

      Asteraceae

      Vīgriežu pelašķis, šķirne. Cers līdz 120 cm augsts, lapas plūksnainas, pelēcīgi zaļas. Ziedi zeltaini dzelteni blīvās vairogveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Sausumizturīgs, aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Izmanto grieztajiem ziediem, teicams materiāls sauso augu kompozīcijām. Pamatsuga no Kaukāza līdz Centrālāzijai.

       EUR

      ACHILLEA PTARMICA 'THE PEARL SUPERIOR'

      Asteraceae

      Šķavu pelašķis, šķirne. Uzlabota pildīto ziedu šķirne. Augs veido līdz 70 cm augstu puduri, ziedi balti, ziedu kurvīši nelieli, zied no jūlija līdz septembrim. Pieticīgs, labi aug saulainā vietā vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      ACHLYS JAPONICA

      ACONITUM ANTHORA

      Ranunculaceae

      Dzeltenziedu kurpīte. Lēnaudzīga, 60 – 80 cm augsta, lapojums tumši zaļš, lapas dalītas smalkās daļās. Ziedi lieli, apaļīgi, dzelteni ar zaļu toni pie pamatnes. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā Alpos, Karpatos, līdz Rietumsibīrijai, kur aug saulainās kalnu nogāzēs.

       EUR

      ACONITUM x CAMMARUM ‘BICOLOR’

      Ranunculaceae

      Kaitīgā kurpīte, divkrāsu kurpīte, šķirne. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi kapučveida, balti ar kontrastaini zilu maliņu, sakopoti blīvos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga, piemērotos apstākļos var augt desmitiem gadu.

       EUR

      ACONITUM x CAMMARUM 'PINK SENSATION'

      Ranunculaceae

      Kaitīgā kurpīte, šķirne. Labākā no rozā ziedu kurpītēm. Augs līdz 150 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas spožas, tumši zaļas, staraini dalītas. Ziedi kapučveida, apaļīgi, gaiši rozā, ziedlapu malas piesātinātākā krāsā. Zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

      - EUR

      ACONITUM CARMICHAELII (SYN. A. FISCHERI)

      Ranunculaceae

      Kārmaikla kurpīte. Populārākā no vēlu ziedošajām kurpītēm, cers 150 cm augsts, stublāji spēcīgi, nezaroti, lapas tumši zaļas, ādainas, spožas, staraini dalītas. Ziedi ļoti lieli, violetzili, zied no augusta beigām līdz oktobrim.  Labi aug allaž mitrā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Austrumāzijā.

      - EUR

      ACONITUM CARMICHAELII 'RIVER FINN'

      Ranunculaceae

      Kārmaikla kurpīte, šķirne. Lapojums pavasarī plaukst dzeltenīgs un kaut kādā mērā dzeltenums saglabājas vasaras mēnešos. Pie mums mainīgie laika apstākļi bieži ievieš savas korekcijas. Ziedi ļoti lieli, zili, zied septembrī un oktobrī, 60 cm augsta. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē saulē vai pusēnā.

       EUR

      ACONITUM HEMSLEYANUM 'RED WINE'

      Ranunculaceae

      Hemslija kurpīte, šķirne. Ēnu mīlošs liānveida augs, stublāji vijīgi, tumši sarkani, 200 cm gari, lapas zaļas, staraini šķeltas. Ziedi lieli, tumši vīnsarkani, sakopoti nelielos ķekaros, zied augustā un septembrī. Stāda mitrā, trūdvielām bagātā augsnē pie dabīgiem balstiem (krūmi, koki) vai režģiem. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

       EUR

      ACONITUM LYCOCTONUM

      Ranunculaceae

      Dzeltenā kurpīte. Cers līdz 170 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi iegareni, gaiši dzelteni, reizēm ar zaļganu toni pie apziedņa lapu pamatnes, sakopoti garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Ilgmūžīga. Savvaļā sastopama daudzviet Eiropā, vietām Ziemeļāfrikā un Āzijā.

       EUR

      ACONITUM LYCOCTONUM SUBSP. VULPARIA

      Ranunculaceae

      Lapsu kurpīte visbiežāk savvaļā sastopama Centrāleiropā mitrās vietās pie upēm un avotiem. Augs 120 cm augsts, stublāji stāvi, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi nelieli, izstiepti kapučveida, gaiši dzelteni, sakopoti garā, šaurā ķekarveida ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā ēnā.

       EUR

      ACONITUM NAPELLUS

      Ranunculaceae

      Zilā kurpīte. Sens kultūraugs, cēlusies no Tālajiem Austrumiem, daudzviet no dārziem pārgājusi savvaļā, arī Latvijā. Augs līdz 150 cm augsts, veido blīvu, apjomīgu ceru, stublāji stingri, noturīgi, lapas tumši zaļas, staraini dalītas, ziedi kapučveida, violetzili, sakopoti garos, blīvos ķekaros. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      ACONITUM NAPELLUS 'RUBELLUM'

      Ranunculaceae

      Zilā kurpīte, rāceņu kurpīte, šķirne. Cers 90 – 120 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi apaļīgi, rozīgi balti, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē vai pusēnā pietiekami mitrā, auglīgā augsnē.

       EUR

      ACONITUM NAPELLUS SUBSP VULGARE 'ALBIDUM'

      Ranunculaceae

      Zilā kurpīte, šķirne. Pudurveida ziemciete, līdz 150 cm augsta, lapas zaļas, staraini dalītas, ziedi balti, kapučveida, sakopoti blīvā ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Stāda mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai pusēnā.

       EUR

      ACONITUM NASUTUM

      ACONITUM NASUTUM WHITE - FLOWERED

      Ranunculaceae

      Snīpja kurpīte, baltziedu forma. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi apaļīgi, sakopoti vertikālās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā auglīgā augsnē daļējā noēnojumā, ja mitruma pietiekami, var augt saulē.

       EUR

      ACONITUM ORIENTALE

      Ranunculaceae

      Austrumu kurpīte. Cers 150 cm augsts, piezemes lapas ļoti lielas, staraini šķeltas platās daivās, garos kātos, ziedi no gaiši dzelteniem līdz vidēji violetziliem, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā augsnē. Savvaļā Kaukāzā, Mazāzijā. Augiem sēklas nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

       EUR

      ACONITUM PIEPUNENSE

      Ranunculaceae

      Piepunas kurpīte. Dārzos liels retums, nāk no Juņnaņas provinces Ķīnā, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs 3300 m augstumā. Smalka, eleganta, cers līdz 200 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi nelieli, apaļīgi, violetbalti ar pelēcīgu toni pie pamatnes, sakopoti garās, gaisīgās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Labi aug daļēji noēnotā vietā drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē.

       EUR

      ACONITUM PLICATUM

      Ranunculaceae

      Dārza kurpīte. Augs 150 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi zili, kapučveida, sakopoti vertikālās, maz zarotās ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Bez īpašiem nosacījumiem, labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Savvaļā Centrāleiropā, aug kalnu pļavās. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Čehijā.

       EUR

      ACONITUM 'STAINLESS STEEL'

      Ranunculaceae

      Hibrīdā kurpīte, šķirne. Stalta, pievilcīga, 150 cm augsta, lapojums tumši zaļš, ziedi sudrabaini zili pelēcīgā tonī, sakopoti garos, blīvos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē.

       EUR

      ACORUS GRAMINEUS ‘HAKURO-NISHIKI’

      Acoraceae

      Zālveida kalme, šķirne. Cers blīvs, 10 cm augsts, lapojums ziemzaļš, lapas dzeltenas gaiši zaļām svītrām. Labi aug mitrā, slapjā, nepāržūstošā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

      - EUR

      ACORUS GRAMINEUS 'OGON'

      Acoraceae

      Zālveida kalme, šķirne. Mitrumu mīloša mūžzaļa lapojuma dekoratīva ziemciete. Lapas koši dzeltenas ar nelielu zaļu svītrojumu. Dzeltenās krāsas intensitāte mainīga. Labi aug saulainā vietā, kailsala ziemās piesedz.

       EUR

      ACTAEA AMERICANA (SYN. CIMICIFUGA AMERICANA)

      Ranunculaceae

      Amerikas sudrabsvece savvaļā sastopama ASV austrumos, ārēji līdzīga ķekarainajai sudrabsvecei (A. racemosa). Cers 150 cm augsts, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas, ziedi balti, sakārtoti garos ķekaros. Zied jūlijā un augustā, vēlāk nekā A. racemosa. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga.

       EUR

      ACTAEA ARIZONICA (SYN. CIMICIFUGA ARIZONICA)

      Ranunculaceae

      Arizonas sudrabsvece. Savvaļā sastopama Arizonas centrālājā daļā, kur aug ēnainos kalnu mežos, mežmalās un ielejās mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Arizonas endēms. Cers 150 cm augsts, lapas zaļas, plaukst ar sārtu toni, lielas, saliktas, garkātainas. Ziedi balti garos ķekaros maz zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī.

       EUR

      ACTAEA CIMICIFUGA (SYN. CIMICIFUGA FOETIDA)

      Ranunculaceae

      Netīkamā sudrabsvece. Cers 150 – 200 cm augsts, lapojums tumši zaļš, stublāji nezaraini, ziedi zaļganbalti, sakopoti 15 cm garos, pārkarenos ķekaros, zied augustā un septembrī. Ziediem piemīt viegls netīkams aromāts. Stāda daļējā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē. Kultūrā reta suga, savvaļā sastopama no Eiropas austrumdaļas līdz Austrumāzijai. Nozīme Ķīnas tautas medicīnā.

       EUR

      ACTAEA CORDIFOLIA (SYN. CIMICIFUGA RUBIFOLIA)

      Ranunculaceae

      Aveņlapu sudrabsvece. Izskatīgākā no savvaļas sugām. Dabā izmirstoša suga, sastopamas nedaudzas audzes ASV austrumdaļā Apalaču kalnu mežu joslā. Cers 150 cm augsts, stublāji sarkanbrūni, maz aplapoti, piezemes lapas lielas, divkārt trīslapu saliktas, katra atsevišķā lapiņa ar sirdsveida pamatni. Ziedi mazi, krēmbalti, sakopoti blīvos ķekaros zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī. Ļoti ilgmūžīga.

       EUR

      ACTAEA DAHURICA (SYN. CIMICIFUGA DAHURICA)

      Ranunculaceae

      Daurijas sudrabsvece. Augs 200 cm augsts, stublāji stāvi, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas. Ziedi sīki, balti, sakopoti blīvi skrajā, zarainā ziedkopā, zied septembrī un oktobrī. Vienīgā suga ģintī, kura ir divmāju augs. Patīk augt pusēnā vai ēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Korejā un Ķīnā.

       EUR

      ACTAEA JAPONICA COMPACT (SYN. CIMICIGUGA JAPONICA)

      Ranunculaceae

      Japānas sudrabsvece. Skaista, maza auguma, veido līdz 20 cm augstu lapojuma puduri ar 70 cm augstiem, maz zarotiem ziednešiem. Lapas tumši zaļas, spīdīgas, saliktas no nevienādi daivainām lapiņām. Ziedi balti, zied augustā un septembrī. Labi aug drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē daļējā noēnojumā.

       EUR

      ACTAEA RACEMOSA (SYN. CIMICIFUGA RACEMOSA)

      Ranunculaceae

      Ķekarainā sudrabsvece. Dārzos visplašāk audzētā suga. Augs ilgmūžīgs, cers 200 cm augsts, lapas zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, stublāji gaiši zaļi. Ziedi balti, sīki, sakopoti garos ķekaros ar nedaudz noliektām galotnēm maz zarotu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopama Kanādā un ASV centrālajā un austrumu daļā.

       EUR

      ACTAEA SIMPLEX 'BRUNETTE' (SYN. CIMICIFUGA SIMPLEX)

      Ranunculaceae

      Vienkāršā sudrabsvece, šķirne, viena no vairākām sarkanlapojuma šķirnēm. Cers 150 cm augsts, lapas un stublāji tumši purpursarkani, ziedi balti ar sārtu atblāzmu, pumpuros purpursarkani, sakārtoti garos, blīvos, maz zarainos ķekaros. Zied septembrī un oktobrī. Dekoratīva no pavasara līdz rudenim, īpaši izteiksmīgā lapojuma dēļ.

       EUR

      ACTAEA SIMPLEX 'PINK SPIKE' (SYN. CIMICIFUGA SIMPLEX)

      Ranunculaceae

      Vienkāršā sudrabsvece, šķirne. Izcili dekoratīva ziemciete, 150 cm augsta, lapas un stublāji izteikti purpursarkani, ziedi sārti, sakārtoti garos, blīvos, maz zarotos ķekaros. Zied septembrī un oktobrī. Izteiksmīgāka nekā 'Brunette'.

       EUR

      ACTAEA SIMPLEX VARIEGATED (SYN. CIMICIFUGA SIMPLEX)

      ACTAEA SPICATA

      Ranunculaceae

      Vārpainā krauklene. Ziemeļu puslodes augs, sastopama ēnainos jauktajos mežos, krūmājos un upju ielejās. Veido 70 cm augstu, irdenu ceru, lapas zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, ziedi sīki, balti, sakopoti blīvā, īsā ķekarā stublāja galotnē un lapu žāklēs. Zied maijā un jūnija sākumā, vēlāk ienākas dekoratīvas melnas, spīdīgas ogas.

       EUR

      ADENOPHORA LILIIFOLIA

      Campanulaceae

      Lilijlapu adenofora. Cers 60 cm augsts, piezemes lapas sirdsveidīgi apaļas, uz stublāja lancetiskas, zaļas, ziedi gaiši zili, zvanveida, nokareni, sakopoti garos ķekaros, zied jūlijā un augustā. Ilgmūžīga, labi aug saulē vidēji mitrā, drenētā augsnē. Savvaļā no Centrāleiropas līdz Sibīrijai. Izmanto grieztajiem ziediem, ilgi glabājas vāzē.

       EUR

      ADENOPHORA TRIPHYLLA

      Campanulaceae

      Trīslapu adenofora. Mietsakņu ziemciete, cers stāvs, 60 – 80 cm augsts. Lapas vienkāršas, ovāli eliptiskas līdz lancetiskas ar sīki zobainu malu, sakopotas uz stublāja mieturos pa 3 – 5, parasti pa 4, zaļas. Ziedi nelieli, nokareni, zili, zied jūlijā un augustā. Labi aug parastā, drenētā, mitrā augsnē saulainā vietā, ilgmūžīga. Savvaļā Austrumāzijā.

       EUR

      ADENOPHORA TRIPHYLLA VAR. JAPONICA 'ALBA'

      Campanulaceae

      Trīslapu adenofora, Japānas varietāte ar baltiem ziediem. Cers stāvs, 60 - 80 cm augsts, piezemes lapas apaļīgas, uz stublāja lancetiskas ar zobainu malu, sakopotas mieturos, zaļas. Ziedi mazi, zvanveida, nokareni, zied vasaras otrajā pusē. Stāda saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      ADONIS AMURENSIS 'HANAZONO'

      Ranunculaceae

      Amūras adoniss, šķirne. Cers 10 cm augsts, irdens, lapojums tumši zaļš, plūksnains. Ziedi skaisti, pilnīgi pildīti, zeltdzelteni ar zaļu actiņu, zied aprīlī, efemeroīds. Radusies no šķirnes 'Sandanzaki'. Labi aug daļēji noēnotā vietā trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs un ļoti ilgmūžīgs. Pamatsuga savvaļā sastopama Austrumāzijā.

       EUR

      ADONIS AMURENSIS 'SANDANZAKI' (MULTIFLORA)

      ADONIS 'FUKUJUKAI'

      Ranunculaceae

      Adoniss, šķirne. Sterils savvaļas hibrīds (A. ramosa x A. multiflora), atklāj adonisu ziedēšanas sezonu. Pie mums zied agrā pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas. Ziedi lieli, puspildīti, pa vienam vai vairākiem uz ziedneša, zeltdzelteni, parādās reizē ar lapojumu. Lapojums plūksnains, tumši zaļš, plaukst ar bronzas krāsas toni, puduris 10 - 20 cm augsts. Drīz pēc ziedēšanas nemanāmi zaudē lapojumu. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ilgmūžīgs, viegli audzējams. Savvaļā Japānā.

       EUR

      ADONIS VERNALIS

      Ranunculaceae

      Pavasara adoniss. Viens no krāšņākajiem pavasarī ziedošajiem augiem. Ļoti ilgmūžīgs, cers līdz 25 cm augsts, lapas svaigi zaļas, vairākkārt plūksnaini dalītas, ziedi dzelteni, pa vienam aplapotu ziednešu galos. Zied aprīlī un maijā aptuveni 30 dienas, ziedi atveras saulē. Savvaļā sastopams Austrumeiropā un Vidusjūras apgabalā.

       EUR

      AGASTACHE FOENICULUM

      Lamiaceae

      Fenheļa daudzvārpiņa, fenheļa agastahe, anīsa izops, lofants. Dekoratīvs augs ar patīkamu anīsa aromātu. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, no jūlija līdz septembrim zied violetziliem ziediem. Labi attīstās mitrā, bet labi drenētā augsnē, stāda saulē. Savvaļā Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Ārēji līdzīga rievainajai agastahei (A. rugosa), kura sastopama Austrumāzijā,  bet ar labāku ziemcietību, bieži abas sugas jauc. Nozīme kulinārijā.

       EUR

      AGASTACHE RUPESTRIS

      Lamiaceae

      Saulrieta agastahe. Vasarzaļš sudrabaini zaļa lapojuma cerveida augs ar dūmakaini oranžiem ziediem. Cers 60 cm augsts, lapas šauras, aromātiskas, zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Piemērota silta, saulaina vieta, labi drenēta, vidēji mitra, smilšaina, nabadzīga augsne. Smagās, piemirkušās augsnēs ziemas mēnešos iet bojā. Viena no ziemcietīgākajām sugām ar oranžiem ziediem, savvaļā sastopama ASV dienvidrietumos.

       EUR

      AGERATINA ALTISSIMA

      Asteraceae

      Rievainā krastkaņepe. Cers 120 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi balti, zied no augusta beigām līdz salam. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai pusēnā mitrā, parastā dārza augsnē. Pievilcīga tradicionālo ziemciešu dobju ziemciete. Savvaļā sastopama mežos un krūmājos Ziemeļamerikas austrumdaļā. Izaudzēta no savvaļā vāktām sēklām Kanādā.

       EUR

      AGERATINA ALTISSIMA ‘CHOCOLATE’

      Asteraceae

      Rievainā krastkaņepe, šķirne. Pievilcīga, cers kupls, 120 cm augsts, lapojums tumši violetsarkans, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied septembrī un oktobrī, vēlāk nekā pamatsuga, bieži ziedēšanu pārtrauc stiprākas rudens salnas. Stādījumi ilgmūžīgi, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

       EUR

      AGERATINA AROMATICA

      Asteraceae

      Aromātiskā krastkaņepe. Ilgmūžīga cerveida ziemciete aplapotiem stublājiem un tīri baltiem ziediem vairogveida ziedkopās. Veido 150 cm augstu ceru, lapojums zaļš, sausās un karstās vasarās reizēm ar bronzas krāsas toni. Lapas vidēji lielas, plānas, sirdsveida, ziedu kurvīši sīki, bez mēlziediem. Parasti zied augustā un septembrī. Labi aug saulē vai pusēnā katrā mitrumu saglabājošā augsnē. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumdaļā.

       EUR

      AGRIMONIA EUPATORIA

      Rosaceae

      Parastais ancītis, ārstniecības ancītis. Dārzā dekoratīvs, cers spēcīgs, drukns, labi aplapots, 100 cm augsts. Lapojums zaļš, ziedi dzelteni, sakopoti garos ķekaros stublāja un zaru galos, zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim, kam seko zaļgani augļi, kas pieķeras visiem garāmgājējiem. Vecāki augi sausumizturīgi, labi aug saulainā vietā jebkurā augsnē. Nozīme ārstniecībā. Savvaļā izplatīts Eirāzijā, arī Latvijā.

       EUR

      AGROSTIS STOLONIFERA 'JULIA ANN'

      ALCHEMILLA ALPINA

      Rosaceae

      Alpīnais rasaskrēsliņš savvaļā aug nabadzīgās augsnēs Eiropas centrālās un rietumu daļas kalnos, kā arī aukstākajos Eiropas ziemeļu rajonos. Ilgmūžīgs pudurveida augs, līdz 20 cm augsts, lapas līdz pamatnei staraini dalītas, zaļas, apakšpusē ar sudrabaini mirdzošiem matiņiem. Ziedi zaļgandzelteni, zied no jūnija līdz augustam.

       EUR

      ALCHEMILLA MOLLIS 'TRILLER'

      Rosaceae

      Mīkstais rasaskrēsliņš, šķirne. Cerveida ziemciete, 60 cm augsta, lapas lielas, matēti pelēkzaļas, ziedi dzelteni, mazi, sakārtoti kuplās plīvurveida skarās. Zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīvs, pieticīgs, ilgmūžīgs augs jebkurai augsnei.

       EUR

      ALLIUM CAESIUM

      Amaryllidaceae

      Pelēkzilais sīpols. Pieticīgs sīpolaugs koši ziliem ziediem nelielās, blīvās lodveida ziedkopās līdz 50 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, efemeroīds. Labi aug saulē drenētā augsnē. Savvaļā Vidusāzijā.

       EUR

      ALLIUM CARINATUM SUBSP. PULCHELLUM

      Amaryllidaceae

      Izskatīgais sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, kurš saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim. Veido zilganzaļu lapu ceru ar violetsārtiem, nokareniem ziediem skrajās čemurveida ziedkopās 40 cm augstu ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā, kad vairums sīpolaugu jau sen noziedējuši. Labi vairojas veģetatīvi, lieliski aug gan sausākā, gan mitrākā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Dienvideiropā un Turcijā.

       EUR

      ALLIUM CRISTOPHII

      Amaryllidaceae

      Kristofa sīpols, ļoti dekoratīva sīpolu suga no Vidusāzijas. Ziedi violeti ar metālisku spīdumu, zvaigžņveida, sakopoti ļoti lielā lodveida ziedkopā 50 cm augsta ziedneša galā. Ziedkopas diametrs var sasniegt 25 cm, jo vecāks un lielāks sīpols, jo lielāka ziedkopa. Zied jūnijā un jūlijā. Izteiksmīgs augs saulainai vietai.

       EUR

      ALLIUM FLAVUM

      Amaryllidaceae

      Dzeltenais sīpols. Ļoti dekoratīva, bagātīgi ziedoša sīpolu suga no Vidusjūras apgabala. Ziedi dzelteni, nokareni, sakopoti čemurveidīgā ziedkopā 50 cm augsta ziedneša galā, zied jūlijā un augustā. Podā pieci sīpoli.

       EUR

      ALLIUM GIGANTEUM

      Amaryllidaceae

      Milzu sīpols, dzimtene Austrumāzija. Ziemcietīgs sīpolaugs, veido zilganzaļu, plati lineāru lapu rozešu ceru, ziedi mazi, purpurvioleti, sakopoti lodveida ziedkopā līdz 150 cm augsta ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi sēklu sastati. Lapas sāk dzeltēt ziedēšanas laikā, drīz atmirst. Stāda saulē mēreni mitrā augsnē.

       EUR

      ALLIUM KARATAVIENSE

      Amaryllidaceae

      Karatavas sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, savvaļā sastopams Vidusāzijā, kur parasti aug kalnu nogāžu lejasdaļā akmeņainās vietās. Augs 20 cm augsts, lapas divas vai trīs, metāliski zaļas, līdz 12 cm platas, eliptiskas, ziedi sārti, sakārtoti lielā lodveida ziedkopā, kura saglabā dekoratīvu izskatu arī pēc ziedēšanas. Zied maijā un jūnijā.

       EUR

      ALLIUM KARATAVIENSE SUBSP. HENRIKII

      ALLIUM 'GLADIATOR'

      ALLIUM MOLY

      Amaryllidaceae

      Zeltziedu sīpols. Ziemcietīgs sīpolaugs, savvaļā sastopams Dienvideiropā un Dienvidaustrumeiropā. Veido zilganzaļu lineāru lapu ceru, ziedi spilgti dzelteni, sakopoti vairogveida ziedkopās līdz 30 cm augstu ziednešu galos. Zied jūnijā, drīz pēc ziedēšanas virszemes daļas atmirst. Stāda saulainā vietā mēreni mitrā augsnē.

       EUR

      ALLIUM NEVSKIANUM

      Amaryllidaceae

      Ņevska sīpols. Ļoti dekoratīvs sīpolaugs ar divām lielām eliptiskas formas zilganzaļām lapām un metāliski sarkaniem ziediem lielās lodveida ziedkopās 10 – 20 cm gara ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, efemeroīds. Savvaļā sastopams Afganistānā un Tadžikistānā Pamira kalnos. Izcils saulaina akmeņdārza augs.

       EUR

      ALLIUM NIGRUM

      Amaryllidaceae

      Melnais sīpols. Vasarā ziedošs dekoratīvs sīpolaugs no Vidusjūras apgabala. Ziedi balti ar zaļganbaltu centru skaistās vairogveida ziedkopās 70 cm augstu ziednešu galos. Pieticīgs, labi aug saulē vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      ALLIUM OSCHANINII

      Amaryllidaceae

      Ošanina sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs ar baltiem ziediem blīvā lodveida ziedkopā 100 cm gara stublāja galā. Zied jūlijā, īpašu uzmanību piesaista vidusdaļā uzpūstais stublāja posms. Labi aug drenētā, parastā augsnē saulainā vietā. Nozīme kulinārijā, lieto kā parastos dārza sīpolus. Savvaļā Rietumāzijā.

       EUR

      ALLIUM PARADOXUM

      Amaryllidaceae

      Dekoratīvais sīpols. Augs 20 cm augsts, lapas lineāras, zaļas, ziedi spoži balti, nokareni, sakopoti skrajā ziedkopā ziedneša galā. Zied agri pavasarī, vēlāk zaudē virszemes daļas. Labi jūtas daļēji noēnotās vietās mitrā augsnē. Ļoti izskatīga, interesanta sīpolu suga, savvaļā sastopama Kaukāzā un Irānā.

       EUR

      ALLIUM PSKEMENSE

      Amaryllidaceae

      Pskemas sīpols. Interesants, ļoti dekoratīvs sīpolaugs ar balonveidīgi uzpūstām lapām un stublāju. Lapas zilganzaļas, ziedi balti, sakopoti vidēji lielā lodveida ziedkopā 100 cm augsta ziedneša galā. Zied jūlijā un augustā, saglabā dekoratīvu izskatu līdz rudenim. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā Centrālāzijā.

       EUR

      ALLIUM RAMOSUM

      Amaryllidaceae

      Smaržīgie sīpoli. Dekoratīvs sīpolaugs ar baltiem ziediem 70 cm augsta ziedneša galā, zied jūlijā un augustā. Ziediem piemīt patīkams aromāts. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopams Centrālāzijā.

       EUR

      ALLIUM SICULUM

      ALLIUM SPHAEROCEPHALON

      Amaryllidaceae

      Apaļgalvas sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs ar tumši sarkaniem ziediem nelielās olveida ziedkopās 50 cm augstu ziednešu galos. Pavasarī veido smalku, tumši zaļu lapu puduri, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē, ziedēšanas laikā mērens mitrums, pēc ziedēšanas var būt sauss. Savvaļā sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā.

       EUR

      ALLIUM STIPITATUM 'MOUNT EVEREST'

      Amaryllidaceae

      Persijas sīpols, šķirne. Dekoratīvs sīpolaugs, ziedi balti blīvā lodveida ziedkopā līdz 120 cm augsta ziedneša galā. Ziedkopas 12 cm diametrā, zied maijā un jūnijā. Drīz pēc ziedēšanas zaudē virszemes daļas. Labi aug saulainā vietā parastā dārza augsnē. Pamatsuga savvaļā sastopama Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā.

       EUR

      ALLIUM URSINUM

      ALLIUM VICTORIALIS

      Amaryllidaceae

      Uzvarošais sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs mitrām un ēnainām vietām. Augs spēcīgs, līdz 50 cm augsts, lapas plati eliptiskas vai lancetiskas, zaļas, ziedi zaļganbalti, sakopoti nelielā galviņveida ziedkopā ziedneša galā. Zied maijā un jūnijā, reizēm vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst. Savvaļā sastopams Eiropā un Āzijā.

       EUR

      ALLIUM ZEBDANENSE

      Amaryllidaceae

      Zebdanas sīpols. Dekoratīvs sīpolaugs, veido blīvu ceru, lapas garas, šauri lineāras, zaļas, nolīkušas, atgādina dažu sugu gŗīšļu lapas. Ziedi balti, sakopoti čemuros 50 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnija sākumā, pēc ziedēšanas lapojums atmirst. Labi aug sausā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Savvaļā Āzijas dienvidrietumos.

       EUR

      ALOPECURUS ARUNDINACEUS

      Poaceae

      Niedru lapsaste. Daļēji ziemzaļa zilganzaļa lapojuma graudzāle ar cilindriskām vārpveida skarām 80 cm augstu ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā aug sāļās piekrastes augsnēs, sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Latvijā reti. Dārzā dekoratīva, pietiekami labi aug parastā darza augsnē saulainā vietā.

       EUR

      ALSTROEMERIA 'FREEDOM'

      Alstroemeriaceae

      Hibrīdā alstremērija, šķirne. Cers 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi sarkanrozā krāsā ar krēmdzeltenu rīklīti, uz apziedņa lapām tumši marķējumi, zied no jūlija līdz oktobrim. Pietiekami salcietīga šķirne, netīk mūsu atkušņainās ziemas. Stāda mitrā, auglīgā, bet izcili drenētā augsnē saulainā vietā. Uz ziemu vēlams sauss piesegums.

       EUR

      ALTHAEA ARMENIACA

      Malvaceae

      Armēnijas alteja. Daudzgadīga, dekoratīva ziemciete, radniecīga krāšņi ziedošajām divgadīgajām kāršrozēm, bet ar mazākiem ziediem. Cers spēcīgs, 120 - 150 cm augsts, lapas triangulāras, šķeltas vai dalītas, ar zobainu malu, pelēkzaļas. Ziedi piesātināti rozā krāsā, pa vienam vai pušķos lapu žāklēs. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi jūtas mitrā, labi drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Krievijas dienviddaļā, Ziemeļirānā un Armēnijā.

      - EUR

      ALTHAEA CANNABINA

      Malvaceae

      Kaņepjveida alteja. Ziemcietīgs, ļoti liels, līdz 250 cm, cerveida augs stāviem, stipri zarotiem, aplapotiem stublājiem un rozā ziediem lapu žāklēs. Viss augs apmatots, lapas pelēkzaļas, dalītas, katra daļa lancetiska vai lineāra ar zāģzobainu malu, atgādina sējas kaņepes (Cannabis sativa) lapas. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Neizvēlīga, labi aug jebkurā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā.

       EUR

      ALTHAEA OFFICINALIS

      Malvaceae

      Ārstniecības alteja. Liela auguma (200 cm) malvu dzimtas lakstaugs spēcīgiem, stāviem, maz zarotiem, aplapotiem stublājiem un sārtiem ziediem pa vienam vai vairākiem kopā lapu žāklēs. Augs apmatots, lapas pelēkzaļas, sirdsveida, daivainas. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulainā vietā mēreni mitrā augsnē. Nepatīk pārmitras vietas, labi panes sausumu. Savvaļā sastopama Dienvideiropā, daudzviet pārgājusi savvaļā, arī Latvijā.

      - EUR

      AMORPHA CANESCENS

      Fabaceae

      Iesirmā amorfa. Vasarzaļš puskrūms pelēkzaļu lapojumu  un violetziliem ziediem blīvos vārpveida ķekaros. Lapas glītas, plūksnaini saliktas no daudzām lapiņām, zied no jūlija līdz septembrim, 60 – 90 cm augsta. Sausumizturīga, stāda saulainā vietā drenētā, vidēji mitrā augsnē. Pavasarī pēc vajadzības apgriež. Savvaļā Ziemeļamerikā.

       EUR

      AMSONIA HUBRICHTII

      Apocynaceae

      Hubrihta amsonija. Pievilcīgs cerveida augs ļoti dekoratīvu lapojumu un gaiši ziliem ziediem jūnijā. Augs 70 cm augsts, stublāji stāvi, aplapoti, lapas šauri lineāras, zaļas, rūdenī krāsojas dzeltenas, ziedi zvaigžņveida, sakopoti ķekaros stublāju galos. Pieauguši augi sausumizturīgi, lapojuma dzeltenā krāsa labāk izteikta saulainā vietā. Savvaļā sastopama ASV Arkanzasā un Oklahomā, kur aug sausās, akmeņainās vietās.

      - EUR

      AMSONIA ORIENTALIS

      Apocynaceae

      Eiropas amsonija. Vienīgā amsoniju suga Eiropā, ievērojami mazāka auguma nekā līdzīgās Ziemeļamerikas sugas. Cers 40 cm augsts, lapojums pelēkzaļš, ziedi debeszili, zied maijā un jūnijā. Kā daudzas, iegūst zeltainu rudens nokrāsu, ja apstākļu kopums, kas to veicina, ir labvēlīgs. Dekoratīva, viegli audzējama, stāda saulē parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama Turcijā un Grieķijā, kur tā ir aizsargājams augs.

       EUR

      AMSONIA TABERNAEMONTANA

      Apocynaceae

      Amsonija. Ārēji līdzīga citām amsonijām. Cers 80 cm augsts, lapas spožas, tumši zaļas, lineāras, ziedi gaiši zili, zvaigžņveida, sakopoti piramidālos ķekaros aplapotu stublāju augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā, sēklas garās, tievās pākstīs. Labi jūtas pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā.

       EUR

      ANDROPOGON GERARDII

      Poaceae

      Žerāra andropogone. Ilgmūžīga graudzāle, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas prērijās. Cers stāvs, blīvs, 180 cm augsts, lapas zaļas, šauri lineāras, garas, rudenī krāsojas dzeltenīgas. Ziedi brūngani, sakopoti blīvās vārpiņās, zied no augusta līdz oktobrim. Izplešanās intensitāte neliela. Labi aug saulē mēreni sausā, nabadzīgā augsnē.

       EUR

      ANDROPOGON HALLII

      Poaceae

      Holla andropogone. Sausumizturīga dekoratīva graudzāle, cers blīvs, 150 cm augsts. Lapojums zilgans, reizēm ar viletsarkanu toni rudenī, stiebri un ziedu skaras zaļgandzeltenas, zied no augusta līdz oktobrim. Lēnaudzīga, labi aug saulē vidēji mitrā, smilšainā, parastā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikā.

       EUR

      ANDROPOGON TERNARIUS

      Poaceae

      Šķeltbārdas andropogone. Sausu, saulainu vietu graudzāle. Cers blīvs, 60 cm augsts, lapas un stiebri veģetācijas laikā mainās no zilganzaļiem pavasarī līdz violetoranžsarkaniem rudenī. Ziedu vārpiņas ar gariem, sudrabainiem matiņiem veidojas gandrīz visu stiebru garumā, zied no augusta līdz oktobrim. Savvaļā Ziemeļamerikā.

       EUR

      ANDROPOGON VIRGINICUS

      Poaceae

      Virdžīnijas andropogone. Dekoratīva graudzāle, cers šaurs, stāvs, līdz 100 cm augsts. Lapojums veģetācijas sākumā zaļš, vēlāk iegūst violetsarkanu nokrāsu, rudenī krāsojas oranži dzeltenos toņos. Ziedu skaras zaļganas, zied septembrī un oktobrī. Pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem, vislabāk sevi parāda nabadzīgās augsnēs saulainā vietā. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      ANDROSACE SEMPERVIVOIDES

      Primulaceae

      Saulrieteņu vairodzene. Zema, ziemzaļa, stīgojoša paklājveida ziemciete rozā ziediem. Lapas zaļas, sakopotas rozetēs, rozešu paklājs 3 cm augsts, ziedu čemuri līdz 10 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama Ziemeļrietumhimalajos. Viegli audzējama saulaina akmeņdārza ziemciete.

       EUR

      ANEMARRHENA ASPHODELOIDES

      Asparagaceae

      Asfodeļu anemarrhena. Nozīmīgs augs Ķīnas tradicionālajā medicīnā, daudziem pilnīgi svešs, dārzos rets. Veido blīvu, 60 cm augstu lapojuma ceru ar 100 cm gariem ziednešiem. Lapas vasarzaļas, lineāras, zaļas, atgādina zālveida ziemciešu lapas. Ziedi mazi, gaiši violeti, smaržīgi, atveras vēlās vakara stundās un naktī, zied augustā un septembrī. Labi aug saulē, pusēnā drenētā, mitrā, bagātīgā augsnē. Savvaļā sastopama Ķīnā, Korejā, Mongolijā.

       EUR

      ANEMONE BLANDA

      ANEMONE BLANDA ‘WHITE SPLENDOUR’

      Ranunculaceae

      Jaukā anemone, šķirne. Brīnišķīgs pavasarī ziedošs bumbuļaugs ar mirdzoši baltiem ziediem. Veido 15 cm augstu puduri, lapas tumši zaļas, staraini šķeltas, garos kātos, ziedi lieli, saulē plaši atvērti, vakaros aizveras, zied aprīlī un maijā, drīz zaudē virszemes daļas. Viegli audzējama, patīk augt vidēji mitrā, drenētā augsnē.

       EUR

      ANEMONE CANADENSIS

      Ranunculaceae

      Kanādas anemone. 60 cm augsta ilgmūžīga ziemciete, veido aplapotu dzinumu audzi. Lapas tumši zaļas, garkātainas, trīskārt līdz pieckārt dalītas. Ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Dekoratīva, bet var būt agresīva. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā. Neizvēlīga, labi aug saulē vai pusēnā mēreni mitrā, parastā dārza augsnē.

       EUR

      ANEMONE CYLINDRICA

      Ranunculaceae

      Cilindriskā anemone savvaļā sastopama Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Augs līdz 100 cm augsts, cerveida, ziedi balti ar zaļganu toni, zied jūnijā un jūlijā. Sēklas sakopotas cilindriskā auglī. Piemērota saulaina vieta vai pusēna.

       EUR

      ANEMONE FILISECTA

      Ranunculaceae

      Pavedienu anemone. Cers 50 cm augsts, lapojums zaļš, no jūnija līdz augustam veidojas plašas čemurveida ziedkopas ar aptuveni 30 ziediem baltā krāsā. Labi aug parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Cēlusies no Edinburgas botāniskā dārza, mūsu dārzā nonākusi kā stāds no stādaudzētavas Lielbritānijā.

       EUR

      ANEMONE HUPEHENSIS

      Ranunculaceae

      Hubejas anemone, Japānas anemone. Veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri ar gaiši rozā ziediem 80 cm augstu, aplapotu ziednešu augšdaļā. Lapojums matēti zaļš, piezemes lapas garkātainas, vidēji lielas, staraini šķeltas. Zied ilgstoši no augusta līdz oktobrim. Ilgmūžīga. Labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mēreni mitrā augsnē. Kailsalā piesedz. Savvaļā Ķīnā, Japānā kopš seniem laikiem kultivēta un pārgājusi savvaļā.

       EUR

      ANEMONE HUPEHENSIS ‘PRAECOX’

      Ranunculaceae

      Hubejas anemone, Japānas anemone, šķirne. Augs 80 cm augsts, ziedi koši sarkanrozā krāsā. Zied ilgstoši no augusta līdz oktobrim. Ilgmūžīga, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mēreni mitrā augsnē. Kailsalā piesedz.

       EUR

      ANEMONE X HYBRIDA ‘HONORINE JOBERT’

      Ranunculaceae

      Hibrīdā anemone, šķirne. Sena, joprojām populāra, ziedi lieli, spoži balti ar dzeltenu putekšņlapu pušķi centrā, zied septembrī un oktobrī. Ilgmūžīga, puduris 120 – 150 cm augsts. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Bezsniega ziemās sedz.

       EUR

      ANEMONE x HYBRIDA 'KONIGIN CHARLOTTE'

      Ranunculaceae

      Hibrīdā anemone, šķirne. Augs līdz 120 cm augsts, ziedi ļoti lieli, maigi rozā krāsā, zied no augusta līdz oktobrim. Labi aug saulē, pusēnā katrā pietiekami mitrā augsnē. Kailsalā sedz.

       EUR

      ANEMONE x LESSERI

      Ranunculaceae

      Lesera anemone. Pievilcīgs, viegli audzējams A. multifida un A. sylvestris hibrīds. Cers 20 cm augsts, lapojums zaļš, vasaras sākumā zied sarkanrozā ziediem. Labi aug jebkurā drenētā, vidēji mitrā augsnē saulē vai nelielā noēnojumā.

       EUR

      ANEMONE MULTIFIDA 'ANABELLA DEEP ROSE' (ANABELLA SERIES)

      Ranunculaceae

      Daudzdaļu anemone, šķirne. Cers neliels, 30 cm augsts, blīvs, lapojums pelēcīgi zaļš, lapas dalītas un šķeltas, garos kātos. Ziedi pa nedaudziem ziednešu galos, sarkanīgi rozā krāsā, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikā un vietām Dienvidamerikā.

       EUR

      ANEMONE NEMOROSA 'BLUE EYES'

      Ranunculaceae

      Baltais vizbulis, šķirne. Ziedi skaisti, pildīti, balti ar tumši zilu actiņu. Labi augoša, zied aprīļa otrajā pusē un maijā.

       EUR

      ANEMONE NEMOROSA 'BLUE QUEEN'

      ANEMONE NEMOROSA 'VESTAL'

      Ranunculaceae

      Baltais vizbulis, šķirne. Bagātīgi ziedoša, labi augoša, ziedi koši balti ar blīvi pildītu centru. Zied aprīlī un maijā.

       EUR

      ANEMONE NEMOROSA 'VIRESCENS'

      Ranunculaceae

      Baltais vizbulis, šķirne. Neparasta, ļoti interesanta, ziedi zaļi, sastāv lielākoties no šķeltām, lapām līdzīgām ziedlapām. Izskatās kā lapu rozetes pušķītis ziedneša galā. Zied aprīlī un maijā.

       EUR

      ANEMONE OBTUSILOBA 'PRADESH'

      Ranunculaceae

      Strupdaivu anemone, šķirne. Neparastu, samtainu ziedu īpašniece, lapu rozešu cers blīvs, 15 cm augsts. Ziedu krāsa ziedēšanas laikā mainās no tīri baltiem līdz piesātināti ziliem ar baltu maliņu, vienlaicīgi redzami gan balti, gan zili ziedi. Maksimālā ziedēšana maijā, epizodiski turpinās līdz vēlam rudenim. Labi aug drenētā, mitrā augsnē daļējā noēnojumā, kailsalā sedz. Cēlusies no kalnu apvidiem Utarpradēšas štatā Indijā.

       EUR

      ANEMONE POLYANTHES

      Ranunculaceae

      Daudzziedu anemone. Cers 50 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi skaisti, balti ar kontrastējošām tumšām putekšnīcām, reizēm ar gaiši violetzilu atblāzmu, sakopoti čemuros stublāju galos, zied jūnijā un jūlijā. Tuva narcišziedu anemonei (A. narcissiflora). Labi aug saulē vai pusēnā drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Himalajos, aug 2400 – 4300 m augstumā virs jūras līmeņa.

      - EUR

      ANEMONE RANUNCULOIDES 'ROOSI' (ANEMONOIDES)

      Ranunculaceae

      Ddzeltenais vizbulis, šķirne. Viena no daudzajām pildīto ziedu formām, kuras atrastas Hījumā salā Igaunijā. Ziediņi skaisti pildīti, zied no aprīļa beigām līdz jūnijam. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā.

       EUR

      ANEMONE RIVULARIS

      Ranunculaceae

      Strautu anemone. Cers 50 cm augsts, lapojums zaļš, lapas trīsdaivainas, katra daiva zobainu malu, ziedpumpuri pelēcīgi zili, ziedi tīri balti, zied pavasarī un vasaras pirmajā pusē. Pievilcīga, viegli audzējama, labi aug saulē vai daļējā noēnojumā drenētā, bet mitrā augsnē. Savvaļā Himalajos.

       EUR

      ANEMONE SYLVESTRIS

      Ranunculaceae

      Meža vizbulis savvaļā sastopams visā Eiropā, Kaukāzā un Sibīrijā, arī Latvijā. Augs līdz 40 cm augsts, veido vidēji blīvu lapu rozešu audzi, piezemes lapas staraini dalītas, ziedi balti, lieli, pa vienam uz ziedneša, zied maijā un jūnijā.

      - EUR

      ANEMONE SYLVESTRIS ‘FLORE PLENO’

      Ranunculaceae

      Meža vizbulis, šķirne ar baltiem, blīvi pildītiem ziediem. Augs 40 cm augsts, audžveida, zied maijā un jūnijā. Labi aug mēreni mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Saaug lēnāk nekā pamatsuga.

       EUR

      ANEMONE SYLVESTRIS 'POLISH STAR'

      Ranunculaceae

      Meža vizbulis, šķirne. Augs 25 – 30 cm augsts, ziedi lieli, blīvi pildīti, krēmbalti, atgādina kādu adatveida asteres šķirni, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā augsnē, panes sausuma periodus.

       EUR

      ANEMONE TOMENTOSA

      Ranunculaceae

      Tūbainā anemone savvaļā sastopama Ziemeļķīnā. Ilgmūžīga ziemciete, 120 cm augsta, veido vidēji blīvu lapojuma audzi. Lapas tumši zaļas, lielas, trīslapiņu saliktas, apakšpusē balti tūbainas. Ziedi balti, ārpuse purpurrozā, sakopoti skrajās ziedkopās, zied jūlija beigās un augustā, vēlāk dekoratīvas augļkopas. Neizvēlīga.

       EUR

      ANEMONE 'WILD SWAN'

      Ranunculaceae

      Hibrīdā anemone, šķirne. Burvīgs agri ziedošās A. rupicola un vēlu ziedošās A. hupehensis hibrīds. Augs 30 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi ļoti lieli, līdz 10 cm diametrā, balti ar violetzilu apakšpusi, labvēlīgos apstākļos zied no pavasara līdz rudenim. Labi aug saulē, pusēnā parastā augsnē. Populāra.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES (THALICTRUM THALICTROIDES)

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella. Izsmalcināts, ļoti ilgmūžīgs, lēni augošs gumsakņu augs zaļu lapojumu un baltiem anemoņveida ziediem pavasarī un vasaras sākumā. Cers 10 – 20 cm augsts, irdens, lapas nelielas, apaļas formas, trīsdaivainas, ziedi līdz 3 cm diametrā, pa vienam vai skrajos čemuros, zied ilgstoši. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļas mežos. Pusefemeroīds, vasaras otrajā pusē virszemes daļas atmirst, vēsās vasarās lapojums saglabājas līdz rudenim. Labi aug pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.

      - EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES A

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella. Brīvās apputes sēklaudzis. Ziedi lieli, balti, apziedņa lapas divās kārtās, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Ļoti ilgmūžīgas, stādījumos var augt desmitiem gadu. Praktiski neprasa nekādu kopšanu.

      - EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'AMELIA'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, vienkārši, rozā krāsā, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Pieaudzis augs 15 - 20 cm augsts. Bez rūpēm, stādījumi ilgmūžīgi, uz ziemu nekad nav jāsedz.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'BETTY BLAKE'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Neziedoša līdzīga citām šķirnēm ar nelielām, apaļīgām, galos trīsdaivainām lapām un smalkiem, tieviem stublājiem. Ziedi skaisti, neparastas krāsas, gaiši zaļi, pilnīgi pildīti, zied maijā un jūnijā. Piemērotos apstākļos pieaudzis augs var sasniegt 20 cm augstumu. Patīk mitra augsne un daļēji ēnaina vieta.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'CAMEO'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Veido 10 – 20 cm augstu puduri ar blīvi pildītiem, bāli sārtiem ziediem maijā un jūnijā. Jauniem augiem ziedi samērā mazi. Visā krāšņumā sevi parāda, kad augi ir labi iejutušies savā augšanas vietā. Lieliski papildinās ēnu mīlošo augu kompozīcijas.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'CHARLOTTE'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, vienkārši, gaiši rozīgi, zied bagātīgi un ilgstoši, parasti maijā un jūnijā, reizēm uzzied jau aprīlī. Cers 10 - 20 cm augsts.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'DOUBLE PURPLE'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Pievilcīgi zvaigžņveida ziedi jaunās krāsās – piesātināti violeti ar zaļganu centru. Apziedņa lapiņas stingras, vairākās kārtās, katra nedaudz ierullēta. Zied ilgstoši, vismaz divus mēnešus.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'DOUBLE WHITE'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne ar pilnīgi pildītiem, baltiem ziediem. Burvīgie ziedi, pa vairākiem uz ziedneša, priecē vairāk kā divus mēnešus, labi kontrastē ar zaļo lapojumu. Cers 15 cm augsts.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'GREEN HURRICANE'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Neparasta, pilnīgi atšķirīga no citām formām, ziedi zaļi ar sānis vērstiem, savērptiem putekšņlapu kātiņiem. Interesanta sabiedrotā citiem ēnu mīlošiem augiem. Cers 10 - 20 cm augsts.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES KIKUZAKI PINK'

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'KIKUZAKI WHITE'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi lieli, pildīti, tīri baltā krāsā, centrā redzamas dzeltenas putekšņlapas, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā. Ziedēšanas laikā iespaidīga, pieaudzis augs 15 - 20 cm augsts.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'PURITY'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Ziedi pilnīgi pildīti tīri baltā krāsā. Reizēm kāds zieds var būt daļēji pildīts, reizēm ziedi plaukst miesaskrāsas tonī, bet ziedēšanas maksimumā ir tīri balti. Cers 15 cm augsts, zied ilgstoši.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES 'TAIRIN'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Lieliski augoša, cers līdz 20 cm augsts, lapojums zaļš, reizēm ar brūnganu toni, ziedi lieli, rozā krāsā, zied ilgstoši un bagātīgi maijā un jūnijā.

       EUR

      ANEMONELLA THALICTROIDES F. ROSEA 'OSCAR SCHOAF'

      Ranunculaceae

      Saulkrēsliņu anemonella, šķirne. Viena no skaistākajām, ziedi lieli, pilnīgi pildīti, rozā krāsā, zied ilgstoši maijā un jūnijā. Pusefemeroīds, vēsās vasarās lapojums saglabājas līdz rudenim, ir gadījies, ka salapo vasaras nogalē un uzzied atkārtoti. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga.

       EUR

      ANEMONOPSIS MACROPHYLLA

      Ranunculaceae

      Liellapu anemonopsis. Paēnas aristokrāts no Honsjū salas Japānā, kur sastopams kalnu mežu joslā. Savvaļā un kultūrā reta suga. Cers 80 cm augsts, lapas lielas, tumši zaļas, divkārt vai trīskārt trīslapiņu saliktas, katra atsevišķa lapiņa ar zobainu malu. Ziedi gaiši violeti, nokareni, it kā vaskaini, sakopoti skrajās ziedkopās, zied augustā un septembrī. Labi aug drenētā, mitrā, nepāržūstošā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā, ilgmūžīgs.

       EUR

      ANEMONOPSIS MACROPHYLLA ‘WHITE SWAN’

      Ranunculaceae

      Liellapu anemonopsis, šķirne. Elegants augs, cers 80 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi kristālbalti, nokareni, sakopoti garā, skrajā ziedkopā, zied augustā un septembrī. Stāda no sausiem vējiem aizsargātā vietā daļējā noēnojumā vai pilnā ēnā mitrumu saglabājošā, trūdvielām bagātā augsnē. Lēnaudzīgs un ilgmūžīgs.

       EUR

      ANEMOPSIS CALIFORNICA

      Saururaceae

      Kalifornijas māņvizbulis, Kalifornijas anemopsis.  Veido lapu rozešu puduri ar koniskām ziedkopām 30 cm augstu ziedkātu galos. Lapas lielas, ādainas, vaskainas, līdz 20 cm garas. Ziediņi sīki, balti, pie ziedkopas pamatnes ir lielas, baltas seglapas, kas atgādina vainagu, zied vasaras otrajā pusē. Pavasarī mostas vēlu, saaug lēnām, labi aug slapjā līdz mitrā augsnē pilnā saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Ziemeļamerikas dienvidrietumdaļā.

       EUR

      ANGELICA ARCHANGELICA

      Apiaceae

      Dižzirdzene. Masīvs, ļoti liels divgadīgs vai daudzgadīgs monokarps lakstaugs ar spēcīgu, dobu, zarotu stublāju, lielām, plūksnaini saliktām lapām un dzeltenzaļiem ziediem saliktos čemuros. Zied no jūnija līdz augustam, var sasniegt 250 cm augstumu. Labi aug mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Ziemeļeiropā, Latvijā reti. Nozīme ārstniecībā un kulinārijā.

       EUR

      ANGELICA GIGAS

      Apiaceae

      Lielā dižzirdzene. Monokarps divgadīgs vai īsmūžīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Savvaļā sastopama Ķīnā, Japānā un Korejā, kur aug mežos, pļavās un upju krastos. Augs līdz 200 cm augsts, stublājs spēcīgs, maz zarains, sarkanviolets, lapas lielas, plūksnainas, zaļas. Ziedi mazi, violetsarkani, sakopoti čemuros stublāja un zaru galos, zied augustā un septembrī. Sēklas ne vienmēr ienākas, pastāvēšana kolekcijā apdraudēta.

       EUR

      ANTHERICUM LILIAGO

      Asparagaceae

      Nezarainā zāļlilija nāk no Viduseiropas un Dienvideiropas kalnu pļavām. Augs līdz 60 cm augsts, veido blīvu zālveida lapu rozešu ceru. Ziedi balti ar uzkrītošām dzeltenām putekšņlapām, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Stādījumi ilgmūžīgi. Var izmantot grieztajiem ziediem.

       EUR

      ANTHERICUM RAMOSUM

      Asparagaceae

      Ķekarainā zāļlilija. Cerveida ziemciete, līdz 80 cm augsta, stublāji stāvi, zaraini, rozešu lapas garas, šauri lineāras, pelēkzaļas, ziedi balti, zvaigžņveida, smalkāki kā A. liliago. Zied jūnijā un jūlijā. Pieticīga, labi aug katrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama krūmājos un pļavās  no Eiropas centrālās daļas līdz Turcijai.

       EUR

      ANTHOXANTHUM ODORATUM

      Poaceae

      Parastā smaržzāle. Dekoratīva vietējās floras graudzāle, cers blīvs, 50 cm augsts, lapojums vidēji zaļš, ziedu skara zaļgana ar dzeltenīgām putekšņlapām, zied maijā un jūnijā. Augs aromātisks, piemīt patīkama svaiga siena (kumarīna) smarža, ko sajutīsim nevis kā parasti augu berzējot, bet žāvējot. Visvairāk kumarīna veidojas ziedēšanas laikā. Labi aug jebkurā augsnē, priekšroku dod sausai augsnei. Savvaļā izplatīta Eiropā, Āzijā, vietām Ziemeļāfrikā.

       EUR

      ANTHRISCUS SYLVESTRIS 'RAVENSWING'

      ANTHYLLIS MONTANA 'RUBRA'

      Fabaceae

      Kalnu pērkonamoliņš, šķirne. Cerveida klājenisks ļoti ilgmūžīgs puskrūmiņš ar interesantiem karmīnsarkaniem ziediem. Lapas plūksnaini saliktas, pelēcīgas, ziedi sakopoti nelielās, blīvās galviņās. Zied maijā un jūnijā, 15 cm augsts. Savaļā sastopams Eiropas kalnos. Stāda sausā, akmeņainā, smilšainā augsnē saulainā vietā.

      - EUR

      ANTIRRHINUM BRAUN-BLANQUETII

      Plantaginaceae

      Ziemcietīgā lauvmutīte. Augs 60 cm augsts, veido kuplu krūmveida ceru ar citrondzelteniem ziediem garās, cilindriskās ziedkopās. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim. Labi aug drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā. Labvēlīgos apstākļos pašizsēja. Bargās ziemās piesedz. Savvaļā sastopama Spānijas un Portugāles ziemeļdaļā.

       EUR

      APHYLLANTHES MONSPELIENSIS

      Asparagaceae

      Monpeljē bezlape. Vidusjūras apgabala rietumdaļas endēms. Zilganzaļš augs bez lapām, veido blīvu, līdz 30 cm augstu ziednešu ceru ar ziliem piltuvveida ziediem maijā un jūnijā. Ziedi līdz 3 cm diametrā ar tumši zilu vidusdzīslu. Bez ziediem ārēji atgādina kādu auzeņu sugu. Piemērota sausa, akmeņaina, smilšaina augsne un saulaina vieta.

      - EUR

      AQUILEGIA CANADENSIS

      Ranunculaceae

      Kanādas ozolīte. Cers 70 cm augsts, ziedi sarkani ar dzeltenu, nokareni, zied maijā un jūnijā. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Vienīgā ozolīšu suga Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      AQUILEGIA CANADENSIS 'LITTLE LANTERNS'

      Ranunculaceae

      Kanādas ozolīte, šķirne. Pievilcīga, cers neliels, 30 cm augsts, lapojums zaļš, ziedi sarkani, nokareni, zied maijā un jūnijā. Viegli audzējama, labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē. Pamatsuga Ziemeļamerikas austrumdaļā.

       EUR

      AQUILEGIA VULGARIS 'WOODSIDE VARIEGATA'

      ARALIA CORDATA ‘SUN KING’

      Araliaceae

      Sirdsveida arālija, šķirne. Izcils dzeltena lapojuma augs ar sarkani tonētiem stublājiem, lielām, plūksnaini saliktām lapām un smalkiem, baltiem ziediem jūlijā un augustā. Cers 100 cm augsts. Labi aug pietiekami mitrā, trūdvielām bagātā augsnē vieglā noēnojumā, dzeltena lapu krāsa saglabājas no pavasara līdz rudenim.

       EUR

      ARCTANTHEMUM ARCTICUM

      ARENARIA MONTANA

      Caryophyllaceae

      Kalnu smiltene. Ziemzaļa spilvenveida ziemciete, 10 cm augsta, lapas tumši zaļas, ziedi balti, zied maijā un jūnijā. Ziedi noklāj pilnīgi visu augu. Savvaļā sastopama Dienvideiropas kalnos. Klasisks saulaina akmeņdārza augs.

       EUR

      ARENARIA PURPURASCENS

      Caryophyllaceae

      Purpursārtā smiltene savvaļā sastopama Pirenejos, kur aug uz klintīm 2800 m augstumā virs jūras līmeņa. Augs 10 cm augsts, ziemzaļš, veido blīvu spilvenveida ceru, lapas tumši zaļas, sīkas, ziedi zvaigžņveida, rozā krāsā. Zied maijā un jūnijā. Pieticīga saulaina akmeņdārza ziemciete, var izmantot kapu stādījumiem.

       EUR

      ARENARIA STENOPHYLLA

      Caryophyllaceae

      Zāļlapu smiltenīte, 30 cm augsts lakstaugs ar šauri lineārām rozešu lapām un baltiem ziediem kailu ziednešu augšdaļā. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama sausos priežu mežos Austrumeiropā un Rietumāzijā, Latvijā reti.

      - EUR

      ARISAEMA AMURENSE

      Araceae

      Amūras arizēma. Dekoratīvs kallu dzimtas bumbuļaugs. Nobriedis bumbulis veido vienu garkātainu, trīsdaivainu lapu un ziednesi ar sīkiem, vālītē sakopotiem dzeltenīgiem ziediem, kuru aptver baltzaļa svītrojuma vīkallapa. Lapojums sasniedz 40 cm augstumu, ziedkopa īsāka. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvas oranžsarkanu ogu vālītes. Labi aug vieglā ēnā, vidēji mitrā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Austrumāzijā.

       EUR

      ARISAEMA CANDIDISSIMUM

      Araceae

      Sniegbaltā arizēma. Elegants kallu dzimtas augs, veģetāciju sāk jūnija otrajā pusē, zied, strauji aug un ražo sēklas. Piemērotos apstākļos lapojums 50 cm augsts, lapa liela, salikta no trīs plati ovālām lapiņām. Ziedkopa liela, vīkallapa gaiši rozā ar baltām svītrām. Vēlāk attīstās oranžsarkanu ogu vālītes. Stāda līdz 20 cm dziļi, uz ziemu piesedz. Priekšroku dod saulainākai vietai kā vairums sugu. Savvaļā Ķīnas dienvidrietumdaļā.

      - EUR

      ARISAEMA FARGESII

      ARISAEMA FLAVUM

      Araceae

      Dzeltenā arizēma. Pieticīga suga, līdz 40 cm augsta, veģetāciju sāk jūnija otrajā pusē, zied un ražo augļus. Ziedkopa neliela, vālīti skaujošā seglapa koši dzeltena, lapas zaļas, plaukstveida, saliktas no 7 – 9 lancetiskām lapiņām. Labi aug daļēji noēnotā vietā trūdvielām bagātā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā izplatīta Austrumāzijā, Ziemeļāfrikā.  

       EUR

      ARMERIA MARITIMA ‘ALBA’

      Plumbaginaceae

      Jūrmalas armērija, šķirne ar baltiem ziediem. Augs veido blīvu ieapaļu spilvenveida ceru, lapojums ziemzaļš, zaļā krāsā, lapas šauri lineāras, ziedi sakopoti galviņveida ziedkopās 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Labi aug saulē vai pusēnā parastā dārza augsnē, piecieš pārmērīgu mitrumu pavasarī.

       EUR

      ARMERIA MARITIMA ‘DÜSSELDORFER STOLZ’

      Plumbaginaceae

      Jūrmalas armērija, šķirne. Ziemzaļa ziemciete, veido blīvu, ieapaļu lapu rozešu ceru (10 cm), lapas zaļas, šauri lineāras, ziedi koši sārti, sīki, sakopoti nelielās galviņās 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Pamatsuga savvaļā Eiropā, Ziemeļamerikā, Andu kalnos Dienvidamerikā, paretam arī Latvijā.

       EUR

      ARMERIA MARITIMA 'ROSEA COMPACTA'

      Plumbaginaceae

      Jūrmalas armērija, šķirne. Augs 15 cm augsts, veido blīvu ziemzaļu lapu rozešu spilvenveida ceru. Ziedi sārti, sakopoti nelielās galviņās, zied maijā un jūnijā, epizodiski arī vēlāk. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā augsnē.

       EUR

      ARMERIA MARITIMA ‘RUBRIFOLIA’

      Plumbaginaceae

      Jūrmalas armērija. Šķirne ar ļoti tumšsarkanu lapojumu pavasarī un vasaras beigās, rudenī. Veido blīvu lapu rozešu spilvenveida ceru, lapas mazas, lineāras, ziedi koši rozā, sakopoti galviņās līdz 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Kaprīzāka nekā zaļlapainās radinieces.

       EUR

      ARNICA UNALASCHCENSIS

      Asteraceae

      Aļaskas arnika. Veido piezemes lapu puduri ar dzelteniem ziedu kurvīšiem 20 cm augstu, aplapotu ziednešu galos. Lapas iegareni ovālas, matēti zaļas. Zied laika posmā no jūnija līdz augustam aptuveni vienu mēnesi. Labi aug drenētā, nepāržūstošā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopama Aļaskā, Japānā un Tālajos Austrumos Krievijā, aug piekrastes tundrā un kalnu alpīnajās pļavās.

       EUR

      ARNOGLOSSUM PLANTAGINEUM

      ARRHENATHERUM ELATIUS VAR. BULBOSUM 'VARIEGATUM'

      Poaceae

      Bumbuļainā dižauza, šķirne. Dekoratīva graudzāle, cers 70 cm augsts, lapojums vasarzaļš, lapas šauri lineāras, zaļas ar baltu apmali. Ziedu skaras sudrabaini baltas, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, pacieš īslaicīgus sausuma periodus. Sablīvējušos bumbuļveida sakneņus regulāri dala.

       EUR

      ARTEMISIA LACTIFLORA

      Asteraceae

      Pienziedu vībotne nāk no Rietumķīnas. Vienīgā vībotņu suga, ko audzē izskatīgo ziedu dēļ. Augs līdz 150 cm augsts, cers blīvs, lapas zaļas, plūksnaini šķeltas, stublāji stingri, aplapoti. No jūlija vidus līdz oktobrim zied maziem, krēmbaltiem ziediem. Sakuplojušos cerus regulāri dala. Dekoratīva, stāda vidēji mitrā parastā dārza augsnē saulē vai nelielā noēnojumā. Bargās bezsniega ziemās piesedz.

       EUR

      ARTEMISIA LACTIFLORA 'GUIZHOU GROUP'

      Asteraceae

      Pienziedu vībotne, šķirne. Cers līdz 150 cm augsts, lapas tumši zaļas ar stiprāku vai vājāku purpura toni. Ziedi mazi, balti, skaras zari vairāk atstāvoši no stublāja nekā pamatsugai. Zied no jūlija līdz septembrim. Labi aug saulē vai pusēnā vidēji mitrā, parastā dārza augsnē. Ievākta Ķīnā Guidžou provincē 1985. gadā.

       EUR

      ARTEMISIA SCHMIDTIANA 'NANA'

      Asteraceae

      Šmita vērmele, šķirne. Dekoratīva lapojuma ziemciete, cers ieapaļš, 25 cm augsts. Lapas sudrabaini pelēkas, samtainas, patīkami mīkstas, plūksnaini šķeltas. Ziedi gaiši dzelteni, ziedu kurvīši mazi, zied septembrī un oktobrī. Piemērota saulaina vieta un drenēta mēreni sausa augsne. Pievilcīgā lapojuma dēļ ļoti populāra.

       EUR

      ARTEMISIA VULGARIS 'ORIENTAL LIMELIGHT'

      Asteraceae

      Parastā vībotne, šķirne. Dekoratīva lapojuma pudurveida ziemciete, 150 cm augsta, lapas zaļi dzelteni un krēmdzelteni raibas. Ziedi neievērojami, pelēkzaļi, sakopoti skarās stublāju galos, zied no jūlija līdz septembrim.

       EUR

      ARUNCUS AETHUSIFOLIUS

      Rosaceae

      Savādlapu kazbārdis. Ilgmūžīgs cerveida augs, 30 cm augsts, lapas smalkas, vairākkārt plūksnaini saliktas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos. Ziedi balti , šaurās, īsās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā sastopams Korejā un Japānā. Dārzā labi aug jebkurā pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      ARUNCUS DIOICUS ‘KNEIFFII’

      Rosaceae

      Divmāju kazbārdis, šķirne. Cers 100 cm augsts, lapojums zaļš, smalki plūksnains, ziedi balti, sīki, sakopoti garās skarās ziednešu galos, zied jūnijā un jūlijā. Attīstās lēnāk nekā pamatsuga. Audzē pievilcīgā lapojuma dēļ.

       EUR

      ARUNCUS DIOICUS ‘ZWEIWELTENKIND’

      Rosaceae

      Divmāju kazbārdis, šķirne. Cers spēcīgs, 170 cm augsts, lapas pavasarī bronzas krāsā, ziedi balti, zied jūnijā un jūlijā. Sāk ziedēt vēlāk kā A. dioicus. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

       EUR

      ARUNCUS 'NOBLE SPIRIT'

      Rosaceae

      Kazbārdis, šķirne. Nedaudz mazāks kā savādlapu kazbārdis (A. aethusifolius), cers līdz 25 cm augsts. Lapas smalkas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžos toņos. Ziedi balti , zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā, piemērots ziemciešu dobju apmalēm un mitrākiem akmeņdārziem.

       EUR

      ASCLEPIAS ARENARIA

      Apocynaceae

      Smilts asklēpija. Reta suga, savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā. Augs 40 cm augsts, lēni veido ceru, stublāji guloši līdz stāvi, aplapoti, lapas ādainas, ovālas, pelēkzaļas, ar baltu vidusdzīslu. Ziedi zaļgandzelteni, sakopoti čemuros lapu žāklēs. Zied jūlijā un augustā. Interesants saulaina akmeņdārza augs. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām Kolorado štata kalnos 1050 m augstumā virs jūras līmeņa.

      - EUR

      ASCLEPIAS ASPERULA

      Apocynaceae

      Antilopjragu asklēpija. Viens no nosaukumiem, attiecināms uz izliektajiem, vertikālajiem augļiem, kuri atgādina antilopju ragus. Cers 30 – 50 cm augsts, lapas šauras, garas, zaļā krāsā. Ziedi lodveida čemuros, dzeltenzaļi ar tumši violetsarkanu, zied jūlijā un augustā. Stāda saulē, smilšainā, akmeņainā, vidēji sausā augsnē. Savvaļā ASV dienvidrietumdaļā. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

       EUR

      ASCLEPIAS EXALTATA

      Apocynaceae

      Paceltā asklēpija. Gracioza asklēpiju suga no ASV austrumdaļas, kur aug mitros mežos un mežmalās. Augs līdz 150 cm augsts, lēni veido ceru, stublāji aplapoti, lapas zaļas ar sārti tonētu dzīslojumu, ziedi krēmbalti, nokareni, sakopoti irdenos čemuros. Zied no jūnija beigām līdz augustam. Labi aug saulainā vietā pietiekami mitrā augsnē.

       EUR

      ASCLEPIAS FASCICULARIS

      Apocynaceae

      Kūlīšu asklēpija. Izskatīga, pievilcīga ziemciete, 80 cm augsta, kārtīgi, palēnām veido blīvu ceru. Lapas tumši zaļas, šauras, ļoti garas, ziedi violetsārti, sakopoti blīvos čemuros aplapotu stublāju augšdaļā. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Labi jūtas saulainā vietā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļā.

       EUR

      ASCLEPIAS HALLII

      Apocynaceae

      Holla asklēpija. Dārzos reta, savvaļā aug ASV dienvidrietumdaļas prērijās. Augs lēnām veido ceru, stublāji stāvi un pacili, 50 - 70 cm gari, aplapoti, lapas plati lancetiskas, ādainas, zilganzaļā krāsā. Ziedi blīvā lodveida ziedkopā, divkrāsaini, kronis balts, vainags violetzozā, zied jūlijā un augustā. Savvaļā sastopami arī eksemplāri ar vienkrāsainiem ziediem, no krēmsārtiem līdz violetsārtiem. Vecāki augi necieš pārstādīšanu, pārstāda jaunus augus. Labi aug saulē drenētā, smilšainā, akmeņainā, parastā augsnē.

       EUR

      ASCLEPIAS INCARNATA ‘CINDERELLA’

      Apocynaceae

      Tumšsārtā asklēpija, šķirne. Augs līdz 120 cm augsts, veido ceru, stublāji stāvi,  lapas tumši zaļas, lancetiskas, ziedi tumši sarkanrozā, sakopoti blīvā čemurveida ziedkopā. Zied no jūlija līdz septembrim. Pamatsuga savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā purvainās vietās. Mūsu apstākļos piemērotāka mēreni mitra augsne.

       EUR

      ASCLEPIAS INCARNATA ‘ICE BALLET’

      Apocynaceae

      Tumšsārtā asklēpija, šķirne. Ilgstoši ziedoša cerveida ziemciete, 100 cm augsta, stublāji un lapas gaiši zaļi, cers spēcīgs, ziedi balti, lielāki kā citām baltziedu šķirnēm, zied no jūlija līdz septembrim. Kā visas asklēpijas, stāda saulē.

       EUR

      ASCLEPIAS INCARNATA 'ICE FOLLIES'

      Apcynaceae

      Tumšsārtā asklēpija, šķirne. Augs 100 cm augsts, cerveida, stublāji stāvi, aplapoti, lapas lancetiskas, ziedi sniegbalti, sakopoti blīvās čemurveida ziedkopās zaraina ziedneša galos. Zied ilgstoši no jūlija līdz septembrim.

       EUR

      ASCLEPIAS PUMILA

      Apocynaceae

      Zemā asklēpija. Smalklapainākā no visām asklēpijām, savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā, kur aug sausos līdzenumos un kalnu akmeņainās nogāzēs. Augs 40 cm augsts, veido blīvi aplapotu stublāju ceru, lapas tumši zaļas, šauri lineāras. Ziedi balti, sakopoti čemurveida ziedkopās stublāju galos, zied jūlijā un augustā.

       EUR

      ASCLEPIAS SPECIOSA

      Apocynaceae

      Krāšņā asklēpija. Liels, spēcīgs mietsakņu augs sarkanvioleti sārtiem vai rozā krēmkrāsas ziediem. Cers 150 cm augsts, lapas pelēkzaļas, ziedi 10 cm lielos ļodveida čemuros ar zvaigžņveida kroni, dekoratīvi sēklu sastati, zied jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, nabadzīgā, vidēji sausā augsnē saulainā vietā. Labs nektāraugs, alternatīva agresīvajai Sīrijas asklēpijai (A. syriaca). Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

       EUR

      ASCLEPIAS SULLIVANTII

      Apocynaceae

      Salivena asklēpija. Cers 120 cm augsts, lapas lielas, ādainas, pelēcīgi zaļas ar rozīgu vidusdzīslu. Ziedi rozā krāsā, sakopoti lodveida ziedkopās, zied jūlijā un augustā, kam seko pievilcīgi sēklu sastati. Labi aug saulē parastā dārza augsnē. Pārstāda jaunus augus, dziļa mietsakne apgrūtina šo procesu.  Ārēji līdzīga Sīrijas asklēpijai, bet nav agresīva. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas centrālās daļas prērijās.

       EUR

      ASCLEPIAS TUBEROSA

      Apocynaceae

      Bumbuļu asklēpija. Visplašāk kultivētā suga, nāk no ASV dienviddaļas un austrumdaļas. Lēni augošs 70 cm augsts cerveida augs aplapotiem, nezarotiem stublājiem un koši oranžiem ziediem blīvās ziedkopās. Pavasarī mostas vēlu, lapojums pelēcīgi zaļš, lapas lancetiskas, zied no jūlija līdz septembrim, kam seko dekoratīvas augļkopas. Priekšroku dod sausai, smilšainai augsnei, labi aug arī auglīgākā augsnē. Var izmantot grieztajiem ziediem.

      - EUR

      ASCLEPIAS TUBEROSA SUBSP. INTERIOR

      Apocynaceae

      Bumbuļu asklēpija, pasuga. Ārēji tāda pat kā pamatsuga, atšķiras lapas pamatne, nedaudz īsāki lapu kātiņi, tās nav acīs krītošas atšķirības. Cers 70 cm augsts, ziedi koši oranži, zied no jūlija līdz septembrim. Savvaļā sastopama ASV centrālajā daļā, Ontario un Kvebekas provincēs Kanādā.

       EUR

      ASCLEPIAS VERTICILLATA

      Apocynaceae

      Mieturu asklēpija. Viegli audzējama smalka izskata ziemciete, līdz 80 cm augsta, veido vidēji blīvu aplapotu stublāju puduri ar baltiem ziediem čemurveida ziedkopās. Lapas tumši zaļas, lineāras, mieturos uz stublāja, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Savvaļā Ziemeļamerikas centrālajā daļā un austrumdaļā.

       EUR

      ASPERULA TINCTORIA

      Rubiaceae

      Krāsu miešķis. Gaisīga izskata, 50 cm augsts, lēni izplatās ar horizontāliem sakneņiem, veido kuplu puduri. Lapojums zaļš, jūnijā un jūlijā zied ar smalkiem baltiem ziediem. Sausā saulainā vietā puduris blīvāks, bet var augt arī daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopams Austrumeiropā un dažviet Āzijā, Latvijā ļoti reti.

      - EUR

      ASPHODELINE LUTEA

      Asphodelaceae

      Dzeltenā asfodelīne. Dekoratīva ziemciete, veido ziemzaļu lapu rozešu puduri ar dzelteniem ziediem garās ziedkopās. Lapas zilganzaļas, šauri lineāras, 30 cm garas. Zied maijā un jūnijā, vēlāk dekoratīvi sēklu sastati. Stāda saulē labi drenētā, vidēji sausā augsnē. Kaut gan necimperlējas, piecieš mitrākas augsnes, var stādīt tradicionālajā ziemciešu dobē kopā ar mitrumprasīgākiem augiem. Bezsniega ziemās piesedz. Nāk no Vidusjūras apkaimes.

       EUR

      ASPHODELINE TAURICA

      Asphodelaceae

      Taurijas asfodelīne. Cers blīvs, lapas šauras, garas, gaiši pelēcīgi zilas. Ziedi balti, sakopoti blīvā ķekarā, zied maijā un jūnijā, 50 cm augsta. Labi aug izcili drenētā, mēreni sausā augsnē saulainā vietā, netīk mitras augsnes. Uz ziemu piesedz. Savvaļā sastopama no Grieķijas līdz Āzijas rietumiem.

       EUR

      ASPHODELUS ALBUS

      Asphodelaceae

      Baltā asfodele. Savvaļā sastopama Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā, kur aug sausās, akmeņainās vietās. Cers 120 cm augsts, rozešu lapas tumši zaļas, cietas, garas, šauri lineāras, ziedi balti ar brūnu vidusdzīslu, zvaigžņveida, sakopoti gaŗā, šaurā ķekarā neaplapotu ziednešu augšdaļā. Zied jūnijā un jūlijā. Vasaras nogalē zaudē lapojumu. Ilgmūžīga.

       EUR

      ASPLENIUM SCOLOPENDRIUM

      Aspleniaceae

      Parastā aļņpaparde. Ziemzaļa vai daļēji ziemzaļa, cers neliels, 40 cm augsts, lapas veselas, garas, ādainas, spoži zaļas. Ilgmūžīga, labi aug vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā. Savvaļā sastopama kalnu reģionos Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

       EUR

      ASTER AGERATOIDES 'STARSHINE'

      Asteraceae

      Agerātveida ziemastere, šķirne. Pievilcīga, viegli audzējama, priecēs ar ilgstošu un bagātīgu ziedēšanu septembrī un oktobrī. Ziedu kurvīši nelieli, balti ar dzeltenu centru, 50 cm augsta. Stāda saulē parastā dārza augsnē.

       EUR

      ASTER ALPINUS 'TRIMIX' (BLUE-FLOWERED)

      Asteraceae

      Alpu ziemastere, šķirne. Augs līdz 30 cm augsts, veido blīvu piezemes lapu rozešu puduri ar lieliem ziedu kurvīšiem aplapotu ziednešu galos, mēlziedi zili, centrā dzelteni stobrziedi, zied maijā un jūnijā. Rozetes lapas zaļas, iegareni lāpstveida, stublāja lapas lancetiskas. Īsmūžīga, regulāri dala. Labi aug mēreni mitrā augsnē saulainā vietā.

       EUR

      ASTER ALPINUS ‘TRIMIX’ (PINK-FLOWERED)

      Asteraceae

      Alpu ziemastere, šķirne. Augs līdz 30 cm augsts, ziedi rozā ar dzeltenu centru, ziedu kurvīši lieli. Zied maijā un jūnijā. Regulāri dala, aptuveni ik pēc četriem gadiem. Stāda akmeņdārzā vai ziemciešu dobju priekšplānā.

       EUR

      ASTER ALPINUS ‘WHITE BEAUTY’

      Asteraceae

      Alpu ziemastere, šķirne. Augs 20 cm augsts, veido nelielu ceru, ziedu kurvīši pa vienam aplapotu stublāju galos. Mēlziedi balti, centrā dzelteni stobrziedi. Zied ļoti bagātīgi maija beigās un jūnijā. Pamatsuga savvaļā sastopama ziemeļu puslodes kalnu apgabalos, kur aug alpīnajās pļavās, uz klintīm un akmeņainās nogāzēs.

       EUR

      ASTER AMELLUS

      ASTILBE 'ASTARY WHITE' (x ARENDSII) (ASTARY SERIES)

      Saxifragaceae

      Ārendsa astilbe, šķirne. Augs 30 cm augsts, cers blīvs, lapojums vidēji zaļā krāsā, lapas plūksnaini saliktas, ziedi balti, pumpuri zaļganā tonī, sakopoti blīvā ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Var audzēt dārzā, konteineros, arī kā telpaugu. Astary sērijas astilbēm nav vajadzīgs zināms aukstuma periods, lai veidotos ziedpumpuri.

       EUR

      ASTILBE BITERNATA

      Saxifragaceae

      Kazbāržveida astilbe. Viena no augumā lielākajām astilbju sugām, savvaļā sastopama Ziemeļamerikā Apalaču kalnu mežos. Augs līdz 150 cm augsts, lapas lielas, plūksnainas, ziedi balti, sakopoti garā, zarainā ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Ārēji atgādina divmāju kazbārdi (Aruncus dioicus), kurš nav pat attāls astilbju radinieks.

       EUR

      ASTILBE ‘BRUNHILDE’ (x ARENDSII)

      Saxifragaceae

      Ārendsa astilbe, šķirne. Izveidojis G. Ārends 1911. gadā. Cers līdz 80 cm augsts, lapas matētas, pavasarī brūngani zaļas, vēlāk zaļas,  ziedi neparastas krāsas, gaiši persiku sārti, zied jūlijā.

       EUR

      ASTILBE CHINENSIS 'SPATSOMMER'

      Saxifragaceae

      Ķīnas astilbe, šķirne. Augs 70 cm augsts, audžveida, ziedi violeti, sakopoti šaurā, piramidālā skarā, zied augustā un septembrī. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai pusēnā.

       EUR

      ASTILBE CHINENSIS VAR. DAVIDII

      Saxifragaceae

      Dāvida astilbe. Savvaļas suga, viena no lielākajām astilbēm, sastopama Austrumāzijā. Augs 120 – 180 cm augsts ar tumši zaļām, pavasarī rūsgani tonētām, plūksnaini saliktām lapām un violetsārtiem ziediem šaurā, garā ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Sausumizturīgāka nekā vairums astilbju, priekšroku dod mēreni mitrai augsnei.

       EUR

      ASTILBE CHINENSIS VAR PUMILA

      Saxifragaceae

      Zemā ķīnas astilbe. Audžveida ilgmūžīga ziemciete, veido blīvu lapu rozešu paklāju. Lapas vairākkārt plūksnaini saliktas, zaļas, rudenī krāsojas oranžīgas. Ziedi violetsārti, sakārtoti šaurās, stāvās skarās, zied augustā un septembrī, ziedneši 25 cm augsti. Labi pacieš sausumu, labs zemsedzes augs.

       EUR

      ASTILBE x CRISPA 'LILLIPUT'

      Saxifragaceae

      Cirtainā astilbe, šķirne. Cers 20 cm augsts, lapas tumši zaļas, spožas, plūksnainas, ziedi lašrozā krāsā īsās ziedkopās. Zied jūlijā un augustā. Patīk vēsa, mitra, auglīga augsne un daļēji noēnota vieta. Parādījusies 1927. g.

       EUR

      ASTILBE x CRISPA 'PERKEO'

      Saxifragaceae

      Cirtainā astilbe, šķirne. Zems dekoratīvs augs spožām, tumši zaļām lapām un tumši rozā ziediem īsās, piramidālās ziedkopās. Lapas pavasarī ar bronzas toni, ziedneši 20 cm augsti, zied jūlijā un augustā. Laba izvēle mitrām, saulainām vai daļēji noēnotām vietām. Kā visas astilbes, pilnīgi nepanes sausumu. Parādījusies ap 1930. gadu.

       EUR

      ASTILBE 'ERICA' (x ARENDSII)

      Saxifragaceae

      Ārendsa astilbe, šķirne. Augs līdz 100 cm augsts, lapas plūksnaini saliktas, pavasarī spilgti bronzas sarkanas, vēlāk tumši zaļas. Ziedi gaiši rozā, sakārtoti blīvā ziedkopā, zied jūlijā. Ieviesis G. Ārends, A. ‘Rosa Perle’ mutācija.

       EUR

      ASTILBE 'EUROPA' (JAPONICA HYBRID)

      Saxifragaceae

      Japānas astilbe, hibrīdu šķirne. Cers blīvs, 50 cm augsts, lapas vidēji zaļas, plūksnainas, ziedi ļoti gaiši purpursārti, sakārtoti blīvās skarās. Agri ziedoša, zied jūnijā un jūlijā. Izveidojis G. Ārends, 1930.

       EUR

      ASTILBE ‘FANAL’ (x ARENDSII)

      Saxifragaceae

      Ārendsa astilbe, šķirne. Cers līdz 60 cm augsts, lapas spožas, pavasarī tumši sarkanzaļas, vēlāk tumši zaļas, ziedi piesātināti sarkani, sakopoti stāvās, blīvās, rombiskās skarās. Zied no jūlija sākuma līdz augusta sākumam.

       EUR

      ASTILBE GLABERRIMA VAR. SAXATILIS

      Saxifragaceae

      Klinšu astilbe. Viena no mazākajām astilbēm, 10 – 15 cm augsta, lapas tumši zaļas, pavasarī sarkanīgas, zied jūlijā un augustā sārtiem ziediem. Piemērota stādīšanai akmeņdārzā mitrā, bet labi drenētā augsnē.

       EUR

      ASTILBE 'GLORIA PURPUREA' (x ARENDSII)

      Saxifragaceae

      Ārendsa astilbe, šķirne. Cers 60 cm augsts, ziedi koši violetrozā krāsā, sakopoti ovālās, blīvās ziedkopās. Lapojums pavasarī rūsganzaļš, vēlāk tumši zaļš. Zied jūlijā.

       EUR

      ASTILBE GRANDIS

      Saxifragaceae

      Lielā astilbe. Savvaļas suga, sastopama Korejā, Ķīnas centrālajā un austrumdaļā, kur aug mitros mežos, krūmājos un mitrās kalnu aizās. Cers 120 cm augsts, lapojums tumši zaļš, lapas lielas, plūksnaini saliktas. Ziedi balti, sakopoti garā un platā ziedkopā, zied jūlijā un augustā. Labi aug mitrā, auglīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

      - EUR

      ASTILBE JAPONICA

      Saxifragaceae

      Japānas astilbe. Savvaļas suga, veido blīvu lapu un ziednešu ceru, kas saglabā dekoratīvu izskatu visu veģetācijas laiku. Augs 60 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi spoži balti, sakopoti skrajā, 20 cm garā ziedkopā. Zied jūnijā, visagrāk no visām astilbēm. Savvaļā sastopama mitrās, akmeņainās kalnu aizās Japānas dienviddaļā.

       EUR

      ASTILBE KOREANA

      Saxifragaceae

      Korejas astilbe. Savvaļas suga, dārzos audzē pievilcīgo ziedu dēļ. Cers līdz 100 cm augsts, lapojums plūksnains, zaļš, ziedi balti, pūkaina izskata, sakopoti lielās, iespaidīgās, bagātīgās ziedkopās, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Ķīnā un Korejā.

       EUR

      ASTILBE MICROPHYLLA

      Saxifragaceae

      Sīklapu astilbe. Gracioza savvaļas suga no Japānas, kur aug kalnu pļavās. Lapojums 30 cm augsts, smalks, lapas daudzkārt plūksnaini saliktas, katra daļa ar zāģzobainu malu. Jūlijā un augustā zied viegli sārtiem ziediem. Ziedneši 100 – 150 cm augsti. Mīl mitrumu saglabājošu, trūdvielām bagātu augsni. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      ASTILBE 'MIGHTY CHOCOLATE CHERRY'

      ASTILBE 'MONTGOMERY' (JAPONICA HYBRID)

      Saxifragaceae

      Japānas astilbe, hibrīdu šķirne. Augs 50 cm augsts, cers blīvs, lapojums pavasarī sarkanbrūns, vēlāk tumši zaļš. Ziedi koši sarkani, sakopoti konusveida skarās, zied jūnijā un jūlijā.

       EUR

      ASTILBE 'MOULIN ROUGE'

      Saxifragaceae

      Hibrīdā astilbe, šķirne (x cripa ‘Perkeo’ x ‘Red Sentinel’). Augs ar ļoti labu ārējo izskatu, cers blīvs, līdz 25 cm augsts, stingrs, izcils plūksnains lapojums tumši zaļā krāsā un purpursarkani ziedi plati piramidālā ziedkopā. Zied jūlijā un augustā. Patīk augt mitrā augsnē daļēji noēnotā vietā, ja mitruma diezgan, var augt arī saulainā vietā.

      - EUR

      ASTILBE 'PETER BARROW' (GLABERRIMA HYBRID)

      Saxifragaceae

      Kailā astilbe, šķirne. Veido tumši zaļa lapojuma puduri ar sārtiem ziediem nelielās skarās. Cers 20 cm augsts, zied augustā. Labi aug vairāk vai mazāk noēnotās vietās mitrā, drenētā augsnē. Piemērota stādīšanai akmeņdārzā.

       EUR

      ASTILBE ‘PROFESSOR VAN DER WIELEN’ (THUNBERGII HYBRID)

      Saxifragaceae

      Tunberga astilbe, hibrīdu šķirne. Cers līdz 100 cm augsts, lapas vidēji zaļas, plūksnainas, ziedi balti, sakopoti graciozās, nokarenās skarās. Zied jūlijā un augustā. Radīta 1917. gadā, Vācijā. Sena, joprojām populāra.

       EUR

      ASTILBE 'RED SENTINEL' (JAPONICA HYBRID)

      Saxifragaceae

      Japānas astilbes hibrīdu šķirne. Viena no labākajām sarkanziedu astilbēm. Cers 70 cm augsts, lapas tumši zaļas, plūksnainas, ziedi tumši sarkani, sakārtoti stāvās, blīvās skarās. Zied vēlāk nekā vairums hibrīdu.

       EUR

      ASTILBE RIVULARIS

      Saxifragaceae

      Strautmalu astilbe. Savvaļas suga ļoti lielām, tumši zaļām, divkārt plūksnaini saliktām lapām un zaļganbaltiem ziediem jūlijā un augustā. Ziedneši sasniedz 100 – 150 cm augstumu. Mitrumu mīlošs augs, labi jūtas daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Austrumāzijā, kur aug kalnu apvidos līdz 2600 m augstumam virs jūras līmeņa.

       EUR

      ASTILBE RIVULARIS VAR. MYRIANTHA

      Saxifragaceae

      Daudzziedlapu astilbe. Pudurveida augs, pavasarī dekoratīvs sarkanbrūns lapojums, ziedi sīki, bāli sārti, ziedu skaras līdz 100 cm augstas. Zied vasaras otrajā pusē. Savvaļā sastopama Ķīnas dienvidrietumos, kur aug ēnainos kalnu mežos un krūmājos līdz 2500 m augstumam virs jūras līmeņa. Pietiekami mitrā augsnē labi jūtas arī saulē.

      - EUR

      ASTILBE x ROSEA 'PEACH BLOSSOM'

      Saxifragaceae

      Rožainā astilbe, šķirne. Cers 50 cm augsts, lapas vidēji zaļas, ziedi maigi rožaini blīvās ziedkopās, zied jūlijā. Viens no pirmajiem rozā ziedu hibrīdiem starp A. chinensis un A. japonica. Izveidojis G. Ārends ap 1900. gadu. Reizēm pieskaita pie A. japonica hibrīdiem. Klasisks ziemciešu dobju augs.

       EUR

      ASTILBE 'SPRITE' (SIMPLICIFOLIA HYBRID)

      Saxifragaceae

      Vienkāršlapu astilbe, šķirne. Cers 40 cm augsts, lapojums dekoratīvs, tumši zaļš, spīdīgs, lapas šķeltas, rupji zobainām malām, ziedi gaiši pērļaini sārti, sakopoti gaisīgās, dzirkstīgās skarās ar nedaudz noliektām galotnēm, zied jūlijā un augustā. Labi aug daļējā noēnojumā mitrā, bagātīgā augsnē. Alan Bloom selekcija, 1969.

       EUR

      ASTILBE THUNBERGII VAR. CONGESTA

      ASTILBE 'WEISSE GLORIA' (x ARENDSII)

      Saxifragaceae

      Ārendsa astilbe, šķirne. Viena no labākajām balto ziedu astilbēm. Cers blīvs, 60 cm augsts, lapojums pavasarī rūsganzaļš, vēlāk zaļš. Ziedi sakopoti blīvās, piramidālās ziedkopās, zied jūlijā un augustā.

       EUR

      ASTILBOIDES TABULARIS

      Saxifragaceae

      Plāksnīšu astilbjveide. Savvaļā sastopama Ķīnas ziemeļaustrumu apgabalos un Ziemeļkorejā, kur aug mitrās, mežainās vietās un ūdenstilpju krastos. Veido garkātainu (90 cm) lapu puduri ar 150 cm augstiem ziednešiem. Lapas iespaidīgas, ļoti lielas, vairogveida, līdz 80 cm diametrā, gaiši zaļas, klātas sarveida matiņiem, rantainu malu. Ziedi balti, sīki, sakopoti nedaudz nokarenās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Dārzā labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Viegli audzējama, ļoti ilgmūžīga.

       EUR

      ASTRAGALUS CICER

      Papilionaceae

      Dedestiņu traganzirnis. Audžveida augs, stublāji pacili, līdz 100 cm gari, aplapoti, ziedi gaiši dzelteni, sakopoti blīvās galviņveida ziedkopās. Zied no jūnija līdz augustam. Viegli audzējams, labi aug vidēji mitrā parastā dārza augsnē saulē vai gaišā noēnojumā. Savvaļā sastopams Viduseiropā un Dienvideiropā kalnu pļavās.

       EUR

      ASTRANTIA BAVARICA

      ASTRANTIA MAJOR

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte. Cers 100 cm augsts, lapas spoži zaļas, staraini šķeltas, uz gariem kātiem. Ziedi sīki, balti, sakopoti čemuros ziednešu galos. Zied no jūnija līdz augustam, atsevišķi ziedi līdz oktobrim. Diezgan spēcīga pašizsēja. Dārzā labi aug mēreni mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama Eiropā, Latvijā ļoti reti.

       EUR

      ASTRANTIA MAJOR 'CLARET'

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte, šķirne. Viena no tumšāko ziedu zvaigznītēm, cers līdz 80 cm augsts, ziedi tumši vīnsarkani un gandrīz melni ziedkāti, zied no jūnija līdz augustam. Atlase no ‘Ruby Wedding’ sējeņiem.

       EUR

      ASTRANTIA MAJOR 'PRIMADONNA'

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte, šķirne. Ilgmūžīga, cers blīvs, 70 cm augsts, ziedkopas violetsarkanas, zied ļoti bagātīgi un ilgstoši no jūnija līdz augustam. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      ASTRANTIA MAJOR 'PRIMADONNA' ROZĀ

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte, šķirne. Cers 70 cm augsts, ziedkopas rozā krāsā, zied ļoti bagātīgi un ilgstoši no jūnija līdz augustam. Labi aug pietiekami mitrā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

       EUR

      ASTRANTIA MAJOR 'RUBRA'

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte, šķirne. Augs līdz 80 cm augsts, cers blīvs, ziedkopas tumši sarkanas, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai vieglā noēnojumā.

       EUR

      ASTRANTIA MAJOR 'RUBY CLOUD'

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte, šķirne. Augs 90 cm augsts, cers vidēji blīvs, ziedneši izvietoti skraji, ziedkopas tumši violesarkanas, lielas. Zied no jūnija līdz augustam. Ilgmūžīga, var daudzus gadus augt nepārstādīta.

       EUR

      ASTRANTIA MAJOR 'SUNNINGDALE VARIEGATED'

      Apiaceae

      Lielā zvaigznīte, šķirne. Dekoratīva lapojuma cerveida ziemciete, lapas neregulāri zaļi - balti raibas, ziedi balti, sīki, sakopoti čemurveida ziedkopās ziednešu galos, zied no jūnija līdz augustam, 90 cm augsta. Lapu raibums izteikts pavasarī un rudenī. Labi jūtas pusēnā vai ēnā vidēji mitrā augsnē, pietiekoši labi aug arī saulainā vietā.

       EUR

      ASYNEUMA LIMONIFOLIUM

      ATHAMANTA TURBITH SUBSP. HAYNALDII

      Apiaceae

      Hainalda atamante. Cers 50 cm augsts, dekoratīvs tumši zaļš, smalki plūksnains lapojums, kas atgādina diļļu lapojumu un čemuros sakopoti sīki, balti ziedi. Lapojums maigās ziemās ziemzaļš, zied no jūnija līdz augustam. Labi aug drenētā, vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Savvaļā Balkānos.

       EUR

      ATHYRIUM NIPONICUM VAR. PICTUM

      Athyriaceae

      Metāliskā Japānas sievpaparde. Augs 30 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu puduri. Lapas zaļas ar sudrabaini violetrozā toni lapu centrālajā daļā, lapu dzīslas sarkanbrūnas. Savvaļā sastopama Ziemeļaustrumāzijā. Labi aug daļējā noēnojumā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Ilgmūžīga.

       EUR

      ATHYRIUM NIPONICUM VAR. PICTUM 'METALLICUM'

      Athyriaceae

      Metāliskā Japānas sievpaparde. ...............................................................................................................

       EUR

      AUBRIETA 'ROYAL RED' (ROYAL SERIES)

      Brassicaceae

      Dārza obrēta, hibrīdo obrētu šķirne. Populāra, bagātīgi ziedoša ziemciete, veido blīvu ziemzaļa lapojuma spilvenveida ceru ar karmīnsarkaniem ziediem maijā un jūnijā. Ziedēšanas laikā līdz 20 cm augsta, lapojums pelēkzaļš. Lai saglabātu glītu formu, pēc ziedēšanas nogriež. Labi aug vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā.

      - EUR

      AUBRIETA 'ROYAL VIOLET' (ROYAL SERIES)

      Brassicaceae

      Dārza obrēta, hibrīdo obrētu šķirne. Zems, ziemzaļš, pelēkzaļa lapojuma spilvenveida augs ar tumši violetziliem ziediem. Zied maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā līdz 20 cm augsta. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulainā vietā. Lai saglabātu dekorativitāti, pēc ziedēšanas piefrizē.   

       EUR

       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      Stādaudzētava «Ozoli»  |  Ziemcietes  |  Kokaugi  |  Mūsu dārzs  |  Ainavu arhitektūra  |  Kontakti

      © Stādaudzētava «Ozoli»

      Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli

      Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana