Parastā īve, šķirne. Ļoti lēnaudzīga, vainags blīvs, jaunībā kolonveida, vēlāk plati kolonveida, 10 gadu vecumā līdz 70 cm augsta un 30 cm plata. Skujas ar platu zeltdzeltenu malu, krāsojums īpaši spilgts pavasarī. Sala izturīga, bet pilnīgi nepanes ziemas sauli, jāparūpējas par ēnojumu.

 EUR

Japānas īve. Mūžzaļš koks, vainags olveida, skujas tumši zaļas. 40 gadu vecumā 4 m augsta un 3 m plata, citos augšanas apstākļos parametri var būt atšķirīgi. Labi augoša, ziemcietīgāka par parasto īvi (T. baccata), piemērota soliteriem, grupām, rindām. Savvaļā sastopama Austrumāzijā.

 EUR

Vidējā īve, šķirne. Neliels kociņš ar šauru kolonveida augumu, 12 gadu vecumā līdz 150 cm augsts un 40 cm plats, pie apakšas nedaudz šaurāks. Zarojums stāvs, skujas tumši zaļas. Sala izturīga, labi augoša, skujojums necieš no ziemas saules, skaists vertikāls akcents kompozīcijām, grupām. Kā visas īves, lēnaudzīga.

 EUR

Rietumu tūja, šķirne. Samērā ātraudzīga, vainags blīvs, kolonveida ar noapaļotu galotni, pieaudzis koks 10 m augsts un 1.5 - 1.9 m plats, skujas tumši zaļas. Plaši izmanto dzīvžogu veidošanā. Lai iegūtu necaurredzamu sienu, stāda 70 – 80 cm attālumā vienu no otras, vajadzības gadījumā regulē augstumu, nocērpjot galotnes daļu.            

 EUR

Rietumu tūja, šķirne. Mūžzaļš, lēnaudzīgs krūmveida punduris, 60 cm augsts, jaunībā vainags nevainojami apaļš, vecākiem augiem platāks, skujas smaragdzaļas, ziemā krāsojas zilganzaļas. Soliteriem, grupām, rindām.

 EUR

Rietumu tūja, šķirne. Lēnaudzīgs tumši zaļa skujojuma konisks punduris. Ziemas mēnešos krāsojas rūsgans. Pusmūžā 0.6 - 0.8 m augsts, ievērojamā vecumā, iespējams, var sasniegt 1.6 - 2.0 m augstumu. Der soliteriem, grupām, zemiem dzīvžogiem. Var izmantot kapu stādījumos.

   EUR

Rietumu tūja, šķirne. Vainags blīvs, slaids, šauri konisks, 20 gadu vecumā brīvi augošs ir precīzi 4.5 m augsts un 1,3 m plats, skujojums smalks, svaigi zaļš gan vasarā, gan ziemā. Lēnaudzīgāka par ‘Columna’, graciozā izskata dēļ ļoti plaši izmanto skaistu, mūžzaļu dzīvžogu veidošanai. Necaurredzamas, gludas sienas iegūšanai, ātrākai rezultāta sasniegšanai stāda 50 – 60 cm attālumā vienu no otras, vajadzīgajā augstumā noņem galotni.                                        

  EUR

Rietumu tūja, šķirne. Vainags blīvs, izstiepti olveida ar vertikālās plaknēs novietotiem zariem, skujojums zaļš, ziemā ar rūsganu toni. Viena no skaistākajām tūjām, jo vecāka, jo dekoratīvāka. 25 gadus veci koki 4 m augsti un 1.5 - 1.7 m plati. Piemērota soliteriem, grupām, dzīvžogiem.

 EUR

Kanādas hemlokegle. Mūžzaļš koks, pieaudzis 15 m augsts ar plati konisku vainagu. Jaunībā blīva, kupla un skaista, zarojums smalks, zari tievi ar noliektām galotnēm, var būt vairāki stumbri, to galotnes noliektas, skujas plakanas, tumši zaļas virspusē, apakša gaišāka, ļoti īsas, čiekuri sīki, 1 – 2 cm gari. Lēnaudzīga un ilgmūžīga. Neparasta, izcili dekoratīva nelielām grupām un soliteriem.

 EUR

Rietumu hemlokegle. Savvaļā ļoti liels koks, augumā lielākā no sugām, sasniedz 50 – 70 m augstumu. Sastopama rietumu piekrastes joslā Ziemeļamerikā, kur aug kalnu mežos mērenā augstumā, no kalnu pakājes Aļaskā līdz 1800 m augstumam virs jūras līmeņa Kalifornijā. Vainags šauri konisks ar gari izstieptu galotnes daļu un īsiem, atstāvošiem sānzariem ar nokarenām galotnēm. Skujas īsas, plakanas, tumši zaļas virspusē, sudrabainas apakšpusē. Čiekuri sīki, jaunībā zaļi, vēlāk pelēkbrūni. Ēncietīga, gaisa un augsnes mitrumprasīga suga. Ātraudzīgākā no hemlokeglēm, sākuma gados ļoti lēnaudzīga.

 EUR

Kalnu hemlokegle, Mertena hemlokegle. Skaists, glezns koks ar šauru, konisku vainagu. Savvaļā liels koks, sastopama Ziemeļamerikas rietumu piekrastē no Aļaskas dienviddaļas līdz Kalifornijas ziemeļdaļai, kur parasti aug augstu kalnos subalpīnajā joslā. Zari smalki, pārkareni, skujas īsas, gandrīz apaļas, abpusēji ar atvārsnīšu joslām, sudrabaini zilganzaļas, izvietotas vienmērīgi visapkārt stumbram. Pēc skuju izvietojuma viegli atšķirama no citām hemlokeglēm. Čiekuri cilidriski, 5 - 8 cm gari, salīdzinoši ar citām sugām, ļoti lieli, jaunībā purpurvioleti, vēlāk sarkanbrūni. Ļoti lēnaudzīga.

 EUR

Evodija, bišu koks. Krūms vai neliels koks ar noapaļotu vainagu. Lapas plūksnaini saliktas, spīdīgi zaļas, ziedi sīki, smaržīgi, balti, reizēm ar dzeltenīgu vai sārtu toni, sakopoti platās, skarveidīgās ziedkopās, zied jūlijā un augustā. Stāda mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā. Savvaļā sastopams Ķīnā un Korejā.

 EUR

Amerikas liepa. Vasarzaļš koks, 15 – 20 m augsts, ar ieapaļu vai olveida vainagu, ļoti lielām (10 - 20 cm garas), virspusē tumši zaļām, apakšpusē gaišākām lapām, lieliem, dzeltenzaļiem, smaržīgiem ziediem nokarenās ziedkopās un lieliem, apaļiem augļiem. Zied jūlijā. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumdaļā. Iespaidīgs koks lielo lapu dēļ.

 EUR

Amūras liepa. Vasarzaļš koks, līdz 25 m augsts, vainags ovāls, lapas zaļas ar asi zobainu malu, ziedi bāli dzelteni, smaržīgi. Zied jūnija vidū, agrāk kā citas sugas. Savvaļā Austrumāzijā.

 EUR

Kaukāza liepa. Vasarzaļš, spēcīgi augošs, liels koks, līdz 35 m augsts, vainags noapaļots vai plati olveida, lapas samērā lielas, tumši zaļas, spožas virspusē, apakšpusē gaišākas, ziedi dzeltenīgi, smaržīgi, zied jūlija beigās, vēlāk kā parastā liepa (T. cordata). Savvaļā sastopama kalnu mežos Krimā, Kaukāzā, Irānas ziemeļdaļā. Skaists koks, īpaši spožā lapojuma dēļ.

 EUR

Krimas liepa. Vasarzaļš koks, 15 – 20 m augsts ar blīvu olveida vainagu. Lapas virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē gaiši zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas, ziedi pa 3 - 7 kopā, dzeltenīgi, smaržīgi, zied jūlija otrajā pusē, apmēram divas nedēļas vēlāk kā parastā liepa (T. cordata). Ļoti dekoratīvs koks soliteriem, grupām un alejām.

 EUR

Moltkes liepa (T. americana x T. petiolaris). Vasarzaļš koks, 15 – 18 m augsts ar olveida vainagu. Vecākiem augiem apakšējie zari vairāk vai mazāk pārkareni, lapas lielas, virspusē zaļas, apakšpusē pelēcīgas, atgādina Amerikas liepas (T. americana) lapas, ziedi dzeltenīgi, pa 5 -8 kopā, zied jūlijā. Izcili dekoratīvs koks.

 EUR

Takē liepa. Dārzos ļoti reta suga. Savvaļā 25 m augsts koks, sastopama Tālajos Austrumos, Korejā un Ķīnas ziemeļaustrumdaļā. Pieņemam, ka var uzziedēt nedaudz agrāk kā parastā liepa (T. cordata).

 EUR

Ozollapu pasumaks. Skaists, bet indīgs krūms, kuru nevajadzētu aizskart kailām rokām. Saulmīlis, savvaļā sastopams Ziemeļamerikas rietumu piekrastē.

 EUR