Mamutkoks, milzu sekvoja. Mūžzaļš skujkoks ar ļoti īsām skujām un maziem čiekuriem. Viens no lielākajiem kokiem pasaulē, savvaļā sastopams Ziemeļamerikā Kalifornijā, aug Sjerranevada kalnu rietumu nogāzēs 1500 – 2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Pie mums Latvijā atrodams privātās kolekcijās, kolēģa dārzā pienācīgi aprūpēti aug vairāki eksemplāri, 8. gados sasnieguši 100 – 180 cm augstumu. Mūsējie dzīvojas pa podiem, ar tik labu augšanas sparu neizceļas kā zemē augošie. Pieejamiem stādiem sēklas iegādātas Ziemeļamerikā Muir Woods National Monument parka teritorijā esošajā suvenīru veikaliņā. Attēlos redzamie milzu koki aug Sekvoju Nacionālajā Parkā (Sequoia National Park).

 EUR

Ķīnas citronliāna. Vasarzaļa liāna, dzinumi līdz 8 m gari, vijas ap balstu. Vienmājas vai divmājas augs ar mainīgu sievišķo un vīrišķo ziedu attiecību. Lapas vienkāršas, tumši zaļas, ziedi balti, reizēm ar rozīgu pamatdaļu, pa 3 – 5 kopā, augļi salikti, sulīgi, sarkani. Augļkopas ķekarveidīgas, līdz 10 cm garas, sastāv no daudziem ogas veida auglīšiem. Zied jūnijā, augļi ienākas rudenī, ēdami. Lēnaudzīga jaunībā, prasa daļēji noēnotu vietu, vecāki augi var augt saulē. Savvaļā Austrumāzijā. Izmanto vertikālai apzaļumošanai, vērtīgs ārstniecības augs.

 EUR

Kašmiras pīlādzis. Mazs koks vai krūms, 4 m augsts. Lapas līdz 23 cm garas, plūksnaini saliktas no lancetiskām lapiņām, tumši zaļas. Ziedi ļoti gaiši rozīgi, kam seko balti augļi rudenī. Augļi ļoti lieli, ilgi turas kokā. Skaists koks apstādījumiem. Savvaļā sastopams Rietumhimalajos, Kašmirā.

 EUR

Mespila pīlādzis. Vasarzaļš krūms vai mazs koks, 2 – 3 m augsts, viens no nedaudzajiem, kam lapas ir veselas un ziedi rozā krāsā. Lapojums dekoratīvs, lapas mazliet ādainas, virspuse tumši zaļa, apakšpuse gaišāka, kaila vai nedaudz tūbaina, ziedi sakopoti nelielos vairogos, augļi ovāli, oranžsarkani ar miltainu mīkstumu, lēnaudzīgs. Savvaļā sastopams Centrāleiropas un Dienvideiropas kalnos.

 EUR

Divkrāsu pīlādzis. Mazs koks vai krūms, lapojums plūksnains, tumši zaļš, rudenī krāsojas sarkans. Pavasarī zied baltiem ziediem, kam seko oranži augļi rudenī. Dārzos reta suga, savvaļā sastopams Ķīnas ziemeļdaļā, kur aug kalnu mežos. Sēklas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Baltaugļu pīlādzis. Vasarzaļš krūms vai mazs koks ar noapaļotu vainagu, savvaļā sastopams Ķīnā Juņnaņas provincē. Lapas lielas, plūksnaini saliktas no ovālām lapiņām, zilganzaļas virspusē, apakšpusē gaišākas, rudenī krāsojas oranžīgi sarkanas. Pavasarī zied baltiem ziediem, kam seko lieli, izskatīgi, balti augļi rudenī, kas ilgi saglabājas kokā pēc lapojuma zaudēšanas. Īpašu pievilcību piešķir sarkanie augļkātiņi. Stāda trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē saulainā vietā. Sēklas no dabiskajām augšanas vietām.

 EUR

Ķēnes pīlādzis. Stāvs, 2 – 3 m augsts krūms, lapas plūksnainas, svaigi zaļas, ziedi balti ar brūnām putekšnīcām, zied maijā un jūnijā, kam seko nelieli, apaļi, balti augļi ar sarkaniem kātiņiem. Izcili dekoratīvs, baltie augļi labi izceļas uz zaļā lapojuma fona. Stāda mitrā augsnē saulainā vietā, piecieš nelielu noēnojumu. Savvaļā Ķīnas vidienē.

 EUR

Plūškoklapu pīlādzis. Plats, irdens krūms, ievērojamā vecumā 2.5 m augsts. Lapas lielas, plūksnaini saliktas, tumši zaļas, spožas. Ziedkopa maza, taču ziediņi lieli, zied jūnijā, kam seko oranži augļi ar stāvām kauslapām. Savvaļā Ziemeļaustrumāzijā, aug mitros skujkoku mežos. Dārzos sastopams reti, parasti tiek jaukts ar citām pīlādžu sugām.

 EUR

Sārdženta pīlādzis. Vasarzaļš neliels koks. Īpašs ar vislielākajām lapām no sugām, krāšņu rudens lapojumu oranžsarkanos toņos, milzīgām ziedkopām pavasarī un koši sarkaniem augļiem rudenī. Lapas plūksnainas, tumši zaļas, līdz 35 cm garas. Ziedi balti, to ļoti daudz, ziedkopas līdz 25 cm platas. Raksturīgi lieli, tumši sarkani ziemas pumpuri. Savvaļā 6 – 10 m augsts, aug kalnu mežos  Ķīnas vidienē un dienvidu daļā Sičuaņā un Juņnaņā.

 EUR

Ķīnas kalnu pīlādzis. Vasarzaļš krūms vai mazs koks, savvaļā 3 – 7 m augsts, sastopams kalnu mežos Sičuaņā un Juņnaņā Ķīnā. Lapas paparžveida, garas, šauras, plūksnaini saliktas no ļoti daudz lapiņu pāriem (14), virspuse tumši zaļa, gluda, apakšpuse pelēcīga, rudenī krāsojas bronzas sarkanas. Ziedi balti, sakopoti blīvās ziedkopās, kam seko tikpat blīvas augļkopas ar spilgti sarkaniem augļiem rudenī. Izcili dekoratīvs neparastā lapojuma un augļu dēļ. Sēklas augiem nākušas no dabiskajām augšanas vietām. Piedāvājumos tīru sugu grūti dabūt, bieži var sastapt hibrīdas izcelsmes augus ar sugai neraksturīgu lapu formu.

 EUR

Miecvielu pīlādzis. Vidēji liels koks ar apaļīgu vainagu. Lapas plati olveida, ar smailām daivām, līdz 10 cm garas, svaigi zaļas, nedaudz spīdīgas virspusē, apakšpusē gaišākas, rudenī krāsojas sarkanas. Ziedi balti, augļi elipsoidāli, brūni ar gaišāku punktojumu, 1.5 cm gari. Savvaļā Eiropā, Mazāzijā, Ziemeļāfrikā.

 EUR

Plūksnlapu stafileja. Stāvs, 2 – 5 m augsts krūms zaļu, plūksnainu lapojumu un baltiem zvanveida ziediem nokarenās ziedkopās. Zied jūnijā, kam seko zaļgani, uzpūsti, lodveidīgi, 2 - 3 daivaini augļi. Dekoratīva, mīl mitru, auglīgu augsni un saulainu vietu, jaunībā sargā no sala. Savvaļā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, Mazāzijā.

 EUR

Japānas stiraks, Jāpānas sniegpulkstenīšu krūms, šķirne ar gaiši rozā ziediem. Vasarzaļš krūms, lapas vienkāršas, ieapaļi eliptiskas, tumši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas vai oranžas. Ziedi ar vieglu smaržu, 2 cm plati, sakopoti nokarenos pušķos vai ķekaros, zied jūnijā un jūlijā. Pamatsuga savvaļā sastopama Ķīnā, Japānā un Korejā. Ģints tuva Halesia (sniegpulkstenīšu koks) ģints pārstāvjiem. Stādi audzēti no sēklām.

 EUR