Ozoli stādaudzētava

Ziemcietes             26120553

Kokaugi                  26305038

Search form
Meklēt
    • Ienākt ar:
    • anazana
    • facebook
    • Kokaugi
    • M-kokaugi
      • Stādaudzētava «Ozoli»
      • Ziemcietes
        • A-ziemcietes
        • B-ziemcietes
        • C-ziemcietes
        • D-ziemcietes
        • E-ziemcietes
        • F-ziemcietes
        • G-ziemcietes
        • H-ziemcietes
        • I-ziemcietes
        • J-ziemcietes
        • K-ziemcietes
        • L-ziemcietes
        • M-ziemcietes
        • N-ziemcietes
        • O-ziemcietes
        • P-ziemcietes
        • Q-ziemcietes
        • R-ziemcietes
        • S-ziemcietes
        • T-ziemcietes
        • U-ziemcietes
        • V-ziemcietes
        • W-ziemcietes
        • X-ziemcietes
        • Y-ziemcietes
        • Z-ziemcietes
      • Kokaugi
        • A-kokaugi
        • B-kokaugi
        • C-kokaugi
        • D-kokaugi
        • E-kokaugi
        • F-kokaugi
        • G-kokaugi
        • H-kokaugi
        • I-kokaugi
        • J-kokaugi
        • K-kokaugi
        • L-kokaugi
        • M-kokaugi
        • N-kokaugi
        • O-kokaugi
        • P-kokaugi
        • Q-kokaugi
        • R-kokaugi
        • S-kokaugi
        • T-kokaugi
        • U-kokaugi
        • V-kokaugi
        • W-kokaugi
        • X-kokaugi
        • Y-kokaugi
        • Z-kokaugi
      • Mūsu dārzs
      • Ainavu arhitektūra
      • Kontakti
       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      METASEQUOIA GLYPTOSTROBOIDES

      Cupressaceae

      Reliktā metasekvoja, Ķīnas metasekvoja. Vasarzaļš, liels, glezns skuju koks ar jaunībā konisku vainagu. Skujas plakanas, patīkami mīkstas, plaukst gaiši zaļas, vasarā tumšākas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžas, nobirst ar nelieliem zariņiem. Mazus kociņus sargā no sala, stāda saulainā vietā vidēji mitrā, drenētā, bagātā augsnē. Uz Zemes parādījusies pirms 150 miljoniem gadu, apdzīvojusi ziemeļu puslodi, savus ziedu laikus piedzīvojusi paleogēna periodā. Kā sen izmirušu 1941. gadā pirmoreiz aprakstīja pēc fosilijām, kas veidojušās pirms daudziem miljoniem gadu. Dažus gadus vēlāk Ķīnā tika atrasta dabā un aprakstīta otreiz. Lai pasargātu šo dārgumu no izzušanas, intensīvi stādīta arborētumos. Mūsdienās strauji izplatījusies visā pasaulē. Savvaļā izmirstoša suga, iekļauta IUCN Sarkanajā grāmatā.

       EUR

      MACLURA POMIFERA

      Moraceae

      Apelsīnu koks. Dzimtenē līdz 20 m augsts, ātraudzīgs, mazprasīgs koks. Savvaļā aug Ziemeļamerikā, sastopams no Ārkanzasas līdz Teksasai. Šo interesanto koku stāda un tas labi aug visā ASV teritorijā un Kanādas dienviddaļā. Dzinumi olīvzaļi, ērkšķaini, lapas olveida, smailas, līdz 12 cm garas, virspusē spīdīgi zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Divmājnieks, sievišķie un vīrišķie ziedi atrodas uz dažādiem kokiem. Ziedi neievērojami, lapu žāklēs, sievišķie ciešās galviņās, vīrišķie īsās vārpiņās vai ķekariņos, zied maijā un jūnijā. Augļi apvienoti lielā (8 – 14 cm diametrā), grubuļainā, apelsīnveidīgā sēkleņauglī oranždzeltenā krāsā. Augļiem dekoratīva nozīme, mīkstums koksnains, ar piensulu, neēd pat savvaļas dzīvnieki. Botāniska vērtība.

       EUR

      MAGNOLIA ACUMINATA

      Magnoliaceae

      Gurķu magnolija. Stalts, vidēji liels koks, 12 – 20 m augsts ar jaunībā piramidālu vainagu. Lapas lielas, eliptiskas, līdz 25 cm garas, tumši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi zvanveida, līdz 8 cm plati, zaļgandzeltenīgi, reizēm zilganzaļi no ārpuses, zied jūnijā, kam seko 5 – 8 cm gari, cilindriski augļi aveņsarkanā krāsā, ienākas setembrī un oktobrī. Ziedēt sāk aptuveni 10 gadu vecumā. Skaists liellapains koks, labi aug mitrās, bagātīgās augsnēs. Savvaļā Ziemeļamerikā.

       EUR

      MAGNOLIA KOBUS VAR. KOBUS

      Magnoliaceae

      Kobus magnolija. Vasarzaļš krūms vai neliels koks, 4 - 5 m augsts, zied lieliem, baltiem ziediem pavasarī pirms lapu plaukšanas. Ziedi reizēm ar sarkanīgu toni ziedlapu ārpusē, atsevišķi eksemplāri ar viegli smaržojošiem ziediem. Ziedēt sāk 10 - 15 gadu vecumā. Savvaļā Japānā no Honsjū salas centrālās daļas uz dienvidiem. Labi aug pietiekami mitrā, mālainā augsnē no aukstiem vējiem aizsargātā vietā.

       EUR

      MALUS SIEBOLDII

      Rosaceae

      Zībolda ābele. Vasarzaļš bagātīgi ziedošs neliels koks. Ziedi balti, augļi zirņa lieluma, dzelteni, ilgi saglabājas kokā.

       EUR

      MICROMELES ALNIFOLIA

      Rosaceae

      Alkšņlapu mikromele, alkšņlapu pīlādzis. Vasarzaļš mazs koks, 5 m augsts, vai krūms. Lapas vienkāršas, zaļas, virspuse gluda, rudenī krāsojas sarkandzeltenas, ziedi balti, pa 2- 10 vairogveida ziedkopās, augļi mazi, oranžsarkani, bieži ar redzamu zilganu apsarmi un saldskābu garšu. Savvaļā Austrumāzijā. Mikromeļu ģints ir pievienota pīlādžu ģintij, ģenētiskie pētījumi liecina par tuvu stāvošu Sorbus aria, ārēji vairāk līdzīgs Sorbus coloneura un citiem mikromeļu sekcijas pīlādžiem, kuriem lapas arī ir vienkāršas un gludas.

       EUR

      MORUS ALBA

      Moraceae

      Baltais zīdkoks. Neliels koks vai krūms ar stipri sazarotu, blīvu, apaļīgu vainagu. Lapas plati eliptiskas, dažāda lieluma un formas, jauno dzinumu lapas bieži daivainas ar šķēlumiem, redzamas arī veselas, virspusē spoži zaļas, rudenī krāsojas salmu dzeltenas. Ziedi spurdžveida ziedkopās, augļi melni, līdzīgi kazenēm, saldi pēc garšas, ēdami svaigi vai ievārījuma veidā. Salcietīgākā no sugām, stāda pa vienam vai grupās. Mūsu dārzā 30 gadu vecumā sasniedz 3 m augstumu. Siltāka klimata joslā nozīmīga suga zīdtārpiņu kultivēšanā. Savvaļā Ķīnā.

       EUR

      MORUS ALBA VAR. TATARICA

      Moraceae

      Tatāru zīdkoks. Zems, lēnaudzīgs, sala izturīgs krūms. Lapas gan daudzdaivainas, gan bez daivām, piesātināti zaļas, rudenī dzeltenas. Augļi var būt no baltiem līdz violetsarkaniem. Mūsu dārzā aug smagā, mālainā augsnē, 30 gadu vecumā 120 cm augsts, augļi balti. Atkarībā no augšanas vietas, iespējams, varētu būt augumā lielāks.

       EUR

      MYRICA PENSYLVANICA

      Myricaceae

      Pensilvānijas purvmirte. Vasarzaļš, blīvi zarots krūms ar patīkamu aromātu. Vainags apaļīgs, līdz 150 cm augsts. Lapas ādainas, garenas, spožas, veselas vai pie gala zobainas, līdz 10 cm garas. Ziedi zaļgandzeltenīgās spurdzēs, augļi klāti ar pelēcīgi baltu, vaskainu pārklājumu, saglabājas gandrīz līdz ziemas beigām. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, aug sausās, smilšainās vietās. Dekoratīvs krūms saulei un pusēnai, stāda, galvenokārt, pievilcīgās lapotnes dēļ.

       EUR

      MYRICARIA DAVURICA

      Tamaricaceae

      Daurijas mirikārija. Izcili dekoratīvs sudrabaini pelēks krūms violetsārtiem ziediem. Vainags samērā šaurs, lapas sīkas, ziedi blīvos vārpveida ķekaros dzinumu sānos, zied jūnijā, sasniedz aptuveni 1,5 m augstumu. Ziemā var apsalt, bet pavasarī labi atjaunojas pēc sala bojājumiem. Savvaļā Sibīrijas dienviddaļā, Mongolijā, Pakistānā, Ķīnā.

       EUR

       A
      B
       C
       D
      E
      F
       G
       H
       I
      J
      K
      L
      M
       N
       O
       P
      Q
       R
       S
       T
       U
       V
       W
       X
      Y Z

      Stādaudzētava «Ozoli»  |  Ziemcietes  |  Kokaugi  |  Mūsu dārzs  |  Ainavu arhitektūra  |  Kontakti

      © Stādaudzētava «Ozoli»

      Kā arī paturam visas tiesības paust savu subjektīvo viedokli

      Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana