Reliktā metasekvoja, Ķīnas metasekvoja. Vasarzaļš, liels, glezns skuju koks ar jaunībā konisku vainagu. Skujas plakanas, patīkami mīkstas, plaukst gaiši zaļas, vasarā tumšākas, rudenī krāsojas sarkanīgi oranžas, nobirst ar nelieliem zariņiem. Mazus kociņus sargā no sala, stāda saulainā vietā vidēji mitrā, drenētā, bagātā augsnē. Uz Zemes parādījusies pirms 150 miljoniem gadu, apdzīvojusi ziemeļu puslodi, savus ziedu laikus piedzīvojusi paleogēna periodā. Kā sen izmirušu 1941. gadā pirmoreiz aprakstīja pēc fosilijām, kas veidojušās pirms daudziem miljoniem gadu. Dažus gadus vēlāk Ķīnā tika atrasta dabā un aprakstīta otreiz. Lai pasargātu šo dārgumu no izzušanas, intensīvi stādīta arborētumos. Mūsdienās strauji izplatījusies visā pasaulē. Savvaļā izmirstoša suga, iekļauta IUCN Sarkanajā grāmatā.

 EUR

 EUR

Ziemeļu magnolija. Vasarzaļš, neliels koks, 4 m augsts, zied pirms lapu plaukšanas baltiem ziediem, kam seko cilindriski, aveņsarkani augļi rudenī. Savvaļā Japānā Honsjū salas ziemeļdaļā un Hokaido salā. Skaists koks soliteriem, grupām, ziemcietīgākā no sugām, labi aug mitrā, mālainā augsnē no aukstiem vējiem aizsargātā vietā.

 EUR

 EUR

Zībolda ābele. Vasarzaļš bagātīgi ziedošs neliels koks. Ziedi balti, augļi zirņa lieluma, dzelteni, ilgstoši saglabājas kokā.

 EUR

Mainīgā ābele. Vasarzaļš neliels koks baltiem ziediem pavasarī un dzeltensarkaniem augļiem (ābolīšiem) rudenī. Zied vēlu pavasarī, noslēdz ābeļu ziedēšanas sezonu. Augļi mazāki par ķiršiem, saglabā dekorativitāti līdz ziemai. Savvaļā 8 m augsta un ar 10 m platu vainagu, sastopama kalnu mežos Ķīnas ziemeļrietumdaļā. Pie mums varētu būt uz pusi zemāka.

 EUR

Alkšņlapu mikromele, alkšņlapu pīlādzis. Vasarzaļš mazs koks, 5 m augsts, vai krūms. Lapas vienkāršas, zaļas, virspuse gluda, rudenī krāsojas sarkandzeltenas, ziedi balti, pa 2- 10 vairogveida ziedkopās, augļi mazi, oranžsarkani, bieži ar redzamu zilganu apsarmi un saldskābu garšu. Savvaļā Austrumāzijā. Mikromeļu ģints ir pievienota pīlādžu ģintij, ģenētiskie pētījumi liecina par tuvu stāvošu S. aria, ārēji vairāk līdzīgs S. coloneura un citiem mikromeļu sekcijas pīlādžiem, kuriem lapas arī ir vienkāršas un gludas.

 EUR

Baltais zīdkoks. Neliels koks vai krūms ar stipri sazarotu, blīvu, apaļīgu vainagu. Lapas plati eliptiskas, dažāda lieluma un formas, jauno dzinumu lapas bieži daivainas ar šķēlumiem, redzamas arī veselas, virspusē spoži zaļas, rudenī krāsojas salmu dzeltenas. Ziedi spurdžveida ziedkopās, augļi melni, līdzīgi kazenēm, saldi pēc garšas, ēdami svaigi vai ievārījuma veidā. Salcietīgākā no sugām, stāda pa vienam vai grupās. Mūsu dārzā 30 gadu vecumā sasniedz 3 m augstumu. Siltāka klimata joslā nozīmīga suga zīdtārpiņu kultivēšanā. Savvaļā Ķīnā.

 EUR

Tatāru zīdkoks. Zems, lēnaudzīgs, sala izturīgs krūms. Lapas gan daudzdaivainas, gan bez daivām, piesātināti zaļas, rudenī dzeltenas. Augļi var būt no baltiem līdz violetsarkaniem. Mūsu dārzā aug smagā, mālainā augsnē, 30 gadu vecumā 120 cm augsts, līdz ziedēšanai vēl nav ticis. Atkarībā no augšanas vietas, iespējams, varētu būt augumā lielāks un ražot augļus.

 EUR

Pensilvānijas purvmirte. Vasarzaļš, blīvi zarots krūms ar patīkamu aromātu. Vainags apaļīgs, līdz 150 cm augsts. Lapas ādainas, garenas, spožas, veselas vai pie gala zobainas, līdz 10 cm garas. Ziedi zaļgandzeltenīgās spurdzēs, augļi klāti ar pelēcīgi baltu, vaskainu pārklājumu, saglabājas gandrīz līdz ziemas beigām. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, aug sausās, smilšainās vietās. Dekoratīvs krūms saulei un pusēnai, stāda, galvenokārt, pievilcīgās lapotnes dēļ.

 EUR