Vairogu biškrēsliņš. Cers 80 cm augsts, no maija beigām līdz jūlijam zied baltiem margrietu ziediem. Lapojums svaigi zaļš, plūksnains, ziedu kurvīši lieli, līdz 5 cm diametrā, sakopoti vairogveida ziedkopā. Dekoratīvs ziemciešu dobju augs, neizvēlīgs, labi aug saulē parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopams Eiropā.

 EUR

Liellapu biškrēsliņš. Glīts, liellapains, viegli audzējams plūksnaina lapojuma lakstaugs baltiem ziediem. Veido 120 cm augstu aplapotu stublāju puduri ar blīvos vairogos sakopotiem ziediem, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopams Dienvideiropā, Dienvidrietumāzijā.

 EUR

Baltā pienene. Pārsteidzoši pievilcīga ārstniecības pienenes (T. officinale) radiniece no Austrumāzijas ar baltiem ziedu kurvīšiem. Parasti zied pavasarī, epizodiski var uzziedēt līdz vēlam rudenim. Stāda labi drenētās, mitrās, bagātīgās augsnēs saulē vai gaišā noēnojumā, pārlieks mitrums ziemas mēnešos noved pie auga bojā ejas.

 EUR

Pīpeņu pienene. Pievilcīga pieneņu suga no Ķīnas. Cers 15 cm augsts, lapojums zaļš, ziedu kurvīši divkrāsaini, balti ar zeltdzeltenu vidu, galvenā ziedēšana pavasarī, epizodiski turpinās līdz rudenim. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā vidēji mitrā, drenētā augsnē.

 EUR

Bāldzeltenā pienene. Nāk no subalpīnajām pļavām un strautmalām Vidusāzijā. Smalks, neliels augs, cers sasniedz 10 cm augstumu. Lapas lineāras, malas ar retiem zobiem, pelēcīgi zaļā krāsā. Ziedu kurvīši balti ar dzeltenīgu vidiņu, zied no maija līdz augustam. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā drenētā, vidēji mitrā augsnē.

 EUR

Sārtā pienene. Ziedu kurvīši divkrāsaini, rozā ar dzeltenu centru, maksimālā ziedēšana pavasarī, epizodiski turpinās līdz oktobrim. Stāda saulainā vietā labi drenētā, vidēji mitrā augsnē. Savvaļā Centrālāzijā.

 EUR

Sakņojošā tanakeja. Zema pudurveida - audžveida ziemciete mitrām, noēnotām vietām. Rozešu lapas spožas, tumši zaļas, lancetiskas ar zobainu malu, mūžzaļas. Ziedi ar patīkamu smaržu, mazi, zvaigžņveida, balti, sakopoti blīvās skarās līdz 20 cm augstu ziednešu galos. Zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama kalnainos apvidos Japānā, kur aug mitrās, ēnainās vietās starp un uz apsūnojušiem akmeņiem.

 EUR

Viskrāšņākā telēkija. Itālijas Alpu endēms. Savvaļā sastopama akmeņainās kalnu nogāzēs un kalnu pļavās. Dārzos rets augs, cers 15 - 25 cm augsts, izplešanās intensitāte neliela, lapas vienkāršas, zaļas, ziedi dzelteni. Zied  jūlijā un augustā. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Četrdzīslapu margrietiņa. Viegli audzējama daļēji ziemzaļa ziemciete no Ziemeļamerikas. Lapas pelēkzaļas, lancetiskas, sakopotas blīvās rozetēs, ziedi līdz 20 cm augstu ziednešu galos, dzelteni. Zied jūnijā un jūlijā, epizodiski arī vēlāk. Labi aug mēreni sausā līdz vidēji mitrā drenētā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Ozollapu embotiņš. 20 cm augsts pudurveida augs, stublāji pamatdaļā koksnaini, veido īsus sāndzinumus. Lapas mazas, olveida ar zobainu malu, zaļas ar mīkstiem matiņiem, atgādina miniatūras ozola lapas. Ziedi purpursārti, sakopoti pušķos lapu žāklēs, zied jūlijā un augustā. Labi aug saulainā vietā sausā līdz vidēji mitrā augsnē. Savvaļā izplatīts Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, Latvijā sastopams ļoti reti.

 EUR

Salviju embotiņš, šķirne. Elegants dekoratīva lapojuma augs. Lapas gaišākas kā pamatsugai ar stipri krokotu, kruzuļainu maliņu. Cers 50 cm augsts, lapojums daļēji ziemzaļš, no jūlija līdz septembrim zied zaļgandzelteniem ziediem. Ziedi lapu žāklēs stublāja un zaru augšdaļā. Labi aug jebkurā augsnē saulē vai pusēnā.

 EUR

Hibrīdais saulkrēsliņš, šķirne. Liela auguma, cers 200 cm augsts, lapojums zilgani zaļš, stublāji spēcīgi, tumši violetsarkani, ziedi krēmkrāsas violetrozā, sakopoti kuplās ziedkopās. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Līdzīgs ‘Elin’, nedaudz uzlabots.

 EUR

 EUR

Ozolīšu saulkrēsliņš, šķirne ar baltām putekšņlapām, apziedņa lapas ātri nobirst. Augs 150 cm augsts, zied maijā un jūnijā. Labi jūtas saulainā vietā vai daļējā noēnojumā pietiekami mitrā, parastā dārza augsnē.

 EUR

Saulkrēsliņš, šķirne. Liela auguma T. flavum subsp. glaucum un T. rochebruneanum hibrīds. Cers vairāk kā 2 m augsts, stublāji tumši purpursarkani, lapojums zilgani zaļš, ziedi krēmīgi violetrozā, zied jūlijā un augustā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

 EUR

Zilganais saulkrēsliņš. Dzeltenā saulkrēsliņa pasuga ar zilganzaļu lapojumu, viens no pievilcīgākajiem ģintī, savvaļā izplatīts Dienvideiropā. Augs līdz 180 cm augsts, ziedi ar dzeltenām putekšņlapām, sakopoti lielās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai daļējā noēnojumā mitrā, labā augsnē.

 EUR

Zilganais saulkrēsliņš, šķirne. Maza auguma saulkrēsliņs daudzkrāsainu lapojumu un krēmdzelteniem ziediem. Cers 30 cm augsts, zied jūlijā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulainā vietā. Diezgan lēnaudzīgs.

 EUR

Hibrīdais saulkrēsliņš, šķirne. Zema auguma, pievilcīgs, cers blīvs, 40 – 50 cm augsts, lapojums kā ozolītēm, zaļš, ziedi violetrozā krāsā gaisīgās ziedkopās tumši krāsotu ziedkātu galos, zied maijā un jūnijā. Labi aug vidēji mitrā, parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā.

 EUR

Spožais saulkrēsliņš. Cers 150 cm augsts, lapas tumši zaļas, spožas, vairākkārt plūksnaini saliktas no lineārām lapiņām, ziedi blīvā ziedkopā, dzelteni. Zied jūnijā un jūlijā. Savvaļā izplatīts Eiropā, diezgan bieži sastopams Latvijā. Mitrās upju piekrastes pļāvās aug parastās vīgriezes (Filipendula ulmaria) sabiedrībā. No lielāka attāluma nav atšķirams no vīgriezēm, ziedēt sāk aptuveni divas nedēļas agrāk.

 EUR

Mazais saulkrēsliņš. Pievilcīgs smalklapains augs, 90 – 150 cm augsts, lapas zaļas, vairākkārt plūksnaini saliktas no ieapaļām lapiņām. Ziedi nokareni, gaiši dzeltenīgi ar violetu pieskaņu, sakopoti irdenās ziedkopās, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug parastā dārza augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā Eiropā, Āzijā, vietām sastopams arī Latvijā. Izcelsme Daremas grāfiste Anglijā.

 EUR

Mazais saulkrēsliņš, šķirne. Kupls smalka lapojuma cerveida augs zarotiem stublājiem un skrajās skarās sakopotiem sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem. Augs 40 – 50 cm augsts, zied jūnijā. Labi aug sausā līdz vidēji mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Pamatsuga savvaļā sastopama Eiropā, daudzviet Āzijā, Ziemeļāfrikā, pa retam Latvijā.

 EUR

Ziedlapveida saulkrēsliņš. Cers 30 cm augsts, lapojums pelēcīgi zaļš, smalks, sakopots stublāju pamatdaļā. Ziedneši stingri, pie pamata violeti krāsoti, augstāk zaļi. Ziedi balti blīvās skarās, zied jūnijā un jūlijā. Putekšņlapu kātiņi plati, kas piešķir augam ziedlapu izskatu. Stāda drenētā, mitrā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopams Āzijā, kur aug akmeņainās nogāzēs, retāk pļavās. Reta suga. Dārzā prasa vairāk rūpju.

 EUR

Rošebruna lielkauslapu saulkrēsliņš. Bagātīgi ziedoša lielziedaina varietāte. Cers līdz 180 cm augsts, lapojums zilganzaļš kā ozolītēm, ziedi lavandzili ar kontrastējošām dzeltenām putekšņlapām, sakopoti gaisīgās ziedkopās. Zied no jūlija līdz septembrim, ziedēšanas laikā iespaidīgs. Labi aug saulē vai pusēnā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā sastopams Japānā.

 EUR

Romblapu termopse, prēriju termopse.  Augs veido stublāju puduri 15 cm augstumā, lapas trīslapiņu saliktas, mazas. Ziedi dzelteni, sakopoti īsos ķekaros. Ziedkopā 10 – 20 ziedi, zied maijā un jūnijā. Savvaļā sastopama Kanādā un ASV, aug prērijās smilšainās un sausās vietās. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Matainā termopse jeb matainā peļuzāle savvaļā sastopama Ziemeļamerikas austrumdaļā. Augs 150 cm augsts, cerveida, lapas gaiši zaļas, trīsstaraini saliktas, zīdainas, ziedi garos ķekaros stublāju augšdaļā, spilgti dzelteni. Zied vasaras pirmajā pusē. Dekoratīva ziemciete saulainai vietai. Radniecīga baptīzijām (Baptisia).

 EUR

Hibrīdo tiarellu šķirne. Augs 40 cm augsts, veido blīvu lapu rozešu ceru ar sārtiem ziediem irdenos ķekaros. Lapojums dekoratīvs, daļēji ziemzaļš, lapas staraini dalītas, zaļas ar sarkanbrūnu plankumu centrā, jaunās lapas ar sarkanīgu toni. Zied maijā un jūnijā, bagātīgi un ilgi. Labi aug vidēji mitrā, auglīgā augsnē daļējā noēnojumā.

 EUR

Verija tiarella. Augs bez sāndzinumiem, cers blīvs, lapas tumši zaļas, staraini šķeltas ar sirdsveida pamatni. Ziedi smalki, zvaigžņveida, balti ar vieglu smaržu, sakopoti ķekaros 30 cm augstu ziednešu galotnēs, zied jūnijā. Labi aug daļējā noēnojumā vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumdaļā.

 EUR

 EUR

Menzīsa tolmeja. Ziemzaļa ziemciete, radniecīga heihērām un tiarellām. Veido blīvu lapu rozešu puduri ar skraji izvietotiem ziednešiem. Viss augs klāts matiņiem, lapas apaļīgas, daivainas, zobainu malu, gaiši zaļas. Ziedi mazi, sarkanbrūni, sakopoti šaurā, garā ķekarā. Ziedneši 40 cm augsti, zied maijā un jūnijā. Laba izvēle tumšām, mitrām vietām. Bargās bezsniega ziemās piesedz. Savvaļā Ziemeļamerikas rietumdaļā.

 EUR

Menzīsa tolmeja, šķirne ar krēmdzeltenzaļi raibu lapojumu. Cers 30 cm augsts, ziedi brūngansarkani, zied maijā un jūnijā. Labi aug noēnotās vietās mitrā augsnē, kailsalā sedz. Bieži audzē kā dekoratīva lapojuma telpaugu.

 EUR

Andersona tradeskancija, šķirne. Cers 60 cm augsts, blīvs, lapas šauri lineāras, tumši zaļas, ziedi spoži balti ar zilas krāsas matiņiem centrā, sakopoti vairogveida ziedkopās ziednešu galos. Zied ilgstoši no jūnija līdz septembrim. Ļoti labi aug saulē vai pusēnā pietiekami mitrā augsnē, arī slikti drenētā.

 EUR

Andersona tradeskancija, šķirne. Cers līdz 50 cm augsts, blīvs, lapojums zaļš, ziedi rozīgi sarkani, zied no jūnija līdz septembrim. Viegli audzējama, ilgmūžīga, labi aug saulē vai vieglā noēnojumā mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Kaprīzāka, prasa labi drenētu augsni, nepatīk lieks mitrums ziemas mēnešos.

 EUR

Virdžīnijas tradeskancija, šķirne ar baltiem ziediem. Augs 60 cm augsts, cers blīvs, spēcīgs, zied no jūnija līdz augustam. Tāpat kā citām tradeskancijām katrs zieds atvērts aptuveni pusi dienas, bet ziedu ir ļoti daudz.

 EUR

 EUR

Pūkainā tricirte. Izcili dekoratīva liliju dzimtas pudurveida ziemciete no Japānas. Līdz 100 cm augsta, lapas tumši zaļas, dažkārt ar tumšiem plankumiem, atgādina orhideju lapas. Ziedi balti ar violetiem plankumiem, zied septembrī un oktobrī. Stāda daļējā noēnojumā, var augt arī saulainā vietā, ja ir nodrošināts pietiekams mitrums.

 EUR

Platlapu tricirte. Savvaļā sastopama mežos un mežmalās Japānas ziemeļdaļā. Cers stāvs, 70 cm augsts ar tricirtēm raksturīgu lapojumu un dzelteniem, brūni punktotiem ziediem ķekaros ziednešu galos. Zied jūlijā un augustā, agrāk nekā citas sugas. Labi aug drenētā, mitrā, trūdainā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā.

 EUR

Lielziedainā tricirte. Atšķirīga no citām tricirtēm ar arkveidā nolīkušiem stublājiem, kuri dažbrīd skar zemi un ļoti lieliem cilindriskas formas spilgti dzelteniem, iekšpusē purpurbrūni punktotiem ziediem. Stublāji un lapas gludi, spīdīgi, bez matiņiem. Ziedi novietojušies dzinumu galos un lapu žāklēs, zied septembrī un oktobrī. Kailsalā sedz. Savvaļā sastopama Japānas dienviddaļā, kur aug mitrās, mežainās vietās.

 EUR

Hibrīdā tricirte, šķirne. Augs 50 cm augsts, veido blīvu vertikālu vai pacilu stublāju puduri. Lapas ar brūniem plankumiem, ziedi tīri balti, sakopoti augšējo lapu žāklēs un stublāju galos. Zied augustā un septembrī. Labi aug mitrā, viegli skābā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā. Samērā lēnaudzīga, neparasta balto, izskatīgo ziedu dēļ.

 EUR

Bāldzeltenais āboliņš. Cers 40 cm augsts, kupls, labi aplapots, lapojums zaļš, ziedi krēmdzelteni, sakopoti blīvās, gandrīz apaļās galviņās, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug saulē vai nelielā noēnojumā parastā dārza augsnē. Savvaļā sastopams Eiropas rietumu un centrālajā daļā.

 EUR

Purpursārtais āboliņš. Viens no dekoratīvākajiem ģintī, savvaļā sastopams Alpos un Pirenejos. Cers 60 - 80 cm augsts, blīvs, lapojums pelēcīgi zaļš, lapiņas lancetiskas, klātas sudrabainiem matiņiem. Jūlijā un augustā zied purpursārtiem, izstieptās galviņās sakoptiem ziediem. Labi aug drenētā, vidēji mitrā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Purpursārtais āboliņš, šķirne. Cers 60 cm augsts, ziedi blīvās, ovālās galviņās, sudrabaini balti, labi kontrastē ar tumši zaļo lapojumu, zied jūlijā un augustā. Stādījumos ļoti dekoratīvs, ilgmūžīgs, ar laiku izveido lielu ceru.

 EUR

Baltā mežlilija. Ļoti ilgmūžīga, lēni augoša, viena no skaistākajām ģintī ar lieliem, sēdošiem ziediem. Cers 40 cm augsts, lapas lielas, zaļas, pavasarī ar tumšāku marmorējumu, ziedi balti ar sārtu ēnojumu pamatnes daļā. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama ASV rietumdaļas piekrastes mežos.

- EUR

Lielziedu mežlilija. Viena no izskatīgākajām un ar vislielākajiem ziediem visā ģintī. Cers līdz 30 cm augsts, lapas tumši zaļas, olveida, nosmaiļotu galu, nedaudz viļņotām malām, ziedi ar kātiņu, ziedēšanas sākumā tīri balti, vēlāk iegūst blāvu purpura toni, ziedlapas nedaudz atliektas. Zied aprīlī un maijā. Labi aug daļējā noēnojumā mitrumu saglabājošā, trūdvielām bagātā augsnē. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā.

- EUR

Lielziedu mežlilija, šķirne. Ziedi skaisti, pildīti, balti, ziedēšanas beigās nedaudz sārtojas. Savvaļā uzieta 1924. gadā Kanādā.  Atšķirībā no šķirnes ‘Flore Pleno’, kas apvieno vairākas citas savvaļā atrastas pildīto ziedu formas, ‘Snowbunting’ ziedi ir nevainojamas formas, pilnīgi pildīti. Savu pievilcību parāda labi ieaugušies ceri, ziedēšanas laikā izcili dekoratīva. Veģetatīvi vairojas lēnām, galvenais iemesls retai izplatībai.

 EUR

Kurabajaši mežlilija. Viena no augamā lielākajām, savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā. Cers līdz 60 cm augsts, lapas zaļas ar brūnganu marmorējumu, ziedi lieli, tumši sarkani, sēdoši, zied ilgstoši no aprīļa līdz jūnijam. Labi aug mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Ļoti ilgmūžīga, ļoti krāšņa ziedu laikā.

  EUR

Dzeltenā mežlilija. Krāšņa ziemciete ar lieliem, sēdošiem, citrondzelteniem ziediem. Cers 40 cm augsts, lapojums koši zaļš ar sudrabainu marmorējumu, zied ilgstoši maijā un jūnijā. Piemērota mitra, trūdvielām bagāta, ūdens caurlaidīga augsne un daļēji noēnota vieta. Savvaļā ASV austrumdaļā.

 EUR

Himalaju trīskaulene. Interesanta vasarzaļa kaprifoliju dzimtas ziemciete no Austrumāzijas. Cers 50 cm augsts, lapas ovālas, klātas ar matiņiem, ziedi sarkani, nenozīmīgi, zied pavasarī, vasaras otrajā pusē dekoratīvi sarkani augļi. Stāda mitrā, trūdvielām bāgātā augsnē daļējā noēnojumā vai ēnā.

 EUR

Plūksnveida trīskaulene. Dekoratīva lapojuma ziemciete no Ķīnas un Japānas. Cers 60 cm augsts, lapas gan veselas, gan plūksnaini dalītas. Ziedi maznozīmīgi, balti, zied pavasarī, vasaras otrajā pusē izteiksmīgas baltas ogas. Labi aug drenētā, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē daļējā noēnojumā. Nozīme austrumu medicīnā.

 EUR

Ravennas zāle. Viena no augumā lielākajām dekoratīvajām graudzālēm, savvaļā sastopama Vidusjūras reģionā. Cers samērā blīvs, 2 – 3 m augsts, lapas šauri lineāras, līdz 70 cm garas, pārkarenas, olīvzaļas ar baltu vidusdzīslu. Ziedu skara gara, sudrabaini sarkanīga, strauji kļūst sudrabaini balta, zied rudenī. Pēc nelabvēlīgas veģetācijas sezonas ziedēšana izpaliek. Stāda drenētā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē pilnā saulē.

 EUR

Skaistā saulpurene. Reta suga, Riširi salas endēms Japānā. Ziedi lieli, puslodveida, koši dzelteni, raksturīgas sarkanas auglenīcas, zied maijā un jūnijā, vēsos pavasaros ilgstoši. Ziedēšanas laikā cers 20 – 40 cm augsts, reizēm ziedneši izaug garāki.  Stāda mitrā, bet drenētā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Dārza saulpurene. Cers blīvs, līdz 60 cm augsts, ziedneši stingri, ziedi lieli, apaļīgi, daļēji pildīti līdz pilnīgi pildīti, plaukst dzeltenīgi, ziedēšanas laikā kļūst gandrīz balti, zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, bagātīgā augsnē saulainā vietā. Ievērojami uzlabota leģendārā šķirne ‘Alabaster’, spēcīgāk augoša, lielāki ziedi.

 EUR

Farrera saulpurene. Subalpīno un subarktisko reģionu suga Ķīnā, aug kalnu alpīnajās pļavās un akmeņainās nogāzēs 3500 – 4700 m augstumā virs jūras līmeņa. Cers neliels, līdz 30 cm augsts, lapojums tumši zaļš, ziedi koši dzelteni, zied jūnijā un jūlijā. Labi aug drenētā, vidēji mitrā, auglīgā augsnē saulainā vietā.

 EUR

Zemā saulpurene. Lēni augoša 20 cm augsta cerveida ziemciete dzelteniem kausveida ziediem neaplapotu ziednešu galos. Cers blīvs, neliels, lapojums tumši zaļš, lapas staraini dalītas, īsos kātos, zied maijā un jūnijā. Labi aug mitrā, vēsā, trūdvielām bagātā augsnē saulē vai daļējā noēnojumā. Savvaļā sastopama alpīnajās pļavās Rietumķīnā, Tibetā un Himalaju austrumdaļā.

 EUR